Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn kļuvusi par valdes priekšsēdētāju uzņēmumā SIA MISX, kura attīstītajam aptuveni divu miljonu eiro vērtajam projektam divu gadu laikā vajadzētu vainagoties ar tehnoloģiju, kas uzņēmumiem ļaus būtiski ieekonomēt un racionālāk izlietot patērējamo enerģiju.

Sudraba norāda, ka uzņēmuma attīstītās tehnoloģijas saturs pagaidām ir konfidenciāla informācija. Tāpat, aizbildinoties ar līgumu konfidencialitāti, viņa neatklāja projekta finansu avotus.

Par uzņēmuma dibināšanas iemesliem Sudraba stāstīja, ka sākotnēji Fizikālās enerģijas institūtā strādājošie cilvēki un fundamentālās fizikas pārstāvis Viktors Gavrilovs nonākuši līdz zinātniskajam atklājumam, kuru zinātnieki nolēmuši realizēt. Bet, lai to izdarītu, ideju vajadzējis patentēt.

Zinātniskā ideja ieinteresēja uzņēmējus, kuri noticēja, ka tā ir īstenojama, līdz ar to uzņēmējiem un zinātniekiem dzima doma radīt uzņēmumu, kas varētu finansēt tehnoloģiju iegādi un radīt apstākļus idejas īstenošanai, pastāstīja Sudraba.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Bolīvijas pilsēta Potosi 17. gadsimtā kļuva pasakaini bagāta, jo tajā tika atrasts «sudraba kalns» jeb vērienīgas sudraba atradnes. Sudrabs gan pēc kāda laika beidzās, un pilsēta ieslīgusi nabadzībā, taču patlaban Kanādas kompānija South American Silver lēš, ka netālu no Potosas varētu būt aptuveni 230 miljonu unču sudraba atradnes, vēsta worldcrunch.com.

17. gadsimta septiņdesmitajos gados Potosa Bolīvijā bija viena no pasaules lielākajām un bagātākajām pilsētām – tā bija divreiz lielāka par Madridi, kuras iedzīvotāju skaits tolaik bija 100 tūkst. Potosas veiksmes atslēga bija sudrabs jeb, pareizāk sakot, sudraba kalns. Leģendas vēsta, ka pēc ēdienreizēm sudraba trauki tika mesti laukā pa logu, lai lieki nepūlētos ar to mazgāšanu. Tomēr sudraba krājumi beigušies, un 19. gadsimta sākumā pilsētas izrakteņu ieguves rūpniecību piemeklēja lejupslīde.

Patlaban pastāv iespēja, ka Bolīvija varētu vēlreiz piedzīvot «sudraba veiksmi». Kanādiešu kompānija South American Silver lēš, ka Potosas ziemeļos Malku Kotā (Mallku Khota) varētu atrasties aptuveni 230 miljonu unču sudraba, kura vērtība ir aptuveni seši miljardi ASV dolāru. Papildus tam tiek lēsts, ka atradnēs ir arī 1481 tonna indija un 1082 tonnas gallija, kas tiek izmantoti elektronikas ražošanā un modernās aizsardzības sistēmās.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».

Sudraba šodien speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.

Kustībai patlaban nav nosaukuma. Pašai Sudrabai šis nosaukums esot «Latvija - manas mājas».

Viņa norādīja, ka līdz šim esošie modeļi un sistēma ir novedusi pie kārtības, ka vara tiek veidota atsevišķiem cilvēkiem tikai varas pēc. Taču viņa aicināja apzināties, ka vara ir tautai un tā ir kustība, kurā tauta atmostas. «Cilvēki negrib dzīvot, kā dzīvoja līdz šim. Es esmu izdarījusi savu izvēli - es gribu būt kopā ar tautu, es esmu gatava vienot tautu,» sacīja Sudraba.

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) valdības vadīšanas laikā lētāko diplomātisko dāvanu saņēmis no Azerbaidžānas Sanagačalas naftas termināla direktora - 7,11 eiro vērtībā.

Dāvana, kuras vērtība novērtēta viszemāk, bijusi stikla šķīvis ar mozaīku, kas veido British Petrolium logo.

