Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 30. novembrī, kopā ar laikrakstu saņem reģionālā pielikuma Biznesa Plāns Kurzemes numuru.

Žurnālā var lasīt stāstus par Kurzemes inovatīvajiem uzņēmumiem, kas katrs savā veidā liek mainīt domāšanu par produktu un nozari: Latsketch, AR Module Factory, Wasserkabel Baltic, Bucher municipal, Slanars, Aspired, UPB Energy un Boards Unlimited. Piemēram, komunālās tehnikas ražotājs Bucher municipal Ventspilī gada laikā kāpinājis darbinieku skaitu par gandrīz pusotru simtu, pašlaik rūpnīca nodarbina jau 350 cilvēku. Savukārt apgrozījums pieaudzis par 20 miljoniem eiro, sasniedzot 45 miljonus eiro. Turpretim Liepājas uzņēmumam UPB Energy ir tikai 20 darbinieku liels kolektīvs, kas projektē un ražo koģenerācijas stacijas pamatā Vācijas tirgum. Tikmēr apkures un dzesēšans sistēmu ražotājs Wasserkabel Baltic gatavojas uznācienam Āfrikas tirgū.

Atgriezies dzimtajā Aizputē, Edgars Balodis pirms trim gadiem izveidoja savu galdniecību SIA Oriģināls un nu jau plāno logu un durvju ražotnes atvēršanu

Bērnībā Edgars daudz laika pavadīja tēva nelielajā galdnieka darbnīciņā ar ēvelsolu un citiem instrumentiem. Ķimerējās, pat neaizdomājoties, ka ar šo profesiju kādreiz varētu saistīt savu nākotni. Pēc devītās klases beigšanas, bara instinkta vadīts, gandrīz aizgāja līdzi draugiem apgūt būvnieka profesiju. Taču tēvs iedeva palasīt avīžrakstus par Rīgas Amatniecības vidusskolu. Vēl piebilda – izmācoties par galdnieku, jebkurā brīdī varēsi kļūt būvnieks. Otrādi būs daudz sarežģītāk. «Devītā klase ir grūts periods, jo daudz saprašanas vēl nav, bet nākotnes ceļš jau jāizvēlas,» secina Edgars. Viņš paklausīja tēva padomam. Par skolu saka tikai labākos vārdus. Mācību laiks bija lielisks, un būtiski uzlabojās sekmes. «Puikām, kuri sportoja, pamatskola nebija nekāda utopija, bet te ļāva noticēt sev, saviem spēkiem. Kad ar interesi mācies, ir pavisam cita atdeve,» Edgars pārliecinājies.

Starpnozaru mākslas grupas Serde mākslinieku rezidenču centrs priecē un provocē aizputniekus.

«Aizpute – tā ir dzīves nejaušība,» saka starpnozaru mākslas grupas Serde dibinātāja Signe Pucena. Viņa un dzīvesbiedrs Uģis ir kurzemnieki, bet jau ilgāku laiku dzīvoja Rīgā, bija nodibinājuši organizāciju un tūkstošgades sākumā kopā ar kolēģiem braukāja pa Latviju ar projektu Citas preces. Tā atbrauca arī uz Aizputi, kas pašiem jau iepriekš bija zināma. Staigājot pa pilsētu, iegāja Atmodas ielas 9. nama pagalmā paskatīties, kā izskatās. Viss bija pamests, un domubiedriem radās doma noliktavas ēkā ierīkot darbnīcas.

«Tajā laikā Rīgā bija ekonomiskais uzplaukums. Nebija iespējams jaunam māksliniekam, tikko beigušam akadēmiju, kam nav nekāda pamata zem kājām, dabūt telpas, kur strādāt ar keramiku, materiāliem, kas ir liesmojoši, lieli un smagi,» situāciju 2002. gadā atceras Signe. Serdes pārstāvji vērsās pilsētas domē, lai noskaidrotu, vai īpašums ir pieejams. Toreizējais mērs Pēteris Hanka ar sajūsmu teica – ņemiet. Tomēr ar nosacījumu, ka jāņem arī dzīvojamā māja, kas ir uz tā paša gruntsgabala. Tā bija pavisam bēdīgā stāvoklī. No pagalma puses aiznagloti daudzi fragmenti, otrā stāva sauso tualešu stūris nokritis lejā, siena izbrukusi.

