TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Metālapstrādes uzņēmums AS Dīlers mainījis nosaukumu un kļuvis par AS A Holding, liecina Firmas.lv informācija.

Tāpat no šodienas ir mainīts arī uzņēmuma valdes un padomes sastāvs.

No šodienas uzņēmuma valdē strādās tikai valdes loceklis Sergejs Zaicevs.

Līdzšinējais valdes loceklis Igors Ivanovs vairs neturpina darbu uzņēmuma vadībā, bet valdes locekle Vladislava Zaiceva turpmāk būs A Holding padomes priekšsēdētāja vietniece.

Par A Holding padomes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais padomes loceklis Deniss Zaicevs, darbu padomē turpina arī līdzšinējais padomes loceklis Pjotrs Čerekovs.

Pērn septembrī SIA Dīlers mainīja uzņēmējdarbības formu un kļuva par AS Dīlers. Līdz kļūšanai par AS uzņēmuma īpašnieki bija Deniss Zaicevs (33,79%), Sergejs Zaicevs (33,21%) un Pjotrs Čerekovs (33%), liecina Firmas.lv informācija.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Šā gada 28. novembrī svinīgā godināšanas ceremonijā dizaina fabrikā D.FAB laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau septiņpadsmitais TOP 500 žurnāls.

[Ziņa papildināta ar foto]

Pirmās divas vietas noturējuši pērnā gada līderi - 2012. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro pozīciju saglabājis AS Latvenergo. Trešajā vietā, pakāpjoties no piektās vietas, ierindojas AS Elko grupa.

500 lielākie (bez 121,9 milj. Ls kopējās banku un apdrošinātāju peļņas) kopā guvuši 732,8 milj. Ls jeb 88,6% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas (gadu iepriekš – 84%).

TOP 500 balvas šogad tika pasniegtas astoņās nominācijās:

1. Nominācija TOP 500 līderis – SIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums jau otro gadu apsteidz iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā sasniedzis 855,93 miljonus latu (pret 2011. g. + 19%).

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Metālapstrādes uzņēmums Dīlers šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par 30%, jo pasaulē pieaudzis pieprasījums pēc alumīnija lietņiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Saistībā ar to, ka 90% no saražotās produkcijas tiek eksportēti, uzņēmumam pērn izdevies audzēt peļņu līdz 1,3 miljoniem eiro.

Tostarp Dīlers pērn investējis 1,5 miljonus eiro attīstībā, izveidojot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu Rēzeknē, ieguldot līdzekļus videi draudzīgākā ražošanā un dažādu ražošanas procesu automatizācijā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Deniss Zaicevs norāda, ka iepriekšējais gads bijis grūts visiem alumīnija ražotājiem, tostarp Dīlers, jo Eiropas tirgos un mašīnbūves nozarē kritās pieprasījums pēc produkcijas, kā arī samazinājās gatavās produkcijas cenas. Tomēr, sākot ar šī gada vasaru, tirgus ir sācis atdzīvoties un atkal vērojams pieprasījuma pieaugums pēc alumīnija lietņiem.

Spītējot ekonomiskajai krīzei Austrumeiropas un Centrāleiropas Top 500 spēlētāji – lielākie uzņēmumi reģionā – ir palielinājuši apgrozījumu par 5%, sasniedzot vairāk nekā 628 miljardus eiro 2012. gadā. Tomēr šis rezultāts nav pozitīvi ietekmējis peļņas rādītājus, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījums.

Pētījumā aplūkoti 500 lielākie uzņēmumi reģionā, vērtējot pēc apgrozījuma un papildus faktoriem, piemēram, darbinieku skaita, salīdzinājumu ar kopējo situāciju nozarē.

2011. gadā lielākie reģiona uzņēmumi bija audzējuši peļņu, krītoties apgrozījumam par gandrīz 32%.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskais reģions ir kļuvis neviendabīgāks nekā jebkad, un kopējais Top 500 uzņēmumu bankrotu skaits ir teju trīskāršojies, novērojusi Coface.

«Pat Eiropas «jaunajām» valstīm 2012. un 2013. ir bijuši smagi gadi. Tajā pašā laikā Top 500 kompāniju novērtējums parāda, ka pat nemierīgas ekonomikas attīstības laikā pastāv izaugsmes potenciāls,» rezumē Coface izpilddirektore Centrāleiropas valstīs Katrazina Komorovska (Katarzyna Komorowska).

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Metālapstrādes uzņēmums Dīlers pērn strādāja ar apgrozījumu 14,5 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 3,9% mazāk. Savukārt uzņēmuma neauditētā peļņa 2014.gadā veidoja 947,3 tūkstošus eiro.

Aizvadīto gadu uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Deniss Zaicevs vērtēja kā veiksmīgu, jo Dīlers sāka ražot jaunus produktus un pasaules tirgū gada otrajā pusē atgriezās rosība un palielinājās pieprasījums pēc gatavās produkcijas.

