Jaunākais izdevums

Aizputes pilsētas kauna traips – nams, kas atrodas Kalvenes un Jelgavas ielas stūrī, tautā saukts par «šekumu» – turpinās savu atbaidošo eksistenci. Novada domes Būvvalde panākusi vienošanos ar īpašnieku par bīstamības novēršanu, tomēr cerības par ēkas pilnīgu sakārtošanu nav parādījušās, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā nams Jelgavas un Kalvenes ielas stūrī izticis bez remonta. Vēsturiskā celtne mainījusi īpašnieku un nereti nonākusi uzmanības lokā, jo brūkošo namu nav iespējams nepamanīt.

Jebkurš, kurš ierodas Aizputē, gribot, negribot ierauga biedēkli. «Aizputes novada Būvvalde ne reizi vien izteikusi īpašniekam brīdinājumus un uzlikusi sodus. Mēs apzināmies, ka māja ir katastrofālā stāvoklī, un ar īpašnieku panākta vienošanās, ka nama ārsienas tiks sakārtotas vismaz tādā līmenī, lai novērstu bīstamību pilsētas iedzīvotājiem,» Kursas Laikam stāstījis Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis.

Jautāts, vai domē nav apsvērta doma nojaukt māju piespiedu kārtā, J. Grasmanis minējis divus galvenos argumentus, kāpēc to nedrīkst darīt. Pirmkārt, nams atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un ir unikāla celtne. Otrkārt, ja ēka pieder privātīpašniekam, vienmēr pastāv iespēja, ka viņš apstrīdēs tiesā šādu nama noārdīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes šekums tiks noārdīts tūlīt pēc Aizputes pilsētas svētkiem. Pirmdien mājas pagalmā tikās visas iesaistītās puses, lai spriestu par Kalvenes un Jelgavas ielas krustojumā esošā grausta nojaukšanas kārtību, satiksmes ierobežojumiem un konkrētu darbu laiku, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pirmdienas rītā Aizputes šekuma pagalmā bija ieradies Aizputes pilsētas mērs Aivars Šilis, viņa vietnieks Juris Grasmanis, Būvvaldes vadītāja Ineta Butāne, mājas īpašniece, būvniecības uzņēmuma SIA Montāžas serviss pārstāvis Jānis Odiņš, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kurzemes reģionālās nodaļas inspektors Uldis Maisiņš.

VKPAI māju liedza nojaukt vairāku desmitu gadu garumā, jo nams uzskatāms par unikālu sava laika arhitektūras pieminekli. Attieksmes maiņa notikusi pēc tam, kad parādījās inženieru atzinums, ka māja ir avārijas stāvoklī un apdraud cilvēku drošību. Sanāksmes laikā U. Maisiņš norādīja, ka iekštelpās ir unikāli ozolkoka apdares dēļi, kuri būtu saglabājami, ja nolemts māju atjaunot no pamatiem tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes senioru apvienības Piesaulīte dalībnieki veikuši sakopšanas darbus pilsētas zemes īpašumā Kalvenes un Jelgavas ielas stūrī, kas tautā saukts arī par «Šekumu». «Mēs vienojāmies ar īpašnieci, un viņa ar prieku pieņēma mūsu palīdzību,» laikrakstam Kursas Laiks sacījusi senioru apvienības vadītāja Edīte Dovkante.

Namu Kalvenes ielā 1 noārdīja pērn, jo tas bija avārijas stāvoklī un apdraudēja garāmgājējus, tomēr grausta atliekas – akmeņi, zari un sīkāki būvgruži – «Šekumā» pārziemoja.

«Tā ir pilsētas redzamākā vieta, un to vajadzēja sakopt. Mēs saprotam, ka īpašniecei vienai nepietiek spēku, un gājām palīgā. Es domāju, ka tā var sasniegt daudz vairāk,» tā E. Dovkante.