Nodrošinājuma valsts aģentūra pārtraukusi sadarbību ar būvniecības uzņēmumu SIA "ZENG", pamatojoties uz to, ka būvkomersants jau ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības četros no astoņiem topošajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, aģentūra ir uzsākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai VUGD depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā.

Aģentūra par pieņemto lēmumu būvkomersantu informēja 2023.gada 22.decembrī, nosūtot paziņojumu par līguma uzteikumu. Jau vairākus mēnešus aģentūra saņēmusi no būvkomersanta dažādus attaisnojumus, kādēļ būvniecību četros objektos (Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā) nav iespējams pabeigt. Ņemot vērā, ka situācija ilgstoši nemainās un būvniecības procesā nav redzama progresa, pieņemts lēmums lauzt līgumu.

Šobrīd aģentūra ir uzsākusi iepirkumu procedūras, lai nodrošinātu nepabeigto būvju drošību un saglabātību. Aģentūra, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir uzsākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai VUGD depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā.

SIA Aizputes dzelzsbetona rūpnīca Liepājas tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Sakas iela 6, Aizpute.

Uzņēmumam 2014. gadā tika ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP).

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Aizpute, Sakas iela 6, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts 2003.gadā. Kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 524,8 tūkstoši eiro.

Starp darbības veidiem norādīti citu betona, ģipša un cementa izstrādājumu ražošana, būvniecībai paredzēto betona izstrādājumu ražošana, gatavo betona maisījumu ražošana.

Kompānijas apgrozījums 2015.gadā bija 464 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 197,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 19 darbinieki.

Jūnija sākumā Aizputē darbu sākusi ceptuve-kafejnīca Beķereja-SS, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme. Ceptuves saimnieks esot aizputnieks Sandris Štāls.

Jaunietis izmācījies finansista ekonomista profesiju, gardumu cepšana un pārdošana, pēc puiša domām, ar minēto arodu ir ciešā saistībā.

«Pats būdams vietējais, secināju, ka Aizputē mūsu pašu vietējiem nav iespēja iegādāties svaigi ceptas bulciņas, kūciņas, maizītes. Izlēmu pamēģināt,» ReKurZemei stāstījis S. Štāls.

«Mūsu konkurenti ir Top! veikals, kur arī var nopirkt bulciņas. Lai arī esam sākuši darbu salīdzinoši nesen, pie mums jau veikti nelieli, bet vairāki pasūtījumi,» stāstījis kafejnīcas saimnieks.

Aizputes Malkas pilis zināmas tuvu un tālu Latvijā. Vēl aizvien Aizputē, Ošu gatvē 31, iegriežas tūristi un taujā pēc celtnēm, par kurām dzirdējuši pēc nostāstiem. Malkas piļu būvnieka Eduarda Damberga mājas tagad pieder Jānim Laukam, kurš tūrisma objektu cer atjaunot, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Jānis Lauks mājās saimnieko jau piecus gadus, tomēr pilnībā namu atpirkt no E. Damberga septiņiem brāļiem izdevies tikai nesen. Patlaban J. Lauks remontē nama otro stāvu, kas izmaksā prāvus līdzekļus, tomēr ar laiku cer pievērsties arī Malkas piļu atjaunošanai, kuras vairs nav saglabājušās. Jaunais īpašnieks zina savulaik iecienītā tūrisma apskates objekta būvēšanas principus un nostāstus.