«Nelielu iespaidu uz 2014. gada kopējiem finanšu rezultātiem atstāja Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju, kā rezultātā klienti sāka kļūt piesardzīgāki, veicot pasūtījumus, tai skaitā 2015. gadam,» atzina D.Zaicevs, piebilstot, ka sankciju radītais efekts lika mainīt prognozes arī šim gadam. Iepriekš varēja izdarīt ļoti optimistiskas apgrozījuma pieauguma prognozes 2015. gadam, jo tirgus tendences liecināja, ka gatavās produkcijas cenas turpinās augt un ražošanas izmaksas samazināsies, bet tagad, redzot ekonomikas izaugsmes kritumu Eiropā, prognozes ir piesardzīgas, turklāt klienti pasūtījumus izdara ļoti uzmanīgi, jo nākotnē ir pārāk daudz nezināmo.

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Ar 2015. gada lielāko un veiksmīgāko uzņēmumu godināšanu trešdien, 9.novembrī noslēdzās ikgadējā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Biznesa un Lursoft, pēdējos četros gados – arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) – kopdarbībā veidotais TOP 500 šogad svin 20 gadu jubileju.Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tas ir AS Latvenergo, kurš jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijis viens no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Izdevniecības Dienas bizness paspārnē pirmo reizi angļu valodā izdots lielāko uzņēmumu apskats TOP 500.

Jaunais TOP 500 kā Latvijas uzņēmējdarbības vidi reprezentējošs izdevums «dosies līdzi» ārvalstu vizītēs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem. Sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju, žurnāls būs pieejams LR diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs un gandrīz 20 ārvalstu pārstāvniecībās Latvijā un citās valstīs kā Taizeme, Malaizija un Koreja. Turpmākas sadarbības veicināšanai ar ārvalstu sadraudzības valstīm, pilsētām un citiem partneriem TOP 500 tiek dāvināts arī Prezidenta kancelejai un vietējām pašvaldībām. Žurnāls jau no 1. marta pieejams arī aviokompānijas AirBaltic biznesa klases pasažieriem, kā arī lidostas Rīga Business Lounge apmeklētājiem. Žurnāls bez maksas pieejams arī elektroniskā formātā – TOP 500 katrs interesents var atrast QR kodu un interneta adresi.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, piedaloties arī Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim, aizvadīta Dienas Bizness rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft un LIAA ir laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kas apkopo 500 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizē svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares un parāda tendences Latvijas ekonomikā.

«TOP 500 nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā. Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi 2016. gadā - tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā izdevumā- ir kopumā bijuši veiksmīgi. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā,» komentē Līva Melbārzde, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.

Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā veidotais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 tagad iznācis arī angļu valodā. Kopumā TOP 500 izdevums pie mūsu lasītājiem ir devies jau 18. reizi, savukārt šā izdevuma versija angļu valodā iznāk trešo gadu pēc kārtas.

TOP 500 angļu valodas izdevuma lappusēs bez lielā TOP 500 uzņēmumu saraksta un vairākiem analītiskas sadaļas topiem ir iekļauti arī 25 tautsaimniecības nozaru uzņēmumu topi un šo nozaru apskati. Tāpat sadarbībā ar Lursoft un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia izveidots arī vērtīgāko TOP 500 uzņēmumu saraksts, ir arī citi jaunieviesumi.

TOP 500 angļu valodas izdevumu saņem Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes sekretariāts, Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības ārzemēs (LR Ārlietu ministrija), kā arī ārvalstu vēstniecības un pārstāvniecības, Ārvalstu investoru padome un pašvaldības Latvijā.

Metālapstrādes uzņēmums Dīlers šķiroto atkritumu savākšanas laukuma izveidē investējis vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Gada laikā jaunajā šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā plānots pieņemt aptuveni 440 tonnas nebīstamo atkritumu un 660 tonnas bīstamo atkritumu, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Dīlers jaunajā šķiroto atkritumu savākšanas laukumā Austrumlatgales reģiona iedzīvotājiem nodrošinās iespēju nodot pārstrādei plastmasas atkritumus, papīru un kartonu, izlietotā stikla iepakojumus, cita veida stikla, bīstamos sadzīves, kā arī cita veida dalītos atkritumus.

Kopējās izmaksas šķiroto atkritumu pieņemšanas laukuma izveidē veido 830 tūkstošus eiro, no kuriem puse ir paša uzņēmuma finansējums, savukārt atlikušie 50% ir Kohēzijas fonda atbalsta līdzekļi.

Dīlera ražotos alumīnija sakausējumus izmanto tādi automašīnu ražotāji kā BMW, Audi, Volkswagen, Volvo, Škoda, Iveco, kā arī citu nozaru uzņēmumi – Husqvarna, Bosch, Siemens.

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.