Pašreizējam Valsts Prezidentam Valdim Zatleram izredzes tikt ievēlētam uz otru pilnvaru termiņu esot lielākas nekā nulle, bet politisko procesu eksperts Jurģis Liepnieks LNT raidījumā 900 sekundes prognozēja, ka tas nenotiks.

Viņaprāt, V. Zatleram trūkstot, ko piedāvāt sabiedrībai, viņam neesot, ko teikt. Lielu izgāšanos viņa darbā neesot bijis, bet V. Zatlers neesot ideāls prezidents, uzskata Liepnieks.

Pašlaik Latvijas prezidentam kā amatpersonai esot pietiekami lielas pilnvaras, ja vien šajā amatā ir spēcīga personība, ko pierādījusi eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga. «Sabiedrībai vajag jaunu cerību,» sacīja J. Liepnieks. Viņš minēja arī vairākus sabiedrībā zināmus cilvēkus – Andri Guļānu, Māru Zālīti, Mārci Auziņu, kurus varētu izvirzīt augstajam amatam un kuri būtu tam piemēroti, bet daudzi no šiem cilvēkiem atsakoties kandidēt, jo sabiedrība un prese viņus uzreiz nomelnotu.

Lai noorganizētu Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram apmeklējumu vienā no lielākajiem Taškentas tirgiem, par kārtīgu pakazuhu (izrādīšanās) 6. oktobrī Uzbekistānā parūpējās Latvijas prezidenta vizītes rīkotāji no uzbeku puses.

Lai gan Taškentā tirgi strādā aptuveni no 4 rītā līdz 5 pēcpusdienā, V. Zatlera vizīte tajā tika organizēta ap sešiem vakarā. Pirms šā apmeklējuma atbildīgie Uzbekistānas valsts dienesti bija parūpējušies, lai tas tiktu perfekti iztīrīts, bet visi pārdevēji apgādāti ar jauniem zaļiem priekšautiem, kādus viņi ikdienā nemaz nelieto. Turklāt ļoti uzskatāmi bija redzams, ka gan pārdevēji, gan arī „pircēji” gaidīja delegācijas ierašanos. Respektīvi, cilvēki stāvēja un gaidīja V. Zatlera ierašanos, lai precīzi tajā brīdī, kad viņa automašīna ieradās tirgus teritorijā, sāktu imitēt tirgošanos. Tāpat, uzzinot, ka potenciālais pircējs ir no Latvijas oficiālās delegācijas, uzreiz tika apgalvots, ka no tik svarīgiem viesiem nauda netiek ņemta un izvēlētā produkcija ir dāvana.

Savu 35 gadu vecumā Edgars Rinkēvičs ir piedzīvojis spožu karjeru – ilgu laiku sabijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā, bet brīdī, kad pie viņa viesojās Numurs, viņš tieši septiņas dienas pildīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.

Vieni viņu dēvē par pelēko kardinālu, otri uzskata, ka tieši viņa spēkos ir padarīt Valsts prezidenta politiku un izturēšanos respektējamāku un pat agresīvāku, trešie – baidās tikt atlaisti no darba. Pašam Edgaram Rinkēvičam viedoklis ir skaidrs — diez vai Latvija ir gatava tautas vēlētam prezidentam, turklāt nekas slikts nenotiktu, ja augstākā valsts amatpersona nebūt nebūtu bezpartijiska.

Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēdes laikā, kur tika skatīts jautājums par abu Valsts prezidenta amata kandidātu - pašreizējā prezidenta Valda Zatlera un Saeimas deputāta Andra Bērziņa (ZZS) - atbilstību Valsts prezidenta amata ieņemšanai, komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC) atgādināja V. Zatleram par jautājumiem, kas viņam tika uzdoti komisijā pirms ievēlēšanas amatā.

Citi deputāti Zatleram nekādus jautājumus neuzdeva, turpretī V. Orlovs vaicāja, vai Valsts prezidents atceras sēdi pirms četriem gadiem un kas viņam tajā taujāts. V. Zatlers atbildēja, ka toreiz viņam jautājumu uzdevis deputāts Ainars Latkovskis (V). Gan pats A. Latkovskis, gan V. Orlovs DB atzina, ka jautājumi toreiz bijuši saistīti ar pacientu «pateicībām», ko V. Zatlers kā ārsts esot saņēmis.

