Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Rīgas pilsētas būvvalde pieprasījusi bijušās rūpnīcas Aurora īpašniekam līdz 21.aprīlim iesniegt ēkas tehniskās apsekošanas slēdzienu, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kā arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atzinumu, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Būvvalde ir apturējusi būvvatļauju un uzņēmuma pieprasījusi papildu informāciju. Uzņēmumam jāiesniedz ēkas tehniskās apsekošanas slēdziens, kas nav obligāta prasība, ja ēkai ir tikai demontēšanas projekts. Tāpat jāiesniedz arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, lai vērtētu, kuras ēkas daļas ir vai nav saglabājamas, kā arī VKPAI atzinums par apbūves Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību.

VKPAI būvvaldei ir pauduši, ka ēkas ir kultūrvēsturiski vērtīgas eklektisma stila būves, kas pārstāv Pārdaugavas industriālā mantojuma arhitektūru. VKPAI iesaka izskatīt iespēju saglabāt minēto ēku būvapjomus vai to atlikušās daļas, veicot ēku konservāciju ar mērķi integrēt vēsturisko apjomu jaunajā apbūvē.

Pēc Āgenskalna tirgus sakņu paviljona arhitektoniski mākslinieciskā izpētes tomēr pieņemts lēmums to pilnībā demontēt, jo no kultūrvēsturiskā aspekta celtnei nav arhitektoniskās vērtības, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Īpašumu departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Viņa paskaidroja, ka pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) lūguma veiktās izpētes secinājumos norādīts, ka 1953.gadā aiz Āgenskalna tirgus vēsturiskās ēkas tikusi uzcelta koka nojume uz betona stabiem ar metāla fermām, kur tirgot saknes. Tomēr nav zināms, vai tieši tā projekts ticis realizēts.

Pēc izpētē konstatētā, 1960.gada aprīlī arhitekts Josifs Goldenbergs projektējis sakņu paviljonu kā slēgtu zāli. Fasādēm tika plānots izveidot plašu stiklojumu ar horizontāliem koka logiem sienu plaknēs, bet virs paviljona - virsbūvi ar gaismas lodziņiem ar mazo rūšu stiklojumu. Dzelzsbetona kolonnas tika plānots krāsot ar eļļas krāsu, kā arī paviljonu ar galveno tirgus ēku savienot no ķieģeļiem būvētā slēgtā pārejā ar betona pārsegumiem. Paviljona grīdu vajadzēja izlikt ar divu krāsu flīzēm un zālē bija paredzēts izvietot 68 tirdzniecības letes.

Pēc tam, kad pavasarī Rīgas būvvalde apturēja uzsāktos vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora pēdējā korpusa nojaukšanas darbus, pašlaik tie atkal atsākušies, novēroja portāls Db.lv.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja pārstāvis Edgars Butāns Db.lv informē, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir izvērtējis Būvvaldes izsniegtās būvatļaujas ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā tiesiskumu un atcēlis būvatļaujā ietverto punktu par tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI). Tieši jautājums par VKPAI atzinuma nepieciešamību bija iemesls, kādēļ Būvvalde 31.03.2017. lēma par nojaukšanas darbu apturēšanu.

Pamatojoties uz departamenta lēmumu un iesniegto tehnisko atzinumu, kurā norādīts, ka ēka ir potenciāli bīstama un atzīstama par graustu, Būvvalde ir atļāvusi atsākt nojaukšanas darbus.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izvērtējusi Rīgas satiksmes (RS) iesniegtā Skanstes tramvaja līnijas projekta precizējumus, secinot, ka CFLA izvirzītie nosacījumi ir izpildīti. CFLA tādējādi atzinusi, ka ir iespējama šī projekta tālāka virzība tā kvalitātes vērtēšanai, informē CFLA.

CFLA ir pabeigusi vērtēt RS iesniegto precizēto projekta iesniegumu un CFLA iepriekš pieņemtā lēmuma nosacījumu izpildi, secinot, ka izvirzītie nosacījumi ir izpildīti un projekts atbilst Eiropas Savienības (ES) fondu programmai par sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstīšanu. CFLA atzinusi, ka projekts var tikt virzīts tālāk tā kvalitātes vērtēšanai, ko īstenos Eiropas Komisijas neatkarīgi eksperti kvalitātes pārskata procedūras ietvaros. Balstoties uz šo izvērtējumu, projektu vēl analizēs arī Eiropas Komisija. Paredzams, ka par gala lēmumu tā paziņos ne ātrāk kā pēc trim mēnešiem.