J. Lauks Kursas Laikam atklājis, ka, sākot mājās dzīvot, Malkas piļu vairs nav bijis. Arī zeme ir pašvaldības īpašums, kas gan noteikti nebūs nekāds apgrūtinājums.

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

Tas noteikti ir komandas darbs, nevēlēdamies uzsvērt paša vai kāda speciālista nopelnus, teic SIA Tap vadītājs Kristaps Rudzājs. Viņš vairāk ir darītājs, nevis runātājs. Pirms trim gadiem Aizputē tapušais uzņēmums uzņem apgriezienus. Lēnus, toties apdomātus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ar jauno uzņēmēju Kursas Laiks tiekas Aizputes jauniešu Ideju mājā, kur SIA Tap komanda kopš pagājušā gada novembra veic rekonstrukcijas darbus.

Iespēju strādāt šajā objektā SIA Tap ieguvusi, piedaloties konkursā, kurā pieteikušās četras firmas. «Neuzskatu, ka mūsu valstī pastāvošā iepirkuma procedūra ir ilgi dzīvotspējīga, bet, ja gribi darbu, jāpiedāvā lētākā cena. Manuprāt, pareizi būtu izvēlēties vidējo cenu no pretendentu piedāvātā: tas nozīmētu, ka objektu iespējams uzbūvēt bez jebkādām finansiālām problēmām. Nākotnes perspektīvā skatoties, pasūtītājs būtu ieguvējs, lai gan sadārdzinātos būvniecības izmaksas. Dempingošanas dēļ daudzi būvnieki bankrotē. Pērn par cenu, kas ļoti atšķīrās no reālajām būvniecības izmaksām, arī uzvarēja būvnieks, kurš tagad ir bankrotējis. Bet tā nav pašvaldības, bet gan valsts mēroga problēma,» stāsta K. Rudzājs.

Noslēgusies konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu deviņās lotēs Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšana. Saskaņā ar vērtēšanas rezultātiem AS Liepājas autobusu parks ir ieguvusi tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus lotē Aizpute un Priekule, SIA Tukuma auto – Kuldīga un Saldus, SIA Daugavpils autobusu parks – lotē Krāslava, informē Autotransporta direkcija.

Atbilstoši iepirkumu procedūrai konkursa uzvarētājs ir tiesīgs sagatavoties pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai 180 dienas no līguma noslēgšanas brīža. Lotē Ventspils, Daugavpils, Preiļi un Rēzekne atkārtoti tiks sludināts atklātais konkurss, ņemot vērā, ka neviens no pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem neatbilda konkursa nolikumam.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu deviņās lotēs Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā tika iesniegti 27 piedāvājumi, kurus iesūtīja 11 pasažieru pārvadātāji.

Konkursā tika vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kurā finanšu un tehniskā piedāvājuma īpatsvars sadalīts attiecīgā proporcijā – 70% cena un 30% tehniskais piedāvājums. Tehniskajā piedāvājumā tika vērtēts autobusu vecums, tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība, kā arī papildu bonusi, piemēram, bezvadu interneta nodrošinājums, elektroniski – mājaslapā, speciālā aplikācijā u.tml. – pieejami sabiedriskā transporta kustības saraksti un pakalpojumu tarifi utt.

Pagājušā gada maijā Aizputes centrā atvērtā ceptuve jeb uzņēmums Beķereja-SS Ziemassvētkos saņēmusi ap 100 lielus un mazus pasūtījumus, kas, kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Sandris Štāls, ir bijis līdz šim lielākais pasūtījumu skaits. Par biznesu mazpilsētā viņš nesūdzas, atzīstot: pēdējā laikā vērojama tendence, ka no Aizputes ne tikai aizbrauc, bet arī atgriežas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tikmēr pilsētnieki kopš pagājušās vasaras mielojas ar beķerejā ceptiem speķaraušiem, tortēm, klinģeriem un citiem gardumiem, ko ikdienā kopā ar tasi kafijas var nobaudīt arī blakus ceptuvei ierīkotajā kafejnīcā.

