Līdz jauna valdes priekšsēdētāja/-as iecelšanai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs viens no AST valdes locekļiem Imants Zviedris, informēja AST pārstāve Elīna Grīvāne.

Šobrīd norisinās konkursā saņemto pieteikumu izvērtēšana un kandidātu atlases process. Kandidātu atlase notiek kopumā četrās kārtās un to ietvaros padziļināti tiek vērtētas šādas kompetences - stratēģiskais redzējums, pārmaiņu vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, orientācija uz attīstību, komandas vadīšana, lēmumu pieņemšana un atbildība.

AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone atstās amatu 

No 2023. gada 1. augusta AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes priekšsēdētājas amatu...

Kandidātu atlases procesu sadarbībā ar personāla atlases kompāniju "Amrop" nodrošina AST padomes izveidotā nominācijas komisija piecu locekļu sastāvā. Komisijas priekšsēdētājs ir AST padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš, nominācijas komisijas locekļi - AST padomes loceklis Aigars Ģērmanis, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, Biedrības "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" vadītāja Dace Helmane un Latvijas arodbiedrības "Enerģija" priekšsēdētājs Aivars Āboliņš.

Jau ziņots, ka konkursā uz AST valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem saņemti kopumā 53 pieteikumi

No tiem 26 iesniegti uz valdes priekšsēdētāja amatu, savukārt 27 uz valdes locekļa amata pozīciju.

AST padome 24.maijā izsludināja publisku kandidātu pieteikšanās procedūru uz AST valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa (Juridiskais un atbilstības virziens) amatiem, nosakot pieteikšanās termiņu līdz 13.jūnijam.

Tāpat ziņots, ka no 1.augusta AST valdes priekšsēdētājas amatu atstās Gunta Jēkabsone. Lūgta komentēt ar amata atstāšanu saistītos iemeslus, Jēkabsone sacīja, ka to sīkāk nekomentēs.

Jēkabsone par AST valdes priekšsēdētāju iecelta 2021.gada 15.jūlijā, iepriekš sešus gadus vadījusi Latvijas lielāko degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Circle K Latvia".

AST koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 351,128 miljoni eiro, kas ir par 92,7% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 60,1% un sasniedza 16,165 miljonus eiro.

Vienlaikus mātessabiedrība AST 2022.gadā strādājusi ar 295,997 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā, kamēr tās peļņa samazinājusies piecas reizes un bija 11,017 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

No 2023. gada 1. augusta AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes priekšsēdētājas amatu atstās Gunta Jēkabsone, un jau tuvākajā laikā AST padome plāno izsludināt atklātu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu.

“Augsti vērtējami gan AST sasniegtie rezultāti Guntas Jēkabsones vadīšanas laikā, gan arī viņas ieguldījums uzņēmuma pārmaiņu procesu vadībā. Vissvarīgākais, ka šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā ir nodrošināta Latvijas elektroapgādes sistēmas droša un stabila darbība, pilnībā pārtraukts elektroenerģijas komerciālais imports no Krievijas un ir veiktas visas nepieciešamās darbības, lai nepieciešamības gadījumā tiktu realizēta ārkārtas sinhronizācijas procedūra ar Eiropas elektrotīkliem. Papildus jāatzīmē AST veiksmīgā debija kapitāla tirgū, sekmīgi realizējot zaļo obligāciju emisiju 100 miljonu eiro apmērā un panākot divkārt augstāku investoru interesi nekā prognozēts. Arī no nākamā AST valdes priekšsēdētāja sagaidu ilggadēju pieredzi un izpratni par pārmaiņu vadību augsti komplicētā nozarē ekonomiski un ģeopolitiski saspringtos apstākļos,” skaidro AST padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš.