Plašāk lasāms 18. aprīļa Kursas Laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais Aizputes pagasta pamatskolas būvdarbu uzdevums – bojāto griestu konstrukciju demontāža – ir paveikts, stāsta Aizputes pagasta pārvaldes vadītājs Andris Petrovics. Maija sākumā skolas ēku atkal pārklās jumts, un nākamajā mācību gadā audzēkņi varēs turpināt tajā mācīties, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pagaidām būvdarbi norit pēc paredzētā grafika, tomēr darbus nedaudz apgrūtina lietus, atklāj pagasta pārvaldes vadītājs. Lai neatpaliktu no termiņa, objektā ik dienas strādā aptuveni 14 strādnieki un, ja laika ap­stākļu dēļ kaut ko neizdodas padarīt, brīvdienās vai saulainās dienās tiek pastrādāts ilgāk, stāsta A. Petrovics.

Būvdarbi uzticēti SIA Vega 1 un kopumā izmaksās 585 tūkstošus eiro. Būvdarbi uzsākti, jo tika konstatēts, ka ēka ir bīstama ekspluatācijā un tajā nevar turpināt darbu. Mācības Aizputes pagasta pamatskolas bērniem notiek dažādās pašvaldības ēkās.

Plašāk - laikrakstā Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aizputes ūdenstorni pārvērš par tūrisma objektu

Dienas Bizness,10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes ūdenstornī varēs gan uzkāpt, gan nolaisties trosē, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Aizputes industriālais objekts ir viens no 26 visā Latvijā, ko atjauno, lai pēc tam tas kaplotu par tūrisma objektu.

Aizputes ūdenstornis Atmodas ielā ir nodots ekspluatācijā un pirmās ekskursantu grupas plānots uzņemt šopavasar. Līdz tam vēl jāpabeidz torņa apkārtnes teritorijas labiekārtošanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada maijā Aizputes centrā atvērtā ceptuve jeb uzņēmums Beķereja-SS Ziemassvētkos saņēmusi ap 100 lielus un mazus pasūtījumus, kas, kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Sandris Štāls, ir bijis līdz šim lielākais pasūtījumu skaits. Par biznesu mazpilsētā viņš nesūdzas, atzīstot: pēdējā laikā vērojama tendence, ka no Aizputes ne tikai aizbrauc, bet arī atgriežas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tikmēr pilsētnieki kopš pagājušās vasaras mielojas ar beķerejā ceptiem speķaraušiem, tortēm, klinģeriem un citiem gardumiem, ko ikdienā kopā ar tasi kafijas var nobaudīt arī blakus ceptuvei ierīkotajā kafejnīcā.

Taujāts par uzņēmuma darbību kopš tā atvēršanas jeb prognozēm un realitāti, Sandris atzīst, ka «ir pat mazliet labāk, nekā bija plānots». «Pats būdams vietējais, secināju, ka Aizputē mūsu pašu vietējiem nav iespēja iegādāties svaigi ceptas bulciņas, kūciņas, maizītes. Izlēmu pamēģināt,» vasarā Kursas Laikam stāstīja S. Štāls.

«Galvenais - lai būtu pa nullēm un nav parādi. Ja mazliet paliek pāri, tad viss ir kārtībā,» saka ceptuves saimnieks, kurš ir diplomēts finansists un ekonomists, bet darbu pēc studijām Latvijas Universitātē bez pieredzes nav varējis atrast. Tad arī īstenots sens ģimenes sapnis par neliela uzņēmuma izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem ekspluatācijā pirmās trīs jaunbūves

Dienas Bizness,01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis ekspluatācijā pirmās trīs ēkas - Variešu sākumskolas piebūvi ar sporta zāli un mācību telpām, pārbūvēto Aizputes pamatskolu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes jauno ēku, informē BVKB.

«Sākot ar 1.jūliju, birojs sāka nozīmīgākās biroja funkcijas realizāciju - būvdarbu kontroli. Tas nozīmē, ka visos jaunajos publisku ēku būvniecības objektos birojs ir klāt, sākot no būvprojekta apstiprināšanas līdz pat gatavās ēkas pieņemšanai ekspluatācijā. Esam gandarīti, ka pirmās trīs jaunās ēkas, ko BVKB pieņēmis ekspluatācijā, ir izglītības iestādes, kas skolēniem un studentiem ļaus jauno mācību gadu sākt mūsdienīgās un labiekārtotās telpās,» uzsver BVKB direktors Pēteris Druķis.

