Lielākā daļa amerikāņu ir neapmierināti ar Volstrītu (Ņujorkas finanšu rajons), bet viņiem arī ir neskaidras jūtas pret Okupē Volstrītu (Occupy Wall Street) kustību, atsaucoties uz jaunu, CNN/ORC veiktu aptauju, ziņo CNBC.

Liels skaits aptaujāto uzskata, ka Voltrītas baņķieri un brokeri ir «apķērīgi», «mantkārīgi» un «pārāk daudz naudas saņemoši». Turklāt 65 procenti uzskata, ka viņi ir «negodīgi», un vien 24 procenti uzskata viņus par tādiem, kas domā par pārējiem.

Taču, lai gan vairākums aptaujāto skeptiski raugās uz Volstrītu, tikai 32 procentiem no viņiem ir labvēlīga attieksme pret Okupē Volstrītu protestētājiem, bet 29 procentiem šī attieksme ir nelabvēlīga.

Neskatoties uz Okupē Volstrītu izplešanos visā valstī un to, ka šie protesti tiek plaši atspoguļoti ne vien ASV, bet arī citviet pasaulē, 26 procenti aptaujāto par šo kustību neko nav dzirdējuši. 13 procenti ir atzinuši, ka dzirdējuši par kustību, bet viņiem šajā jautājumā nav viedokļa.

Kāds amerikāņu pāris iesniedzis pieteikumu, lai reģistrētu vārdus «Occupy Wall St.» kā preču zīmi, ziņo CNBC.

Atsaucoties uz potenciālu Occupy Wall Street kļūt par globālu zīmolu, kāds pāris no Longailendas vēlas kā preču zīmi reģistrēt vārdus, kas raksturo protestus Ņujorkas finanšu rajonā. Kā vēstīs, ar līdzīgiem saukļiem, kuros vienmēr tiek izmantots vārds «Occupy», bet mainās vietas nosaukums, protesti izplatījušies ne vien citviet ASV, bet arī citās pasaules valstīs.

Pieteikumā, kas iesniegts ASV patentu un preču zīmju birojā (USPTO), Roberts un Diāne Mareski kā preču zīmi vēlas reģistrēt tieši frāzi «Occupy Wall St.» tā, lai viņi to varētu izmantot uz dažādām precēm, ieskaitot bamperu uzlīmes, kreklus, pludmales somas, apavus, lietussargus un citas.

ASV Kalifornijas štata pilsētā Oklendā liels skaits policistu pirmdien aplenkuši kustības Okupē Volstrītu atzara Okupē Oklendu apmetni un, nojaucot teltis, izklīdinājuši demonstrantus, ziņo Reuters.

Kā vēsta ārvalstu mediji, šī nav pirmā reize, kad policija vērsusies pret Okupē Oklendu piekritējiem, taču šī reize izcēlusies ar mierīgo attieksmi gan no policijas, gan protestētāju puses.

Neraugoties uz to, protestētāji nedomājot padoties un apsverot vairākus tālākās rīcības variantus. Viens no tiem paredz okupēt tukšās ēkas Oklendā.

Jāatzīmē, ka Okupē Oklendu apmetne bija viena no lielākajām un aktīvākajām kustības Okupē Volstrītu vietām.

Db.lv jau rakstījis, ka enerģiskie, konkrētu cilvēku nevadītie protesti Ņujorkas finanšu rajonā Volstrītā iedvesmojuši demonstrantus ne vien citviet ASV, bet arī pasaulē. Okupē Volstrītu pārstāvji iepriekš atzina, ka paši iedvesmojušies no protestiem Āfrikā un Tuvajos Austrumos.

Pēc Ukrainas valdības lēmuma nacionalizēt Ukrainas PrivatBank Latvijas finanšu tirgus uzraugs seko līdzi situācijai Ukrainā un sola sniegt detalizētāku skaidrojumu par situāciju ar Latvijā strādājošo Ukrainas bankai piederošo PrivatBank uzreiz, kā būs saņemta nepieciešamā informācija no Ukrainas kolēģiem.

To aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

Vakar vakarā Ukrainas nacionālās drošības sēdē tika pieņemts nacionalizēt PrivatBank, kas Ukrainā ir sistēmiska banka. Nacionalizācija nozīmē, ka 100% PrivatBank akcijas pāriet valsts īpašumā. Tāds lēmums pieņemts, lai stabilizētu bankas darbību un aizsargātu klientu intereses. Pārejas posms sākas 19.decembrī.

Ukrainas oficiālajā paziņojumā teikts, ka Ukrainas valsts nodrošinās, ka pāreja būs gluda un bankas darbība stabila. Tāpat Ukrainas centrālā banka paziņojusi, ka nebūs pārrāvumu bankas darbībā, atzīmē FKTK.

Bijušais Polijas prezidents un cilvēktiesību kustības Solidaritāte kādreizējais vadītājs Lehs Valensa intervijā Polijas medijam Fakt paziņojis, ka atbalsta Ņujorkas kustību Ieņem Volstrītu (Occupy Wall Street) un, ka starptautisko banķieru milzīgās bagātības ir «kriminālnoziegums».

«Bankas saņem nodokļu maksātāju naudu un nedala nekādu atbildību par ekonomikas krīzi,» klāstīja bijušais Polijas līderis. «Vai jūs zināt, cik banķieri nopelna? Tas ir noziegums. Cilvēki mirst no bada, bet viņiem [baņķieriem] nav pietiekoši,» uzsvēra L. Valensa, norādot, ka situāciju nepieciešams radikāli mainīt.

«Uz ekonomiku nepieciešams paskatīties no jauna – arodbiedrībām, ražošanas līdzekļu īpašniekiem un valstu valdībām,» pārliecināts L. Valensa. Nedēļu iepriekš bijušais Polijas prezidents pavēstīja, ka plāno apmekēt Ņujorku, lai paustu savu atbalstu Ieņem Volstrītu kustībai.

Kustība Okupē Volstrītu - līdzīgi kā Tējas partija - ir pazīme plašākai trauksmei, ko izjūt visdusslānim piederošie amerikāņi, uzskata Džons Korzine, bijušais bankas Goldman Sachs vadītājs un Ņūdžersijas gubernators, ziņo CNBC.

Korzine, kurš tagad ir MF Global vadītājs un priekšsēdētājs, sacījis: «Ģimenes visā valstī izjūt lielu trauksmi. Tas ir tas, ko pauž Okupē Volstītu.»

Viņš norādījis, ka šī kustība līdzinās Tējas partijai 2009. gadā. Cilvēki neesot apmierināti ar to, kā valdība risina problēmas.

«Jo mazāk efektīvi mēs esam, jo vairāk protestus redzēsiet,» paudis Korzine, norādot, ka tagad šādas aktivitātes ir daudz vieglāk organizēt, izmantojot sociālā tīkla vietnes.

Kustība, kas ASV izplatās jau vairākas nedēļas, šajā nedēļas nogalē nonāks arī Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā ar nosaukumu Okupē Londonas biržu. Saskaņā ar prognozēm tūkstošiem protestētāju paudīs neapmierinātību ar veidu, kā finanšu krīzes laikā tiek risinātas banku problēmas.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Francijas prezidents Fransuā Olands draud nacionalizēt rūpnīcu, kas pieder tērauda ražotājam ArcelorMittal. Tas ir nākamais solis arvien «karstākajā» strīdā, kura laikā valsts ministrs pat paziņojis, ka ražotājs Francijā vairs nav vēlams, vēsta thelocal.fr.

Neilgi pirms sarunām ar tērauda magnātu Lakšmi Mitalu Olands paziņojis, ka tiek izskatīta iespēja nacionalizēt ArcelorMittal rūpnīcu Francijas ziemeļaustrumos.