Covid-19 krīzes ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, taču ilgstoša problēma ir tas, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus vajadzībām, intervijā aģentūrai LETA atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka krīzes ietekmē apmēram puse ārvalstu investoru samazināja darbinieku skaitu. "Tajā pašā laikā tā bija īstermiņa darbinieku skaita samazināšana un bija aptuveni 5% robežās. Ārvalstu investori nespēra lielus soļus, ticot, ka ekonomika atgūsies salīdzinoši drīz," piebilda Jēkabsone.

ĀIPL vadītāja sacīja, ka Covid-19 ietekmē darbaspēks ir kļuvis pieejamāks. "Darbaspēks ir kļuvis pieejamāks, varētu pat izteikt pieņēmumu, ka tas ir pietiekamā daudzumā skaitliski. Taču problēma ir tā, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst pieprasījumam. Tas ir izaicinājums," teica Jēkabsone.

Viņa uzsvēra, ka tādēļ ir vairāk jādomā par darbinieku pārkvalifikāciju. "Ir nepieciešams zināt, kādas prasmes un zināšanas ekonomikai ir nepieciešamas ilgtermiņā, jau apzināti veidojot apmācību programmas. Nodarbinātības valsts aģentūra varētu uzņemties lielāku lomu nākotnes darbaspēka salāgošanai ar tirgus vajadzībām. Darbaspēka jautājumā liels izaicinājums ir arī mobilitāte, cik vienkārši uzņēmējam ir piesaistīt darba rokas ārpus Rīgas," norādīja Jēkabsone.

Latvijā ir pieejami labi digitalizācijas rīki, bet tie jāpadara lietotājiem draudzīgi, piektdien pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem žurnālistiem atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Šodien Latvijas valdība un ĀIPL 24.reizi sanāca uz augsta līmeņa tikšanos, kuras laikā ārvalstu investori pateikušies Ministru kabinetam par paveikto iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sevišķi augstākās izglītības reformas jomā un ekonomisko lietu tiesas izveidē. Jēkabsone atzina, ka ĀIPL atzinīgi novērtējusi valdības paveikto Covid -19 krīzes pārvarēšanā.

"Par paveikto Covid-19 krīzes pārvarēšanā Latvijas valdībai - cepuri nost! Tomēr ar to nepietiek, lai Latvija audzētu konkurētspēju," piebilda padomes vadītāja. ĀIPL valdības pārstāvjiem norādījusi uz četriem svarīgi risināmiem virzieniem. Pirmkārt, ārvalstu investori iesaka veikt uzlabojumus veselības sistēmā, sevišķi pievēršot uzmanību jautājumam par darbnespējas lapu izsniegšanu. Otrkārt, nodokļu izmaiņu jomā ir jāseko līdzi tam, lai izmaiņu rezultātā nepieaugtu nodokļu slogs tiem, kas jau tagad godprātīgi maksā nodokļus. Vienlaikus būtu jāveicina lielākas iedzīvotāju daļas iesaiste nodokļu nomaksā. Jēkabsone atzinīgi izteicās par valdības piedāvājumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 1%, jo tādējādi Baltijas valstu starpā darbaspēka nodokļi būs konkurētspējīgi.

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone atstāj Circle K Latvia izpilddirektores amatu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē, informē uzņēmums.

No 1.maija izpilddirektora amatā stāsies Sigitas Raila, kurš šobrīd ir Circle K Ireland finanšu direktors.

G.Jēkabsones karjera Circle K Latvia (tajā laikā Statoil) sākās 1996.gadā degvielas uzpildes stacijas pārdevējas amatā un turpinājās ar strauju izaugsmi, kas 2008.gadā aizveda līdz Finanšu departamenta vadītājas amatam, bet jau 2015.gadā - uzņēmuma izpilddirektores pozīcijai.