21.augustā Krustpils novada Variešos ekspluatācijā tika pieņemta Krustpils novada Variešu sākumskolas piebūve - sporta zāle un mācību telpas. Variešu sākumskolas projektu vadītājs bija Aldis Darbots un būvdarbu vadītājs Valdis Kuzminovs. Būves pieņemšanā piedalījās arī atbildīgais būvuzraugs Normunds Eglītis un projektu vadītāja Jekaterina Šavikina no SIA Būvkonsultants, kas veica būvniecības uzraudzību. Skolas piebūves celtniecība tika sākta 2014.gada oktobrī, būvdarbus veica SIA LC būve. Savukārt projektēšanu - SIA BM-projekts, kas nodrošināja arī autoruzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Aizputes taksometru uzņēmuma vadītājs: «Šoferim algai sanāk»

Dienas Bizness,20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Trīs mēnešus, kopš uzņēmums J.I.L. Aizputes novadā atsāka taksometra pārvadājumus, vērtējam kā vidējus, un jāsaka atklāti – pārāk spīdoši mums pagaidām nav klājies,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks atklājis uzņēmuma vadītājs Jānis Lauks.

«Šoferim algai sanāk,» lakonisks bijis J. Lauks, vienlaikus norādot – rokas viņš nenolaidīs.

«Mēs darbu turpināsim darīt. Jo­projām mums ir tikai viens taksometrs – vairāk pagaidām arī nevajag. Pārsvarā mūsu pakalpojumus izmanto, kā jau plānojām, gados vecāki cilvēki,» pastāstījis uzņēmuma pārstāvis.

Kā vēstīts, Aizputes novadā pasažieru pārvadājumus jebkurā diennakts laikā atkal pilda taksometrs. 1. jūlijā pašvaldība izsniegusi licenci. «Mēģinām cilvēkus atkal pieradināt, ka novadā atkal ir taksis. Domājam – mēneša laikā mēs varēsim domāt arī par pakalpojumu klāsta paplašināšanu, piemēram, kravu pārvadājumiem,» jūlija vidū sacīja uzņēmuma īpašnieks. «Visvairāk klientu ir piektdienās un sestdienās, kad ir svētki, bet jūtam, ka pamazām tā lieta aizies!» iepriekš Kursas Laikam optimismu pauda J. Lauks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11. decembrī Aizputes novada dome rīko nekustamā īpašuma Kalvenes ielā 69 izsoli. Bijusī uzņēmuma Aizputes ceļinieks viesnīcas ēka, kurā reiz nakšņojusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet tagad atrodas veikals un kafejnīca, tiek izsolīta jau otro reizi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Izsoles cena ēkai samazināta teju divas reizes, un pašvaldība cer, ka šoreiz ēku izdosies pārdot. Šobrīd nekustamā īpašuma Kalvenes ielā 69, kas sastāv no 1278 kvadrātmetru liela zemesgabala un trīsstāvu kopdzīvojamās ēkas, sākuma cena noteikta - 21 tūkstotis eiro. Izsole paredzēta ar augšupejošu soli - 100 eiro. «Uzņēmēji ir izrādījuši interesi par šo īpašumu, tādēļ ceram, ka izdosies to pārdot,» sacīja Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Izsoles pieteikumā Aizputes novada domes mājaslapā teikts, ka īpašumā ir arī veikala un ēdnīcas telpas, tā raisot uzņēmēju interesi. Telpās darbojas gan veikals, gan kafejnīca Osteria, kuru iecienījuši daudzi aizputnieki, Kursas Laiks pārliecinājies Aizputē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 20 amatpersonas ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere,03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aizputes vīna darītava - atpazīstama kā rupjmaize un balzams

Ilze Šķietniece, speciāli DB,10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņa Santa Aizputes vīna darītava gandrīz desmit gadu laikā ieguvusi atpazīstamību visā Latvijā

Tomēr viņš aizvien neplāno iekarot lielveikalu plauktus, bet rimti sagaida ciemiņus savā pagrabiņā.