Nekāda zemteksta jautājumam gan neesot bijis, DB atzina V. Orlovs. Viņš vienkārši gribējis noskaidrot, vai Valdim Zatleram ir palikusi atmiņā pirmā Mandātu un ētikas komisijas sēde. V. Orlovs norādīja, ka Saskaņas centra frakcija šodien turpinās spriest par abiem kandidātiem, taču deputātu vidū viedokļi par tiem dalās, tāpat kā sabiedrībā.

Katram ir iespēja atrast savu aicinājumu, sekot tam un dzīvot piepildītu dzīvi, taču ne visi ir tik drosmīgi, lai to izdarītu; īpaši grūti un svarīgi tas ir 40 gadu vecumā, jo tad cilvēks saprot – kad vēl, ja ne tagad?

Inga Ezera vairākus gadus dzīvo Londonā un ir starptautiskas apdrošināšanas kompānijas RSA personāla vadītāja ar atbildību par vairākām valstīm. Papildu tam viņa strādā kā individuāls koučs, personīgā zīmola veidošanas konsultante un šovasar izdeva savu grāmatu The Success Planner Book. Intervijā DB viņa stāsta par savu grāmatu, tendencēm personālvadībā un karjeras veidošanu ārzemēs.

Pavisam nesen prezentējāt savu grāmatu – panākumu plānotāju. Kas tas īsti ir?

Tā ir grāmata-plānotāja, kas palīdz attīstīt panākumu domāšanu un satur praktiskus rīkus, kā labāk saprast, kas ir cilvēka talanti, aicinājums un dzīves mērķis. Tas ir veiksmes plānotājs ar pievienoto vērtību. Manā koučinga pieredzē, palīdzot klientiem kļūt veiksmīgākiem un attīstot viņu personīgo zīmolu, sapratu, ka gan individuālā, gan grupas sesijā varu palīdzēt ierobežotam skaitam cilvēku. Klienti reizēm prasīja, vai ir kādi rīki, ko viņi var izmantot individuāli, un man radās ideja sarakstīt grāmatu, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, kas ir viņa aicinājums, talanti, mērķi, dzīves vīzija un misija, un saplānot mērķus, balstoties uz viņu patieso būtību. Darbojoties saskaņā ar savu sirdi, šie mērķi piepildās teju vai automātiski vai vismaz daudz vieglāk, jo cilvēks ir harmonijā ar sevi. Tā mērķis ir vieglāk sasniedzams. Kopš es esmu izmantojusi grāmatā aprakstītās metodes, esmu sapratusi savus talantus un vērtības un dzīvoju un strādāju saskaņā ar tām. Varu fokusēties uz to, kas man pēc būtības ir svarīgs, sagādā gandarījumu, enerģiju un prieku. Līdz ar to varu sniegt vairāk enerģijas un iedrošinājumu cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams, un saņemu iespējas to darīt. Piemēram, nesen biju komandējumā Barselonā un no viesnīcas uz lidostu devos kopā ar treneri, kurš mums vadīja apmācības. Viņš pajautāja, ar ko vēl nodarbojos, un es pastāstīju par savu grāmatu, ka esmu koučs, un viņš ieminējās, ka viņam ir zināms klients, kam manas personīgā zīmola veidošanas konsultācijas varētu noderēt. 20 minūtēs ieguvu darījumu – tas notiek tad, kad tev ir skaidrība par savu aicinājumu – tu dalies ar to enerģiski un no sirds un cilvēki vēlas saņemt tavu pievienoto vērtību. Ar grāmatas publicēšanu un prezentēšanu gribu aicināt vairāk cilvēku gūt enerģiju un drosmi ņemt dzīves stūri savās rokās. Gribu dalīties ar pieredzi – ja varu, tad var arī citi. Piemēram, kopš guvu skaidrību, ka personīgā zīmola veidošana ir mans aicinājums, braucot atvaļinājumā uz ASV, sarunāju, ka novadīšu personīgā zīmola veidošanas sesiju vienā uzņēmumā Ņujorkā. Kad ir skaidrība par savu aicinājumu un talantiem, cilvēks tos liek lietā, mērķējot augstāk.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nosūtījusi vēstuli Valsts prezidenta kancelejai ar piedāvājumu izmantot dzīvokli Smilšu ielā 7 kā bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pastāvīgo mājvietu, sacīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Šo dzīvokli Smilšu ielā 7 iepriekš izmantoja ASV vēstniecības diplomāti, un dzīvoklis atbrīvojās, kad ASV vēstniecība pārcēlās uz jaunajām telpām Remtes ielā 1. Dzīvoklim Smilšu ielā 7 ir 288 kvadrātmetru platība un tas ir divstāvīgs, līdz ar to nepieciešamības gadījumā to ir viegli sadalīt divos atsevišķos, pietiekami lielos dzīvokļos, skaidroja Laukšteina.