Uzņēmums norāda, ka G.Jēkabsonei pildot finanšu direktores pienākumus, veiksmīgi tika pārvarēta 2008.gada pasaules finanšu krīze, jau vadītājas amatā realizēta Statoil zīmola maiņa, kā arī visā izpilddirektores pienākumu izpildes laikā: paplašināts un modernizēts DUS tīkls, digitalizēti vadības sistēmas procesi, kā arī sperti nozīmīgi soļi pretim ilgtspējīgiem risinājumiem uzņēmuma pārvaldībā.

15. jūlijā darbu sāk jaunie AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes locekļi – valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone un valdes loceklis attīstības jautājumos Arnis Daugulis.

Abus jaunos valdes locekļus saskaņā ar nominācijas komisijas ieteikumiem konkursa kārtībā izraudzījās un apstiprināja AST padome.

"AST nospraustie stratēģiskie mērķi ir izaicinājuma pilni - līdz 2025. gadam, kad plānota Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu, AST ir jāveic virkne apjomīgu priekšdarbu un jāievieš jaunas, Latvijā līdz šim neizmantotas tehnoloģijas. Vienlaikus plānota arī dinamiska uzņēmuma attīstība, lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas apņemšanās saistībā ar klimatneitralitāti un integrētu pārvades sistēmā liela apjoma atjaunojamo enerģiju. Izaicinājums būs arī plānotā debitēšana obligāciju tirgū, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu attīstībai, taču esmu pārliecināta, ka kopā ar AST profesionāļu komandu mums izdosies sasniegt nospraustos mērķus un izpildīt dotos uzdevumus", par izaicinājumiem jaunajā amatā stāsta G. Jēkabsone.

Katrs mēnesis 2023.gadā, kad nebūs stājušies spēkā jaunie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifi, uzņēmumam nesīs apmēram sešu miljonu eiro zaudējumus, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Kā skaidroja AST pārstāve Elīna Grīvāne, strādāšana ar zaudējumiem samazina ieguldījumiem, tai skaitā Sinhronizācijas projektiem, pieejamos resursus. Lai arī AST ir spējusi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā, tomēr joprojām daļa ieguldījumu jāsedz no pašu resursiem. Ieguldījumi pārvades sistēmā ir nozīmīgi droša un kvalitatīva pārvades pakalpojuma sniegšanai, īpaši esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad ir tik būtiski nodrošināt enerģētisko neatkarību. Tāpat tas potenciāli negatīvi ietekmē AST kredītreitingu, kā rezultātā pieaugs AST izmaksas par aizņēmumiem. Turklāt, strādāšana ar zaudējumiem ietekmē arī valsts budžetu - AST tā nespētu iemaksāt valsts budžetā dividendes plānotajā apmērā.

Ārvalstu investoru padomes (FICIL) biedru sanāksmē darbam organizācijas valdē ievēlēti divi jauni valdes locekļi – Īans Kenedijs (Iain Kennedy) un Ilze Zoltnere.

Īans Kenedijs ir apdrošināšanas kompānijas Balta valdes priekšsēdētājs. Viņam ir vairāk nekā 15 gadus ilga pieredze apdrošināšanas jomā, strādājot Latvijā, Polijā, Saūda Arābijā, Čehijā un Lielbritānijā. Ī. Kenedijs ir ieguvis augstāko izglītību biznesa vadībā Lielbritānijā, Liverpūles Džona Mūra universitātē (Liverpool John Moores University).

Ilze Zoltnere vada Luminor bankas Korporatīvo departamentu un atbild par bankas biznesa klientu apkalpošanu. Ilzei ir augstākā līmeņa vadības pieredze vairākos autoindustrijas uzņēmumos, finanšu jomā, telekomunikācijās, kā arī mediju nozarē. I. Zoltnere ir absolvējusi Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu uzņēmumu vadībā (MBA).

Līdz ar Covid-19 izraisīto krīzi, visticamāk, ārvalstu investīcijas Latvijā šogad būtiski nepieaugs, taču krass samazinājums arī nav gaidāms, pauž Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka ārvalstu investori, līdzīgi kā visa sabiedrība kopumā, šobrīd ir neziņā, kā Covid-19 situācija attīstīsies turpmāk, taču ļoti atzinīgi vērtē to, ko valdība ir paveikusi pēdējos mēnešos.

