Ilggadējā televīzijas programmas «TV3» vadītāja Baiba Zūzena atstās darbu mediju grupas SIA «All Media Latvia» vadībā, un viņu nomainīs pašreizējais grupas «All Media Baltics» valdes priekšsēdētājs Kristians Antings.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmumā, šodien mediju grupa «All Media Baltics» paziņoja par izmaiņām vadības komandā. Zūzena, kura uzņēmumu Latvijā vada jau 10 gadus, SIA «All Media Latvia» strādās līdz šī gada 31.augustam. SIA «All Media Latvia» padomes sastāvs tiks precizēts tuvākajā laikā.

Darba attiecības tika beigtas, pamatojoties uz abpusēju vienošanos, savukārt vienošanās detaļas netiek izpaustas.

Antings pateicās Zūzenai par ieguldījumu, vadot dažādus «All Media Baltics» uzņēmumus. Antings sola nodrošināt stratēģisko mērķu sasniegšanu visās «All Media Baltics» biznesa jomās Latvijā, turpinot koncentrēties uz galvenajām prioritātēm - TV biznesa vides stiprināšanu, vadošo vietējo video straumēšanas pakalpojumu veidošanu un vietējās satura ražošanas iespēju paplašināšanu.

No decembra «All Media Baltics» visās trīs Baltijas valstīs veiks zīmola maiņu saviem produktiem, apvienojot tos zem TV3 zīmola, liecina šorīt izplatīts paziņojums. Jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Arī pati mediju grupa turpmāk strādās ar zīmolu «TV3 Grupa».

Līdz ar zīmola maiņu «All Media Baltics» sāks darbu arī pie reģionā pirmās digitālās ziņu platformas izveides, kas būs pieejama lietotnē un strādās pēc principa «video pēc pieprasījuma». Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, satura produktus veidojot atbilstoši konkrētu auditoriju interesēm.

«TV3 zīmols ir pazīstams gandrīz 100 procentiem mājsaimniecību visā Latvijā. Tieši tāpēc esam nolēmuši arī citus mūsu mediju grupas satura produktus piedāvāt ar TV3 zīmolu, radot vienotu produktu saimi,» skaidro «All Media Baltics» vadītājs Kristians Antings.

Ar jauno gadu televīzijas produktu portfelī bērniem būs pieejams jauns kanāls TV3 Mini, savukārt sieviešu auditorijai kanāls TV3 Life. Līdz ar to jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

AS «Latvijas neatkarīgā televīzija» (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija «Firmas.lv».

Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes - «5», «TV5», «Kriminal+», «Kriminal+», «Večer@22', »Večer Novostjei«, »Večer Novostjei. Novostj«, »Patriotu nedēļa«, »Bez Cenzuri«, »Labvakar, Latvija!«, »2 Izklaides kanāls«, »Mājokļa jautājums«, »Dziedošās ģimenes«, »Latvijas Princese«, »Latvijas Zelta talanti«, »Eņģeļi pār Latviju«, »Labestības diena«, »Zvaigžņu lietus«, »LNT Ziņas« un »LNT Telekompānija«.

Šā gada 14.gada novembrī reģistrētais komercķīlas akts liecina, ka LNT ieķīlājis arī preču zīmi »Degpunktā«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu - šā gada 20.oktobri - beidzies reģistrācijas termiņš Latvijas Patentu valdē. Tāpat ieķīlāta arī preču zīme »Naš kanal«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu atteikta reģistrācija Patentu valdē, bet par to ir iesniegta apelācija.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Jaunas mediju grupas All Media Baltics izveidošana šogad satricināja reklāmas vidi, bet nozarei vēl nav līdz galam skaidri tās ieguvumi no darījuma

Aptaujātie reklāmas eksperti uzsver, ka ir gaidāmas jauno īpašnieku investīcijas platformu attīstībā un tehnoloģijās, vēl vairāk nostiprinot mediju koncerna nozīmi reklāmas tirgū.

«Nenoliedzami, šī gada skaļākais notikums ir UAB Bite Lietuva un MTG Broadcasting AB apvienošanās, kuras rezultātā ir radusies jauna mediju grupa All Media Baltics (AMB). Darījuma sekas šobrīd jau vērtējamas kā negatīvas, jo dažādu apstākļu dēļ ir aizkavēta šī uzņēmuma paredzēto reklāmas pakalpojumu sniegšanas un atlaižu piešķiršanas kārtība – cenrāža izstrāde, kas liedz reklāmdevējiem pabeigt nākamā gada stratēģiskos plānus un izdarīt izvēles,» skaidro Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa. Šogad tāpat kā iepriekšējos gadus nozarē turpinājās ievērojamu reklāmas līdzekļu aizplūšana caur globālajiem interneta mediju milžiem Facebook un Google, kas rada negatīvu ietekmi uz lokālo mediju uzņēmējdarbību, viņa piebilst.

Pēdējos četros piecos gados neviens nopietns tirgus spēlētājs televīzijas raidījumu producēšanas nozarē Latvijā nav ienācis.