Sarunas ilgušas stundu, informējis kāds Francijas ierēdnis. Prezidenta dienesta paziņojumā teikts, ka Olands prasa, lai sarunas starp valsti un kompāniju turpinātos līdz sestdien noteiktajām termiņa beigām, kad jāatrod jauns investors. Arī uzņēmuma pārstāvis apliecinājis, ka sarunas turpinās.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra, pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par iespējamajiem pārkāpumiem komercbankā Snoras, sākusi izmeklēšanu, ziņo Lietuvas televīzija.

Ģenerālprokuratūras paziņojumā teikts, ka tiks pārbaudīta iespējamā noziedzīgā rīcība un tiks darīts viss, lai nodrošinātu bankas īpašumu drošību un novērstu iespējamos zaudējumus.

«Pārbaudes laikā mēs konstatējām, ka trūkst vairāku vērtspapīru, kuru atrašanās vieta citu jurisdikciju bankās. Šādā saistībā mēs vērsāmies ārvalstu institūcijās un saņēmām atbildi, ka šādu dokumentu pie viņiem nav. Tādejādi attiecīgi ir samazinājusies bankas īpašumu vērtība,« tā paziņoja Lietuvas centrālās bankas prezidents Vitas Vasiļauskas, piebilstot, ka ar šiem iespējamajiem pārkāpumiem var būt saistītas atbildīgas amatpersonas.

Snoras banka tiek vainota likviditātes trūkumā, bet pēdējā pusgadā tika darīts viss, lai traucētu mums palielināt kapitālu, tāpēc bankas nacionalizācija ir uzskatāma par politisku atriebību, intervijā laikrakstam Lietuvos Rytas norāda Snoras bankas prezidents Raimonds Baranausks, kurš patlaban atrodas ārzemēs, vēsta Lietuvas portāls Delfi.

«Mēs tiekam apsūdzēti par to, ka bankā ir likviditātes trūkums, bet kāpēc pēdējā pusgada laikā mums ar visiem līdzekļiem traucēja palielināt kapitālu? Tā ir politiska atriebība privātajām bankām no prezidenta un Lietuvas Centrālās bankas puses, kas atstās sekas uz visu valsti,» norāda Baranausks, skaidrojot, ka valdība tagad meklē dažādus aizbildinājumus tam, kādēļ bija jānacionalizē ar peļņu strādājoša un sabiedrības uzticību ieguvusi banka.

«Kā var justies cilvēks, kuram negaidīti atņem biznesu? Tā ir zādzība tiešākajā nozīmē. Mēs neklusēsim. Ja mēs padosimies, tiks iznīcināti arī citi Lietuvas privātie uzņēmēji,» tā Baranausks.

Lietuvas kompānijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārvaldītā energokompānija E energija ierosinājusi starptautiskās arbitrāžas procedūras pret Latviju un iesniegusi Vašingtonā bāzētajā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) prasību 25 miljonu litu (5,1 miljonu latu) apmērā.

Kā apgalvo E energija, pildot līgumu ar Rēzeknes pašvaldību, tā no 2004.gada investējusi Rēzeknes rajona siltumsaimniecības modernizācijā, bet 2008.gadā Rēzeknes rajona pašvaldība steidzamības kārtā pirms laika lauzusi uz 30 gadiem noslēgto siltumsaimniecības nomas līgumu un, neatlīdzinot investīcijas, izmantojusi bruņotus policijas spēkus, pārņemot gan aktīvus, kas modernizēti un uzlaboti par privātā investora līdzekļiem, gan aktīvus, kas piederējuši pašam investoram.

Ņemot vērā, ka par atsevišķas pašvaldības lēmumiem bez atlīdzības nacionalizēt privātā investora īpašumu ir atbildīga valsts, Lietuvas kompānija divus gadus veikusi sarunas ar Latvijas valdību par kompensāciju, bet šīs sarunas beigušās bez rezultātiem, tādēļ kompānija nolēmusi taisnību meklēt starptautiskajā šķīrējtiesā.

Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

Pēc tam, kad Lietuvas centrālā banka apturēja komercbankas Snoras darbību, bet valsts valdība vēlāk banku izlēma nacionalizēt, Latvijas Krājbanka nav novērojusi pastiprinātu klientu interesei par bankā noguldītajiem līdzekļiem.

«Pēc ziņas nonākšanas medijos, bankas Zvanu centrā tika saņemti daži klientu zvani, kas interesējās, kā Snoras darbības apturēšana ietekmēs Krājbanku un viņu līdzekļus. Taču pastiprinātu klientu aktivitāti mēs šodien nenovērojam,» Db.lv pastāstīja Latvijas Krājbankas sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Pakalne.

Latvijas Krājbanka uzsver, ka Lietuvas centrālās bankas regulējums attiecībā uz bankas Snoras darbību attiecas vienīgi uz Lietuvas banku Snoras. Latvijas Krājbankai tas nav saistošs, jo Latvijas komercbanku tirgu regulē Latvijas likumdošana un to pārrauga Finanšu un Kapitāla tirgus komisija.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Cenu kritums nav atturējis Volstrītu no optimistsikām prognozēm, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Septembra beigas un oktobra pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem padevusies ļoti neveiksmīga. ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība samazinājusies jau gandrīz par 7,5%, bet Eiropā vērtspapīru cenu kritums ir vēl straujāks – minētā termiņa ietvaros Euro Stoxx 50 indeksa vērtība ir sarukusi jau vairāk nekā par 11%. Investorus biedē zemāki pasaules ekonomikas izaugsmes tempi un potenciāla deflācijas iestāšanās (pamatā Eiropā). Tāpat pastāv bažas par spēcīgā ASV dolāra negatīvo ietekmi uz ASV kompāniju finanšu rezultātiem un to, ka pamazām ASV Federālo rezervju sistēma īstenos stingrāku monetāro politiku. Investoru omai uzlaboties īsti nepalīdz arī ģeopolitiskā spriedze un bažas par ebolas vīrusa izplatīšanos.

Februāris ASV akcijām izrādījies izcils mēnesis – tiek sasniegts viens rekords pēc otra, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz to, ka lielu daļu ASV teritorijas februārī bija apņēmis aukstums, kāda veida frigiditāte, šķiet, nav skārusi Ņujorku un konkrētāk – Volstrītu. Pagājušā mēneša skatījumā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir palielinājusies par veseliem 5,5%. Tāpat par 5,6% pieaugusi lielas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average (DJIA) indeksa vērtība; vēl straujāk – par 7,1% – februāra ietvaros pieaugsi ar tehnoloģiju sektora uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite indeksa vērtība. Tāpat augstāk devās ASV obligāciju ienesīgums, un palielinājās arī naftas cena. Par zaudētāju iepriekšējā mēneša ietvaros varētu nosaukt zeltu, kura cena samazinājās vairāk nekā par 5% un ASV preču biržā atkal pietuvojās 1200 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

ASV prezidents B.Obama aicinājis finanšu industrijas pārstāvjus, lai tie valdībai palīdzētu īstenot reformas, kas ļautu ASV ekonomikai un pasaulei pārvarēt ekonomisko krīzi, ziņo rus.db.

Viņš norādīja, ka globālo finanšu krīzi ir izraisījusi Volstrītas, Vašingtonas, un visas Amerikas kopējā nespēja, atzīmējot, ka finanšu nozarē joprojām ir darboņi, kas nav mācījušies no krīzē piedzīvotās mācības.

ASV prezidents brīdinājis Volstrītu, ka tā nedrīkst atgriezties pie bezatbildīgas rīcības un nekontrolētām pārmērībām.