"Mēs nezinām, ko mums nesīs rudens, mēs nezinām, kad būs izstrādāta vakcīna pret Covid-19, investori šobrīd ir gana piesardzīgi ar savām investīcijām. Investoru sentimenta pētījums, ko veicām pagājušajā gadā, liecināja, ka aptuveni puse investoru neplānoja palielināt investīcijas. Interesanti būs redzēt, ko atklās šā gada pētījums. Lai arī ir daļa investoru, kas plāno palielināt investīcijas nākamajos gados, ir ļoti daudz jāstrādā pie tā, lai noturētu jau esošos investorus, paralēli domājot par jaunu piesaisti. Īpaši jau šajā situācijā, kad investoriem un arī vietējiem uzņēmumiem Covid-19 laikā apgrozījums ir samazinājies," teic Jēkabsone.

Lai investīcijas elektroenerģijas industrijā nerezultētos elektrības tarifu kāpumā, paralēli ir jānotiek enerģijas patēriņa elektrifikācijai

To intervijā DB norāda AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa stāsta, ka turpmākajos desmit gados Latvijas elektroenerģijas sistēmā sagaidāmas vismaz trīs miljardus eiro lielas investīcijas, tajā skaitā ap 1,5 miljardiem eiro tiks ieguldīti pārvades un sadales tīklos. G. Jēkabsone atzīmē, ka elektrifikācijas pieaugums ļautu tīkla pakalpojuma tarifus samazināt, tāpēc jāmeklē iespējas, kā pie elektrotīkla pieslēgt pēc iespējas vairāk elektroenerģijas patērētāju un elektrificēt visu, ko iespējams, tajā skaitā transporta, apkures un rūpniecības sektorus.

Fragments no intervijas

Vasarā kļuvāt par AST valdes priekšsēdētāju. Kas bija un ir jūsu prioritāro darbu sarakstā?

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju.

Viņa šajā amatā nomaina bijušo enerģētikas uzņēmuma Fortum biznesa vadītāju Latvijā Jūliju Sundbergu (Julia Sundberg), kura ir devusies prom no Latvijas, lai turpinātu savu karjeru enerģētikas uzņēmumā Ukrainā.

«Esmu pagodināta uzņemties FICIL vadību, jo tā ir organizācija ar augstu reputāciju, kuras viedoklī ieklausās lēmumu pieņēmēji un partneri. Zīmīgi, ka šoruden atzīmēsim 20 gadus kopš FICIL izveidošanas, un Circle-K bija viena no šīs organizācijas dibinātājiem. Mans mērķis, vadot FICIL, būs rūpes par nākotni, lai dialogs ar valsts pārvaldi arī turpmāk būtu tikpat konstruktīvs, un kopīgā darbā mēs veidotu Latviju kā ārvalstu investīcijām pievilcīgāko valsti mūsu reģionā,» komentē G. Jēkabsone.

No pirmās kara dienas AS Augstsprieguma tīkls (AST) strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka, atzīmē Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Pēc brutālā iebrukuma Ukrainas teritorijā un necilvēcīgās agresijas Krievijas tālāka rīcība nav paredzama, tāpēc Baltijas valstu atslēgšana no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām tiek uzskatīta par risku, kas nevar tikt pilnībā izslēgts, pauž G.Jēkabsone. Viņa stāsta, ka šādas situācijas gadījumā paredzēts iedarbināt rīcības plānu ārkārtas sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu, kas var ievērojami palielināt elektroapgādes izmaksas un vēl vairāk sarežģīt elektroapgādes resursu jautājumus. Tajā pašā laikā AST valdes priekšsēdētāja uzsver, ka Baltijas ģenerējošās jaudas un starpsavienojumi ir pietiekami, lai varētu nodrošināt visu nepieciešamo patēriņu.

