Aizdomās par viltotu divu un viena latu monētu viltošanu, policija aizturējusi trīs personas.

Aizvadītā gada nogalē Valsts policijas darbinieku rīcībā nonāca informācija, ka vairāku personu grupa nodarbojas ar Ls 2 un Ls 1 monētu viltošanu. Uzsākot operatīvos pasākumus, policisti noskaidroja, ka viltotās monētas izgatavo Rīgā kāda uzņēmuma telpās.

Aizdomās par viltotās naudas izgatavošanu VP darbinieki aizturējuši trīs vīriešus – 1938.gadā dzimušu vīrieti, 1944.gadā dzimušu vīrieti un 1968.gadā dzimušu vīrieti.1968.gadā dzimušajam vīrietim piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Par minēto faktu uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 192.panta 2.daļas Par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu, ja tas izdarīts atkārtoti vai lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Vairāk nekā 6 no 10 (63 %) konfiscētajiem viltojumiem ir atklāti mazajos sūtījumos – izmantojot pasta vai kurjerpasta pakalpojumus, atklāj ES Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākā pētījuma dati.

EUIPO un OECD pētījumā tiek analizēta mazo pasta sūtījumu ļaunprātīga izmantošana viltotu un pirātisku preču tirdzniecībā, aplūkojot kurjerpasta un pasta pakalpojumu darbības tiesiskos un ekonomiskos aspektus.

Aizturētajos pasta sūtījumos tiek atklātas tādas preču kategorijas, kā, piemēram, apavi (84 %), optiskie līdzekļi (77 %), informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) ierīces (66 %) un aksesuāri (63 %) – tai skaitā viltoti rokaspulksteņi un juvelierizstrādājumi, ādas izstrādājumi un rokassomas.

Viltotu preču sūtījumi nāk galvenokārt no Ķīnas (Honkongas), Indijas, Singapūras, Taizemes un Turcijas. Ķīna, Indija un Taizeme ir atzītas par potenciālām viltotu un pirātisku preču ražotājvalstīm, savukārt Honkonga un Singapūra ir galvenie tranzīta punkti.

Latvijā mazumtirdzniecības tīkos eiro viltojumi nav sastopami biežāk kā savulaik latu viltojumi un šogad atklāti vien atsevišķi mēģinājumi maksāt ar viltotiem eiro, aģentūrai BNS atzina aptaujātie tirgotāju pārstāvji.

Mazumtirgotāja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere aģentūrai BNS teica, ka līdz ar eiro ieviešanu Rimi veikalos nav pieaudzis mēģinājumu skaits norēķināties ar viltotu naudu, salīdzinot ar laiku, kad bija lati. «Gada sākumā mēģinājumu norēķināties ar viltotu valūtu skaits bija vēl mazāks nekā pirms eiro ieviešanas. Savukārt pēdējos mēnešos - septembrī, oktobrī - šādu gadījumu ir kļuvis vairāk, sasniedzot tādu pašu apmēru, kā norēķinos ar latiem,» sacīja Valnere.

Pēc viņas teiktā, vairāk nekā 100 Rimi veikalos pēdējos mēnešos katrā novēroti vidēji desmit mēģinājumi maksāt ar viltotu valūtu un visbiežāk mēģināts norēķināties ar viltotu 20 eiro banknoti. Valnere piebilda, tā kā "Rimi" veikalos ir iegādāti banknošu skeneri, neīstu naudu kasieri atklāj vēl pirms norēķins tiek veikts.

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā 8.septembrī sešiem vīriešiem par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu piesprieda reālus cietumsodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lietā apsūdzēts Aleksandrs Fomičevs, Viktors Ždanovičs, Normunds Juška, Ilmārs Krieviņš, Māris Popovs un Sergejs Jakovļevs.

Fomičevam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem. Ždanovičam cietumsods uz pieciem gadiem. Juškam un Jakovļevam cietumsods uz četriem gadiem, bet Krieviņam un Popovam cietumsods uz trīs gadiem.

Visiem apsūdzētajiem piespriesta arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu.

Prokurors un apsūdzētie, kā arī cietušā pārstāvis desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas rakstveidā var iesniegt lūgumu par pilna sprieduma sastādīšanu. Ja tiek sastādīts pilns spriedums, to var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas.