Ļaujas eksperimentiem

Karstajā vasaras dienā Mārtiņa vīna darītava, kas atrodas Aizputes pilsmuižas pagrabā, vienā ēkā ar vietējo muzeju, sniedz veldzējumu. Gan tāpēc, ka te ir patīkami vēsi, gan tāpēc, ka saimnieks uzcienā ar vieglu rabarberu dzirkstošo vīnu. Vēlāk viņš piedāvā degustēt vēl vairākus savus ražojumus. Ķecerīgi glāzē lej aizvien skābākus un skābākus vīnus, bet pretī saņem atbildi, ka katrs nākamais ir aizvien labāks. «Cilvēkiem ļoti atšķiras gaumes un garšas izjūtas,» Mārtiņš secinājis vīna pagrabā organizēto degustāciju laikā. «Visiem neizpatiksi, tāpēc galvenais ir savu darbu darīt pēc iespējas kvalitatīvāk, nepieļaut rupjas kļūdas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi tā sauktajos «Skolas bulciņu likumos» praksē tiek ieviesti godprātīgi. Ēdnīcu pavāres rūpīgi no ēdienkartēm izslēdz tomātu pastu un majonēzi, bet skolu kafejnīcās bulkas no plauktiem pazudušas. Bērni likumu apiet katrs pa savam, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vecāku nopirktas bulkas skolēni nu stiepj līdzi jau tā smagajās somās, savukārt kabatās - maisiņi ar sāli. To, ka ēdienam pietrūkst tikai sāls, Kalvenes pamatskolas vecāko klašu zēni sapratuši jau tūdaļ jaunā gada pirmajā ēdienreizē, bet nākamajās pusdienās bijuši līdzi maisiņi ar sāli. «Nu viņi saber tur tik daudz, ka tiešām sāku baiļoties. Viss galds ar sāli nokaisīts. Ko darīsi, tas tagad ir aizliegtais auglis un... kas pusaudžiem ir aizliegts, to viņi grib ar dubultu spēku,» par saviem novērojumiem pastāsta Kalvenes pamatskolas ēdnīcas šefpavāre Dagrita Medisa. Savukārt Aizputes vidusskolā privātās kafejnīcas vadītāja Liene Freidenfelde no plauktiem izņēmusi visas bulciņas, kuras nāca no ceptuves pāri ielai. «Bulkām nebija ne vainas,» saka kafejnīcas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizputes ceļinieks reģistrē komercķīlu 3,9 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka,10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmumam Aizputes ceļinieks reģistrēta jauna komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3,9 miljoni eiro, liecina Lursoft Komercķīlu reģistrā pieejamā informācija.

Par labu AS Danske Bank uzņēmums ieķīlājis mehāniskos transporta līdzekļus un traktortehniku.

Aizvadītajā gadā Aizputes ceļinieks apgrozījis 9,537 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, uzņēmuma apgrozījums nav būtiski mainījies. Toties uzņēmuma peļņa ir sarukusi teju trīs reizes, nokrītoties no 470,502 tūkstošiem eiro 2012. gadā līdz 159,508 tūkstošiem eiro pērn. Ar gūto peļņu uzņēmuma vadība plāno segt iepriekšējos gados radušos zaudējumus, kā arī ieguldīt uzņēmuma attīstībā.

Lursoft dati rāda, ka Aizputes ceļinieks reģistrēts 1991. gada jūlija un uzņēmuma īpašnieki ir Irina Kizenbaha (45%), Mārtiņš Lāma (44,93) un Madara More(10,07).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 11,25 miljoniem eiro sāk Lielupes pamatskolas ēku kompleksa būvdarbus

Db.lv,07.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 11,25 miljonus eiro, Jūrmalā, Aizputes ielā 1a, sākta Lielupes pamatskolas ēkas pārbūve un jaunas sporta zāles būvniecība.