Ir sākti rekonstrukcijas darbi, lai tuvāko gadu laikā modernizētu visus Circle K iepirkšanās veikalus Latvijā. Tajos tiks atjaunots interjers un paplašināts ēdienu sortiments ar svaigiem, uz vietas gatavotiem ēdieniem, no kuriem vairāki tapuši sadarbībā ar šefpavāru Ēriku Dreibantu. Veikalu atjaunošanā paredzēts investēt 8,4 miljonus eiro.

«Modernizācijas darbi tiek veikti, uzklausot klientu vēlmes. Pieaugot dzīves tempam, cilvēki aizvien biežāk ēd ārpus mājām un no ēdienkartes gaida plašas izvēles iespējas ar svaigu un gardu piedāvājumu. Tāpēc esam nolēmuši gan papildināt uz vietas gatavoto ēdienu sortimentu, gan pilnībā nomainīt interjeru un izveidot plašāku un modernāku atpūtas zonu,» stāsta Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Janvārī ir atklāti četri jaunā koncepta veikali – Rīgā, Eksporta ielā 1c un Anniņmuižas bulvārī 25a, Jelgavā, Brīvības bulvārī 1, un Ogrē, Rīgas ielā 19. Līdz 2019. gada beigām tiks modernizēti vēl 10 veikali, kā arī jaunais koncepts tiks ieviests visās jaunbūvējamās stacijās.

No pirmās kara dienas Augstsprieguma tīkls strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka.

To intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.augusta numurā lasi:

Statistika

Inflācijai jauni rekordi

Tēma

Siltumapgādes gatavība – teorētiska

Aktuāli

Nav darba, nebūs cilvēku

Enerģētika

Megaprojekts elektroenerģijas ražošanai

Izdevējdarbība

Vai Latvijas Pasts pieliks punktu drukātās preses nozarei?

Izejvielas

Izejvielu tirgi sniedz inflācijas pīķa cerību

Izglītība

Uzņēmējiem trūkst motivācijas apmaksāt potenciālo darbinieku studijas

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes sēdē, kas notika 7.martā, valdes priekšsēdētājas amatā tika pārvēlēta PwC Latvija valdes priekšsēdētāja un vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa ievēlēta jau piekto gadu pēc kārtas. Balstoties uz FICIL statūtiem, valdes locekļa amatu viena persona var ieņemt sešus gadus pēc kārtas, tādēļ Zlatai Elksniņai-Zaščirinskai šis būs pēdējais gads valdē. Par FICIL valdes priekšsēdētājas vietnieci ievēlēta Fortum valdes locekle Jūlija Sandberga.

Zlata Elksniņa-Zaščirinska: «Galvenais uzdevums šim gadam ir veicināt uzticību starp privāto un valsts sektoru - tieši tādēļ šī gada galvenā tēma ir »Building Trust« jeb uzticības veidošana. Jāstrādā pie tā saucamajiem higiēnas faktoriem, par ko investoru bažas nav mazinājušās - jāveicina ātra un kvalitatīva korupcijas un ekonomisko noziegumu izmeklēšana, vēlamies panākt daudz skaidrāku un ātrāku rīcību no tiesībsargājošajām institūcijām. Ir nepieciešamas »ķirurģiskas iejaukšanās« šo »augoņu« likvidēšanai. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par valsts ilgtermiņa vīziju un konkurētspējas piedāvājumiem. Tādēļ ar savu ekspertīzi būsim konstruktīvs sarunu partneris un turpināsim strādāt pie konkrētiem ierosinājumiem, lai uzlabotu Latvijas pievilcību investoru acīs, piemēram, atvieglot ārvalstu darbaspēka piesaisti, modernizēt un digitalizēt valsts pakalpojumus, turpināt augstākās izglītības reformas.»