2008. gada 2. pusgadā kopumā no apgrozības tika izņemti 354 tūkstoši viltotu eiro banknošu - salīdzinot ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem no apgrozības izņemto banknošu skaits pieaudzis par aptuveni 13,8%, liecina informācija Latvijas Bankā.

2008. gadā kopumā tādējādi no apgrozības izņemtas 666 tūkstoši eiro banknotes, kas ir par 18,7 % vairāk nekā pirms gada, liecina Latvijas Bankas publicētā Eiropas Centrālās Bankas (ECB) informācija.

No apkopotajiem datiem par viltojumu skaita pusgada tendencēm redzams, ka pēdējā laikā viltojumu skaits pakāpeniski palielinājies. Tomēr viltošanas apmēri joprojām ir nelieli, jo pieaug arī apgrozībā esošo īsto banknošu skaits, kas 2008. gada 2. pusgadā ir bijis vidēji 12 miljardi.

Agrāk visbiežāk viltoja 50 eiro banknotes, bet 2008. gada 2. pusgadā visbiežāk tika viltotas 20 eiro banknotes. Trīs vidējo nominālvērtību (20 eiro, 50 eiro un 100 eiro) banknotes kopā veidoja apmēram 94 % no visiem viltojumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus Rīgas brīvostā, divos konteineros atklāja lielu daudzumu - 24 528 - viltotu sporta apavu ar «Nike» preču zīmi, aģentūru LETA informēja VID.

Konteineri bija ievesti no Ķīnas. Preču zīmes īpašniekam novērstais kaitējums ir aptuveni 2,93 miljoni eiro.

Veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apavu kravām, VID muitas darbinieki atklājuši, ka konteineros atrodas sporta apavi. Dažās kastēs bija apavi bez zīmola un nosaukuma, bet lielais vairums - sporta apavu ar «Nike» zīmolu, kuriem bija saskatāmas iespējama viltojuma pazīmes. Lai pārliecinātos, vai aizdomas par iespējamo viltojumu ir pamatotas, «Nike» preču zīmes pārstāvim lūgts sniegt atzinumu.

Ar pagājušajā nedēļā saņemto preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja atzinumu preces ir atzītas par kontrafaktām jeb viltotām, jo preču zīmes uz apaviem norādītas bez preču zīmju īpašnieka atļaujas. Tādējādi tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Krievijas 100 bagātākie cilvēki krīzes dēļ zaudējuši 73% no savu īpašumu vērtības, atsaucoties uz Forbes Russia, ziņo Bloomberg.

Bloomberg atzīmē, ka Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un nokritusi līdz 2004. gada līmenim.

Krievijas oligarhus krīze skārusi īpaši smagi, jo viņi naudu pelnījuši ar izejvielu ražošanu, kuru cena pēdējos sešos mēnešos ir ievērojami samazinājusies, turklāt viņiem vēl ir jāatmaksā milzīgi parādi, kas ņemti izejvielu kompleksu iegādei. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka 2008. gadā Krievijā miljardieru skaits krietni pārsniedza simtu un ar šiem rādītājiem tā atpalika tikai no ASV, taču krīze miljardieru skaitu ir samazinājusi līdz 32.

3D animācijas filmas Šreks ceturtā daļa (Shrek Forever After) Amerikas kinoteātros trešo nedēļu pēc kārtas atrodas pirmajā vietā kases ieņēmumu ziņā.

Otra pelnošākā filma ASV bijusi Get Him To The Greek, kas nedēļas nogalē nopelnījusi 17,4 miljonus ASV dolāru, bet trešā filma Killers ar 16,1 miljonu ASV dolāru lielu peļņu.

Desmit pelnošākās filmas ASV

Interese par viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm šobrīd ir augsta, un paredzams, ka tā saglabāsies augsta vēl pāris mēnešus pēc gadumijas.

«Kopējais pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm ir diezgan liels – esam noslēguši līgumus un veikuši piegādes bankām, arī tirgotāji un mazie uzņēmumi aktīvi iepērk naudas pārbaudes un skaitīšanas ierīces,» saka Māris Lūks, Hansab valdes priekšsēdētājs. Lielākie tirgotāji un bankas par viltotiem eiro sāka domāt jau vasarā, bet tagad pieaug interese arī no mazajiem uzņēmumiem. Igaunijas pieredze liecinot, ka augsts pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm turpināsies līdz martam. Pieprasījums pēc viltotas naudas atpazīšanas ierīcēm jau vairākus mēnešus aug, piekrīt arī Miks Ozoliņš, cekulentas.lv projektu vadītājs. Ņemot vērā, ka cilvēkiem ir tendence visu atlikt un darīt pēdējā brīdī, viņš paredz, ka pēc 1. janvāra pieprasījums būšot vēl vismaz divreiz lielāks.

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Atklāto un no apgrozības izņemto viltoto eiro banknošu skaits 2010. gada otrajā pusē, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, samazinājies par 5,9%, atsaucoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) informāciju, ziņo Business Week.

Laika posmā no 2010. gada jūlija līdz decembrim no apgrozības izņemts 364,1 tūkstotis viltotu banknošu. Attiecīgi pērn pirmajā pusgadā no apgrozības tika izņemti 387 tūkstoši viltotu eiro banknošu.

ECB nesniedza sīkākus paskaidrojumus par viltotu banknošu samazināšanos, taču jau agrāk norādīts, ka atklāto un no apgrozības izņemto viltoto eiro banknošu skaits ir svārstīgs.

Lielākais apjoms viltoto eiro banknošu tika atklāts 2009. gada otrajā pusgadā, kad no apgrozības tika izņemti 447 tūkstoši viltotu eiro banknošu.

ECB norāda, ka joprojām visbiežāk tiek viltotas 50 eiro un 20 eiro banknotes. 2010. gada otrajā pusē no visām viltotajām banknotēm 43,5% gadījumu bija 50 eiro banknotes, savukārt 38% gadījumu tās bija 30 eiro banknotes.

Saistībā ar atklāto apjomīgo viltotu ASV dolāru banknošu izgatavošanu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem Rīgā aizturējusi septiņas personas. Viltoto naudas zīmju izgatavošanas vietas atrašana prasījusi nepilnus divus gadus.

Kā stāstīja policijas pārstāvji, 2014.gada septembrī tika aizturētas trīs personas par viltotu 100 dolāru naudas zīmju izplatīšanu, bet izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi naudas izcelsmei. Turpmāko gadu laikā kopā ar partneriem tika konstatēts, ka tāda paša tipa naudas zīmes tika izplatītas Latvijā, ASV un Anglijā.

Veicot analītisko darbu, tika sašaurināta iespējamās tipogrāfijas atrašanās vieta, konstatējot, ka tā atrodas Latvijā.

Secīgi šā gada 15.aprīlī tika aizturētas septiņas personas. Šajā procesā tika veiktas 13 kratīšanas, izņemti lietiskie pierādījumi - tipogrāfijas iekārtas, dažādas klišejas. Kopumā uzieti 3,5 miljoni viltotu ASV dolāru.

Francijas modes nams Chanel ASV tiesā guvis uzvaru pār interneta vietnēm, kas pārdevušas viltotu zīmola produkciju.

Interneta vietnes, kuras pārdevušas viltotu Chanel produkciju tiks slēgtas, kā arī nedrīkstēs turpmāk parādīties lielāko interneta meklētāju rezultātos, nolēmusi ASV Nevadas pavalsts tiesa. Kopumā izmeklēta vairāk nekā 600 vietņu darbība, kuras pārdevuši viltotu Chanel produkciju.

Informāciju par šādām interneta vietnēm likts izdzēst arī no sociālajiem portāliem, - piemēram, Facebook un Twitter.

Chanel uzstāja, ka vienkārša interneta vietņu slēgšana nav pietiekams veids kā cīnīties ar viltoto preču pārdevējiem, tāpēc tiesa nolēma ļaut Francijas modes namam arī konfiscēt vietņu domēnu vārdus, savukārt to agrākajiem īpašniekiem nākamos piecus gadus liegt reģistrēt jaunus domēnu vārdus.

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām), informē centrālās bankas pārstāvji.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši – viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos – 40 553 eiro.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2018. gada 1. pusgadā konstatēts 301 tūkstotis viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 tūkstotis viltotu banknošu).

Pērn, veicot pārbaudes par iespējamu pretlikumīgu darbību veikšanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguvis pierādījumus par viltotu elektronisko kases aparātu čeku uzrādīšanu komersantu grāmatvedības reģistros par degvielas iegādi 3,2 miljonu latu apmērā (par 3352 tonnām jeb 45 cisternām degvielas).