Plānots, ka 2022. gadā durvis vērs jauna, moderna mācību iestāde. Līdztekus skolas ēku kompleksam tiek veikti apjomīgi ielu pārbūves darbi, tostarp izbūvētas papildu autostāvvietas, paplašināti gājēju celiņi.

Lielupes pamatskolas pašreizējās ēkas pārbūvēs, veidojot vienotu skolas ēku kompleksu ar diviem mācību korpusiem un piebūvi sporta zālei ar sporta laukumu. Būvdarbi notiek 3,9 hektāru platībā, gandrīz 4000 kvadrātmetru paredzēti skolas ēkas korpusiem un 2000 kvadrātmetru – sporta zāles piebūvei.

Viens no ēku korpusiem paredzēts sākumskolas skolēniem un otrs – pamatskolas audzēkņiem. Abām skolēnu plūsmām būs atsevišķas ieejas, ēkas un telpas tiks vizuāli atdalītas, izmantojot arhitektonisko risinājumu, apgaismojumu un citus dizaina elementus. Skolas telpās plānotas divas zāles – aktu zāle pamatskolai un daudzfunkcionāla zāle ar skatuvi dažādiem pasākumiem sākumskolai, skolas bibliotēka, plaši mācību kabineti, ģērbtuves ar drēbju žāvētājiem, virtuves bloks un citas telpas. Sporta zāle tiks izbūvēta kā jauna piebūve, un tā būs savienota ar abiem mācību ēku korpusiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Privātā veselības uzlabošanas iestādē Aizputes novadā sašauti trīs cilvēki

LETA,01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30.septembra pēcpusdienā privātā veselības uzlabošanas iestādē Aizputes novada Lažas pagastā sašauti trīs cilvēki, un likumsargi vēl turpina darbu notikuma vietā, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA pastāstīja, ka apšaude notikusi kādā viesu namā, un tajā sašauti trīs cilvēki. Sākotnējā informācija liecina, ka sašauto cilvēku gūtie ievainojumi nav dzīvībai bīstami.

Cietušo vecumu un dzimumu policijā pašlaik nevarēja precizēt. Pašlaik nav plašākas informācijas arī par šāvēju. Sākts kriminālprocess, tiek skaidroti notikušā apstākļi. Sīkāk par notikušo policija sola informēt pirmdien.

Latvijas Televīzija, atsaucoties uz Valsts Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku Rimantu Kārkliņu, vēsta, ka uzbrukums varētu būt bijis pasūtījuma slepkavības mēģinājums. Noziegums vērsts pret personām, kas atradās automašīnā, un tas ļauj secināt, ka tieši šīs personas bija uzbrukuma mērķis, skaidrojis Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris Kalvenē ražotni necels

Dienas Bizness,05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris aizgājis uz Kuldīgu un Kalvenē ražotni necels, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Šādu informāciju apstiprinājis Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis.

«Esam saņēmuši atteikuma vēstuli, viņi atraduši citu zemesgabalu – Kuldīgas pusē,» par AS Latvijas Finieris plānu maiņu pastāstījis J. Grasmanis.

Kursas Laiks iepriekš ziņoja, ka šo kokapstrādes uzņēmumu ieinteresējis Aizputes novada pašvaldībai piederošais zemesgabals Tiesneši. Šī interese raisīja pretenzijas un diskusijas 15 zemes nomātāju un iedzīvotāju vidū, tomēr iecerei bija arī atbalstītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Par kāpostu ražu vēl grūti spriest

Dienas Bizness,29.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šis ir kāpostu vākšanai labākais laiks, taču, vai raža šajā gadā būs laba vai ne tik laba, vēl ir grūti saprast. Šogad noteikti to būs ietekmējušas mātes dabas kaprīzes, kas šajā pavasarī un vasarā kāpostu attīstību ietekmēja gan ar temperatūras svārstībām, gan lieliem sausuma periodiem,» pastāsta Aizputes novada saimniecības Ozoli īpašnieks Dainis Ozols. Saimniecība ar dārzeņu audzēšanu nodarbojas trešo gadu, kāpostus realizējot svaigā veidā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