Jau ziņots, ka, izvērtējot sākotnēji RS iesniegto projektu, CFLA norādīja uz vairākām nepilnībām un nepieciešamību precizēt dažādus rādītājus, pieprasīja veikt risku papildu izvērtēšanu, no kā izriet projekta laika grafiks un īstenošanas iespējas, kā arī pieprasīja iesniegt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) uzziņu par būvniecības nosacījumiem.

Pirmdien, 25.aprīlī uzsākta vēsturiskās Vaivaru pieturas punkta ēkas pārvešana un uzstādīšana dzelzceļa nodalījuma joslā, Vaivaros, Skautu ielas malā, blakus atjaunotajai gājēju pārejai, informē VAS Latvijas dzelzceļš.

Uz jauno vietu, kas atrodas pārsimts metrus no ēkas līdzšinējās atrašanās vietas, pārvests un uz jaunajiem pamatiem uzlikts ēkas karkass, kas atjaunots, izpuvušās koka detaļas aizstājot ar jaunām. Turpmākā pusotra mēneša laikā ēkai tiks ielikta grīda, logi, kā arī uzlikts skārda jumts, kāds šai ēkai bijis vēsturiski.

Saskaņā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) apstiprināto projektu, ēka, kas padomju laikā piedzīvoja pārbūvi, šobrīd tiek atjaunota tās sākotnējā, vēsturiskajā izskatā.

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja restauratore Līga Līce norāda, ka uzņēmuma LVS Building meistari ir maksimāli saglabājuši vecās detaļas – dēļus, apšuvuma karnīzes. Maksimāli saglabāti arī vecie nojumes statņi un jumta kopnes. Protams, atsevišķas lietas – koka logu rāmji un durvis – izgatavoti no jauna, jo vecie bija iztrupējuši un vairs nebija izmantojami, taču ēka ir korekti atjaunota un varēs kalpot ilgi.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme šodien iesniegusi Centrālajā Finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) precizētu Skanstes tramvaja līnijas projektu un pie labvēlīgākajiem nosacījumiem būvniecība varētu tikt sākta 2018.gada vidū, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Rīgas satiksme" esot izpildījusi visus CFLA norādījumus. Aģentūras starplēmumā esot teikts, ka projekts ir atbalstāms, bet ar precizējumiem, kurus Rīgas satiksme tagad esot izpildījusi.

Zaķis norādīja, ka galvenais CFLA noteikumus bijis tas, ka Rīgas satiksmei jāsaņem atzinums no Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) par šo projektu. Atzinumu no VKPAI uzņēmums saņēmis janvāra sākumā un tajā norādīts, ka projektam jāatrodas esošās ielas teritorijā. Turklāt VKPAI arī paredzējis noteikumus, kā jārīkojas, ja tiek atrastas kādas vēsturiskas liecības.

Turklāt CFLA bija lūgusi Rīgas satiksmi projektā precizēt vairākas tehniskas lietas, kā arī projekta riskus. Kā piemēru Zaķis minēja īpašumu atsavināšanas riskus, ko Rīgas satiksme sākotnēji bija norādījusi zemus, tomēr tā kā plānots atsavināt vairākus īpašumus, tas tika pārvērtēts un risks norādīts, kā vidējs.

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) atsauks 30.aprīlī paredzēto vēsturiskā Alīses ielas ūdenstorņa Āgenskalnā izsoli, un nolemts veidot darba grupu, kas izstrādās ūdenstorņa izmantošanas koncepciju, lai tas nākotnē būtu pieejams sabiedrībai.

Izsole atsaukta, ņemot vērā sabiedrības un kultūras jomas pārstāvju lielo ieinteresētību par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa turpmāko izmantošanu un pieejamību sabiedrībai, kā arī, lai nodrošinātu ūdenstorņa kā Rīgas pilsētas kultūrvides objekta saglabāšanu, ievērojot Rīgas attīstības programmā 2014. - 2020.gadam noteiktos uzstādījumus, informēja RŪ preses pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Pēc tam, kad kļuva zināms par plānoto izsoli, sociālajos tīklos un dažādos forumos aizsākās plašas diskusijas par vēsturiskā torņa saglabāšanu, dažādas iniciatīvas izteica arī daudzi sabiedrībā plašāk pazīstami cilvēki. Publikācijas par tornim bija ne tikai tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, bet arī dažādos pēc privātas iniciatīvas veidotos interneta izdevumos un blogos.

Skanstes tramvaja līnijas izbūve drīkst notikt tikai pa Senču ielu un nedrīkst skart Lielos kapus, šodien Rīgas domes opozīcijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā norādīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāve Katrīna Kukaine.

Kukaine stāstīja, ka VKPAI vērsās Rīgas domes Īpašumu iegādes un perspektīvās attīstības pārvaldes departaments, prasot viedokli par trīs Lielo kapu teritorijā esošām būvēm, kuras atrodas tuvu Senču ielai. Minētās ēkas ir kapliča, norobežojošā ķēde un dekoratīvais piemineklis krēsla formā. VKPAI informēja domi, ka konkrētās ēkas nedrīkst tikt nojauktas, risinot jauno tramvaja izbūvi, jo tie visi ir ne tikai daļa no kultūras pieminekļu kompleksa, bet arī kapa pieminekļi.

Satiksmes departamenta pārstāve Rudīte Reveliņa pastāstīja, ka 2005.gadā dome apstiprināja sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2005.-2018.gadam, kas paredz arī pilsētas elektrotransporta attīstību. Rīgas domes lēmums ietvēra elektrotransporta modernizāciju, esošo vagonu rekonstrukciju un jaunu līniju atklāšanu, tostarp tādas līnijas izveidi, kas savieno jau esošās līnija.

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Mēs stāvam pie arhitektūras pērles kapa, rādot uz būvlaukumu Lielupē, Tērvetes ielā 10A, kur kādreiz atradās valsts aizsargājams kultūras piemineklis, saka Baltijas arhitektūras centra (BAC) vadītāja Aivija Bārda. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būvniecību objektā ir apturējusi, piektdien raksta žurnāls Sestdiena.

«Grezni veidotas verandas, kokgriezumi, gleznieciskas apjomu kompozīcijas,» ― tā vasarnīcu komplekss Lielupē, Oskara Kalpaka prospektā 30 un Tērvetes ielā 10A, raksturots pirms desmit gadiem izdotajā grāmatā Jūrmala. Daba un kultūras mantojums, kas veltīta Jūrmalas kultūrvēsturiskajam mantojumam ― arhitektūrai, tās īpatnībām, stilu un uzdevumu maiņām laika griežos, dabai, kultūrvidei un iedzīvotājiem. Kad ierodamies būvlaukumā, no pagājušā gadsimta 20.gados celtā koka vasarnīcu kompleksa atlicis vien Tērvetes ielas 10A nama, valsts nozīmes pieminekļa, verandas fragments. Karkass ir sašķiebies, un šķiet, ka spēcīgākā vējā sagāzīsies. Pagalmā rosās būvnieki. Mums tuvojas būvobjekta uzraugs, īpašnieka pārstāvis Aleksandrs Udaļcovs un smaidot mierina: «Izmēri ir paņemti, ēkas detaļas precīzi nokopētas. Jaunā ēka būs tāda pati ― vēl labāka, skaistāka. Jūs redzēsiet! Cilvēki nāks, priecāsies.» Uz Bārdas iebildumiem, ka ēkas vērtība ir autentiskumā, oriģinālās substancēs, vīrs tikai noplāta rokas: «Tur bija padomju laikos no finiera izgriezta virsbūve. Turklāt viss bija sapuvis.»

Savulaik slavenais restorāns Sēnīte iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, šorīt vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Tas nozīmē, ka tukšās padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Taču arī atjaunot bijušo restorānu nav paredzēts - saimnieki grasoties ēku pārdot.

