SIA Deloitte Latvija auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības.

Vadošās atbildīgās personas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» bija projekta vadītāja Baiba Rivža un Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, par viņu iespējamo vainu par pārkāpumiem norāda arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Disciplināratbildība var tikt piemērota AIP locekļiem un AIP priekšsēdētājiem, atsaucot tos no amata. Savukārt civiltiesiskā atbildība par prettiesisku vai nekvalitatīvu savu pienākumu veikšanu var tikt piemērota ne tikai visām AIP amatpersonām, bet arī projektā piesaistītajām personām. Tāpat pret šīm personām var tikt piemērota kriminālatbildība, ja viņu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Nav pareizi, ka Saeimas apstiprinātos Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļus var atsaukt tikai institūcijas, kuras tos deleģējušas.

Šādu viedokli Saeimas debatēs par Augstskolu likuma grozījumiem, kuri gan neskar AIP ievēlēšanas un atsaukšanas kārtību, pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Inga Vanaga.

Viņa norādīja, ka tiesības rosināt AIP locekļu atsaukšanu varētu tikt dotas arī noteiktam skaitam Saeimas deputātu un izglītības un zinātnes ministram.

Jāatgādina, ka auditorkompānija Deloitte, vērtējot AIP veikto studiju programmu izvērtējumu, ir konstatējusi, ka 1 milj. Ls izmaksājušā pētījuma gaitā ir pieļauti būtiski pārkāpumi un daļa no izvērtējumā iesaistītajiem ekspertiem ir nonākuši interešu konfliktā. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (pārstāv Reformu partiju) ir paudis gatavību vērsties tiesībsargājošajās iestādēs par iespējamiem pārkāpumiem, ko studiju programmu izvērtēšanas procesā ir pieļāvusi AIP.

Vienīgie, kas veikuši manipulācijas ar augstskolu studiju izvērtēšanas datiem ir izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un viņa vadītās ministrijas darbinieki, uzskata Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra.

Sarunā ar Latvijas Radio AIP vadītājs norādīja, ka R. Ķīlis apliecinājis, ka paņēmis rezultātus un piešķīris tiem savas vērtības un datus, un no šiem rezultātiem uztaisījis savus rezultātus. «Tā ir vistīrākā falsifikācija,» sacīja J. Vētra.

Viņš norādīja, ka domājams, ka AIP vērtējums neesot devis tos rezultātus, kurus gribējusi ministrija, kas gaidījusi, ka būs daudz lielāks nekvalitatīvo programmu skaits, kurām varēs noņemt naudu un pārdalīt kādiem citiem.

Db.lv jau vēstīja, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka pārmetumi, kas adresēti viņam par studiju programmu izvērtējumu ir jāadresē AIP un tās vadītājam Jānim Vētram, jo ir iegūta informācija, ka AIP paši labojuši ārzemju ekspertu novērtējumu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome 26. oktobra sanāksmē galvenās procentu likme saglabāja nemainīgas un paziņoja par izmaiņām aktīvu iegādes programmā (AIP). Lēmums par AIP apjomu samazināšanu no 1. janvāra atbilda tirgus dalībnieku gaidām, atgādina Latvijas Bankas eksperti.

Aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros veiktās iegādes ar pašreizējo apjomu 60 mljrd. eiro mēnesī turpināsies līdz 2017. gada decembra beigām. No 2018. gada janvāra paredzēts turpināt neto aktīvu iegādes ar apjomu 30 mljrd. eiro mēnesī līdz 2018. septembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, padome ir gatava palielināt programmas apjomu un/vai ilgumu.

Tāpat Eirosistēma atkārtoti investēs AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju.

Kopš brīža, kad tika sākts vērtēt Latvijas augstākās izglītības sistēmā notiekošos procesus, nenoliedzami esam uzzinājuši ļoti daudz ko.