«Ja Valsts prezidenta kancelejai un Zatleram šis dzīvoklis būs piemērots, tad VNĪ būs ietaupījusi gan laiku, gan līdzekļus, jo nebūs jāizsludina konkurss par dzīvokļa iegādi un tas nebūs jāpērk,» sacīja Laukšteina.

Jau ziņots, ka Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija atbalstīs Valsts prezidentu Valdi Zatleru otrajam prezidentūras termiņam, pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem paziņoja viens no apvienības līderiem Roberts Zīle.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar Nacionālās apvienības atbalstu Zatleram ir nodrošināta pārvēlēšana amatā.

«Pietiek pat ar trim ZZS deputātu balsīm, lai Zatlers tiktu ievēlēts,» norādīja Zīle.

Līdz ar to Nacionālās apvienības frakcija balsos vienoti, un brīvā balsojuma nebūs.

«Ja mēs kaut ko sakām, tad tā arī darām, tā arī balsosim,» Zīle apliecināja visu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu Zatleram, par spīti iepriekš izskanējušajiem kritiskajiem viedokļiem. Tie esot bijuši individuāli viedokļi. Viņš ir pārliecināts, ka jaunie politiķi nemānīs sabiedrību tik nopietnā jautājumā kā balsojumā par Valsts prezidentu.

Kā pirmā runu debatēs teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa uzsvēra valsts principu numur 1: Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Prezidenta rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu «ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts,» skaidroja S. Āboltiņa.

Savukārt Saeimas lēmums liegt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās esot simboliska tiesiskuma apturēšana Latvijā, jo «mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga – ģenerālprokurora – lūgumu». Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bijis simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. «Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tādu principu nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī visdrīzāk nav nākotnes,» secināja S. Āboltiņa, aicinot balsot par V. Zatleru.

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka Ministru kabineta apstiprinātā summa - 1200 lati mēnesī - par pagaidu dzīves vietas nodrošināšanu eksprezidentam ir nesamērojami liela.

Lai taupītu valsts naudu, Zatlers lūgs viņam nodrošināt «nelielu pagaidu dzīvokli», aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā. Ņemot vērā, ka Zatlers kā bijušais Valsts prezidents turpinās pildīt virkni sabiedrisko pienākumu - parasti bijušās valsts pirmās amatpersonas tiek aicinātas gan lasīt lekcijas, tikties ar nevalstiskajām organizācijām, studentiem, skolēniem, gan arī atbalstīt dažādus sabiedriskus projektus un kustības jeb patronāžas -, šīs telpas tiks arī izmantotas darba vajadzībām, norāda preses dienestā.

Preses dienests atgādina, ka, lai taupītu valsts budžeta naudu, jau 2007.gadā Jūrmalas rezidences remontdarbu laikā Zatlers atteicās no piedāvātās pagaidu īres vietas un dzīvoja rezidencē tās remonta laikā, tādējādi ietaupot valsts naudu, kas tiktu tērēta papildu telpu īrei.