Par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts būvmateriālu ražotāja "SCHWENK Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš šajā amatā nomaina "Circle K Latvia" izpilddirektori Guntu Jēkabsoni, kura pēc 25 gadu karjeras šajā uzņēmumā ir paziņojusi par vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē. Aprīļa beigās viņa atstās "Circle K Latvia" un attiecīgi arī FICIL valdi.

Amatu atstāj Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone 

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone...

"Esmu pagodināts, ka man ir uzticēta šī pozīcija un iespēja sniegt savu pienesumu FICIL vīzijai - Latvijai kā investīcijām pievilcīgākajai vietai Baltijas jūras reģionā. Vairāk kā 20 gadu laikā FICIL ir ieguvis reputāciju kā uzticams valdības partneris, kas veicina kvalitatīvas diskusijas par Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Es uzskatu, ka FICIL stingrie principi ir mūsu organizācijas veiksmes pamatā. Ar FICIL darba grupu palīdzību mēs strādājam pie ilgtspējīgiem un caurspīdīgiem risinājumiem, kas nes labumu plašākai sabiedrībai. Šobrīd gan publiskais, gan privātais sektors atrodas būtisku izaicinājumu priekšā, jo ik vienam no mums ir liela loma Latvijas zaļās ekonomikas izaugsmē un digitālajā transformācijā. FICIL, kā vienmēr, turpinās paust savu viedokli un aktīvi piedalīsies diskusijās par nepieciešamajām reformām valsts investīciju vides uzlabošanai," komentē M.Gruzniņš.

M.Gruzniņš FICIL valdes locekļa amatu ieņem kopš 2018.gada, šajā laikā pildot arī valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Turpmāk FICIL valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts un PwC Latvia valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. FICIL valdē strādā arī BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs, KPMG Latvija partnere Evija Šturca, BITE Latvija lielo biznesa klientu direktors Valts Kārkliņš, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Kopš FICIL izveidošanas 1999.gadā, ik gadu notiek augsta līmeņa tikšanās starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību, lai apspriestu svarīgākos veicamos darbus biznesa vides uzlabošanā. Nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks šī gada rudenī.

Galvenās tēmas, kuras FICIL plāno apspriest ar Latvijas valdību, ir cilvēkkapitāls, zaļās ekonomikas attīstība, valsts digitalizācija un tieslietu sistēmas efektivitāte.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola. FICIL mērķis ir, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, sniegt rekomendācijas valsts pārvaldes institūcijām uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai Latvijā un konkurētspējas uzlabošanā ārvalstu investīciju piesaistē.

Šobrīd, vērojot jaunu ražošanas jaudu pieprasījuma dinamiku, ir jādomā par elektrifikācijas veicināšanu nākotnē, jo ir skaidrs, ka saražotās elektroenerģijas daudzums no AER nākotnē būtiski pieaugs. Turklāt patēriņš, gluži tāpat kā ražošana, nevar būtiski palielināties dažu mēnešu vai pat gadu laikā, jo tas prasa ievērojamas investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Ik gadu, izmantojot dabasgāzi, mēs saražojam aptuveni 2 TWh elektrības, šādu daudzumu enerģijas varētu saražot arī ar 600 MW uzstādītās vēja jaudas, un apmēram šādu līmeni jau ir sasnieguši kaimiņi lietuvieši. Kāpēc, jūsuprāt, Latvija līdz šim ir tik ļoti kavējusies atjaunojamo energoresursu (AER) attīstībā?

Jāņem vērā, ka kopš Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Lietuvā ir būtisks elektroenerģijas deficīts un faktiski mūsu kaimiņi visu laiku ļoti lielā mērā paļaujas uz elektroenerģijas importu. Straujāku vēja enerģijas attīstību Lietuvā stimulēja gan šis deficīts, gan arī valdības īstenotais atbalsts atjaunojamajai enerģijai. Šī gada laikā nozares sasparošanās ir vērojama arī Latvijā, un jaunu atjaunojamās enerģijas elektrostaciju pieslēgšanai rezervētā jauda pārvades tīklā pārsniedz 3500 megavatus (MW), savukārt sadales tīklā – 926 MW.