Nu, piemēram, to, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir pārliecināts – Jāņa Vētras vadītās Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā studiju programmu novērtējumā ir daudz kļūdu, un vienu brīdi izskanēja pat bažas, ka šādi tādi dati tajā varētu būt viltoti. Tāpat mēs zinām, ka Vētra ir neapmierināts ar Ķīļa rīcību, jo viņš, būdams ne tikai ministrs, bet arī AIP loceklis, nenākot uz darbu (nu, kā tā var, Ķīļa kungs!). Zināms ir arī tas, ka AIP veiktā studiju programmu izvērtējuma projekta vadītāja Baiba Rivža tā visa kontekstā jūtoties aizskarta. Vēl ir zināms, ka Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Edvards Ratnieks apsverot iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā tikai tāpēc vien, ka Saeima viņu nav ievēlējusi AIP sastāvā.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka pārmetumi, kas adresēti viņam par studiju programmu izvērtējumu ir jāadresē Augstākās izglītības padomei (AIP) un tās vadītājam Jānim Vētram, jo ir iegūta informācija, ka AIP paši labojuši ārzemju ekspertu novērtējumu.

Ministra padomnieks Reinis Tukišs atzina, ka ministrija pēc publiski pieejamas un viegli paskaidrojamas metodoloģijas veica AIP savākto un autorizēto datu analīzi un tikai tagad augstskolu pārstāvji ir gatavi atzīt, ka dati bijuši nekorekti un būtībā viltoti.

Tā ir vistiešākā AIP, nevis IZM atbildība un Jānim Vētram kā tās vadītājam jāatbild gan saviem kolēģiem, gan nodokļu maksātājiem par datu ievākšanas apstākļiem, patiesumu un izmantojamību, jo ministrijas rīcībā nonākusi informācija, ka AIP paši ir labojuši ārzemju ekspertu novērtējumus.

Pēc juridiskas analīzes veikšanas par SIA Deloitte Latvia audita ziņojumā konstatētajiem faktiem izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nosūtījis Prokuratūrai lūgumu savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi par Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētāja Jāņa Vētras rīcību saistībā ar augstskolu studiju programmu vērtēšanu AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai ietvaros», informē ministra padomnieks Reinis Tukišs.

Vienlaikus ministrs informējis prokuratūru, ka projekta tiesiskai īstenošanai, kas atbilst normatīvajiem aktiem, ir izšķiroša nozīme arī turpmākajā studiju virzienu akreditācijas procesā. Proti, tieši balstoties uz projekta rezultātiem tiek veikta turpmāka akreditācija, tādējādi ministrijai nav tiesiska pamata pieņemt lēmumus, pamatojoties uz projekta rezultātiem, kas, iespējams, radušies prettiesiskas rīcības rezultātā, skaidro ministra padomnieks.

Gadījumā, ja AIP darbības vai bezdarbības dēļ, AIP pārkāpj Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, rodas neatbilstoši veikti izdevumi, kurus nav pamatoti attiecināt no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

Vai sakarā ar to, ka mūsu pirktspēja ir zema, un nevaram atļauties nopirkt kvalitatīvu produktu, visa mūsu augstākā izglītība ir čābīga? Lielā mērā tā ir, intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis.

Viņš norāda, ka, lai situāciju saistībā ar augstākās izglītības kvalitāti Latvijā uzlabotu, ir jāmainās daudz dažādiem aspektiem, kā vienu no svarīgākajiem minot atbildīgu valsts pasūtījumu, kura izveidē būtu jāmazina Augstākās izglītības padomes (AIP) loma.

«Mums ir jāpieņem kādus sešus vai septiņus gadus marinēts jauns Augstākās izglītības likums, kurš n reizes jau gandrīz nonācis tik tālu, ka kaut kas varētu arī notikt. Šajā likumā AIP ir paredzēta pavisam cita loma, cita vieta. Manuprāt, visa veida padomēm ir bišķiņ jāminimizē teikšana, turklāt visās jomās. Ir tomēr vajadzīga personāla atbildība par lietām. Rektors ir atbildīgs par to, kā augstskola funkcionē. Ja kāds kaut ko salaiž dēlī, ir zināma persona, no kā prasīt. Tagad iedomājamies, ka kaut ko salaiž dēlī AIP... Nu un tad?! Vai tad ķersimies pie Saeimas, kas par to padomi balsoja? Nav algoritma! Personu mēs vienmēr varam paņemt «pie dziesmas», bet ne padomi. Skaidrs, ka, nosakot pasūtījumu, šai padomei atvēlētā loma ir pārāk liela,» tā I. Lācis.

