Lielākā daļa amerikāņu ir neapmierināti ar Volstrītu (Ņujorkas finanšu rajons), bet viņiem arī ir neskaidras jūtas pret Okupē Volstrītu (Occupy Wall Street) kustību, atsaucoties uz jaunu, CNN/ORC veiktu aptauju, ziņo CNBC.

Liels skaits aptaujāto uzskata, ka Voltrītas baņķieri un brokeri ir «apķērīgi», «mantkārīgi» un «pārāk daudz naudas saņemoši». Turklāt 65 procenti uzskata, ka viņi ir «negodīgi», un vien 24 procenti uzskata viņus par tādiem, kas domā par pārējiem.

Taču, lai gan vairākums aptaujāto skeptiski raugās uz Volstrītu, tikai 32 procentiem no viņiem ir labvēlīga attieksme pret Okupē Volstrītu protestētājiem, bet 29 procentiem šī attieksme ir nelabvēlīga.

Neskatoties uz Okupē Volstrītu izplešanos visā valstī un to, ka šie protesti tiek plaši atspoguļoti ne vien ASV, bet arī citviet pasaulē, 26 procenti aptaujāto par šo kustību neko nav dzirdējuši. 13 procenti ir atzinuši, ka dzirdējuši par kustību, bet viņiem šajā jautājumā nav viedokļa.

Kāds amerikāņu pāris iesniedzis pieteikumu, lai reģistrētu vārdus «Occupy Wall St.» kā preču zīmi, ziņo CNBC.

Atsaucoties uz potenciālu Occupy Wall Street kļūt par globālu zīmolu, kāds pāris no Longailendas vēlas kā preču zīmi reģistrēt vārdus, kas raksturo protestus Ņujorkas finanšu rajonā. Kā vēstīs, ar līdzīgiem saukļiem, kuros vienmēr tiek izmantots vārds «Occupy», bet mainās vietas nosaukums, protesti izplatījušies ne vien citviet ASV, bet arī citās pasaules valstīs.

Pieteikumā, kas iesniegts ASV patentu un preču zīmju birojā (USPTO), Roberts un Diāne Mareski kā preču zīmi vēlas reģistrēt tieši frāzi «Occupy Wall St.» tā, lai viņi to varētu izmantot uz dažādām precēm, ieskaitot bamperu uzlīmes, kreklus, pludmales somas, apavus, lietussargus un citas.

Kustība Okupē Volstrītu - līdzīgi kā Tējas partija - ir pazīme plašākai trauksmei, ko izjūt visdusslānim piederošie amerikāņi, uzskata Džons Korzine, bijušais bankas Goldman Sachs vadītājs un Ņūdžersijas gubernators, ziņo CNBC.

Korzine, kurš tagad ir MF Global vadītājs un priekšsēdētājs, sacījis: «Ģimenes visā valstī izjūt lielu trauksmi. Tas ir tas, ko pauž Okupē Volstītu.»

Viņš norādījis, ka šī kustība līdzinās Tējas partijai 2009. gadā. Cilvēki neesot apmierināti ar to, kā valdība risina problēmas.

«Jo mazāk efektīvi mēs esam, jo vairāk protestus redzēsiet,» paudis Korzine, norādot, ka tagad šādas aktivitātes ir daudz vieglāk organizēt, izmantojot sociālā tīkla vietnes.

Kustība, kas ASV izplatās jau vairākas nedēļas, šajā nedēļas nogalē nonāks arī Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā ar nosaukumu Okupē Londonas biržu. Saskaņā ar prognozēm tūkstošiem protestētāju paudīs neapmierinātību ar veidu, kā finanšu krīzes laikā tiek risinātas banku problēmas.

Enerģiskie, neviena nevadītie protesti Ņujorkas finanšu rajonā Volstrītā turpinās jau trešo nedēļu, iedvesmojot uz aizvien vairāk demonstrācijām, kuras ne vienmēr vieno iemesli, bet bieži tieši kaislība, vēsta CNN.

Policija sestdien aizturēja vairāk nekā 700 akcijas dalībnieku, kuri centās bloķēt satiksmi uz Bruklinas tilta.

Aktīvisti turpina paust neapmierinātību ar visu, sākot no korporatīvās alkatības līdz augstajām gāzes cenām un nepietiekamajai veselības apdrošināšanai.

Šiem centieniem, kas ieguvuši nosaukumu Occupy Wall Street (Okupē Volstrītu), nav viena vadītāja, tomēr ik dienu tie, kuri sapulcējušies, veido kopsapulci, lai apspriestu protestu norisi un darāmo, lai izpildītu misiju.

Kā vēsta CNN, saskanīga vēstījuma trūkums nav apturējis līdzīgas aktivitātes citviet ASV.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits arvien palielinās. «Resursi tiek izmantoti, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jauniešus,» biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Lai piesaistītu jauniešus, tiek piedāvātas tematiskas orientēšanās sacensības un Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ir izveidoti digitāli ekrāni. «Šis ir veids, kā runāt ar mūsdienu sabiedrību,» akcentē A. Svilāns.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits būtiski audzis. Tā, piemēram, 2009. gadā tam bija 37 825 apmeklētāji, 2010. gadā – 22 808, bet 2015. gadā – jau 51 321, 2016. gadā – 63 966, 2017. gadā – 68 811).

2017. gadā Nacionālā botāniskā dārza budžets bija 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums funkciju deleģējuma līguma ietvaros - 728 tūkstoši eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas u.c.) veidoja 226 tūkstošus eiro.

Kopš Manhetenas Zukoti parkā pirmo reizi pulcējās protestētāji, lai paustu savu neapmierinātību ar plašu jautājumu loku – sākot no korporatīvās alkatības, beidzot ar augstajām degvielas cenām – tādējādi aizsākot kustību Okupē Volstrītu, pagājis gads.

Gada laikā kustības atbalsojās arī citās pasaules valstīs – līdzīgi pasākumi notika gan Londonā, gan Berlīnē un Romā.

Tomēr pēc pirmā pastāvēšanas gada kādreiz spēcīgā kustība kļuvusi vairs tikai par savu ēnu. Aizvadītajā ziemā sākās šķelšanās kustības dalībnieku vidū. Demonstrētāji nespēja panākt vienprātību daudzos jautājumos.

Analītiķi norāda, ka bez redzamiem līderiem un organizētības kustība pārvērtās jaunu cilvēku barā, kas protestēja pret pilnīgi visu. Tāpat demonstrācijas nereti izmantoja apsviedīgi ļaudis, lai sasniegtu savus mērķus.

Lai atcerētos pirmo gadadienu, kopš kustības izveidošanās, Manhetenā pirmdien notika tās atbalstītāju gājiens, kurš noslēdzās ar pulcēšanos pie Ņujorkas fondu biržas. Līdzīgi gājieni iecerēti arī citās pasaules pilsētās.

Kamēr Finanšu ministrija sit trauksmes zvanus, norādot uz kārtējo aizkavēšanos ES fondu apguvē, nozaru ministrijas pārmetumus noraida.

Pastāv nopietnas bažas, ka ES nauda šogad paliks neapgūta, jo kopējā Finanšu ministrijas pārziņā esošo ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības valsts budžeta izdevumu plānu neizpilde uz šī gada 31. augustu jau sasniegusi 51,3 milj. Ls, turklāt vērojama situācijas pasliktināšanās, tas ir, reālā līdzekļu apguve arvien vairāk atpaliek no sākotnēji plānotās.

Braucieni

Ēģipte «atgriežas»; tūrsezonas sekmes var ietekmēt nenoteiktība ap airBaltic.

Spānijas pensionāru aktīvistu grupa iaioflautas jeb hipijpensionāri izraisījusi ažiotāžu trešdien pēc kailo pēcpušu protesta ārpus Barselonas biržas ēkas, vēsta thelocal.es.

Desmit cilvēku grupa protestējusi pret valdības «apcirptajām» sociālajām programmām Spānijas Katalonijas reģionā.

Viņu ekscentriskais protests saistīts ar Katalonijas reģionālajiem Ziemassvētku rotājumiem - «caganer» figūriņām. Tās attēlo cilvēciņus, kas pietupušies kārto savas dabiskās vajadzības.

Viens no aktīvistiem skaidrojis, ka viņi ieradušies pie biržas ēkas, lai protestētu pret valdību, kas dzen nabadzībā.

Kā raksta thelocal.es, hipijpensionāru grupa Spānijā ir ļoti aktīva. Iepriekš tā arī īstenojusi Okupē Volstrītu stila demonstrāciju pie Barselonas biržas 2012. gadā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Bijušais Polijas prezidents un cilvēktiesību kustības Solidaritāte kādreizējais vadītājs Lehs Valensa intervijā Polijas medijam Fakt paziņojis, ka atbalsta Ņujorkas kustību Ieņem Volstrītu (Occupy Wall Street) un, ka starptautisko banķieru milzīgās bagātības ir «kriminālnoziegums».

«Bankas saņem nodokļu maksātāju naudu un nedala nekādu atbildību par ekonomikas krīzi,» klāstīja bijušais Polijas līderis. «Vai jūs zināt, cik banķieri nopelna? Tas ir noziegums. Cilvēki mirst no bada, bet viņiem [baņķieriem] nav pietiekoši,» uzsvēra L. Valensa, norādot, ka situāciju nepieciešams radikāli mainīt.

«Uz ekonomiku nepieciešams paskatīties no jauna – arodbiedrībām, ražošanas līdzekļu īpašniekiem un valstu valdībām,» pārliecināts L. Valensa. Nedēļu iepriekš bijušais Polijas prezidents pavēstīja, ka plāno apmekēt Ņujorku, lai paustu savu atbalstu Ieņem Volstrītu kustībai.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Turpinot izmeklēšanu tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā, Valsts policija 9. augustā Rīgā aizturējusi vēl vienu personu.

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā aizvien notiek aktīvs darbs, Valsts policija aizvien atturas no plašākiem komentāriem, tostarp par aizturēto personu un izmeklēšanas niansēm.

Vienlaikus Valsts policija aizvien aicina arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju un negaidīt, kad šajā lietā kriminālpolicija pieklauvēs pie jūsu durvīm. Valsts policija garantē anonimitāti.

Maijā tika vēstīts, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas četrus gadus veiktā izmeklēšana tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem - ir gan noskaidrota noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam, gan šodien rūpīgi plānotas operācijas laikā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

Londonas policija izplatījusi brīdinājumu par Londonas olimpisko un Paraolimpisko spēļu biļešu pirkšanas vietnēm, kuras, iespējams, ir krāpnieciskas un cilvēki, kuri iegādājušies biļetes konkrētajās interneta vietnēs, tās var nesaņemt.

Ja cilvēki iegādājušies biļetes kādā no zemāk minētajām kompānijas EUROTEAM interneta vietnēm, nekavējoties nepieciešams sazināties ar kompāniju, no kuras sākotnēji biļetes tika pirktas un kontaktēties ar maksājuma servisa nodrošinātāju.

Iespējams, krāpnieciskas kompānijas EUROTEAM biļešu vietnes:

euroteam.net

tixnet.com

olympicticket.info

euroteam.info

euroteamtickets.com

2012tickets.org

londonsummergames.net

londonsummergames.org

euroteam.travel

worldticketservice.net

Metropolitēna policijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing) aicina ikvienu pārliecināties, vai Olimpisko spēļu biļetes nav iegādātas kādā no šīm vietnēm. Viņš izsaka pamatotas bažas, ka tie, kuri biļetes iegādājušies šajās vietnēs, tās nesaņems.

Žurnālists Leonīds Jākobsons uzskata, ka cilvēki, kuri vakar viņam uzbruka, vēlas apturēt viņa profesionālo darbību.

Mērķis bijis vai nu viņu iebiedēt, vai nogalināt, kolēģiem Latvijas Radio 4 ar īsziņu palīdzību teicis žurnālists.

Jākobsons patlaban no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ir pārvests uz Stomatoloģisko institūtu. Viņš fiziski nespējot parunāt, bet uz īsziņām varot atbildēt. Žurnālists atzina, ka vakar zaudējis daudz asiņu, uz sejas viņam esot aptuveni astoņus centimetrus gara rēta. «Knapi paliku dzīvs,» rakstījis žurnālists.

Vaicāts, vai policija atradīs vainīgos, Jākobsons kolēģiem rakstījis, ka policija turpinot cīņu ar viņu. Četri policisti par viņu slimnīcā smējušies un ņirgājušies, viņi esot skatījušies filmas, kā arī runājuši, cik labs mērs ir Nils Ušakovs (SC).

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

SEB bankas piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pērn sasniedza 290,8 miljonus eiro, kas ir par 15,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 65% finansējumā piešķirtie naudas līdzekļi nonākuši pie MVU, kas savu darbību īsteno Latvijas reģionos.

No 2023. gadā SEB bankas finansējumā piešķirtajiem naudas līdzekļiem 41 miljons eiro ir veicinājis Pierīgas uzņēmēju attīstību, 59,8 miljoni piešķirti rīdziniekiem, savukārt 189,9 miljoni eiro izsniegti MVU visos Latvijas reģionos. Kopumā MVU piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi stabilu pieaugumu, visvairāk attīstoties lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei.

Pērn aktīvāk savā attīstībā ieguldījuši uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē – finansējumā šo nozaru uzņēmējiem izsniegti teju 110 miljoni eiro. Savukārt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares pārstāvji ir saņēmuši 35,4 miljonus eiro, un viņiem seko ražotāji ar gandrīz 30 miljonu lielu piešķirto finansējuma apjomu. Kopumā šiem sektoriem pērn izsniegti teju 60% no kopējās MVU piešķirto finansējuma kopsummas Latvijā.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Restorānu tīkls «Vairāk saules» kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā, aģentūrai LETA atklāja «Vairāk saules» pārstāve Laura Minskere.

Viņa sacīja, ka lēmums par vēršanos pie ministra pieņemts, ņemot vērā, ka operatīvo dienestu darbība ir viņa kompetencē, un pašlaik policija vilcinot izmeklēšanas gaitu. Minskere atzīmēja, ka iepriekš Kozlovskis paudis ieinteresētību, lai izmeklēšanā pret «Vairāk saules» tiktu iespējami ātrāk rasts risinājums, tomēr pašreizējā situācija, pēc viņas teiktā, liecina par pretējo.

Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka restorānu tīkls aicinājis policiju pēc iespējas ātrāk veikt viņu rīcībā esošo «Vairāk saules» kases aparātu ekspertīzi, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās to programmatūrā. Viņa sacīja, ka, ja tam tiktu piesaistīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti, tad to būtu iespējams veikt 24 stundu laikā, turklāt VID piedāvājis sniegt palīdzību šajā jautājumā un vērsās policijā, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tāpat restorānu tīkla kases aparātu apkalpojošais uzņēmums policijai sniedza konsultācijas par to darbību.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti piektdien, 20. jūlijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Vidzemes numuru.

Laikraksta Dienas Bizness reģioniem veltītā izdevuma Biznesa Plāns Vidzemes numurā esam uzsvēruši kopā darbošanos. Jauda, kas rodas, saliekot vairākas galvas kopā, rada mērķtiecīgas enerģijas vilni.

Tāpat kā dziesmusvētku skaņa rodas, piedaloties visam kopkorim, arī reģionu nākotne ir atkarīga no darbošanās kopā. Vidzemnieki ir piemērs tam, kā tas darbojas praksē, žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Vidzemes novatoriskajos uzņēmumos, kuros viesojās Biznesa Plāns, jaušama spēka lauka izplešanās. Izaugsmes stari laužas – kā nu kurā gadījumā – ārpus Vidzemes, Latvijas un Eiropas. No akustiskajām plātnēm Jaunlaicenē un monitoringa ierīcēm Burtnieku novadā līdz pasaules līmeņa autobūves produktiem Valkā. No dārzeņu ūdens Raunā līdz notekūdeņu noslēpumiem Valmierā. Vidzemes inovatīvāko produktu tapšanas procesu fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.

Senu ciematu, kas pastāvējis 12 tūkstošu gadu garumā, iznīcinās aizsprosts, vēsta ārvalstu mediji.

Vēsturiska senā zīda ceļa tirdzniecības vieta Turcijā ar nosaukumu Hasankeyf izzudīs, jo to appludinās elektroapgādes vajadzībām. Tiek uzskatīts, ka šī ir viena no vecākajām nepārtraukti apdzīvotajām apmetnēm uz Zemes un tās vecums sasniedz 12 tūkstošus gadu.

Nākamajos mēnešos Turcijas valdība apzināti palielinās ūdens līmeni upē par 60 metriem, lai uzlabotu situāciju valsts visnabadzīgākajā un mazāk attīstītajā reģionā.

Visiem Hasankeyf iedzīvotājiem bija dots laiks līdz 8. oktobrim, lai pamestu savas mājvietas.

Kāds veikalnieks laikrakstam Los Angeles Times sacījis: «Es nevēlos pamest šo vietu. Es protestēšu, bet ko mēs varam darīt? Mēs nevaram palikt, kad plūdīs ūdens. Šīs ir mūsu mājas, un tās tiks iznīcinātas līdz ar mūsu vēsturi un kultūras mantojumu.» Savukārt, cits iedzīvotājs paudis nožēlu, ka pasaules sabiedrība nav centusies aizstāvēt šo vietu.

ASV prezidents Donalds Tramps, nododot atklātībai savu sengaidīto Tuvo Austrumu miera plānu, otrdien paziņojis, ka Izraēla esot spērusi "lielu soli miera virzienā".

"Šodien Izraēla sper lielu soli miera virzienā," kopīgā preses konferencē Baltajā namā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja Tramps.

Neskatoties uz to, ka palestīnieši jau pirms tā publiskošanas plānu ir noraidījuši, Baltā nama saimnieks norādīja, ka tā esot palestīniešiem "vēsturiska iespēja" sasnieg savas neatkarīgas valsts izveidošanu.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka tā var izrādīties arī palestīniešu "pēdējā iespēja, kas tiem jebkad tiks dota".

"Palestīnieši slīgst nabadzībā un vardarbībā, viņus ekspluatē tie, kas nolūkā veicināt terorismu un ekstrēmismu cenšas tos padarīt par bandiniekiem," uzsvēra Tramps. "Viņi pelnījuši daudz labāku dzīvi."

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.