Tāpat VID ir ieguvis pierādījumus par viltotu elektronisko kases aparātu čeku uzrādīšanu komersantu grāmatvedības reģistros par citu preču iegādi 518 tūkstošu latu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizvadītajā gadā uzsācis 20 kriminālprocesus par viltotu čeku izmantošanu. Veikto nodokļu auditu rezultātā, 36 nodokļu maksātājiem, kuri grāmatvedībā uzrādījuši viltotus elektronisko kases aparātu čekus, VID aprēķinājis papildus samaksai valsts budžetā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Tāpat aizvadītajā gadā 2012.gadā VID Finanšu policijas pārvaldē saistībā ar viltotu attaisnojuma dokumentu uzrādīšanu grāmatvedības reģistros uzsākti 20 kriminālprocesi, kuros iesaistīti 20 negodprātīgi komersanti. Kriminālprocesos iesaistītie komersanti pārsvarā darbojas transporta, mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs.

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Februāra un marta mēnešos Amerikas politiskās un monetārās valdības ir pieņēmušas virkni bezprecedenta (pēc piešķirto līdzekļu apjoma) programmu, lai atbalstītu savārgušo ekonomiku un cīnītos ar finanšu krīzi.

Februārī apstiprinātais ASV prezidenta Obamas plāns par 800 miljardiem USD jau martā tika papildināts ar finanšu ministra Geitnera plānu, kura apjoms var sasniegt 100 miljardus USD. Lai arī nauda otrā plāna realizācijai tiks ņemta no iepriekšējās administrācijas pieņemtā Polsona plāna, izdevumi būs uz šī gada budžeta rēķina. Ņemot vērā vēl virkni Obamas administrācijas sagatavotās programmas, ASV valsts 2009. gada budžeta deficīts var sasniegt astronomisku summu - no 1.7 triljoniem USD līdz 2 triljoniem USD.

Tas nozīmē, ka Amerikas valsts parāds, kurš jau šobrīd ir 11 triljoni USD (75% no IKP), pieaugs līdz 13 triljoniem USD (90% no IKP). Kādas problēmas rodas valstīm ar šādu parāda līmeni mums labi ilustrēja aizvadītais 2008. gads. Tikai parādu procentu maksājumos vien no valsts budžeta aizplūda 450 miljardi USD! Šāda summa ir ekvivalenta Krievijas Centrālās bankas rīcībā esošajām valūtas zelta rezervēm!

Pazīstamu zīmolu viltojumu apjomi Latvijā saglabājas pārāk lieli; viltots tiekot viss, ko pērk, otrdien norāda laikraksts Dienas bizness.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, fiksētie administratīvie pārkāpumi par preču zīmes izmantošanas noteikumu pārkāpšanu ir samazinājušies. Proti, 2009. gadā tika fiksēti 52 pārkāpumi, bet pērn - 36.

Savukārt ierosināto krimināllietu skaits par preču zīmju un dizainparaugu nelikumīgu izmantošanu pieaudzis. Kopumā ierosinātas 15 lietas, kas ir par četrām vairāk nekā 2009. gadā, liecina Ekonomikas policijas dati.

Lai gan minētie cipari šķiet nelieli, organizācijas, kurā apvienojušies ražotāji, SNB - React pārstāvis Latvijā Artis Brinkmanis atzīmē, ka viltojuma apjomi ir lieli. Viltots tiekot viss, ko cilvēki vēlas iegādāties. Latvijā, protams, nav pārstāvēti visi zīmoli un ražotāji. Tāpēc policija norāda, ka arī šobrīd veikalos tiek tirgoti mistiski zīmoli un nav zināms, vai tie ir īsti vai viltoti.

Naomi Votsa žurnāla Forbes aptaujā atzīta par pašu rentablāko Holivudas aktrisi, vēsta lenta.ru.

Uz katru dolāru, kas 41 gadu vecajai aktrisei samaksāts par filmēšanos trijās pēdējās filmās, kases ienākumi ir 44 USD.

Forbes analītiķi izanalizējuši pelnošāko aktrišu ienākumus un kases ienākumus, un izveidojuši Top 10, kas izskatās šādi:

1. Naomi Votsa (44 USD ienākumi uz 1 USD investīcijām),

2. Dženifera Konelija (41 USD),

3. Reičela Makadamsa (30 USD),

4. Natālija Portmane (28 USD),

5. Merila Strīpa (27 USD),

6. Dženifera Enistone (26 USD),

7. Hale Berija ( 23 USD),

8. Keita Blanšeta (23 USD),

9. Enna Hetaveja (23 USD),

10. Hilarija Svonka (23 USD).

Forbes atzīmē, ka sarakstā nav iekļuvušas tādas aktrises kā Andželīna Džolija, kura nodrošina stabilu preses un skatītāju interesi jebkuram projektam, taču vienlaikus neattaisno viņai samaksātos 10 miljonus USD. Gluži otrādi, topa augšgalā ierindojušās aktrises, kurām maksā maz pēc Holivudas mēra – 5 miljonus USD un mazāk, kas ļauj viņām saglabāt augstu investīciju atmaksas koeficientu. Turklāt lielāka daļa aktrišu, kas ieņem augstu vietu reitingā, reti kad spēlē galveno lomu filmā: parasti panākumus nodrošina vēl citi aktieri, galvenokārt galvenās vīriešu lomas izpildītāji.

Latvijā 2017. gads viltojumu ziņā ir vērtējams kā stabils, Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 1749 viltojumiem (1462 banknotēm un 287 monētām), stāsta Latvijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Salīdzinot ar 2016. gadu, atklāto viltojumu summa ir samazinājusies par 5% (75,4 tūkstoši eiro salīdzinājumā ar 79,4 tūkstošiem eiro 2016. gadā), bet ekspertīzei saņemto viltojumu skaits pieaudzis par 11%, kas ir nenozīmīgi pret kopējo naudas zīmju apjomu apgrozībā un arī pret iepriekšējo gadu.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 60%) un 20 eiro banknotes (ap 20% no kopējā saņemto viltojumu skaita). Iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes, kuras ar 2017. gada pavasari pakāpeniski nomaina otrās jeb Eiropas sērijas 50 eiro banknotes.

2016. gadā kopumā Latvijā pārbaudei nosūtītas un par viltotām atzītas 1577 naudas zīmes, t.sk. 300 monētas un 1277 banknotes. 2015. gadā Latvijā tika konstatētas 1483 viltotas naudas zīmes, t.sk. 353 monētas un 1130 banknotes.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pērn, veicot izmeklēšanas un nosūtot kriminālvajāšanai vairākus iepriekšējos gados uzsāktus kriminālprocesus, novērsusi kaitējumu valstij un cietušajām personām kopumā vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā.

Kā informē Valsts policija, šie par noziedzīgi iegūtiem atzītie naudas līdzekļi ieskaitīti valsts budžetā vai atgriezti cietušajām fiziskajām un juridiskajām personām.

Dažādu kriminālprocesu ietvaros kopumā pērn uzlikts arests naudas līdzekļiem vairāk nekā 28 miljonu eiro apmērā.

2013. gadā ENAP darbinieki novērsuši vairākus mēģinājumus izkrāpt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus lielā apmērā, kā arī apturējuši vairāku organizētu krāpnieku grupu darbību. Pērn uzsākti 11 kriminālprocesi par ES fondu līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā. Šajos par sevišķi smagiem atzītajos noziedzīgajos nodarījumos kopumā mēģināts izkrāpt gandrīz piecus miljonus eiro ES fondu līdzekļu.

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 640 eiro naudaszīmju viltojumiem (477 banknotēm un 163 monētām), informē centrālā banka.

Salīdzinot ar 2018. gada 1. pusgadu, viltojumu skaits samazinājies par 22% (tad tika konstatētas 708 viltotas banknotes un 116 viltotas monētas), savukārt nodarītie finanšu zaudējumi samazinājušies par 20% (attiecīgi 40.5 tūkstošu eiro zaudējumi 2018. gada 1. pusgadā un 32.3 tūkstošu eiro zaudējumi 2019. gada 1. pusgadā).

Vērtējot naudas viltojumu datus eiro zonas mērogā, Latvija tradicionāli ir starp tām eirozonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz 1 iedzīvotāju. Turklāt turpinās tendence viltojumu skaitam samazināties – 2018. gadā kopumā atklāto viltojumu skaits Latvijā samazinājās par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%.