Visvairāk nodokļu pērn Latvijas valsts kopbudžetā iemaksāja trīs naftas produktu tirgotāji - SIA Circle K Latvia, SIA Orlen Latvija un SIA Neste Latvija, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā pieejamā informācija par VID administrētajiem nodokļiem. Vislielākais nodokļu maksātājs ir SIA Circle K Latvia, kura izpilddirektore ir Gunta Jēkabsone. Uzņēmums 2017. gadā nodokļos samaksājis 178,99 miljonus eiro. Savukārt Orlen Latvija pērn nodokļos samaksāja 145,77 miljonus eiro, bet Neste Latvija - 134,45 miljonus eiro. Nodokļu nomaksas ziņā lielajam naftas trijniekam cieši uz pēdām min AS Latvenergo ar 111 miljoniem eiro.

Mobilo sakaru operators "Tele2" kļuvis par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) biedru.

"Mūsu mērķis ir paplašināt tirgus daļu biznesa klientu sektorā, tādēļ mēs vēlamies aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos procesos valstī, kas ir būtiski ilgtermiņa uzņēmējdarbības vides tālākai attīstībai. Mums ir svarīgi strādāt sakārtotā un prognozējamā uzņēmējdarbības vidē, kurā valda godīgi spēles noteikumi visiem tirgus spēlētājiem. Mēs iestājāmies FICIL, lai būtu tuvāk diskusijām par uzņēmējiem svarīgiem lēmumiem," skaidro "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone norāda: "Augstu attīstīta mobilo sakaru infrastruktūra ir viena no Latvijas priekšrocībām gan konkurējot par ārvalstu investīcijām, gan attīstot vietējo uzņēmējdarbību. Telekomunikācijas, digitālie pakalpojumi un IT ir nozares, kas rada augstu pievienoto vērtību. Tādēļ "Tele2" zināšanas un pieredze būs lielisks papildinājums FICIL darbā, lai Latvijas valdībai piedāvātu tālredzīgas rekomendācijas uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai."

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome par atbilstošāko valdes priekšsēdētāja amata kandidātu izraudzījusies Guntu Jēkabsoni, savukārt par valdes locekli attīstības jautājumos – Arni Dauguli.

Plānots, ka valdes priekšsēdētāja un valdes loceklis darbu uzsāks jūlijā.

Guntas Jēkabsones līdzšinējā profesionālā darba pieredze, tai skaitā pēdējos sešus gadus izpilddirektores amatā, saistīta ar lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā SIA "Circle K Latvia", kas ir daļa no starptautiska, Toronto biržā kotēta uzņēmuma. Vienlaikus Gunta Jēkabsone kā valdes priekšsēdētāja aktīvi darbojusies arī Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL). Ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, kā arī papildinājusi savas zināšanas dažādās biznesa vadības programmās Rīgas Ekonomikas augstskolā, Kornela universitātē (Cornell University) ASV, kā arī Londonas Biznesa skolā (London Business School).

Degvielas mazumtirgotājs Circle K ceturtdien, 7.jūnijā atklāja jaunu ērtas iepirkšanās veikalu modes un izklaides centrā Rīga Plaza.

Šis ir pirmais Circle K tīkla veikals Eiropā, kas savas durvis vēris tirdzniecības centra telpās. Veikala izveidē ieguldīti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro un radītas 8 jaunas darba vietas.

