Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn kļuvusi par valdes priekšsēdētāju uzņēmumā SIA MISX, kura attīstītajam aptuveni divu miljonu eiro vērtajam projektam divu gadu laikā vajadzētu vainagoties ar tehnoloģiju, kas uzņēmumiem ļaus būtiski ieekonomēt un racionālāk izlietot patērējamo enerģiju.

Sudraba norāda, ka uzņēmuma attīstītās tehnoloģijas saturs pagaidām ir konfidenciāla informācija. Tāpat, aizbildinoties ar līgumu konfidencialitāti, viņa neatklāja projekta finansu avotus.

Par uzņēmuma dibināšanas iemesliem Sudraba stāstīja, ka sākotnēji Fizikālās enerģijas institūtā strādājošie cilvēki un fundamentālās fizikas pārstāvis Viktors Gavrilovs nonākuši līdz zinātniskajam atklājumam, kuru zinātnieki nolēmuši realizēt. Bet, lai to izdarītu, ideju vajadzējis patentēt.

Zinātniskā ideja ieinteresēja uzņēmējus, kuri noticēja, ka tā ir īstenojama, līdz ar to uzņēmējiem un zinātniekiem dzima doma radīt uzņēmumu, kas varētu finansēt tehnoloģiju iegādi un radīt apstākļus idejas īstenošanai, pastāstīja Sudraba.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».

Sudraba šodien speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.

Kustībai patlaban nav nosaukuma. Pašai Sudrabai šis nosaukums esot «Latvija - manas mājas».

Viņa norādīja, ka līdz šim esošie modeļi un sistēma ir novedusi pie kārtības, ka vara tiek veidota atsevišķiem cilvēkiem tikai varas pēc. Taču viņa aicināja apzināties, ka vara ir tautai un tā ir kustība, kurā tauta atmostas. «Cilvēki negrib dzīvot, kā dzīvoja līdz šim. Es esmu izdarījusi savu izvēli - es gribu būt kopā ar tautu, es esmu gatava vienot tautu,» sacīja Sudraba.

Kustības No sirds Latvijai mērķu īstenošanai tiks dibināta arī partija, apliecina bijusī valsts kontroliere, jaunizveidotās kustības dibinātāja Inguna Sudraba.

Jau ziņots, ka Sudraba šā gada janvārī dibinājusi biedrību tautas kustība No sirds Latvijai, liecina SIA Firmas.lv informācija.

Sudrabas biedrība dibināta šā gada 28.janvārī.

Biedrībā ir divas amatpersonas - Sudraba un Diāna Novicka.

Savukārt LTV raidījums Panorāma ziņoja, ka Sudraba aicinājusi savam domubiedru pulkam pievienoties Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.

Viņš minēto informāciju apstiprina, sakot, ka komentārus par savu izvēli varēs sniegt mēneša beigās, kad būs beidzies viņa pilnvaru termiņš tiesā.

Jau ziņots, ka bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn 27.novembrī speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja par vēlmi saliedēt sabiedrību vienotā kustībā. Viņa gan atzina, ka viņas mērķis nav pašai vadīt tautas kustību un cilvēkiem ir jāorganizējas pašiem.

Bijusī ilggadējā valsts kontroliere Inguna Sudraba mēnesi kopš amata pamešanas ir veltījusi spēku atgūšanai un rehabilitācijai un pagaidām jauniem darbiem nav pievērsusies.

Sudraba skaidro, viņa sava amata pienākumu pildīšanas laikā tā īsti nekad nav atpūtusies vai devusies atvaļinājumā, tāpēc patlaban bauda pilnvērtīgu atpūtu - dodas uz baseinu, iet pastaigās. «Man tiešām vajag «pārstartēties»,» sacīja Sudraba, piebilstot, ka viņai patlaban ļoti labi klājas.

Visu šo laiku bijusī valsts kontroliere pārsvarā pavadījusi Rīgā, ciemojusies pie saviem vecākiem, un tikai tagad viņa plāno uz divām nedēļām galvaspilsētu pamest.