To sarunā ar DB norāda mediju satura producētāja SIA Onair Studios īpašniece Ilze Ūdre. Šī uzņēmuma spēcīgākais trumpis ir muzikālie šovi, kur lielāko konkurenci veido kaimiņi lietuvieši un igauņi. Laikā no 2014. līdz 2017. gadam Onair Studios apgrozījums pieaudzis vairāk nekā divas reizes, pērn sasniedzot 1,5 miljonus eiro. Tas uzņēmumam nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Būtiskākais uzrāviens uzņēmuma attīstībā piedzīvots pirmajā pusotrā gadā, atzīmē I.Ūdre. «No divu trīs projektu producenta kļuvām par uzņēmumu, kas aktīvi sadarbojas ar visām Latvijā pārstāvētajām televīzijām. Šobrīd strādājam ar mediju grupu All Media Baltics un mediju uzņēmumu Media 360, kas atbild par Lattelecom televīzijas kanālu TV360 un STV Pirmā satura veidošanu,» atklāj uzņēmuma īpašniece, piebilstot, ka apgrozījuma pieaugums veidojies dabiski – no viena cilvēka uzņēmuma kļūstot par starptautiskas kompānijas daļu. «Loģiski, ka iekļaušanās skandināvu Nice Entertainment Group paredzēja darbības lauka paplašinājumu, jo galvenais šī starptautiskā uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu. Ja strādātu tikai sava prieka pēc, visticamāk, mums būtu ne vairāk kā trīs četri projekti gadā, taču Onair Studios ir orientēti uz peļņas gūšanu, tāpēc salīdzinoši reti diskutējam par projektiem, kurus vēlamies veidot. Ja tiek dota iespēja, to darām – ejam pie televīzijām, piedāvājam savus pakalpojumus, piedalāmies konkursos. Cenšamies realizēt visus iespējamos projektus, cik to atļauj mūsu kapacitāte un tirgus,» skaidro I.Ūdre.

2018. gadā turpināsies cīņa ar pirātisko saturu digitālajā un TV vidē, kas atņem auditorijas uzmanību un attiecīgi reklāmas naudu

«2018. gadā tirgus dabiskais pieaugums saglabāsies dažu procentu robežās – pārsvarā pateicoties digitālo tēriņu pieaugumam, taču, ņemot vērā vairākus būtiskus notikumus – Saeimas vēlēšanas, IKEA un dažu citu potenciālu reklāmdevēju ienākšanu, kopējais pieaugums varētu sasniegt pat 5%,» prognozē IDEA Havas Media stratēģiskais direktors Kaspars Ulsts.

«Lielākais notikums, kas pāršalca reklāmas nozari 2107. gada nogalē, bija konkurences padomes lēmums par All Media Baltics (AMB jeb bijušo MTG un LNT) TV kanālu cenu politikas regulēšanu. Lai gan vēl nav pilnīgas skaidrības par visām niansēm, daudziem reklāmdevējiem nākamgad būs jārēķinās ar cenu izmaiņām, kas savukārt varētu novest pie mediju salikuma pārstrukturēšanas par labu citiem TV kanāliem vai pat citiem mediju veidiem,» teic K. Ulsts.

Bijušajā Līgatnes papīrfabrikas teritorijā atsākta papīra ražošana, to plānots arī eksportēt.

Šobrīd bijušajā Līgatnes papīrfabrikā nelielos apjomos – dažas tonnas - tiek ražots specifisks nišas papīrs - akvareļu papīrs. No 1815. līdz pat 2014. gadam Līgatnes papīrfabrikā notika papīra ražošana, bet 2022.gadā bijušo Līgatnes papīrfabriku par 1 050 000 eiro iegādājās uzņēmējs Edgars Ricevs.

Viņš aktīvi darbojies dažādos IT, telekomunikāciju un mediju uzņēmumos vairāk nekā 25 gadus. Bijis vadītājs un īpašnieks uzņēmumos Latnet, Stream Networks, Telecentrs.Tāpat viņš darbojies valdē un padomē mediju uzņēmumā TV3 Grupa (iepriekš All Media Baltics), vadījis interneta TV platformas Go3 izstrādi.

Šobrīd E.Ricevs nedaudz darbojas kā konsultants un eksperts dažādos IT projektos, betpamatlaikā velta visu enerģiju un uzmanību Līgatnes papīrfabrikas attīstībai. “Puslīdz normālā režīmā papīra ražošana atsākta no jūnija, bet tāpat ražošana šobrīd notiek eksperimentālās partijās, un esam kvalitātes uzlabošanas procesā. Šobrīd esam uzstādījuši jaunu līniju, un tā ir neliela – maksimālā jauda līdz trīs tonnām diennaktī, kas ļautu gadā saražot līdz 1000 tonnām,” atklāj Līgatnes papīrfabrikas saimnieks Edgars Ricevs. Viņš stāsta, ka papīra masas sagatavošanas iekārta gan ir atjaunota vecā, kas saņemta mantojumā no bijušās Līgatnes papīrfabrikas. Tā uzlabota, nomainot automātiku, spēka sadaļu, piedziņu, bet pamata daļas elementi, piemēram, katli, dzirnavas, tiek izmantoti vecie. Šobrīd akvareļu papīra ražošanas iekārtās investēti aptuveni 400 000 eiro. “Uz nākamo gadu mēs skatāmies cerīgi ar domu, ka gadā varētu saražot līdz 200 tonnām. Tie nav ļoti lieli apjomi,” saka E.Ricevs.