No lauksaimniekiem un piemājas zemnieku saimniecību īpašniekiem dzirdēti dažādi viedokļi par šā gada zaļo dārzeņu bagātīgumu. Vieni teic, ka šogad bijis labs gads, otri – stādi siltumnīcās izauga vareni, bet ar pašu galviņu veidošanos tā pa­švaki sanācis – vai nu tās vispār neizveidojās, vai arī izauga nelielas un sasprāgušas.

«Kāpostu augšana nevienmērīgo laikapstākļu dēļ notika pa intervāliem. Ārēji liekas, ka ar ražu šogad nebūs bēdīgi: kāpostu galviņu lieluma un smaguma ziņā ražu varu novērtēt kā normālu. Bet vēl esmu piesardzīgs – jāredz, kā kāposti glabāsies – tas būs īstais rādītājs,» norāda D. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes Malkas pilis zināmas tuvu un tālu Latvijā. Vēl aizvien Aizputē, Ošu gatvē 31, iegriežas tūristi un taujā pēc celtnēm, par kurām dzirdējuši pēc nostāstiem. Malkas piļu būvnieka Eduarda Damberga mājas tagad pieder Jānim Laukam, kurš tūrisma objektu cer atjaunot, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Jānis Lauks mājās saimnieko jau piecus gadus, tomēr pilnībā namu atpirkt no E. Damberga septiņiem brāļiem izdevies tikai nesen. Patlaban J. Lauks remontē nama otro stāvu, kas izmaksā prāvus līdzekļus, tomēr ar laiku cer pievērsties arī Malkas piļu atjaunošanai, kuras vairs nav saglabājušās. Jaunais īpašnieks zina savulaik iecienītā tūrisma apskates objekta būvēšanas principus un nostāstus.

J. Lauks Kursas Laikam atklājis, ka, sākot mājās dzīvot, Malkas piļu vairs nav bijis. Arī zeme ir pašvaldības īpašums, kas gan noteikti nebūs nekāds apgrūtinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas noteikti ir komandas darbs, nevēlēdamies uzsvērt paša vai kāda speciālista nopelnus, teic SIA Tap vadītājs Kristaps Rudzājs. Viņš vairāk ir darītājs, nevis runātājs. Pirms trim gadiem Aizputē tapušais uzņēmums uzņem apgriezienus. Lēnus, toties apdomātus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ar jauno uzņēmēju Kursas Laiks tiekas Aizputes jauniešu Ideju mājā, kur SIA Tap komanda kopš pagājušā gada novembra veic rekonstrukcijas darbus.

Iespēju strādāt šajā objektā SIA Tap ieguvusi, piedaloties konkursā, kurā pieteikušās četras firmas. «Neuzskatu, ka mūsu valstī pastāvošā iepirkuma procedūra ir ilgi dzīvotspējīga, bet, ja gribi darbu, jāpiedāvā lētākā cena. Manuprāt, pareizi būtu izvēlēties vidējo cenu no pretendentu piedāvātā: tas nozīmētu, ka objektu iespējams uzbūvēt bez jebkādām finansiālām problēmām. Nākotnes perspektīvā skatoties, pasūtītājs būtu ieguvējs, lai gan sadārdzinātos būvniecības izmaksas. Dempingošanas dēļ daudzi būvnieki bankrotē. Pērn par cenu, kas ļoti atšķīrās no reālajām būvniecības izmaksām, arī uzvarēja būvnieks, kurš tagad ir bankrotējis. Bet tā nav pašvaldības, bet gan valsts mēroga problēma,» stāsta K. Rudzājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Galvenais ir improvizācija. Cepējam ir dota pilnīga brīvība. Viņam ienāk prātā: «Es šodien gribētu krēmkūkas.» Aiziet, skatāmies! Aiziet – viss kārtībā, neaiziet – arī nekas, mēģinājām. Ja tu kaut ko dari, tu kļūdies. Un tu mācies no kļūdām un centies tās vairāk nepieļaut,» stāsta 24 gadus jaunais Aizputes uzņēmējs Sandris Štāls.