Taujāts par uzņēmuma darbību kopš tā atvēršanas jeb prognozēm un realitāti, Sandris atzīst, ka «ir pat mazliet labāk, nekā bija plānots». «Pats būdams vietējais, secināju, ka Aizputē mūsu pašu vietējiem nav iespēja iegādāties svaigi ceptas bulciņas, kūciņas, maizītes. Izlēmu pamēģināt,» vasarā Kursas Laikam stāstīja S. Štāls.

«Galvenais - lai būtu pa nullēm un nav parādi. Ja mazliet paliek pāri, tad viss ir kārtībā,» saka ceptuves saimnieks, kurš ir diplomēts finansists un ekonomists, bet darbu pēc studijām Latvijas Universitātē bez pieredzes nav varējis atrast. Tad arī īstenots sens ģimenes sapnis par neliela uzņēmuma izveidi.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis ekspluatācijā pirmās trīs ēkas - Variešu sākumskolas piebūvi ar sporta zāli un mācību telpām, pārbūvēto Aizputes pamatskolu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes jauno ēku, informē BVKB.

«Sākot ar 1.jūliju, birojs sāka nozīmīgākās biroja funkcijas realizāciju - būvdarbu kontroli. Tas nozīmē, ka visos jaunajos publisku ēku būvniecības objektos birojs ir klāt, sākot no būvprojekta apstiprināšanas līdz pat gatavās ēkas pieņemšanai ekspluatācijā. Esam gandarīti, ka pirmās trīs jaunās ēkas, ko BVKB pieņēmis ekspluatācijā, ir izglītības iestādes, kas skolēniem un studentiem ļaus jauno mācību gadu sākt mūsdienīgās un labiekārtotās telpās,» uzsver BVKB direktors Pēteris Druķis.

21.augustā Krustpils novada Variešos ekspluatācijā tika pieņemta Krustpils novada Variešu sākumskolas piebūve - sporta zāle un mācību telpas. Variešu sākumskolas projektu vadītājs bija Aldis Darbots un būvdarbu vadītājs Valdis Kuzminovs. Būves pieņemšanā piedalījās arī atbildīgais būvuzraugs Normunds Eglītis un projektu vadītāja Jekaterina Šavikina no SIA Būvkonsultants, kas veica būvniecības uzraudzību. Skolas piebūves celtniecība tika sākta 2014.gada oktobrī, būvdarbus veica SIA LC būve. Savukārt projektēšanu - SIA BM-projekts, kas nodrošināja arī autoruzraudzību.

Ruslans Levickis ļaujas izaicinājumam darboties iepriekš nezināmā nozarē

Pārdevis uzņēmumu, kas darbojas metālapstrādes biznesā, dobelnieks Ruslans Levickis nolēma pievērsties sev pilnīgi jaunai nozarei – alus ražošanai. Viņu nebiedēja ne sīvā konkurence tirgū, ne iepriekšējās pieredzes trūkums.

Katram patīk sava garša

Iepriekš R. Levickim piederēja uzņēmums, kas darbojās lūžņu uzpirkšanas jomā, tam bija iepirkšanas punkti dažādās Latvijas vietās. Pirms dažiem gadiem viņš šo biznesu nolēma pārdot un uzsākt ko jaunu. Vienu vakaru pasēdēšanā kopā ar paziņām iedomājies, ka varētu sākt gatavot alu, un savu plānu salīdzinoši īsā laikā realizējis. Uzņēmēju nebiedēja ne pieredzes trūkums, ne asā konkurence – pēc viņa teiktā, Latvijā ir 65 alus darītavas. «Kad plānojām savas darītavas atvēršanu, daudzi domāja, ka nekas mums nesanāks, jo tirgus ir salīdzinoši piepildīts. Mums Latvijā ir daudz darītavu, kurās gatavo ļoti garšīgu alu. Taču katram cilvēkam patīk sava alus garša,» norāda R. Levickis.