Siguldas šosejas malā esošā Sēnīte pašlaik stāv tukša un pamesta. Par padomju laika ēkas iekļaušanu valsts kultūras pieminekļu sarakstā sākotnēji vienprātības nebija. Iekļaušanas atbalstītāji un pretinieki bijuši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI), iekļaušanai pretojušies Sēnītes saimnieki.

Tagad ir panākts kompromiss un aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta daļa bijušā restorāna ēku.

Rīgas domes Īpašuma departaments un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pagaidām nav vienojušies par to, vai Āgenskalna tirgum pieguļošais sakņu paviljons tiks tikai daļēji demontēts vai nojaukts pilnībā, informē LETA.

Atbilstoši izsoles nolikumam Īpašuma departaments pagājušajā nedēļā sāka demontēt Āgenskalna tirgus teritorijā esošos vecos kioskus un nojumes, kuras nav reģistrētas zemesgrāmatā un kuras agrāk izmantoja «Rīgas Centrāltirgus». Kā pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), savā laikā šos kioskus uzcēla tirgus apakšnomnieks SIA «Rovex», ar kuru nomas līgums tika pārtraukts, jo tirgus netika atbilstoši apsaimniekots.

Burovs arī pastāstīja, ka šīs būves zemesgrāmatā reģistrēt nevar un, ka «Rovex» nomas maksu centrāltirgum par tām neesot maksājis, par ko centrāltirgus arī vērsies tiesā.

Tuvākajā laikā tika plānots daļēji demontēt arī teritorijā esošo sakņu paviljonu, kurš uzcelts 1959.gadā.Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītāja Oļega Burova teiktā, 2014.gadā veiktais tehniskais apsekojums norāda uz to, ka paviljons atrodas avārijas stāvoklī un kopš tā brīža izmantots netiek.

Latvijas Okupācijas muzeja piebūvi - Nākotnes namu - varētu sākt būvēt septembrī, preses konferencē par piebūves projekta īstenošanu stāstīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvji.

Kā norādīja VNĪ būvniecības projektu vadītājs Aivars Mirkšs, līgumu ar būvnieku, kurš būs uzvarējis konkursā par Nākotnes nama būvniecību, plānots noslēgt septembrī, un tā ilgs 14 mēnešus.

Mirkšs norādīja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijā pašlaik VNĪ iekļāvušies valdības piešķirto līdzekļu robežās līdz 4,5 miljoniem eiro. Tomēr, ja būvniecība neiekļausies noteiktajos termiņos, tāme var pieaugt. Jo ātrāk sākas būvniecība, jo izmaksas ir mazākas, komentēja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Pašlaik tiek gaidīts, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būs pabeigusi savu izvērtēšanu, lai projektu varētu iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē un iegūt atļauju būvniecības sākšanai. Šķērslis būvniecības sākšanai varētu būt, ja VKPAI Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību novērtētu augstāk, nekā tas bijis iepriekš. Arī Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis varētu būt izšķirošs, lai būvvalde saskaņotu projektu, stāstīja Mirkšs.

No savulaik slavenās zeķu rūpnīcas Aurora Pārdaugavā atlicis vien pēdējais korpuss, kura nojaušana tika uzsākta šopavasar, taču patlaban darbi apturēti.

Rīgas pilsētas būvvalde pieprasījusi bijušās rūpnīcas īpašniekam - SEB bankas nekustamo īpašumu uzņēmumam SIA Latectus (īpašumu izsolē iegādājās 2011.gadā) - līdz 21.aprīlim iesniegt ēkas tehniskās apsekošanas slēdzienu, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kā arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atzinumu, vēstīja Leta.

VKPAI jau pērn rudenī saņēma lūgumu sniegt atzinumu par apbūves teritorijā, kurā kādreiz atradās zeķu fabrika Aurora, Rīgā, Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību. Šī apbūve nav iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tādēļ Inspekcija par būvju nojaukšanu lēmumu nepieņem, tomēr tā atrodas Rīgas pašvaldības noteiktā apbūves aizsardzības teritorijā Āgenskalns, kur nosacījumus apbūves aizsardzībai kontrolē pašvaldība.

Pamatojoties uz Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēto administratīvo līgumu, tiesa šodien, 15.decembrī apturējusi 28.novembrī izsniegto būvatļauju vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā, informē Rīgas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Par nojaukšanas darbu apturēšanu veikts arī attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā.

Ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Rīgas pilsētas būvvaldes un īpašuma attīstītāja (īpašnieka) noslēgtā administratīvā līguma atcelšanu vērsies zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Viņš tiesā vērsies kā privātpersona un sarunā ar Db.lv norāda, ka lai gan dzīvo kaimiņos vēsturiskajai fabrikai, tās nojaukšanu viņš apstrīd kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un aizsardzības interešu vadīts.

Viņaprāt, pasūtītāja iecerētā un faktiski jau uzsāktā būvniecība Cieceres ielā ir materiāltiesiski prettiesiska un iznīcina kultūrvēsturiski vērtīgu ēku.

S.Bērtaitis arī šā gada 9.novembrī vērsies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) ar priekšlikumu vēsturiskās fabrikas ēku iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 5.decembrī viņš saņēmis atbildi, ka objekta atbilstība šim statusam vēl aizvien tiek vērtēta.

Bijušo Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) namu Vecrīgā, Anglikāņu ielā 5, noskatījusi Turcijas vēstniecība, bet vairāku citu ēku liktenis vēl nav zināms, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas Sešos.

Ēka Krišjāņa Barona ielā 14, bijusī LNB centrālā iestāde, jau vairāk nekā gadu ir tukša. Telpas ir piedāvātas vairākām valsts iestādēm, tai skaitā Kultūras ministrijai. Tomēr VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvim jāatzīst, ka 4500 kvadrātmetrus lielajā namā izmitināt kādu no valsts iestādēm īsti neveicas. Tāpēc māju plānots nodot publiskā piedāvājumā.

«Lielākajai daļai, jāatzīst, nav ne intereses, ne iespējas. Laikam, iespējams, ka šīs telpas nonāks publiskajā izsolē un tas varētu būt gada beigās,» raidījumam teica VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

LNB ar saviem trūcīgajiem līdzekļiem ēkas uzturēšanā ieguldījusi minimālus līdzekļus. Ēkai ir mitri pagrabi, kur ik gadu sapelēja tūkstošiem grāmatu un reiz pat iegruva starpstāvu pārsegums.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pieņēmusi starplēmumu par Rīgas satiksmes (RS) iesniegto Skanstes tramvaja līnijas projektu, kurā norādīti nosacījumi un papildu prasības, kas jāizpilda, iesniedzot projektu atkārtoti, informē CFLA.

Izvērtējot iesniegto projektu, CFLA secinājusi, ka precizējami dažādi projekta pamatojumā ietvertie rādītāji, kā arī nepieciešama vairāku nozīmīgu risku papildu izvērtēšana, no kā izriet projekta laika grafiks un īstenošanas iespējas.

Projektā nav iespējams gūt pārliecību, ka ir pilnībā ņemti vērā visi apstākļi, kas saistīti ar projekta ietekmi uz kultūras mantojumu un ir būtiski, nodrošinot kultūras pieminekļu aizsardzību. RS jāprecizē, kādas darbības un kādā termiņā paredzēts veikt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu.

Tāpat jāpārvērtē būvatļaujas saņemšanas un būvprojekta saskaņošanas iespējas, kas varētu neatbilst sākotnēji paredzētajam laika grafikam. Lai sniegtu objektīvu novērtējumu par būvniecības nosacījumiem, RS ir jāsaņem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) uzziņa par būvniecības nosacījumiem un iespējamiem šķēršļiem būvprojekta saskaņošanai un būvatļaujas saņemšanai.

Šodien, 22. oktobrī, Rīgas dome (RD) informēja par jauno pašvaldības piedāvāto iespēju nekustamā īpašuma īpašniekiem, sākot ar 2016.gada 1. janvāri pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai.

«Latvijas pašvaldību līdzšinējā pieredze un aktīvā savstarpējā sadarbība ir sekmējusies ar jaunu iespēju arī Rīgas namīpašniekiem, kuri no nākamā gada var pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai. Ar pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai pašvaldībā varēs vērsties tie īpašnieki, kuriem pieder valsts un vietējās nozīmes kultūras piemineklis, tostarp kāds objekts Rīgas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskās apbūves teritorijā, Kalnciema ielas vēsturiskās apbūves teritorijā vai Pārdaugavā. Šobrīd pašvaldības nākamā gada budžeta projektā šim mērķim ir paredzēts 300 000 eiro liels finansējums, » informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Kultūras ministrija apstiprinājusi Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) rīkojuma projektu par kinoteātra Palladium ēkas Rīgā, Marijas ielā 21, iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Priekšlikums par ēkas iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts arī no paša kinoteātra īpašnieka SIA Palladium.

Kinoteātris celts 1910.gadā pēc arhitekta Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa izstrādātā projekta stateniskā jūgendstila manierē. Objekts ir saglabājis oriģinālo būvapjomu un kupolveida jumta konstrukciju.

VKPAI pārstāvji skaidro, ka objekta kontekstā īpaši jāuzsver iespēja izsekot kinoteātra arhitektūras risinājumu izmaiņām no pirmsākumiem līdz mūsdienām, kas iespējams, pateicoties dokumentālām liecībām. Par vērtīgiem novērtēti arī interjera apdares elementi un detaļas, kas ir ēkas autoru dizaina darbi un sava laika avangardiski risinājumi.

Turpinot dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jūrmalas līnijā, Latvijas dzelzceļš (LDz) trešdien, 28.oktobrī, uzsāks būvdarbus nu jau 11.dzelzceļa stacijā – Vaivaros, informē uzņēmumā.

Šīs stacijas modernizācijas ietvaros, vēsturiskā Vaivaru stacijas ēka tiks saglabāta kā kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis un pārvietota tālāk, Skautu ielas malā, blakus jaunajai modernizētajai gājēju pārejai.

Veco ēku funkcionāli vairs nav iespējams izmantot dzelzceļa pieturas punkta vajadzībām, jo paaugstinot peronu, tā atrastos ievērojami zemāk par peronu, un pasažieriem būtu apgrūtināta nokļūšana stacijā.

Taču, respektējot industriālo mantojumu un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) prasības, ēka tiks saglabāta un pārvietota uz piemērotu laukumu LDz teritorijā, kas atrodas blakus dzelzceļam, pārsimts metrus tālāk no līdzšinējās vietas. Ēkas pārvietošanas būvprojektu ir saskaņojuši gan VKPAI, gan Jūrmalas būvvalde. Ēkas pārvietošana notiks sertificēta būvuzrauga vadībā – tā vispirms tiks izjaukta, katra detaļa tiks numurēta un nogādāta noliktavā. Līdz nākamā gada jūnija beigām ēka tiks atjaunota līdzšinējā veidolā un novietota jaunajā vietā. Pēc tam tai konkursa kārtībā tiks meklēts piemērots nomnieks, kas, respektējot ēkas vēsturisko mūžu, varēs dot tai otro elpu.

Lai popularizētu sabiedriski aktīvas sievietes, kuras sniegušas īpašu ieguldījumu arhitektūras, dizaina un būvniecības procesos, aizvadīts jau otrais konkurss–forums Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017, informē konkursa rīkotāji Building Design and Construction Council.

Laureātes tika izvēlētas sešās nominācijās.Par gada sievieti arhitektūrā 2017 atzīta arhitekte Ruta Krūskopa (GRAF-X). Gada sieviete būvniecībā 2017 – mikroklimata eksperte Ērika Lešinska (Menerga), gada sieviete dizainā 2017 – dizainere Santa Meikulāne, Lolot Design, gada sieviete arhitektūras veicinātāja 2017 – arhitektūras mantojuma eksperte Vita Banga,gada sieviete būvniecības veicinātāja 2017 – Silvija Štrausa, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras profesore, gada sieviete dizaina veicinātāja 2017 – žurnāliste, dizaina apskatniece Anita Pīra.

Par nozīmīgiem sasniegumiem forumā tika godināta arhitekte Anna Vasiļjeva, ALTA GRUPA, arhitekte Ilze Ratniece, REM PRO, arhitektūras veicinātāja Sandra Treija, RTU APF profesore, Elīna Orna, Kuldīgas pašvaldība, dizainere Dace Blūma, dizainere Inese Oboļeviča, dizaina veicinātāja Edīte Bērziņa, LMA pasniedzēja, Zane Eglīte, Skrundas pašvaldība, būvniece Helēna Endriksone, LBS valdes locekle, Linda Malvesa, CMB, būvniecības veicinātāja Dace Čoldere, VKPAI, Inga Janeliukšte, BVKB.

Dizainera Valda Celma veidotās Rīgas pilsētas robežzīmes RĪGA tiks iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, informē kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde.

Šādu rīkojumu ceturtdien parakstījusi kultūras ministre Dace Melbārde. «Lielie, baltie robežzīmju burti ar latviešu valodai tik raksturīgo garumzīmi uz «Ī» ikvienam, kurš iebrauc Rīgā, un jo sevišķi Latvijas viesiem, apliecina, ka viņi ieradušies tieši Latvijas galvaspilsētā. Turklāt šis arī mūsdienās aktuālais dizaina autordarbs ir spilgts atgādinājums, ka mums vienmēr bijuši mākslinieki, kam svarīgi, lai Rīga varētu lepoties ar interesantu un pārdomātu vizuālo tēlu, » norāda D. Melbārde.

Kā zināms, 2014. gada vasarā robežzīmes RĪGA bez saskaņošanas ar autoru tika pārveidotas, garumzīmi burtā «Ī» aizstājot ar stilizētu sirsniņas formu. Turpmāk ar robežzīmju RĪGA pārvietošanu un pārveidošanu saistītās ieceres būs pieļaujamas tikai ar VKPAI atļauju.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pabeidzis valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Mencendorfa nama, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, jumta seguma atjaunošanu, informē VNĪ.

Mencendorfa nama jumts bija segts ar savulaik atgūtiem māla dakstiņiem. Liela daļa no tiem laika gaitā bija neatgriezeniski bojājusies – daļa seno dakstiņu bija saplaisājuši vai nokrituši. 2017. gadā tika izlemts veikt nama jumta seguma atjaunošanu un bēniņu telpu siltināšanu. Pēc pabeigtajiem darbiem jumta daļā pret Kungu ielu uz mazākās ēkas ir izvietoti senie dakstiņi, savukārt lielākās ēkas jumta nomaiņa veikta ar jauniem māla dakstiņiem, saglabājot seno jumta dakstiņu izvietošanas sistēmu un ēkas vēsturisko izskatu. Vienlaikus ar jumta nomaiņu, tika veikti arī ēkas fasādes sakopšanas darbi, akmens detaļu nostiprināšana un konservācija.

VNĪ paveikto projektā atzinīgi vērtējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), savā atzinumā norādot, ka «pašreizējais ēkas jumta restaurācijas darbu risinājums un izpildījums ar Rīgas vēsturiskajiem jumtiem tipisko pieziedumu ar javu un saudzīgo vēsturisko dakstiņu izmantošanu jumta plaknē ēkai no Kungu ielas puses [..] ir vērtīgs Rīgas vēsturiskā centra jumtu ainavas retums».

Starptautiskajā metu konkursā, kura mērķis bija izstrādāt Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīziju, saņemti 20 darbi un izvēlēti labākie no tiem.

Saskaņā ar starptautiskas žūrijas vērtējumu tika piešķirtas divas otrās vietas, divas trešās vietas, kā arī četras veicināšanas balvas. Lai noteiktu uzvarētājus, iepirkuma komisija turpinās darbu, pārbaudot žūrijas godalgoto dalībnieku kvalifikāciju, informē VSIA «Rīgas cirks». Iesniegtie darbi skatāmi raksta galerijā!

«Šis ir nozīmīgs brīdis Rīgas cirkam - esam ieguvuši vairākas labas vīzijas par cirka ēkas nākotni, kas ilgtermiņā ļaus atdzimt Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai fasādei un arēnai, kā arī nodrošinās iespēju Rīgas cirka teritoriju pilnvērtīgi apdzīvot kā māksliniekiem, tā sabiedrībai,» pauž Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre. Konkursa dokumentāciju izņēmušas 149 personas, plaši apmeklēta novietnes apskate, iesniegti 20 projekti, kuros dalībnieki ieguldījuši nozīmīgu darbu ēkas izpētē un jaunu risinājumu vīzijās.