Vaicāta, vai neilgojas pēc iepriekšējā saspringtā darba, viņa noteica, ka ir no tiem cilvēkiem, kas nedzīvo pagātnē, bet gan iet uz priekšu. «Tas viss ir kā ar nazi nogriezts,» sacīja Sudraba.

Latvijas nākotne, ja tāda vispār gaidāma, slēpjas inovatīvā uzņēmējdarbībā ar augstu pievienoto vērtību – to jums katrs bērns pateiks. Ko nozīmē inovatīvs uzņēmums un kā dabūt to augsto vērtību, tas gan ir dažās aprindās strīdīgs temats.

Daži, īpaši tie, kam dīvainu sakritību rezultātā gadījies strādāt Ekonomikas ministrijā, par labāko augsto vērtību uzskata augstu nodokli. Citi, piemēram, Ģirts Rungainis, kurš nesenā inovācijas konferencē sevi iedēvējis par latviešu seru Brensonu, praksē vismaz pagaidām turas pie konservatīvām vērtībām – valdības konsultāciju līguma.Varbūt nav baisi inovatīvi, bet toties peļņa faktiski bez ieguldījiem. Un bez problēmām, kas varētu nomocīt citus uzņēmējus, teiksim, konkurences vai vajadzības pēc kaut kādiem tur rezultātiem. «Es esmu lauva,» saka Ģirts Rungainis nu jau pieminētajā konferencē (viņa runu varat noskatīties šeit) Un ar to dažiem pietiek. Arī tas ir savā ziņā inovatīvi, to nu neviens nenoliegs.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pamet darbu valsts pārvaldē, ir nespēja atrasties bezjēdzīgā vidē.

Intervijā aģentūrai LETA Sudraba kritizēja lielo informatīvo ziņojumu un koncepciju skaitu, kas tiek radītas valsts pārvaldē, jo pēc tam šie dokumenti bieži vien netiek tālāk izmantoti. Viņasprāt, tā ir bezjēdzīga rīcība.

«Pirms radīt kādu koncepciju, ir skaidri jāzina, ko tu gribi sasniegt, un koncepcija tad ir dokuments, kas ļauj apskatīt vairākus virzienus, kā uz mērķi virzīties, bet ir skaidri jāzina, ka mēs gribam uz to mērķi virzīties,» sacīja valsts kontroliere.

Cilvēki, kuri ir motivēti un grib redzēt sava darba rezultātus, kas nav tikai šī uzrakstītā koncepcija, šādā sistēmā nevar ilglaicīgi pastāvēt, jo cilvēkam ir loģiski ieraudzīt sava darba rezultātu, spriež Sudraba, paskaidrojot, ka ar darba rezultātu domā to, ka idejas un priekšlikumi ir realizēti dzīvē, ka tas kaut ko pēc tam ir devis kopējam valsts, sabiedrības labumam.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba iesaistījusies uzņēmumā SIA MISX, kas saistīts ar zinātnisko eksperimentu atbalstīšanu fizikālās enerģētikas jomā.

Sudraba pastāstīja, ka tas ir kopuzņēmums, kas izveidots, sadarbojoties biznesa vides pārstāvjiem un Fizikālās enerģētikas institūtam. Šis uzņēmums vadīs zinātnisku projektu eksperimentālajā ražošanā, lai tā rezultātā varētu iesniegt pieteikumu patentam. Sudraba gan neatklāja, par kādu zinātnisko projektu ir runa un kādu patentu ir plānots iesniegt - to vēl esot pāragri izpaust.

Viņu iesaistīties uzņēmējdarbībā uzrunājuši gan zinātnieki, gan arī biznesa nozares pārstāvji, un viņa tam piekritusi, jo labi apzinās, kādā stāvoklī Latvijā ir zinātnes nozare. «Ir likvidēta visa eksperimentālā ražošana, zinātniekiem nav finansējuma, lai iegādātos tehnoloģijas,» skaidroja Sudraba.

«Nevaru pateikt, ko tieši darīšu, vien to, kas man ir būtiski, darot darbu – lai tie būtu mēroga darbi ar plašu domāšanu un redzējumu, lai varētu nemitīgi augt, darīt labāk, paplašināt mērogu, celt kvalitātes latiņu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, jautāta, vai tiešām nav nekādas domas kaut vai par turpmākās darbības jomu, atbildējusi valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Jāatgādina, ka I. Sudraba līdz šim nevienā intervijā nav atklājusi, ko gatavojas darīt pēc tam, kad beigs pildīt pašreizējā amata pienākumus

«Es nevaru sēdēt rutīnā, atkārtot vienu un to pašu darbību. Plašums, mērogs, radošums man ir būtisks. Nevaru pateikt, tieši ko darīšu, bet skaidrs, ka tā nebūs valsts pārvalde,» viņa akcentējusi laikrakstam.

«Arī VK amata specifika uzliek savus ierobežojumus turpmākajai darbībai iestādēs, attiecībā uz kurām VK pieņēmusi lēmumus, bet arī darbs, kas man ir bijis FM valsts sekretāra vietnieka amatā, atbildot par visu budžeta sagatavošanu un izpildi valsts pārvaldē, jau bija maksimālais mērogs, kāds valsts pārvaldē iespējams. Visi pārējie ir daudz šaurāki. Turklāt noteikti nevaru būt valsts pārvaldes sistēmā, kurā, manuprāt, principi ir fundamentāli jāmaina,» skaidrojusi I. Sudraba.

«Pats esmu kļuvis bagāts, pateicoties starpniecības pakalpojumiem starp Eiropas valstīm un Krieviju. Un, izskatot Latvijas bagātāko cilvēku sarakstus, ar pārliecību varu teikt, ka 80% no viņiem ir kļuvuši bagāti, tieši pateicoties Krievijas resursiem un sadarbībai ar šīs valsts uzņēmējiem,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

«Par krievu uzņēmēju maksāto naudu es savulaik atjaunoju Vernisāžu un Vērmanes dārzu. Pateicoties šai atjaunošanai, Rīgas domei jau 15 gadu nav jāveic lieli kapitālieguldījumi parka uzturēšanā. Jo viss ir sakārtots. Vai tagad īstenam latvietim būtu jāiet Vēmanes dārzam apkārt ar līkumu, jo, redziet, tā ir krievu nauda, par ko tas ir atjaunots. Tas būtu absurdi. Tikpat absurdi, cik nacionālās apvienības piekoptā politika. Domāju, ka nacionālajai apvienībai nav jābūt valdībā, kas taps pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Pietiek gremdēt Latviju ar nacionāļu rokām,» pauž Krūmiņš.

«Skaidrs, ka politiķus interesē tikai vēlēšanas, nevis pati valsts. Bet ārpolitikas «speci» var lepoties tikai ar to, ka austrumu kaimiņš ir pataisīts par Holivudas šausmenes lelli, no kuras jābaidās un jāmūk. Nevienai varas partijai nav Latvijas nākotnes vīzijas, ir tikai savtīga interese iekļūt Saeimā. Tieši tāpēc uzskatu, ka ir jānāk jaunam spēkam, kam cilvēki spēj noticēt. Spēkam, kura uzstādījumi būs godīgums un, kas svarīgi, arī valstiska un patriotiska domāšana, kas cilvēkos viesīs uzticēšanos. Esmu pārliecināts, ka tāda politiskā spēka līderis mums jau ir, un to arī labi pazīst Latvijas tauta,» intervijā Dienai pavēstījis uzņēmējs.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba konkrēti neatbild, vai eiro vispār nevajadzētu ieviest Latvijā, vai šo ieviešanas termiņu pagarināt, tomēr uzskata, ka, ieviešot eiro, Latvija pazaudēs vienu no savām pēdējām brīvībām.

Sudraba šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka viņai jau no paša sākuma nav bijis pieņemams uzstādījums - mērķis iestāties eirozonā. "Es esmu nonākusi līdz atziņai, ka eiro ir valsts neatkarības un brīvības jautājums. Ja ieviešam eiro, mēs pazaudējam vienu no savām pēdējām brīvībām," teica valsts kontroliere.

Viņa uzsvēra, ka valsts nākotnei ļoti būtiska ir savas pašapziņas saglabāšana, un, ja tagad būtu jābalso par eiro ieviešanu, viņa noteikti balsotu pret.

«Mums ir svarīga šī spēja pašiem, cik iespējams, noteikt savu politiku, savu dzīvesveidu. Nauda tā ir kā asinsrite. Atsakoties no savas asinsrites, mēs pazaudējam sevi,» turpināja Sudraba.

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Sāls māja Pāvilostā un tās autore Brigita Bula (Brigita Bula arhitekti).

«Vienkāršība, kas iederas, izceļas un ir pārdomāta katrā detaļā. Ekstravagance, kas sasniegta, izmantojot vienkāršus un dabiskus materiālus, un gudru arhitektūras domāšanu. Lai gan objektā dominē dabas varenība, apjoms ir harmonijā ar ainavu un saplūst ar jūru,» tā savu izvēli pamato fināla žūrija, kuras sastāvā ir Igns Ogints (Ignas Uogintas, Lietuva), Indreks Neks (Indrek Näkk, Igaunija), Anabela Varona (Anabel Varona, Spānija) un Agnese Lāce.

Latvijas Arhitektūras gada balvas - sudraba ananasus - ieguva Lubānas kapličas jaunbūve, Alūksnes Bānīša stacija un Mad City Riga 2018 autori, bet žūrijas īpašo atzinību izpelnījās arī Lielplatones vešūža restaurācija.

Patlaban Valsts Kontroles (VK) vadītāja Ingūna Sudraba, kuru amatā pēc zvēresta nodošanas nomainīs viņas pēctece Elita Krūmiņa, neredz sevi esošajos politiskajos spēkos, savukārt par iesaistīšanos jaunā politiskā spēkā atbild izvairīgi, šādu iespēju pilnībā neizslēdzot.

«Esmu tāds cilvēks, kas var darīt lietas tikai saskaņā ar savu sirdsapziņu," raksturojot savu nākamo nodarbošanos,» saka Sudraba, skaidrojot, ka turpmākās darbas gaitas pagaidām viņai nav skaidras.

Iepriekš Latvijas plašsaziņas līdzekļos vairākkārt izskanējusi dažāda informācija par iespējamību, ka līdzšinējā valsts kontroliere I. Sudraba vaerētu iesaistīties kādos politiskajos spēkos.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kurai janvārī beigsies otrais pilnvaru termiņš, līdz tam neplāno stāstīt par saviem nākotnes plāniem, noskaidrojis laikraksts Diena.

Tikmēr politiskajā vidē par tiem spriežot citi - gan tie, kuriem, iespējams, izdevīgi kaitēt viņas varbūtējam politiskajam uznācienam, kas var būtiski ietekmēt politisko vidi un mainīt spēku samēru tajā, gan tiem, kuri vēlētos kopā ar populāro valsts kontrolieri ienākt politikā.

Viņas pazinēji uzskatot, ka jaunu partiju I. Sudraba, visticamāk, neveidos. Taču, ja izdosies kopā ar domubiedriem izveidot spēcīgu komandu, ar to varētu pievienoties kādam no esošajiem politiskajiem spēkiem, norāda laikraksts.

Nākamā gada sākumā I. Sudrabai, kurai parlaments atkārtoti uzticējās 2008. gada decembrī, beigsies otrais pilnvaru termiņš - līdz tam laikam Saeimai vajadzētu izraudzīties viņas pēcteci. I. Sudraba turpinās strādāt līdz dienai, kad jaunieceltais valsts kontrolieris nodos Saeimā zvērestu. Koalīcijā sarunas par nākamo valsts kontrolieri vēl nav notikušas, liecina frakciju vadītāju sacītais, raksta Diena. I. Sudrabas pēcteci meklējot premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) no profesionāļu un ar politiku nesaistītu cilvēku vidus.

«Mums ir tiesības visu laiku neskatīties uz vizuālo piesārņojumu publiskajā vidē.»

Tā saka dizaina biroja H2E mākslinieciskā direktore Ingūna Elere. Birojam šis ir notikumiem bagāts gads. Šovasar durvis pēc trīs gadu rekonstrukcijas vērs Rīgas Motormuzejs, kura ekspozīcijas dizains ir biroja darbs. Vēl turpinās ekspozīcijas iekārtošana trīs Raiņa un Aspazijas muzejos – Tadenavā, Baznīcas ielā Rīgā un Pliekšāna ielā Jūrmalā. Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi ziņo, ka ēkas pēc rekonstrukcijas nodotas ekspluatācijā, apmeklētājiem tās pakāpeniski tiks atvērtas no jūlija līdz septembrim. Savukārt gada beigās paredzēta nodošana Kara muzeja jaunajai ekspozīcijai par Pirmo pasaules karu jeb, kā saka dizaina birojā, «emocionāls stāsts par absolūtu dekonstrukciju».

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), paaugstinot atalgojumu iestādes «atslēgas cilvēkiem».

Rīta pusē Saeima likuma izmaiņas atbalstīja 1.lasījumā, noteica tās par steidzamām un atvēlēja vien 15 minūtes priekšlikumu iesniegšanai. Kopumā tika iesniegti 12 priekšlikumi, kurus iesniedza partija Saskaņa, bet visvairāk priekšlikumu iesniedza partija No sirds Latvijai (NSL).

Uzrunājot deputātus, NSL priekšsēdētāja Inguna Sudraba norādīja, ka, pieņemot šādus likuma grozījumus, ir jārada līdzvērtīgi nosacījumi visā valsts pārvaldē. «Ar ko VID iepirkuma nodaļas speciālists ir labāks par iepirkuma speciālistu kādā citā iestādē? Nekā. [Ar Saeimas lēmumu] tiek radīts precedents, ka rindā stāvēs arī pārējās valsts iestādes, jo arī tām būs nepieciešama īpaša atlīdzības sistēma,» uzskata Sudraba.

Valsts kontroliera vēlēšanas vakar noslēdzās bez lieliem pārsteigumiem - šajā amatā Saeima iecēla Valsts kontroles (VK) padomes locekli Elitu Krūmiņu, kuras kandidatūru virzīja Reformu partija (RP) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, kā arī atbalstīja amatu pametošā valsts kontroliere Inguna Sudraba. Tomēr politiskās kaislības līdz ar to nav norimušas, vēsta laikraksts Diena.

Atkarībā no tā, kādi būs nākamnedēļ gaidāmie juristu atzinumi, Vienotībā netiekot izslēgta arī iespēja apstrīdēt E. Krūmiņas ievēlēšanas likumību Satversmes tiesā (ST).

Kā norāda laikraksts, jautājums par E. Krūmiņas tiesībām kandidēt aktualizējās, kad neatkarīgais deputāts no tā sauktā Olšteina sešnieka Viktors Valainis paziņoja, ka likums E. Krūmiņai liedz to darīt, jo valsts kontrolieris ir arī VK padomes priekšsēdētājs, bet E. Krūmiņa šobrīd ir VK padomes locekle jau otro amata termiņu. Tādējādi, kļūdama par valsts kontrolieri, viņa jau trešo termiņu darbotos arī VK padomē, ko likums neatļauj. Tomēr šo viedokli apšaubīja gan I. Sudraba, gan E. Krūmiņu amatam izvirzījušie deputāti, tādēļ otrdien tika lūgti ekspertu atzinumi no Tieslietu ministrijas (TM) un Saeimas Juridiskā biroja.

Ir panākta vienošanās par to, ka Ingūnas Sudrabas vietā Valsts kontroles (VK) vadītāja amatā tiks meklēts konkrētās vai līdzīgas nozares profesionālis, tādējādi tagad var notikt darbs pie konkrētu kandidātu meklēšanas.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka amatā neatradīsies kāda politiskā spēka pārstāvis.

Jau ziņots, ka Ingūna Sudraba VK vadītājas pienākumus beigs pildīt 2013. gada 21. janvārī. Viņa atkārtoti nevar ieņemt šo amatu.