Dzīvoklis eksprezidentam, pašreizējam Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājam Valdim Zatleram, tiks pirkts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Valsts prezidenta kanceleja rīkoja konkursu, pieteicāmies un uzvarējām - tas ir tas pats dzīvoklis, kuru Zatlera vajadzībām patlaban izīrēju. Uzvarētāju noskaidroja konkursa komisija desmit cilvēku sastāvā. Summu, par kādu dzīvoklis tiks pirkts, es neesmu tiesīga atklāt,» sacīja Pulkinena.

Atbildīgā komisija, ievērojot konkursa nolikuma noteikumus, pieņēma lēmumu iegādāties dzīvokli no Pulkinenas, kuras dzīvokļa īpašuma piedāvājuma cena ir 484 934 lati, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pulkinenas dzīvokļa īpašums atrodas Elizabetes ielā, Rīgā, un tā platība ir 195,33 kvadrātmetri. Atbildīgā komisija 27.jūlijā pieņēma lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi un informācija par konkursa rezultātiem ir nosūtīta pretendentiem, Zatleram, kā arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Finanšu ministrijai, norādīja prezidenta kancelejā.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Sestdienas vakarā pie Rīgas pils pulcējas vairāki simti cilvēku, lai paustu atbalstu Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš sestdienas vakarā ierosināja atlaist 10.Saeimu, novēroja Db.lv.

Atgriežoties no televīzijas pēc vēsturiskā paziņojuma par ierosinājumu atlaist Saeimu, viņš klātesošajiem pateicās par atbalstu: «Visiem liels paldies par sapratni un atbalstu. Tas man vēl būs nepieciešams un vajadzīgs cīņā par godīgu valsti.»

Cilvēkiem rokās ir valsts karogi un viņi dzied himnu un patriotiskas dziesmas.

Jau vēstīs, ka lai paustu atbalstu Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājumam atlaist Saeimu, internetā izplatīts aicinājums pulcēties pie Rīgas pils.

Aicinājums tika izplatīts neilgi pēc V. Zatlera uzrunas tautai.

Šķiet pirmie aicinājumu izplatīja sabiedriskā organizācija Delna, savā tvitera kontā aicinot «Pulcejamies pie Prezidenta pils, lai atbalstitu godigu, atklatu un atbildigu politiku. Tagad!» Aculiecinieku ziņojumi liecina, ka cilveki tiešām pamazām pulcējoties pie Rīgas pils.

Vakar jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis noslēguma pasākumu topošās Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers pavadīja kopā ar paša piesaukto oligarhu, partijas LPP/LC līderi Aināru Šleseru.

ZRP pārstāve Daiga Holma aģentūrai LETA apgalvoja, ka vakar Jaunā viļņa noslēgumā restorānā notikušajā ballītē Šlesers Zatleram blakus apsēdies neaicināts. Holma neizslēdza, ka notikušais varētu būt provokācija, jo tūlīt parādījies fotogrāfs un iemūžinājis abus politiķus sarunājamies.

Kā skaidroja Holma, konkursa organizācijas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šenkmans uzaicinājis eksprezidentu uz pasākumu saņemt medaļu, kas piešķirta arī komponistam Raimondam Paulam, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Šleseram un vēl kādam.

Zatleram sākumā blakus sēdējis Šenkmans. Kad viņš uz brīdi savu vietu atstājis, tajā neaicināts apsēdies Šlesers. «Viņi pārmija pāris vārdus par festivālu, un ar to šī epizode beidzās. Vienkārši Šlesers apsēdās ne savā vietā,» teica eksprezidenta pārstāve, «vai tā bija provokācija, grūti teikt. Bet bija aizdomīgi, ka fotogrāfs parādījās tieši uz šo brīdi».

Vairākums uzņēmumu vadītāju, grāmatvedības, finanšu un citu jomu speciālistu uzskata, ka ēnu ekonomika Latvijā pat pārsniedz 50%, liecina Bilances simpozija aptaujas rezultāti. Šādi domā 37% respondentu.