Sandris ir vietējais, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme. Pabeidzot augstskolu kā diplomēts finansists un ekonomists, nav varējis atrast darbu. Cits viņa vietā būtu gaudies un vaimanājis, cits – devies uz Īriju sēnes lasīt, taču Sandris nolēma iemēģināt roku privātajā biznesā. Papētīja vietējo tirgu un secināja, ka Aizputē trūkst iespējas iegādāties svaigas, tikko ceptas bulciņas un kūciņas.

«Reālākā pieredze ir dzīves pieredze – kad tu pats ej, kārto, dari, risini. Tā tu arī uzzini tik daudz, cik tev vajag zināt,» viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgta, ar nožogojumu un dīķiem norobežota, teritorija. Stingra maltīšu un fizisko aktivitāšu programma. Izjādes, peldes un pastaigas – mežu plašumā, nošķirtībā no veikaliem un ēstuvēm. Režīms, kas citu iznākumu nepieļauj kā vien uzvaru pār liekajiem kilogramiem. Šo Latvijā unikālo pieredzi piedāvā Aizputes novadā viesnīca ar svara korekcijas programmu Lejasraķi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tievēšana ir smags darbs. Viszinošākie par dažādām diētām parasti ir klienti ar pamatīgu lieko svaru. Viņi ļoti daudz ko lasījuši, tomēr bez palīdzības nespēj tikt ar sevi galā. Cilvēka dabā ir padoties kārdinājumam, un reti kuram ir tik dzelžains raksturs, lai ilgstoši pieturētos pie stingra režīma mājas apstākļos,» stāsta viesnīcas ar svara korekcijas programmu SIA Cerība resnīšiem direktore Maija Atvara un piemetina: «Šeit notievē gribot negribot, jo nav iespēju norauties.»

Viesnīca atrodas Aizputes novada Lažas pagastā. Programma ir viesnīcas kompleksa īpašnieka, Krievijas uzņēmēja Borisa Aleksandrova ideja, kas izlolota, balstoties uz paša pieredzi. Pēc tam, kad, mēģinot zaudēt svaru, pats piedzīvojis to, cik grūti turēties pretī kārdinājumiem, sapratis, ka bez palīdzības to ir ļoti grūti paveikt, stāsta M. Atvara. Nošķirtību no kārdinājumiem un provocējošiem apstākļiem centrā panāk ar fizisku izolāciju apsargājamā teritorijā, kurā neviens nemanīts nespēj iekļūt vai izkļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputniece Karīna Spridzāne ir radījusi veikalu topošajām māmiņām 9 mēneši, kas apņēmīgi iekarojis savu vietu Rīgas apģērbu biznesā. Šis veikals atšķiras ar to, ka grūtnieces apģērbj «no A līdz Z» – sākot ar ērtu veļu un ikdienas drēbēm un beidzot ar elegantām balles un kāzu kleitām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Ideja biznesam man radās, kad pati biju stāvoklī, jo atrast skaistu un piemērotu apģērbu Latvijas veikalos bija ļoti grūti, savukārt, pasūtot internetā, drēbes atnāca vai nu par lielu, vai par mazu. Tad vīrs man ieteica pašai atvērt veikalu – divas reizes man nebija jāsaka,» smejas K. Spridzāne. Tūliņ, vēl esot mazuļa gaidībās, viņa sākusi strādāt pie veikala izveides. Aptuveni pusgada laikā sapni izdevies īstenot.

Veikals 9 mēneši atrodas Rīgas tirdzniecības centrā Galleria Riga.