«Pasaulē arvien populārāki kļūst convenience store jeb mazā formāta veikali, kur ātru un efektīvu apkalpošanu izvēlas tie, kuriem svarīga ikkatra minūte un garās lielveikalu rindās stāvēt nav laika. Pasaulē, kur kopējais Circle K zīmola veikalu skaits patlaban sasniedz 15 tūkstošus, mazā formāta veikalu vadībā esam uzkrājuši veiksmīgu pieredzi. Eiropā pirmie šāda tipa veikali tika atvērti Baltijas valstīs. Patlaban Daugavas kreisais krasts strauji attīstās, un Pārdaugavā savus birojus ver arvien vairāk uzņēmumu, veidojot dinamiskus biznesa kvartālus. Tāpēc, domājot par steidzīgajiem pārdaugaviešiem, esam lēmuši šeit atvērt Eiropā pirmo Circle K ērtas iepirkšanas veikalu tirdzniecības centrā», saka Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Investējot divus miljonus eiro, Rīgā, Krustpils ielā ierīkota "Circle K" pilna servisa degvielas uzpildes stacija (DUS).

Stacijas atrašanās vieta, tajā pieejamie pakalpojumi un 9000 kvadrātmetru platība paredz, ka jaunā DUS būs īpaši ērta pieturvieta arī kravas automobiļu vadītājiem.

"DUS Krustpils izvēlētā atrašanās vieta ir stratēģiski svarīga, jo Krustpils iela kalpo gan par Maskavas ielas alternatīvu, gan par ceļu, pa kuru izbraukt uz jauno E22 šoseju. Krustpils DUS ir īpaši ērta arī visiem kravas automašīnu šoferiem - tajā ierīkotas divas kravas automašīnu uzpildes saliņas ar ātrgaitas degvielas uzpildes iekārtām, ar AdBlue, un papildus trešā saliņa ar satelīta uzpildes iekārtu," stāsta "Circle K Latvia" Mazumtirdzniecības tīkla direktors Viesturs Astičs.

"Esam saņēmuši patiešām daudz pozitīvu atsauksmju par rekonstruētajiem veikaliem, kuri kļuvuši klientiem vēl ērtāki, vizuāli pievilcīgāki un ar plašāku maltīšu sortimentu. Tāpēc arī šogad turpinām ieviest jauno konceptu ne vien esošajās stacijās, bet arī jaunbūvēs," teic "Circle K Latvia" izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā («FICIL») valdes sēdē valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta «Fortum» vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņa pārņem amata pienākumus no līdzšinējās vadītājas Zlatas Elksniņas-Zaščirinskas, kas turpinās darboties «FICIL» valdē.

Balstoties uz «FICIL» statūtiem, valdes locekļa amatu viena persona var ieņemt sešus gadus pēc kārtas, tādēļ Zlatai Elksniņai-Zaščirinskai šis ir pēdējais gads valdē. Par «FICIL» valdes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēts Ints Krasts un līdz termiņa beigām par otru vietnieku ievēlēta Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Pēdējo gadu laikā esam aktīvi pārstāvējuši biedru intereses, par ko liecina stabils biedru skaita pieaugums un biedru aktivitāte dažādās «FICIL» darba grupās - šogad to skaits pārsniedza desmit,» saka Z. Elksniņa-Zaščirinska.

«Saskaņā ar «FICIL» redzējumu Latvijai jākļūst par uzņēmējiem un biznesam draudzīgāko valsti Baltijas jūras reģionā. Lai to panāktu, ir būtiski uzturēt aktīvu dialogu ar politikas veidotājiem: skaidrot un atgādināt par to, kas darāms, lai uzlabotu biznesa vidi un vairotu Latvijas konkurētspēju reģionā. «FICIL» pamata prioritātes ir izglītība, digitālā ekonomika un ekonomisko noziegumu apkarošana. Taču tikpat aktīvu darbu plānojam jautājumā par darbaspēka pieejamību Latvijā, atkritumu apsaimniekošanu un enerģētikas politiku, kā arī investīciju aizsardzību,» akcentē J. Sandberga.