Īpaši B.Obama pieprasīja finansistiem izsniegt aizdevumus maziem uzņēmumiem, kam izdzīvošanai nepieciešami apgrozāmie līdzekļi. Tāpat ASV prezidents uzsvēris, ka visiem tirgus dalībniekiem jāuzņemas atbildība par to, kas notiek.

Starp piedāvātājiem pasākumiem situācijas stabilizēšanā B.Obama minēja pārrunas ar G20 līderiem par uzraudzības mehānisma reformām, kas palīdzētu aizsargāt patērētājus finanšu pakalpojumu jomā, kā arī brīdinot aicinājis lielo kompāniju vadītājus nesatracināt sabiedrības uzticību, izmaksājot prēmijas.

ASV prezidents Baraks Obama brīdinājis Volstrītu, ka republikāņu ieņemtā pozīcija varētu lielvalsts ekonomikai radīt tālejošas sekas. Vienlaikus B. Obama negrasās piekāpties un atlikt veselības reformu ieviešanu, kuras pieprasa republikāņi.

B. Obama ticies ar lielāko finanšu institūciju – JPMorgan Chase, Goldman Sachs un Bank of America vadītājiem, lai pārrunātu dažādus ekonomiskos jautājumus, kā arī situāciju ar ASV parādu griestiem.

Pēc tikšanās ar baņķieriem B. Obama norādījis, ka Volstrītai ir jāsaprot, ka valdības darba ierobežošana un parādu griestu problēmas atstās nopietnu ietekmi uz ASV ekonomiku.

ASV prezidents arī uzsvēris, ka negrasās risināt sarunas ar «vienas partijas ekstrēmistu spārnu» (tā saukto Tējas dzeršanas kustību), neskatoties uz to, ka tuvojas 17. oktobris, kurā, kā jau iepriekš izskanējis, ASV varētu nespēt pildīt savas saistības.

Straujā banku bonusu atgriešanās Lielbritānijā liecina, ka politikas veidotājiem nav izdevies gūt mācību no pasaules finanšu krīzes, atsaucoties uz Sabiedriskās politikas pētījumu institūta (Institute for Public Policy Research, IPPR) izplatīto informāciju, ziņo Bloomberg.

Valdībām nav izdevies atrisināt ekonomiskās krīzes pamatā esošās problēmas un ir reāli draudi, ka šī nebūs pēdējā šāda veida krīze, ziņojumā ar nosaukumu Kā padarīt kapitālismu labāku (How to Make Capitalism Better) norāda Londonā bāzētais IPPR.

IPPR aicinājis uz lielāku ekonomisko politiku starptautisko saskaņošanu, kā arī norādījis, ka Lielbritānijas izaugsme būtu vairāk jābalsta uz eksportu, bet mazāk - uz parāda veicinātu patēriņu.

Db.lv jau rakstīja, ka arī ASV prezidents Baraks Obama tikko paziņoja - finanšu nozarē joprojām ir darboņi, kas nav mācījušies no krīzē piedzīvotās mācības. ASV prezidents brīdināja Volstrītu, ka tā nedrīkst atgriezties pie bezatbildīgas rīcības un nekontrolētām pārmērībām.

Bafets iesaka zemu izmaksu fondus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieki aktīvi mēģina interpretēt Berkshire Hathaway leģendārā vadītāja Vorena Bafeta izteikumus pēc ikgadējās viņa stūrētās kompānijas akcionāru sanāksmes. Tās laikā ietekmīgais investors nekautrējās kritizēt Volstrītu un fondus, kuri par aktīvu pārvaldīšanu prasa lielāku samaksu. Viņš arī norādīja, ka priekšroku dod zemu izmaksu biržās tirgotajiem fondiem (ETF).

Jāpiebilst, ka Vorens Bafets jau pirms pāris gadiem Berkshire kuplo akcionāru pulku informēja, ka vēlas, lai viņa personīgā bagātība tiktu investēta visai vienkāršā veidā. V. Bafets teica, ka 10% vajagot ieguldīt īstermiņa ASV obligācijās, un pārējos 90% vajagot atlicināt ieguldījumiem ļoti zemu izmaksu fondā, kurš seko līdzi ASV Standard & Poor’s 500 indeksa izmaiņām.

ASV tehnoloģiju kompānija Apple fiskālā gada trešajā ceturksnī, kas beidzās jūnijā, ir nopelnījusi 7,3 miljardus dolāru, kas ir par 125% vairāk nekā tādā pašā laika posmā pirms gada, paziņojusi kompānija. Apple peļņa ir pamatīgi pārsteigusi Volstrītu, norāda Los Angeles Times.

Apple panākumi galvenokārt skaidrojami ar milzīgo pieprasījumu pēc tās ražotajām ierīcēm, norāda The Guardian. Laika posmā no šī gada aprīļa līdz jūnijam kompānijai ir izdevies pārdot 20,3 miljonus viedtālruņu iPhone, kas ir 142% pieaugums gada griezumā. iPad pārdošanas apjomi minētajā laikaposmā sasnieguši 9,25 miljonus vienību, kas ir 183% pieaugums gada griezumā.

Analītiķi paredz, ka šie panākumi ļaus Apple apsteigt Samsung un kļūt par pasaules lielāko viedtālruņu ražotāju, norāda Reuters.

Tiek gaidīts, ka tuvākajos mēnešos Apple iepazīstinās ar jaunu iPhone, kas ļaus kompānijai vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas pasaules tirgos.

Spānijas pensionāru aktīvistu grupa iaioflautas jeb hipijpensionāri izraisījusi ažiotāžu trešdien pēc kailo pēcpušu protesta ārpus Barselonas biržas ēkas, vēsta thelocal.es.

Desmit cilvēku grupa protestējusi pret valdības «apcirptajām» sociālajām programmām Spānijas Katalonijas reģionā.

Viņu ekscentriskais protests saistīts ar Katalonijas reģionālajiem Ziemassvētku rotājumiem - «caganer» figūriņām. Tās attēlo cilvēciņus, kas pietupušies kārto savas dabiskās vajadzības.

Viens no aktīvistiem skaidrojis, ka viņi ieradušies pie biržas ēkas, lai protestētu pret valdību, kas dzen nabadzībā.

Kā raksta thelocal.es, hipijpensionāru grupa Spānijā ir ļoti aktīva. Iepriekš tā arī īstenojusi Okupē Volstrītu stila demonstrāciju pie Barselonas biržas 2012. gadā.

Kopš Manhetenas Zukoti parkā pirmo reizi pulcējās protestētāji, lai paustu savu neapmierinātību ar plašu jautājumu loku – sākot no korporatīvās alkatības, beidzot ar augstajām degvielas cenām – tādējādi aizsākot kustību Okupē Volstrītu, pagājis gads.

Gada laikā kustības atbalsojās arī citās pasaules valstīs – līdzīgi pasākumi notika gan Londonā, gan Berlīnē un Romā.

Tomēr pēc pirmā pastāvēšanas gada kādreiz spēcīgā kustība kļuvusi vairs tikai par savu ēnu. Aizvadītajā ziemā sākās šķelšanās kustības dalībnieku vidū. Demonstrētāji nespēja panākt vienprātību daudzos jautājumos.

Analītiķi norāda, ka bez redzamiem līderiem un organizētības kustība pārvērtās jaunu cilvēku barā, kas protestēja pret pilnīgi visu. Tāpat demonstrācijas nereti izmantoja apsviedīgi ļaudis, lai sasniegtu savus mērķus.

Lai atcerētos pirmo gadadienu, kopš kustības izveidošanās, Manhetenā pirmdien notika tās atbalstītāju gājiens, kurš noslēdzās ar pulcēšanos pie Ņujorkas fondu biržas. Līdzīgi gājieni iecerēti arī citās pasaules pilsētās.