Atbilde uz jautājumu, kāpēc veikals atrodas Rīgā, nevis Aizputē, nav tālu jāmeklē. «Tur ir cita pirktspēja,» teic jaunā uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vīndaris ar Minhauzena stāstiem

Dienas Bizness,23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pagatavot pieneņu vīnu ir ļoti sarežģīti – visgrūtākais ir tās iesēt, jo, kad izrok vagas, rūpīgi jāvēro laika apstākļi un jāgaida absolūts bezvējš, citādi pieneņu pūkas lidos pa gaisu un nebirs dobītēs taisni,» tā reiz pilsētniekus labsirdīgi izjokojis Aizputes Vīna darītavas īpašnieks Mārtiņš Sants, kad tie ieraudzījuši, ka darītavā blakus zemeņu, cidoniju un citu augļu dzērieniem rūgst pieneņu vīns, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Aizputes Vīna darītava ir Vara un Mārtiņa Santu lolojums, kas nemērojas spēkiem ar rūpnīcu konveijeru ražojumiem. Tradicionālais vīnogu vīns darītavas viesus interesē vismazāk, novērojis M. Sants. Kad to ceļ galdā, vīndarim nākas dzirdēt, ka «tādu dzērienu var nopirkt katrā veikalā, bet mums stāstīja, ka jums esot zemeņu vīns». Darītavu abi centušies padarīt pēc iespējas autentiskāku, un, patiesi, nokāpjot pagrabā pie koka mucās «elpojošā» vietējo augļu dzēriena, laiks uz brīdi apstājas.

«Vēlējāmies, lai ir īsti, nav nekāda šmaukšanās un butaforijas. Šis nav ļoti izteikts bizness, miljonu es netaisos nopelnīt. Mūsu ideja ir dalīties zināšanās par vīna gatavošanas receptēm, par dzēriena garšām,» stāsta M. Sants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuvas kompānijai piešķir tiesības Aizputes un Kuldīgas novadā meklēt naftu

LETA,29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rīkojuma projektu par ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu Aizputes novada Lažas pagastā un Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, informēja EM.

Rīkojuma projekts par jauna izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu sagatavots, pamatojoties uz Lietuvas uzņēmuma Geobaltic šā gada septembrī iesniegto iesniegumu, ierosinot noteikt licences laukumu iepriekšminētajos pagastos 185,17 hektāru platībā.

Rīkojuma projekts nosaka licences laukumu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Kuldīgas novada Gudenieku pagasta Kalējos un Aizputes novada Lažas pagasta Popēs, Ērgļos, Lāčplēšos un Graudupēs.

Pēc EM rīcībā esošās informācijas, rīkojuma projektā iekļautais licences laukums atrodas Kuldīgas struktūras perspektīvajā daļā, kas atrodas uz dienvidrietumiem no 1963.gadā atklātās, Latvijā pagaidām vienīgās Kuldīgas naftas atradnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kūtsmēslu smaka traucē dzīvot

Dienas Bizness,30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes novada Kazdangas un Lažas pagasta iedzīvotāji šobrīd piedzīvo patiesi nepatīkamus brīžus. Dāņa Ejvinda Gildenkernes uzņēmums Eglat uz saviem laukiem izlej šķaidītus cūku mēslus, un smaka pa vējam veļas kilometriem tālu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tas nav izturams,» Kursas Laikam pauž Kazdangas pagasta Strēlnieku māju saimniece Aina Vērse. «Mēs saprotam, ka uzņēmējdarbība ir nepieciešama, tomēr jēdzīgāk būtu mēslus iestrādāt zemē. Tagad tie smirdēs vēl ilgi,» lēš saimnieks Ivars Vērsis.

«Man mājā ir plastmasas logi. Tos vaļā neveru. Smaku aiztur labi. Kam jau koka rāmji, ir trakāk. Lauka darbos tagad ilgāk grūti strādāt. Briesmīgi smako,» klāsta kaimiņiene Lidija Eihvalde no Ārēm. Kad vējš pūš uz otru pusi, logi jāaizver veco ļaužu pansionātā Rokaiži. Arī Aizputes pilsētā smaka reizi pa reizei nonāk, bet uzņēmums Eg­lat ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru