Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Alumīnija cena otrdien sasniedza sešarpus gados augstāko līmeni saistībā ar ASV sankcijām, kas noteiktas Krievijas alumīnija gigantam «Rusal».

Alumīnija cena Londonas metālu biržā otrdien rīta tirdzniecības sesijā uz brīdi sasniedza 2435 dolārus (1968 eiro) par tonnu. Tirdzniecības sesijas turpinājumā alumīnija cena nokritās līdz 2400 dolāriem (1940 eiro) par tonnu, kas ir aptuveni tikpat, cik tirdzniecības sesijas noslēgumā pirmdien.

Analītiķi norāda, ka alumīnija cena varētu turpināt palielināties, ņemot vērā «Rusal» piegāžu traucējumus ASV noteikto sankciju dēļ.

Prognozes liecina, ka alumīnija cena varētu sasniegt pat 2800-3000 dolāru par tonnu.

«Rusal» ir pasaulē vadošs alumīnija ražotājs, kas nodrošina aptuveni 7% no pasaulē saražotā alumīnija kopējā apjoma.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija aprīļa sākumā paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Acīmredzot neparedzēta blakne Baltā nama sankcijām pret Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku ir neskaidrība par simtiem darba vietu Rusal piederošajā Aughinish Alumina netālu no Limerikas un par visa reģiona ekonomisko drošību.

Divdesmit jūdzes no Limerikas grāfistes centra esošajā Aughinišas alumīnija oksīda rūpnīcā 450 līdz šim stabilu darbavietu ir izrādījušās zem sitiena pret Rusal vērsto ASV sankciju dēļ, raksta vietējais izdevums Limerick Leader. No rūpnīcas pasūtījumiem ir atkarīgi vēl arī 250 apakšuzņēmēji.

Pirms nedēļas pasludinātās sankcijas, kas cita starpā liedz biznesa darījumus ASV dolāros ar septiņiem Krievijas oligarhiem un 12 viņu kontrolētām kompānijām, vissmagāk ir ķērušas tieši O. Deripasku un Rusal, kas ir otrā lielākā alumīnija ražotāja pasaulē pēc Ķīnas Hongqiao, liecina Financial Times dati. Līdzvērtīgas sankcijas ir pasludinātas pret 17 Krievijas valdības amatpersonām, valsts ieroču tirdzniecības uzņēmumu un tam piederošu banku.

Alumīnija cena pirmdienas rītā sasniegusi tieši 3000 dolāru (2533,57 eiro) par tonnu, kas ir augstākais līmenis pēdējos 13 gados.

Alumīnija cenas kāpumu izraisījis valsts apvērsums Gvinejā, kas ir nozīmīga alumīnija ražošanā izmantotā boksīta ieguvējvalsts.

Boksīta rūda tiek izmantota alumīnija ražošanā.

Alumīnija cenas virsotnes 

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir dažādi cenu pieaugumi. Šajā ziņā...

Alumīnija cenai pieaugums bijis novērojams jau kopš apvērsuma Gvinejā mēneša sākumā, un tā kopš janvāra palielinājusies par aptuveni 40%, ņemot vērā globālās ekonomikas atgūšanos pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tāpat kāpumu veicina elektroenerģijas cenu pieaugums Ķīnā, kura dēļ samazinājusies ražošana vairākās lietuvēs valsts Siņdzjanas reģionā.

Aizvadītajā gadā SIA Dīlers apgrozījums bijis 17,36 miljoni latu, kas ir par 27,38% mazāks nekā 2011.gadā, kad tas sasniedza 23,9 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Pārskata gada peļņa pērn bijusi 890,29 tūkstoši latu.

Pērn uzņēmums sācis darbināt jauno cilindrisko alumīnija lietņu ražošanas līniju, kas ievērojami ļaus nākotnē paplašināt uzņēmuma klientu loku, skaidro SIA Dīlers vadība. Līdz ar to uzņēmums tagad var piegādāt savu produkciju alumīnija profila un presēto alumīnija detaļu ražotājiem un tuvākajā nākotnē iecerēts arī pastāvīgi uzsākt presēto detaļu izlaidi no saražotā alumīnija.