Savukārt 29% aptaujāto domā, ka ēnu ekonomika ir 40% līdz 49% robežās. Atbildot uz jautājumu par ēnu ekonomikas cēloņiem, 80% aptaujāto pauž viedokli, ka ēnu ekonomika pastāv tāpēc, ka uzņēmēji ir spiesti iet ēnu ekonomikas zonā, jo jāizdzīvo. 76% respondentu uzskata, ka ēnu ekonomika pastāv augsto nodokļu dēļ, bet 75% domā, ka daļa ekonomikas vairs nav balta tāpēc, ka nav pārredzams, kur paliek nodokļos valsts budžetā samaksātā nauda.

Lai informētu par uzņēmēju viedokli un situāciju Latvijas biznesa vidē, kā arī, lai aicinātu uz reāliem darbiem biznesa vides uzlabošanā, Bilances simpozija aptaujas kopsavilkums nosūtīts arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Finanšu ministram Andrim Vilkam, Ekonomikas ministram Artim Kamparam un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai.

Pretējie iepriekš apgalvotajam, Valsts prezidentam, premjerministram un Saeimas priekšsēdētājam par dienesta automašīnu izmantošanu nodokļi nebūs jāmaksā.

Tas izriet no Finanšu ministrijā tapušajiem noteikumiem par kārtību, kādā ar nodokļiem apliek labumu par darba devējam piederošas automašīnas izmantošanu personiskajām vajadzībām.

Proti, noteikumos ir iekļauts punkts, kas noteic, ka tie netiek attiecināti uz Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja automobiļiem, kā arī automašīnām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem pavada minētās amatpersonas.

Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece iepriekš gan apgalvoja, ka nodokļi par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām būs jāmaksā arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram un premjeram Valdim Dombrovskim (Jaunais laiks).

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis rosinājis atgriezties pie idejas Latvijā ieviest obligātu veselības apdrošināšanu vai īpašu veselības nodokli.

Šādus ieteikumus LĀB nosūtījis Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, finanšu ministram Einaram Repšem un veselības ministrei Baibai Rozentālei.

«Ir pilnīgi skaidrs, ka politisku iemeslu dēļ palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli nav iespējams, bet izveidot diferencētu iedzīvotāju ienākumu nodokli līdz budžeta pieņemšanai 2009. gada novembrī neizdosies. Ja šo nodokli samazinātu par 8% un izveidotu veselības nodokli 10% apjomā, politiski tas būtu relatīvi viegli paveicams. Pretējā gadījumā notiks "vienas nakts" ienākuma nodokļa palielināšana pirms budžeta pieņemšanas,» vēstulē uzsver P.Apinis.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram ar lūgumu neizsludināt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumu 1.septembrī.

Par to informē ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Ministrs uzskata, ka, neskatoties uz šā likumprojekta normas cēlo mērķi - ierobežot jauniešu alkohola patēriņu -, tas negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbību, veicinot nelegālā alkohola patēriņu un radot zaudējumus Latvijas tirgotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem un viesnīcām.

«Kā tēvs atbalstu pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot alkohola lietošanu nepilngadīgiem jauniešiem. Vēl vairāk - skolēniem alkohola lietošana nav pieļaujama ne tikai 1.septembrī, bet gan visa gada garumā. Tajā pašā laikā man kā ekonomikas ministram nav pieņemama pašlaik virzītā ierobežojumu forma, jo tā negatīvi ietekmēs legālo uzņēmējdarbību un veicinās nelegālā alkohola patēriņu,» norāda Kampars.

Baltkrievija ir ieinteresēta veidot Latvijā abu valstu kopuzņēmumus trolejbusu, autobusu un tramvaju vagonu ražošanai.

Šādu priekšlikumu Valsts prezidentam Valdim Zatleram izteicis Baltkrievijas ārlietu ministrs Sergejs Martinovs, kurš pirmdien ieradies vizītē Latvijā.

Sarunā ar prezidentu galvenā uzmanība bijusi pievērsta ekonomisko attiecību veicināšanai, izmantojot abu valstu infrastruktūru, tostarp Latvijas ostas.