Valdība atbalstījusi Iekšlietu ministrijas piedāvājumu par publiskā un privātā sektora sadarbību infrastruktūras sakārtošanai iekšlietu nozarē, lai piesaistītu privāto finansējumu jaunu katastrofas pārvaldības centru būvniecībai Rīgā un reģionos.

Centru plānots būvēt Bolderājā, Ludzā, Dubultos, Bulduros, Krāslavā, Rēzeknē, Balvos, Saldū, Aizkrauklē, Zilupē, Limbažos, Kuldīgā, Jelgavā, Dundagā, Dobelē un Preiļos.

Lai noteiktu publiskās un privātās partnerības piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā, tiks veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, lai novērtētu šāda projekta ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu.

Pamatojoties uz finanšu un ekonomisko aprēķinu rezultātiem, Iekšlietu ministrija sagatavos un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs konceptuālo ziņojumu par publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanas iespējām un paredzētajām darbībām katastrofas pārvaldības centru būvniecībai.

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Šogad pārmaiņas sāks piedzīvot bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža. Iedzīvotāji vairāku gadu garumā centās pievērst uzmanību šim ceļa posmam, kur bedres bija kļuvušas bīstamas transporta līdzekļiem. Latvijas valsts ceļi (LVC) sola, ka šogad sāksies šī autoceļa remonts vairāk nekā 20 kilometru garumā. Turpināsies darbi arī uz Rīga – Liepāja šosejas, vēsta Latvijas Radio.

Autoceļš, kas ved no Liepājas līdz pat Lietuvai jau gadiem ilgi atradies sliktā tehniskā stāvoklī un daudzviet sabrucis, tāpēc arī rucavnieki sāka rīkot improvizētas talkas un paši lāpīja bedres uz ceļiem. Rucavā sievas pat apdziedāja bedraino ceļu pie Lietuvas robežas.

2015.gadā uz autoceļa sāksies rekonstrukcijas darbi, kas notiks no 22. līdz 45.kilometram.

«Šobrīd jau ir atvērti būvdarbu konkursa piedāvājumi un notiek vērtēšana. Tiklīdz tā tiks pabeigta un būs pienācīgi laika apstākļi, respektīvi, temperatūra vairs nebūs zem nulles, tad varēs uzsākt būvdarbus,» Latvijas Radio pastāstīja LVC sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

Šodien, 21.oktobrī, izsludināts konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu – pasažieru pārvadājumu ar autobusiem – nodrošināšanu 243 reģionālajos vietējos maršrutos Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā. Pretendenti piedāvājumus Autotransporta direkcijai var iesniegt līdz šā gada 14.decembra plkst.11, informē direkcijā.

Minētais konkurss izsludināts par sabiedriskā transporta nodrošināšanu 243 maršrutos, kuri iekļauti deviņās lotēs – Ventspils, Kuldīga, Saldus, Aizpute, Priekule, Daugavpils, Rēzekne, Krāslava un Preiļi.

Plānots, ka konkursa uzvarētāji pasažieru pārvadājumus minētajos maršrutos uzsāks, sākot ar 2016.gada 1.jūliju. Ņemot vērā, ka pēc 2020.gada plānots veidot vienotu maršrutu tīklu visā Latvijā, nedalot atsevišķi starppilsētu un vietējos maršrutus, līgumi ar attiecīgajiem pārvadātājiem tiks slēgti līdz 2020.gada beigām.

Konkursā par sabiedriskā transporta nodrošināšanu Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kurā finanšu un tehniskā piedāvājuma īpatsvars sadalīts attiecīgā proporcijā – 70% cena un 30% tehniskais piedāvājums. Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums, tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība, kā arī papildu bonusi, piemēram, bezvadu interneta nodrošinājums, elektroniski – mājaslapā, speciālā aplikācijā u.tml. – pieejami sabiedriskā transporta kustības saraksti un pakalpojumu tarifi utt.