SIA Dīlers vadība uzsver, ka papildus tam pērn uzņēmums arī turpinājis attīstīt izveidotās elektrisko un elektronisko iekārtu un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, piedāvājot jaunus pakalpojumus, piesaistot jaunus klientus un paplašinot atkritumu nodošanas iespējas.

AS “Reģionālā investīciju banka” piešķīrusi finansējumu investīcijām 1,6 miljonu eiro apmērā stikloto konstrukciju ražotājam “KDW Werke Baltics”, informē Reģionālā investīciju banka.

SIA “KDW Werke Baltics” pamatprodukts ir koka/alumīnija logi, kas apvieno koka estētiskumu un alumīnija izturību. Uzņēmuma ražotie logi izmantoti, piemēram, dzīvojamajā mājā Muitas ielā, Rīgā. Sekojot pasaules tirgus attīstības tendencēm, tiek plānots ražot videi draudzīgu un energoefektīvu produktu - koka/alumīnija logus ar pasīvo māju prasībām atbilstošu siltumcaurlaidību.

“Strādājam dzīvojamo māju segmentā, piedāvājot augstas kvalitātes logus ar pievienoto vērtību. Latvija ir salīdzinoši neliels tirgus, tādēļ jau vairāk nekā pirms desmit gadiem sākām cīnīties par savu vietu Eiropā. Neatlaidīgajam un pacietīgajam darbam ir labi rezultāti, tādēļ tagad vēlamies dubultot ražošanas jaudu un paplašināt gan piedāvāto produktu klāstu, gan eksporta valstis,” stāsta SIA “KDW Werke Baltics” valdes priekšsēdētājs Kārlis Ķezis.

Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad varētu palielināties par 1,6%, tādējādi pieaugot straujāk par iepriekš prognozēto pieaugumu 1,5% apmērā, liecina Eiropas Komisijas (EK) pavasara prognozes.

Saskaņā ar jaunākajām prognozēm Latvijā šogad un nākamgad gaidāma straujākā ekonomiskā izaugsme gan ES dalībvalstīs, gan arī eirozonā.

Eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam EK saglabājusi nemainīgu 1,2% apmērā.

Savukārt 2015.gadā eirozonas ekonomika varētu palielināties par 1,7%, tādējādi pieaugot mazāk par iepriekš prognozēto izaugsmi 1,8% apmērā.

Tikmēr ES ekonomika nākamgad varētu palielināties par 2%, kas atbilst iepriekšējām prognozēm.

Latvijai EK 2015.gadā EK prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4,1% apmērā, kas arī būtu straujākais pieaugums no visām ES valstīm.

EK paziņojumā norādīts, ka jaunākās prognoze balstās uz pieņēmumu, ka dalībvalstis un ES, veicot nepieciešamās korekcijas, īstenos rīcībpolitikas pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās.

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir dažādi cenu pieaugumi. Šajā ziņā uz pārējo fona izceļas, piemēram, alumīnijs, kura vērtība Londonas Metālu biržā šogad vien ir palielinājusies par 36% līdz 2754 ASV dolāriem par tonnu.

Alumīnijs šobrīd tādējādi ir visdārgākais vairāk nekā 10 gados, un pandēmijas rēķins tam sāk izskatīties matemātiski visai vienkāršs – tā cena šajā periodā jau ir gandrīz dubultojusies.

Metālu cenai pieaugt palīdz straujā ekonomiku atgūšanās. Tāpat visās pasaules malās uz Covid-19 valdību stimulu fona sasolīti milzīgi infrastruktūra uzlabošanas un izbūves darbi. Tas liek domāt, ka pieprasījums pēc alumīnija būs ļoti spēcīgs, lai gan pārliecība par pietiekamām šī metāla piegādēm jau ir krietni mazāka.

Alumīnijam mūsdienās ir ļoti plašs patēriņš. Tāpat milzīgi metālu kalni nepieciešami daudzviet izsludinātajam ekonomiku zaļināšanas procesam.

Pēc diviem gadiem e-komercijā, "Nespresso" Baltijā nolemj atvērt arī tradicionālos veikalus

"2017. gada nogalē sākām ar e-komercijas platformu, bet 2019. gadā nolēmām uzsākt arī mazumtirdzniecību veikalos. Oktobrī atvērām pirmo "Nespresso" veikalu Viļņā un pirms dažām nedēļām arī Rīgā. Gan Viļņā, gan Rīgā plānojam atvērt vēl kādu salonu. Tāpat 2020. gadā iecerēts atvērt veikalu Tallinā, kur pagaidām ir tikai internetveikals," stāsta "Nespresso" vadītājs Baltijā Donats Zīks (Donatas Zykus).

Baltijā ar "Nespesso" kafijas kapsulu un aparātu izplatīšanu nodarbojas Lietuvas kompānija "MV Group", kas strādā gan ražošanas, gan izplatīšanas virzienā. Uzņēmumam ir četras alkoholisko dzērienu ražotnes – "Stumbras", "Alita", "Anykščių vynas" un "Gubernija", dzērienu izplatīšanas uzņēmums "Mineraliniai vandenys", kā arī veikalu tīkls "Bottlery".

Būvtehnikas nomas uzņēmums SIA BG NOMA piedāvā iznomāt un iegādāties fasādes sastatnes un alumīnija torņus - pirmajā darbības gadā uzņēmums sasniedzis 35 000 eiro peļņu. Uzņēmumu izveidojuši divi Biznesa augstskolas Turība 4. kursa studenti – Krists Blaževics un Viesturs Gailītis, kuri savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā spēra ar Biznesa inkubatora atbalstu.

K.Blaževics dalās pieredzē par to, uz ko jākoncentrējas jaunajiem uzņēmējiem.

Bizness jāveido jomā, kuru pats arī izproti

Uzņēmums dibināts 2013. gada oktobrī - ideja piedāvāt klientiem alumīnija torņu un fasādes sastatņu nomu radās, jo mans tēvs strādāja arhitektu birojā, kur bija cieša sadarbība ar celtniecības uzņēmumiem, kuri norādīja, ka trūkst sastatņu. Sapratu, ka šī varētu būt brīva niša uzņēmējdarbībai. Līdz tam jau biju iemēģinājis spēkus biznesā, atverot interneta veikalu, taču neveiksmīgi, galvenokārt tāpēc, ka man pašam nav IT izglītības. Tā bija mācība, ka bizness jāveido lauciņā, kuru pats arī izproti. Neveido tādu biznesu, kura problēmas pats nespēsi atrisināt! Biju tikko pabeidzis 1. kursu, darbojos Biznesa inkubatorā, kad sāku meklēt piegādātājus un iegādājos pirmo alumīnija torni, kas uzreiz arī tika izīrēts.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Metālapstrādes uzņēmums Dīlers šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par 30%, jo pasaulē pieaudzis pieprasījums pēc alumīnija lietņiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Saistībā ar to, ka 90% no saražotās produkcijas tiek eksportēti, uzņēmumam pērn izdevies audzēt peļņu līdz 1,3 miljoniem eiro.

Tostarp Dīlers pērn investējis 1,5 miljonus eiro attīstībā, izveidojot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu Rēzeknē, ieguldot līdzekļus videi draudzīgākā ražošanā un dažādu ražošanas procesu automatizācijā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Deniss Zaicevs norāda, ka iepriekšējais gads bijis grūts visiem alumīnija ražotājiem, tostarp Dīlers, jo Eiropas tirgos un mašīnbūves nozarē kritās pieprasījums pēc produkcijas, kā arī samazinājās gatavās produkcijas cenas. Tomēr, sākot ar šī gada vasaru, tirgus ir sācis atdzīvoties un atkal vērojams pieprasījuma pieaugums pēc alumīnija lietņiem.

Šā gada 27. aprīlī stājas spēkā Eiropas Komisijas (EK) Īstenošanas regula, ar kuru nosaka iepriekšēju uzraudzību alumīnija izstrādājumu importam no trešajām valstīm, informē Ārlietu ministrija.

Regula paredz ieviest noteiktu alumīnija izstrādājumu importa reģistrāciju, ja tie ievesti no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un importa neto apjoms pārsniedz 2500 kg. Uzraudzības sistēma ļaus iegūt informāciju par plānotajiem alumīnija produktu importa apjomiem no trešajām valstīm un savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām Eiropas Savienības alumīnija tirgū.

Tādējādi sākot ar 12. maiju, alumīnija produktu ievešanai no trešajām valstīm būs nepieciešams Ārlietu ministrijas izsniegts uzraudzības dokuments (licence). Uzraudzības dokumentu pēc uzņēmuma pieprasījuma izsniegs Ārlietu ministrija 5 darba dienu laikā pēc korekta pieteikuma saņemšanas.

Alumīnija sakausējumu ražotājs SIA Dīlers reģistrējis 300 tūkstošus latu lielu komercķīlu, kuras ņēmējs ir a/s Trasta komercbanka, liecina informācija Lursoft.

DB jau vēstīja, ka SIA Dīlers patlaban ir uzsācis vairāk nekā trīs miljonu latu vērtu investīciju projektu, kam pēc tā īstenošanas paredzēts saņamt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu 13,7 miljonu latu apmērā. «Uzņēmums iegādājies iekārtas augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai no alumīnija lūžņiem, un tās ļaus ražot detaļas automobiļiem,» DB stāstīja SIA Dīlers valdes priekšsēdētājs Deniss Zaicevs. Šobrīd uzņēmums jau ir saņēmis pasūtītās alumīnija stiegru un autodetaļu ražošanas iekārtas.

Deviņdesmito gadu beigās dibinātais uzņēmums specializējas otrreizējā alumīnija sakausējumu ražošanā, un pašlaik ir līderis alumīnija pārstrādes nozarē Latvijā, vēstīts uzņēmuma oficiālajā mājas lapā. 2007. gadā SIA Dīlers uzsākusi jaunu darbībs virzienu – sadzīves un bīstamo atkritumu savākšanu un utilizāciju.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Alumīnija cena iepriekšējo dienu laikā piedzīvojusi straujāko kāpumu gandrīz 30 gadu laikā, investoriem izvērtējot ASV sankciju pret United Co Rusal ietekmi uz tirgu, raksta Bloomberg.

Ceturtdien gan alumīnija cenas kāpums pārtrūka, un cena saruka par 1,6% līdz 2214,5 dolāriem par tonnu. Iepriekšējo trīs dienu laikā alumīnija cena pieauga par vairāk nekā 10%, trešdien tuvojoties sešu gadu augstākajam līmenim.

Galvenokārt cenu pieaugumu veicināja ASV sankcijas Krievijas uzņēmumam Rusal, kurš ir otrs lielākais uzņēmums ārpus Ķīnas, un veido aptuveni 17% pasaules ražošanas apjomu.

Alumīnija rezerves Londonas metālu biržas noliktavās pieauga par 7,6%, kas ir viens no straujākajiem pieaugumiem pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Tomēr tirgus dalībnieki patlaban bažīgi vēro situāciju pasaulē. Alcoa Corp vadītājs Rojs Hārvijs uzsvēris, ka neviens nevar prognozēt, kādi būs nākamie notikumi ASV, Ķīnā vai kur citur.

ASUS Republic of Gamers (ROG) izziņo 2024. gada Zephyrus G14 un Zephyrus G16, kas ir jaunākais pienesums izcili jaudīgo plāno un vieglo spēļu klēpjdatoru klāstā. Šīm ierīcēm ir jauni CNC izstrādāti alumīnija korpusi, pielāgojams Slash Lighting gaismas bloks un pavisam jauna Platinum White krāsa, savukārt jaunākie AI paātrinātie čipi no Intel®, AMD un NVIDIA® ir gatavi sniegt spēļu entuziastiem un radošajiem profesionāļiem jaunas veiktspējas virsotnes. Gan Zephyrus G14, gan G16 ir aprīkoti ar ROG Nebula displejiem, satriecoši precīziem krāsu OLED paneļiem, kas ir spējīgi arī uz G-SYNC®, lai nodrošinātu neticamu spēļu pieredzi. Īpaši efektīva dzesēšanas tehnoloģija, tostarp trīs ventilatoru tehnoloģija, šķidrais metāls un iztvaikošanas kameras atsevišķos modeļos, ļauj Zephyrus G14 un G16 viegli elpot, neskatoties uz to īpaši kompakto dizainu.