Zatlers arī paudis gandarījumu par Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecību pozitīvo dinamiku un ar Martinovu pārrunājis Eiropas Savienības tirgus piedāvātās iespējas. Prezidents uzsvēris arī nepieciešamību tuvināt Eiropas Savienības un Baltkrievijas likumus un aicinājis Baltkrieviju apsvērt nāvessoda moratoriju.

Valsts prezidentam Valdim Zatleram, vēlākais, trešdien ir jānosauc potenciālais premjerministrs, uzskata Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Pēc konsultācijām ar Tautas partiju, A. Šlesers atzina, ka LPP/LC izjūt zināmu rūgtumu par to, ka Tautas partija kopā ar Zaļo un zemnieku savienību gāzusi Ivara Godmaņa valdību, tomēr LPP/LC neizslēdz iespēju strādāt Tautas partijas nominētā premjera Edgara Zalāna valdībā. A. Šlesers atgādina, ka LPP/LC jau 2007. gada nogalē paudusi gatavību atbalstīt E. Zalānu premjera amatā, taču Valsts prezidents toreiz valdības vadītāja amatu uzticējis I. Godmanim.

Tādēļ arī šoreiz izvēle par to, kuram uzticēt valdības veidošanu, ir jāizdara V. Zatleram, uzskata LPP/LC līdzpriekšsēdētājs A. Šlesers.

Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš atzīst, ka pagaidām Tautas partija negatavojas atkāpties no prasības premjera amatam izvirzīt E. Zalānu. Pēc M. Segliņa domām, E. Zalāns varētu gūt arī Saeimas vairākuma atbalstu – viņa kandidatūru varētu atbalstīt gan I. Godmaņa valdību veidojošās partijas, gan Jaunais laiks, gan vēl kāda no opozīcijas partijām, proti, Saskaņas centrs vai Pilsoniskā savienība. Ideju par bezpartejisku premjeru M. Segliņš neatbalsta.

Partiju apvienība Vienotība varētu Valsts prezidentam Valdim Zatleram pēc viņa pilnvaru beigām piedāvāt kļūt par apvienības līderi 6.augustā paredzētajā partijas dibināšanas kongresā. Tādu iespēju pieļauj frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Viņš Dienai atzīst, ka viņaprāt, V.Zatlers varētu kļūt par vienojošo elementu, ja būtu gatavs to uzņemties. Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis uzskata, - ja šī iecere īstenojas, «pie Vienotības paputējušās reputācijas tā sašauj lielu baru ar zaķiem». Tā iegūtu jaunu līderi, un šī ir arī iespēja atbrīvoties no ēnas, kuru ar lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu Vienotībai kā vadošajam spēkam prezidents ir uzlicis, uzskata sociologs. Viņaprāt, V.Zatlers var arī izrādīties stimuls, lai nobremzētu erozijas procesus Vienotībā.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa neformālā sarunā V.Zatleram jau esot izteikusi šo priekšlikumu. Taču tagad esot svarīgi sagaidīt prezidenta atbildi, ko viņš pats plāno darīt pēc pilnvaru beigām. Ja V.Zatlers pieņems uzaicinājumu, «ir nākamais sarunu līmenis par to, uz kādu amatu prezidents varētu pretendēt», skaidro S.Āboltiņas pārstāvis Aleksis Jarockis.

VAS Valsts nekustamie īpašumi pilnvaroti par gandrīz 495 tūkstošiem latu iegādāties dzīvokli eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām Rīgā, Elizabetes ielā 17.

Saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu Finanšu ministrijai (FM), sagatavojot priekšlikumus šā gada valsts budžeta grozījumu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, jāiekļauj priekšlikums par finansējuma paredzēšanu nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 17, iegādei.

V. Zatleram izvēlētais dzīvoklis ir 195,33 kvadrātmetrus plašs. Tā iegāde izmaksās 484,9 tūkstošus latu, bet vēl 9,7 tūkstoši latu nepieciešami, lai segtu ar dzīvokļa iegādi saistītos izdevumus - valsts nodevu un kancelejas nodevu. Dzīvokli VAS Valsts nekustamie īpašumi iegādāsies no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas.