ASV un Eiropas biržās otrdien samazinājās akciju cenas, kuras krasi skāra lejupejošā tendence tehnoloģiju sektorā.
Eiropā un Āzijā tika daudz runāts par autobūvētāju alianses «Renault», «Mitsubishi» un «Nissan» vadītāja Karlosa Gosna negaidīto aizturēšanu Japānā, un šo uzņēmumu akciju cenas kritās, kamēr citu lielu kritumu pieredzēja Volstrīta.
«Capital Economics» analītiķi prognozēja, ka tehnoloģiju sektors turpinās vāju sniegumu nākamajos ceturkšņos, ko noteiks gaidāms ekonomikas vājums gan ASV, gan Ķīnā.
«Ņemot vērā IT sektora ļoti ciklisko raksturu, mēs jau kādu laiku centāmies pierādīt, ka tā peļņas pieaugums tiks īpaši smagi skarts šajos apstākļos,» sacīja analītiķi.
«Šodien atkal bija liela izpārdošana. Investori pārceno akcijas,» sacīja «TD Ameritrade» galvenais tirgus stratēģis Dž.Dž.Kinahans, runājot par Volstrītu.
Akciju cenu kritumu ASV līdztekus tehnoloģiju sektoram pieredzēja arī naftas kompānijas pēc ievērojamas naftas cenu samazināšanās, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi pēc vairākiem ziņojumiem par dažādām tendencēm peļņas rādītājos tieši pirms brīvdienu iepirkšanās sezonas.
Analītiķi šajā vājumā ir vainojuši satraukumu par globālās izaugsmes palēnināšanos, ko saasinājušas vairākas Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju celšanas un tirdzniecības strīds starp ASV un Ķīnu.
Daži tirgu vērotāji ir izteikušies, ka kritumu saasinājuši šīs nedēļas mazie tirdzniecības apjomi pirms ceturtdien gaidāmās Pateicības dienas, kad tirgi būs slēgti.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien atkal aicināja FRS pazemināt procentlikmes. «Mums ir lielāka problēma ar FRS nekā problēma ar jebkuru citu,» Tramps sacīja reportieriem.
Āzijā autobūvnieka «Nissan» akcijas cena kritās par 5,5%, bet «Mitsubishi» – par 6,9%, un abi uzņēmumi gatavojās atlaist savu padomes priekšsēdētāju Karlosu Gosnu, kurš ir aizturēts Japānā pēc apsūdzībām par nedeklarētiem ienākumiem.
«Renault» otrdien nolēma paturēt Gosnu sava vadītāja amatā, neraugoties uz viņa aizturēšanu, bet iecēla par vadītāja vietnieku uzņēmuma operāciju vadītāju Tjerī Bolorē, lai viņš nodrošinātu uzņēmuma vadīšanu Gosna «pagaidu rīcībnespējas» laikā.
«Renault» akcijas cena saruka par 1,2% pēc pirmdien pieredzētā krituma par astoņiem procentiem.
«Tirgus neuzskata šīs akcijas [cenas] kritumu par pirkšanas iespēju,» sacīja «Gaspal Gestion» portfeļa menedžeris Sedriks Besons.
«Deutsche Bank» akcijas cena Frankfurtes biržā kritās par gandrīz pieciem procentiem, pastāvot bažām, ka šī Vācijas banka tiek ievilkta naudas atmazgāšanas skandālā, kas piemeklējis Dānijas banku milzi «Danske Bank».
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ievērojami saruka.
Eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņas kurss pret dolāru kritās, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 3,77 dolāriem līdz 53,43 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 4,24 dolāriem līdz 62,55 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien samazinājās par 2,2% līdz 24 465,64 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kritās par 1,8% līdz 2641,89 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» saruka par 1,7% līdz 6908,82 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,8% līdz 6947,92 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,6% līdz 11 066,41 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,2% līdz 4924,89 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1454 līdz 1,1370 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka no 1,2854 līdz 1,2787 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga no 112,55 līdz 112,75 jenām par dolāru.