Vēl šā gada decembra sākumā Sudraba norādīja, ka viņai vēl neviens neesot prasījis viedokli par to, kurš būtu labs nākamais VK vadītājs. Tāpat neesot bijušas arī sarunas par to, vai no VK esošajiem darbiniekiem kāds būtu spējīgs «pārņemt stafeti».

Latvijai ir jāatsakās no brīvā tirgus ekonomikas, kas valsti dzenot nabadzībā, bijusī valsts kontroliere un tautas kustības No sirds Latvijai dibinātāja Inguna Sudraba pauda LTV raidījumā Rīta Panorāma.

Lai arī Latvija ir uzņēmusies saistības, kas tai ir jāpilda, valstij pirmajā vietā jābūt pašu interesēm. I. Sudarba, kas plāno iet politikā, pauda, ka «mums ir jācīnās par savām interesēm, ja mēs gribam, lai mūsu valsts saglabājas un lai mēs neesam tikai teritorija kaut kādiem citiem cilvēkiem».

Mainīt Latvijas ekonomikas modeli neesot neiespējami, un to pierāda citu valstu pieredze. Piemēram, Ungārijas daudzos jautājumos pauž nostāju, ka nepildīs tos starptautiskos noteikumus, kas viņu tautai ir nelabvēlīgi. «Kaut vai tie paši enerģētikas tarifi. Viņi [ungāri – red.] bija pirmie, kas pateica - mēs šos tarifus nemainīsim, jo mūsu tautai tas ir neizdevīgi, mūsu biznesam tas ir neizdevīgi,» pauda I. Sudarba.

Saeimas deputāte Inguna Sudraba (NSL) noliedz, ka grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas uzlabotu mazākuma akcionāru pozīcijas uzņēmumos, viņa būtu iesniegusi konkrētu uzņēmēju interesēs.

Aicināta komentēt deputātes Solvitas Āboltiņas (V) pieļāvumus, ka Sudrabas rīcība ir saistīta ar konkrētām ekonomiskajām interesēm, viņa LTV Rīta panorāmā tieši neatbildēja, taču pārmeta, ka Āboltiņa, acīmredzot, spriežot pēc savas sapratnes par politikas veidošanu un nespējot saprast, ka priekšlikumus var iesniegt «vienkārši par brīvu».

Sudraba noliedza, ka, diskutējot par viņas priekšlikumiem, politiķi neieklausās ekspertu argumentos, jo komisijas līmenī viss esot pamatīgi izdiskutēts.

Politiķe gan izteicās, ka priekšlikums esot tapis pēc mazākuma akcionāru aizstāvības asociācijas pārstāvju iniciatīvas. Oficiālajos reģistros gan šāda asociācija nav atrodama, bet pēc nosaukuma tuvākā varētu būt Latvijas balzama mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības biedrība, kuras vadībā darbojas Linards Baumanis, Jānis Meijubers un Leonīds Mohovikovs.

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta, informē bankā.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas Zelta saktas. Pakavsakta grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums ceturtdien nolēma nerekomendēt Saeimai uz vēl vienu pilnvaru termiņu amatā apstiprināt Latvijas Bankas padomes locekli Edvardu Kušneru, kurš šos pienākumus veic kopš 2012.gada.

Kušnera kandidatūru ceturtdien komisijas sēdē atbalstīja trīs deputāti - Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Inguna Sudraba (NSL) un Juris Viļums (LRA), pret balsoja arī trīs parlamentārieši - Jānis Vucāns (ZZS), Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) un Edgars Putra (ZZS). Deputāts Renārs Putniņš (V) balsojumā atturējās, bet Igors Pimenovs (S) tajā nepiedalījās.

Iepriekšējā nedēļā pēc Kušnera iztaujāšanas deputāti lēma «paņemt pauzi» šajā jautājumā. Toreiz komisijas sēdē vairums jautājumu Kušneram bija saistīti ar 2005.gada notikumiem. Toreiz viņš, būdams Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un bankas prezidenta padomnieks, kļuva arī par pilnvarnieku Delavērā reģistrētajam uzņēmumam «Carew Estates LLC».