Mēness aptiekas klienti interesējas par e-receptes lietošanu un aptieku iespējām tās pieņemt, informē AS Repharm Komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Visaktīvāk e-recepšu izrakstīšanu uzsākušas lielās slimnīcas Rīgā, kā arī dažas ģimenes ārstu prakses Latvijas reģionos, liecina Mēness aptieka saņemto e-recepšu apjoms. Šobrīd 188 Mēness aptieka klienti izmantojuši e-receptes, iegādājoties medikamentus 7,5 tūkstošu eiro apmērā. Daļa no aptieku klientiem e-receptes izmantojuši vairākkārt.

«Lai arī pagaidām e-receptes izmanto salīdzinoši neliela daļa no Mēness aptieka klientiem, redzam, ka ir ārstu prakses un medicīnas iestādes, kas jau šobrīd aktīvi izmanto e-recepšu izrakstīšanas iespējas. Mēness aptieka klienti interesējas par e-receptes lietošanu un aptieku iespējām tās pieņemt,» stāsta holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits.

83 gadu vecumā mūžībā devies piensaimnieks un autosportists Mārtiņš Sesks (27.11.1936.-08.07.2019.), informē tuvinieki.

Savu profesionālo dzīvi veltījis divām sfērām - piensaimniecības attīstībai un autorallijam. PSRS kausa autorallijā ieguvējs, dibinājis Liepājas piena kombināta autosporta sekciju, vairākkārt organizējis Latvijas un PSRS čempionātus, sporta meistars, Vissavienības kategorijas tiesnesis. Rallija Kurzeme organizators no 1965.gada, vēlāk organizatoriskos pienākumus nodeva dēla, Ulda Seska, un Dainara Damberga rokās, tieši pateicoties Mārtiņa Seska ieguldītajam darbam, daudzu gadu garumā tiek organizēts Eiropas rallija čempionāta posms Liepājā.

Dzimis Cēsīs, skolojies Siguldas 1.vidusskolā, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas pārtikas rūpniecības tehnoloģiju fakultāti. Bijis Liepājas piena kombināta direktora vietnieks un galvenais inženieris, bijis Kurzemes piens komercdirektors, 11 gadus bijis AS Rīgas piensaimnieks padomnieks. Apkopojis piensaimniecības vēstures materiālus publicēšanai un rūpējies par pienrūpniecības muzeja pārprojektēšanu. Organizējis un vadījis celtniecību un rekonstrukciju Liepājā, Ventspilī, Priekulē, Talsos, Oktē, Ugālē, Aizputē un Saldū. Izveidojis atpūtas bāzi un piensaimniecības muzeju, otrreizēji atjaunojis Kalnamuižu.

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Naudas aizdevēju kompānijas Credit24 vajadzībām lietuviešu producenti filmē reklāmas rullīšus pa Latvijas un citu Baltijas valstu mazpilsētām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Aizputē nodegušās sporta halles laukumā PMK rajonā uzliets plāns ledus, skolas puikām prieks, bet galvenais varonis - ugunsdzēsējs Armands Freimanis - jau raizējas, ka viss beigās izskatīsies nelāgi.

«Viss jau bija ar VUGD pārvaldi sarunāts, un kādam bija jāiet. Es to kastingu izturēju. Pateica: divas stundas no manis tas prasīs. Vakar te biju četras stundas un šodien jau divas. Kas vēl būs, kad tā reklāma ies gaisā. Stāsts jau ir, ka ugunsdzēsējam naudas slidām nepietiek un nu viņš ņem mikrokredītu. Visi smiesies, vēderus turēdami. Būtu zinājis, ka tā, nebūtu piekritis. Citu reizi reklāmām nepiekritīšu,» Kursas Laikam pirms filmēšanas pagājušajā ceturtdienā atklājis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks A. Freimanis.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma vakar, 28.oktobrī, Reikjavīkā, Islandē, tikās ar uzņēmuma North 66 vadību, lai pārrunātu sadarbību ar Latviju. Uzņēmums North 66, kas ražo ziemeļu laikapstākļiem atbilstošus apģērbus jau kopš 1926. gada, ir Islandes populārākais pašmāju zīmols. Tas labi zināms arī starptautiski un North 66 produkcija 95% apmērā tiek ražota Latvijā, nodarbinot 250 darbiniekus Kuldīgā, Aizputē, Saldū, informē Valsts kancelejā.