Jaunveidotā platforma Team Latvia būs «viens telefons, uz kuru var piezvanīt diasporai un tad piekļūt jau tās dažādajām kompetencēm», par Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā panākto konceptuālo vienošanos saka Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes locekle Elīna Pinto.

No Latvijas izceļojušie un ārvalstīs par savu jomu profesionāļiem kļuvušie uzņēmēji, augstskolu mācībspēki, pētnieki un Eiropas un globālo institūciju ierēdņi ir bagāts, bet pienācīgi neapgūts, intelektuālais, kā arī investīciju un biznesa iespēju resurss. Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā ir panākta konceptuāla vienošanās starp nozīmīgām Eiropas diasporas un saistītām organizācijām Latvijā un Latvijas publisko sektoru, ka turpmāk šo attiecību un iespēju efektivizēšanai tiek izveidota jumta organizācija – Team Latvia.

To veido ELA, Lielbritānijas-Latvijas Uzņēmēju klubs (UKLBN), Norvēģijas latviešu organizācija Team Latvia, no kuras jaunā sadarbības platforma ir arī guvusi savu nosaukumu, biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā, Digital Freedom Festival jaunā iniciatīva Digital Diaspora un Latvijas eksporta atbalsta kustība Red Jackets. Praktiski šī sadarbība nozīmē, ka «mēs savas aktivitātes Latvijas saistībai ar diasporu turpmāk zīmolosim kā Team Latvia, un turpmāk veidosim jau strukturētu platformu sadarbībai ar Latvijas partneriem tieši ekonomikā,» skaidro E. Pinto.

Vērojama tendence ieguldīt radniecīgu kompāniju pārņemšanā un šāda veida biznesa izvēršanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopējās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā gada pirmajā ceturksnī ir pieaugušas par 449,82 milj. eiro pret pērnā gada nogali, liecina Latvijas Bankas dati. Eirozonas pienesums Latvijas biznesa jaudu pieaugumā ir 213,57 milj. eiro (skat. grafiku). Kopējo Eiropas rādītāju pasliktina negatīvā tendence pret iepriekšējo ceturksni investīcijām no ES ārpus eirozonas – tās ir 58,41 milj. eiro ar mīnuss zīmi. Tas galvenokārt noticis svārstību dēļ Latvijas lielākā ārvalstu investora – Zviedrijas – bilancē tieši saistībā ar turpinošos trekno gadu nekustamo īpašumu pārmērību pakāpenisku uzsūkšanos. Citos sektoros gan arī zviedri ir samērīgi rosīgi un turpina šeit ieguldīt. (DB 05.06.2015.) «Ir pozitīvi, ka kopējais investīciju skaits Latvijā palielinās. Pieņemu, ka tas lielā mērā ir noticis dažu lielāku pēdējā laika darījumu dēļ. Bankas Citadele pārdošana iekrita šajā periodā. Jādomā, ka arī Ukrainas investoram veiktā Liepājas metalurga pārdošana ir beigusies šajā ceturksnī,» DB komentē Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) priekšsēdētāja un PricewaterhouseCoopers valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Pēc vairākas stundas ilgām debatēm, kuru laikā Roberta Ķīļa pārstāvētā Reformu partija neskopojās ar pārmetumiem līdzšinējai Augstākās izglītības padomei (AIP), bet citu partiju pārstāvji – pašam R. Ķīlim, Saeima apstiprinājusi amatos 11 no 12 AIP locekļiem.

Balsojot par katru kandidātu atsevišķi, AIP locekļu amatos Saeima ceturtdien apstiprināja Latvijas Zinātņu akadēmijas izvirzīto pārstāvi Juri Ekmani, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas izvirzīto Andri Teikmani, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas deleģēto Inetu Tamani, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras virzīto Aigaru Rostovski un Latvijas Koledžu asociācijas deleģēto Jāni Rozenblatu.

Tāpat Augstākās izglītības padomes locekļu amatos apstiprināts arī Privāto augstskolu asociācijas izvirzītais Juris Zaķis, Latvijas Rektoru asociācijas virzītais Jānis Vētra, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas deleģētā Tatjana Volkova, Latvijas Darba devēju konfederācijas ieteiktais Vilnis Rantiņš un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības virzītā Ilze Trapenciere.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00%, 0.25% un –0.40%), informē ECB.

Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies tagadējā līmenī.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem padome apstiprinājusi, ka no 2018. gada janvāra tā turpinās neto aktīvu iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 30 miljardi eiro līdz 2018. gada septembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, Padome ir gatava palielināt AIP apjomu un/vai ilgumu. Eirosistēma atkārtoti investēs AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju, norāda ECB.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0,00%, 0,25% un –0,40%), informē ECB.

Padome joprojām paredz, ka galvenās ECB procentu likmes ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies tagadējā līmenī vai būs zemākas.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem padome nolēma turpināt iegādes aktīvu iegāžu programmas (AIP) ietvaros līdz 2017. gada marta beigām, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 80 miljardi eiro. Sākot ar 2017. gada aprīli, neto aktīvu iegādes paredzēts turpināt ar mēneša apjomu 60 miljardi eiro līdz 2017. gada decembra beigām vai nepieciešamības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta, informē ECB.

Likmes paliek attiecīgi 0,00%, 0,25% un –0,40%. Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies tagadējā līmenī.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem padome apstiprinājusi, ka neto aktīvu iegādes ar jauno mēneša apjomu 30 miljardus eiro paredzēts turpināt līdz 2018. gada septembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi vairs nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, Padome ir gatava palielināt aktīvu iegādes programmas (AIP) apjomu un/vai ilgumu. Eurosistēma atkārtoti investēs AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju, uzsver ECB.

ECB Padome ceturtdien sanāksmē nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00%, 0.25% un –0.40%).

Padome joprojām paredz, ka galvenās ECB procentu likmes ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies tagadējā līmenī vai būs zemākas.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem Padome apstiprināja, ka līdz 2017. gada marta beigām tā turpinās iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 80 mljrd. euro, un ka, sākot ar 2017. gada aprīli, paredzēts turpināt neto aktīvu iegādes ar mēneša apjomu 60 mljrd. euro līdz 2017. gada decembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Šīsdienas sanāksmē, kas notika Rīgā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome rūpīgi pārvērtēja panākto progresu virzībā uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, ņemot vērā arī jaunākās Eirosistēmas speciālistu iespēju aplēses, cenu un darba samaksas spiediena rādītājus un nenoteiktību saistībā ar inflācijas perspektīvu, informē ECB.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem ECB padome līdz 2018. gada septembra beigām turpinās neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 30 miljardus eiro. Padome sagaida, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās padomes vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2018. gada septembra līdz 2018. gada decembra beigām neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms tiks samazināts līdz 15 miljardiem eiro, bet pēc tam neto iegādes tiks pārtrauktas.

Padome paredz arī turpmāk īstenot politiku, kas ietver AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai saglabātu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Ceturtdienas sanāksmē Eiropas Centrālā bankas padome attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem apstiprināja, ka līdz šā mēneša beigām tā turpinās iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, informē ECB.

Tiks saglabāts pašreizējais mēneša apjoms 80 miljardi eiro, bet, sākot ar 2017. gada aprīli, paredzēts turpināt neto aktīvu iegādes ar mēneša apjomu 60 miljardu eiro apmērā līdz 2017. gada decembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Neto iegādes tiks veiktas, vienlaikus atkārtoti ieguldot AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, padome ir gatava palielināt programmas apjomu un/vai ilgumu, skaidro ECB.

Ceturtdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta, informē ECB.

Likmes saglabātas attiecīgi 0,00%, 0,25% un –0,40%. Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem padome līdz 2018. gada septembra beigām turpinās veikt neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar pašreizējo mēneša apjomu 30 miljardiem eiro. Padome sagaida, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās Padomes vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2018. gada septembra līdz 2018. gada decembra beigām neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms tiks samazināts līdz 15 miljardiem eiro un pēc tam neto iegādes tiks pārtrauktas.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00%, 0.25% un –0.40%), informē ECB.

Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem Padome līdz šā mēneša beigām turpinās veikt neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar pašreizējo mēneša apjomu 30 miljardi eiro.

Pēc 2018. gada septembra padome līdz 2018. gada decembra beigām samazinās neto aktīvu iegāžu mēneša apjomu līdz 15 miljardiem eiro un sagaida, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, neto iegādes tiks pārtrauktas. Padome paredz atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00%, 0.25% un –0.40%).

Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem Padome līdz 2018. gada decembra beigām turpinās veikt neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar jaunu mēneša apjomu 15 miljardi eiro.

Padome sagaida, ka, ja saņemtie dati apstiprinās vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, neto iegādes tad tiks pārtrauktas.

Padome paredz atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdienas sanāksmē paziņoja par izmaiņām aktīvu iegādes programmā.

Aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros veiktās iegādes ar pašreizējo apjomu 60 miljardiem eiro mēnesī turpināsies līdz 2017. gada decembra beigām. No 2018. gada janvāra paredzēts turpināt neto aktīvu iegādes ar apjomu 30 miljardiem eiro mēnesī līdz 2018. septembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, ECB padome ir gatava palielināt programmas apjomu un/vai ilgumu, teikts tās paziņojumā.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta, informē ECB.

Likmes paliks attiecīgi 0,00%, 0,25% un –0,40%. Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros tiks pārtrauktas 2018. gada decembrī.

Vienlaikus padome papildinājusi perspektīvas norādes attiecībā uz reinvestēšanu. Attiecīgi padome paredz arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad tā būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0,00%, 0,25% un –0,50%).

Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatā esošajā inflācijas dinamikā.

Saskaņā ar septembrī iepriekšējā padomes sanāksmē pieņemto lēmumu ar 1. novembri tiks atsāktas iegādes padomes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 miljardi eiro. Padome paredz, ka tās tiks veiktas tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu tās monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un tiks pārtrauktas neilgi pirms tam, kad tā būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes.

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Augstākās izglītības studiju programmu sadalījumā pa grupām saskatāmas radikālas pretrunas, kuras jānoskaidro un jāatrod adekvāts risinājums.

Tā uzskata Liepājas Universitātes Senāts, kas izsūtījis atklātu vēstuli atbildīgajām institūcijām un Latvijas masu medijiem sakarā ar informatīvā materiāla Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze) publiskošanu.

«IZM anonīmo ekspertu veiktā programmu «pārekspertēšana» rosina domāt par starptautisko ekspertu kompetences apšaubīšanu un pat par konkrētu augstskolu interešu lobēšanu,» teikts vēstulē.

Liepājas Universitātes darbības pamats ir Liepājas Universitātes attīstības stratēģija (2008–2018), kas tiek aktualizēta, ievērojot jaunākos valsts un starptautiskos stratēģiskos dokumentus, tai skaitā – ārzemju ekspertu ieteikumus. Liepājas Universitātes studiju programmas ārējo novērtējumu ir saņēmušas kopš 1998. gada, kad valstī tika uzsākts studiju programmu akreditācijas process. Principiāli Senāts atbalsta pāreju uz studiju virzienu vērtēšanu, tāpēc LiepU piedalījās Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. 2011./2012. studiju gadā Liepājas Universitāte ir saņēmusi minētā projekta starptautisko ekspertu vērtējumu un rekomendācijas, kuras jau šajā studiju gadā tiek ņemtas vērā universitātes darbībā.