Pilnīgi jauns korpusa dizains

2024. gada Zephyrus G14 un Zephyrus G16 ir pilnīgi pārbūvēti gan no iekšpuses, gan ārpuses. Abām ierīcēm ir pilnīgi jauni, CNC izstrādāti alumīnija korpusi, kas nodrošina nevainojamu līdzsvaru starp svara samazinājumu, konstrukcijas stingrību un palielinātu korpusa telpu. Tas ļauj izveidot tastatūras dizainu, kas sniedzas no malas līdz malai, kā arī iekļaut lielākus un skaļākus skaļruņus ar izciliem basiem līdz pat 100 Hz. Skaļruņi ir par 25 % lielāki nekā iepriekšējās paaudzes skaļruņi, un par 47 % skaļāki, aizraujošākai audio pieredzei nekā jebkad agrāk. Zephyrus G14 un G16 ir aprīkoti arī ar lielākiem atsevišķiem taustiņiem un lielāku skārienpaliktni, kas nodrošina izcilību rakstot, precizitāti ritinot un plūdenumu spēlējot spēles. Gan 2024. gada Zephyrus G14, gan Zephyrus G16 tiek piegādāti ar trīs mēnešu Xbox Game Pass Ultimate abonementu, nodrošinot piekļuvi bibliotēkai ar simtiem lielisku spēļu.

Saeimas deputāti 6.decembra vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025.gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par valsts budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 34 parlamentārieši.

Saeimas deputāti nākamā gada budžetu sāka skatīt 4.decembrī plkst.10, darbu pirmajā dienā noslēdzot plkst.21. 5.decembrī Saeima pie nākamā gada budžeta vētīšanas ķērās plkst.9, darbu noslēdzot plkst.21. Piektdien Saeima darbu pie budžeta sāka plkst.9, bet pabeidza ap plkst.19.30.

Ieskaitot pārtraukumus, deputāti nākamā gada budžetu skatīja aptuveni 33 stundas.

Vērtējot iesniegtos priekšlikumus, Saeimas deputātu vairākums atbalstīja četrus opozīcijas priekšlikumus, kopumā piešķirot vairāk nekā 200 000 eiro.

Saeimas deputāti piektdien atbalstīja Nacionālās apvienības priekšlikumu piešķirt 50 000 eiro Latvijas Politiski represēto apvienībai un Rīgas politiski represēto biedrībai.

AILE grupa projektē un ražo stiklotās konstrukcijas. AILE grupa dibināta 1994. gadā un tās ražotnes atrodas Liepājā.

Stiklu Centrs ražotnes specializācija ir stikla pakešu un struktūrstiklojuma ražošana – stikli siltumizolācijai, aizsardzībai no saules enerģijas, stikli drošībai un aizsardzībai, skaņas izolācijai, dekoratīvie stikli, liektie stikli, ugunsdrošie stikli.

Alumīnija – stikla konstrukciju ražotnē top logi, durvis un citi fasādes risinājumi ar alumīnija profiliem. Šie produkti izceļas ar arhitektoniskajām iespējām, jo tos var realizēt plašos laukumos. Viens no pašlaik pieprasītākajiem produktiem AILE grupa ir elementu jeb šūnu fasādes, kur fasādes elementi pilnībā tiek sagatavoti rūpnīcā uz vietas un objektā tiek tikai piestiprināti pie ēkas karkasa, tādējādi objektā nav jāveic sarežģīti montāžas vai metināšanas darbi.