Pasaules vadošā orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A., kura viena no telestacijām darbojas Rīgā, ienākumi 2017. gadā bijuši 2,35 miljardi eiro.

Tas ir par 1.6% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kad ienākumi bija 2 miljardi 68,8 miljoni EUR. SES peļņa 2017. gadā pēc nodokļu nomaksas bijusi 596, 1 miljons EUR

Satelītu operatora SES segmenta SES Networks, kas nodrošina visplašākos, augstas drošības satelītu komunikācijas nodrošinājuma pakalpojumus, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 646.1 miljons EUR. Savukārt segmenta SES Video, kas nodrošina satelīta komunikāciju pakalpojumus raidsabiedrībām, satura un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 1 miljards 383 miljoni EUR.

Eiropā SES pārraidīto TV kanālu skaits 2017. gada beigās bija 2700 kanāli. SES uzņēmuma Eiropas ieņēmumi pagājušā gadā uzrāda stabilitāti, ko sniedz raidorganizāciju un uzņēmumu partnerība atkārtoti turpinot ilgtermiņa sadarbības līgumus, tajā skaitā ar All Media Baltics Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs, ProSiebenSat.1 Vācijā un Orange Rumānijā.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes sēdē, kas notika 7.martā, valdes priekšsēdētājas amatā tika pārvēlēta PwC Latvija valdes priekšsēdētāja un vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa ievēlēta jau piekto gadu pēc kārtas. Balstoties uz FICIL statūtiem, valdes locekļa amatu viena persona var ieņemt sešus gadus pēc kārtas, tādēļ Zlatai Elksniņai-Zaščirinskai šis būs pēdējais gads valdē. Par FICIL valdes priekšsēdētājas vietnieci ievēlēta Fortum valdes locekle Jūlija Sandberga.

Zlata Elksniņa-Zaščirinska: «Galvenais uzdevums šim gadam ir veicināt uzticību starp privāto un valsts sektoru - tieši tādēļ šī gada galvenā tēma ir »Building Trust« jeb uzticības veidošana. Jāstrādā pie tā saucamajiem higiēnas faktoriem, par ko investoru bažas nav mazinājušās - jāveicina ātra un kvalitatīva korupcijas un ekonomisko noziegumu izmeklēšana, vēlamies panākt daudz skaidrāku un ātrāku rīcību no tiesībsargājošajām institūcijām. Ir nepieciešamas »ķirurģiskas iejaukšanās« šo »augoņu« likvidēšanai. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par valsts ilgtermiņa vīziju un konkurētspējas piedāvājumiem. Tādēļ ar savu ekspertīzi būsim konstruktīvs sarunu partneris un turpināsim strādāt pie konkrētiem ierosinājumiem, lai uzlabotu Latvijas pievilcību investoru acīs, piemēram, atvieglot ārvalstu darbaspēka piesaisti, modernizēt un digitalizēt valsts pakalpojumus, turpināt augstākās izglītības reformas.»

Ārvalstu investoru padomes Latvijā («FICIL») valdes sēdē valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta «Fortum» vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņa pārņem amata pienākumus no līdzšinējās vadītājas Zlatas Elksniņas-Zaščirinskas, kas turpinās darboties «FICIL» valdē.

Balstoties uz «FICIL» statūtiem, valdes locekļa amatu viena persona var ieņemt sešus gadus pēc kārtas, tādēļ Zlatai Elksniņai-Zaščirinskai šis ir pēdējais gads valdē. Par «FICIL» valdes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēts Ints Krasts un līdz termiņa beigām par otru vietnieku ievēlēta Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Pēdējo gadu laikā esam aktīvi pārstāvējuši biedru intereses, par ko liecina stabils biedru skaita pieaugums un biedru aktivitāte dažādās «FICIL» darba grupās - šogad to skaits pārsniedza desmit,» saka Z. Elksniņa-Zaščirinska.

«Saskaņā ar «FICIL» redzējumu Latvijai jākļūst par uzņēmējiem un biznesam draudzīgāko valsti Baltijas jūras reģionā. Lai to panāktu, ir būtiski uzturēt aktīvu dialogu ar politikas veidotājiem: skaidrot un atgādināt par to, kas darāms, lai uzlabotu biznesa vidi un vairotu Latvijas konkurētspēju reģionā. «FICIL» pamata prioritātes ir izglītība, digitālā ekonomika un ekonomisko noziegumu apkarošana. Taču tikpat aktīvu darbu plānojam jautājumā par darbaspēka pieejamību Latvijā, atkritumu apsaimniekošanu un enerģētikas politiku, kā arī investīciju aizsardzību,» akcentē J. Sandberga.