L.Straujuma izteica gandarījumu par uzņēmuma darbību Latvijā, kā arī interesējās par iespējām izvērst North 66 darbību vēl plašāk citās Latvijas vietās.

Pēc uzņēmuma vadības sacītā, uzņēmums varētu vēl vairāk paplašināt darbību Latvijā, ja būtu kvalificēts darba spēks. Uzņēmums arī domā par apakšuzņēmēju piesaistīšanu produkcijas ražošanai. Pēc uzņēmuma vadības sacītā, North 66 ir ļoti apmierināts ar sadarbību ar Latviju, kā arī līdzšinējo darba kvalitāti.

Investējot 130 tūkstošus īpašuma iegādē, Jelgavā atvērts sestais veikalu tīkla «top!» veikals. Tā tirdzniecības zāles platība ir 284 kvadrātmetri, un plānotas 12 darba vietas, informē «top!» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte.

AS «LPB» tirdzniecības direktore Vineta Priedniece norāda, ka uzņēmums attiecīgo tirdzniecības vietu iegādājas izsolē, pirms veikala atklāšanas veikts kosmētiskais remonts, bet tuvākajā nākotnē noteikti plānoti lielāki rekonstrukcijas darbi, pielāgojot veikalu gan pircējiem, gan darbiniekiem.

AS «LPB» ir viens no veiklu tīkla «top!» 20 partneriem, no kuriem Jelgavā darbojas AS «LPB» un SIA «Mārksmens», kopumā nodrošinot vairāk nekā 100 darbavietu. Jaunatvērtais veikals atrodas Kristapa Helmaņa ielā 1, un ir jau sestais veikals Jelgavā ar «top!» zīmolu.

I. Priedīte stāsta, ka šogad veikalu tīklā «top!» ir atvērti 39 veikali visā Latvijā, kas kopskaitā nu jau ir 267.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka datu patēriņš 5G tīklā no šī gada sākuma ir palielinājies par 500%. Savukārt klientu skaits, kas ikdienā izmanto viedierīces, kas atbalsta 5G tehnoloģiju, sasniedz jau vairāk nekā 32 000.

Kā atzīmē “Tele2”, tad aktīvākie 5G tīkla lietotāji ir klienti Daugavpilī, Olainē, Rīgā un Mārupē.

“Kopš pavasara mēs esam ļoti aktīvi sākuši izvērst 5G tīklu visā Latvijā. Šobrīd tas ir pieejams jau 39 apdzīvotās vietās un bāzes staciju skaits turpina pieaugt,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

“Kā redzam pēc statistikas datiem, klienti labprāt izmanto iespēju pieslēgties 5G tīklam. Par to liecina arī 5G ierīču pārdošanas apjoma pieaugums – pieaug gan pārdoto 5G viedtelefonu, gan rūteru skaits. Piemēram, pārdoto 5G rūteru skaits no šī gada sākuma palielinājies par 475%.”

“Tele2” jau iepriekš ziņoja, ka ieguvēji no 5G tīkla izvēršanas ir ne tikai tie klienti, kuri izmanto 5G tehnoloģiju, bet arī 4G tīkla lietotāji, jo “Tele2” 5G tīklu primāri izvērš vietās, kur nepieciešama papildu kapacitāte 4G tīklā.