Savukārt dāvana, kuras vērtība ir bijusi visaugstākā, ir Kataras Ministru prezidenta šeiha Hamada bin Džasina Al Tani dāvātais Rolex rokas pulkstenis 10 671 eiro vērtībā.

Kopumā Dombrovskis premjerministra amatā saņēmis 89 diplomātiskās dāvanas. Tās viņam dāvinājušas gan dažādu valstu augstākās amatpersonas - ministri, Ministru prezidenti, karaļi, gan arī dažādu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.

Vācijas kanclere Angela Merkele Dombrovskim savulaik uzdāvinājusi Roberta Šūmaņa meistardarbu, Karlosa Kleibera operu un koncertu ierakstu DVD komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu DVD komplektus. Arī Polijas Ministru prezidents Donalds Tusks dāvinājis CD - Frederika Šopēna ierakstus un grāmatu par komponistu.

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu papildus 20 latu monētas Sudraba lasis kalšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kā DB.lv skaidroja centrālās bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle, Sudraba laša pirmā tirāžas daļa - 5 000 eksemplāri - ir izpārdota.

Lēmums par tirāžas palielināšanu līdz 10 tūkstošiem eksemplāru tika pieņemts pirms monētas laišanas apgrozībā, tāpēc šāda korekcija ir pieļaujama. Tagad, kad publiskota Sudraba laša maksimālā tirāža, to mainīt vairs nav pieļaujams.

Pēdējo tirāžas daļu LB plāno saņemt aprīļa beigās vai maija sākumā. Monētu kalšana izmaksās 35 tūkstošus latu, un tā tiks kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos Monetų Kalykla.

Kustības No sirds Latvijai mērķu īstenošanai tiks dibināta arī partija, apliecina bijusī valsts kontroliere, jaunizveidotās kustības dibinātāja Inguna Sudraba.

Jau ziņots, ka Sudraba šā gada janvārī dibinājusi biedrību tautas kustība No sirds Latvijai, liecina SIA Firmas.lv informācija.

Sudrabas biedrība dibināta šā gada 28.janvārī.

Biedrībā ir divas amatpersonas - Sudraba un Diāna Novicka.

Savukārt LTV raidījums Panorāma ziņoja, ka Sudraba aicinājusi savam domubiedru pulkam pievienoties Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.

Viņš minēto informāciju apstiprina, sakot, ka komentārus par savu izvēli varēs sniegt mēneša beigās, kad būs beidzies viņa pilnvaru termiņš tiesā.

Jau ziņots, ka bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn 27.novembrī speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja par vēlmi saliedēt sabiedrību vienotā kustībā. Viņa gan atzina, ka viņas mērķis nav pašai vadīt tautas kustību un cilvēkiem ir jāorganizējas pašiem.

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

Padziļinātās sadarbības programmā varētu iesaistīties aptuveni 2300 līdz 3000 uzņēmumu, pašlaik tiem būs nodokļu administrācijas priekšrocības, taču tādas piedāvājot arī citas valsts iestādes, piemēram, CFLA un PMLP.

Šādu ainu iezīmēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas jautājumos Jana Salmiņa. Viņa atzina, ka no 2019. gada sākusi darboties jaunā Padziļinātās sadarbības programma (PSP) un šis gads ir uzskatāms par sava veida pārejas posmu. Tagad tajā ir trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta (kurā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki), vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. DB jau 07.01.2019. vēstīja par to, ka Baltajam sarakstam sākas cita dzīve.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Padziļinātās sadarbības programmā (PSP) kopumā iesaistījušās 4065 juridiskās personas, kuras jau 2019. gadā izmantos iespējas, ko dod atrašanās šajā sarakstā

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas informācija.

DB jau vēstīja, ka 2019. gadā padziļinātās sadarbības programma (PSP) darbosies citādi nekā iepriekš, tagad tajā būs trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta, tajā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki, vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. Lai arī Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki, kuri visi arī ir ieskaitīti PSP augstākajā – zelta līmenī. Savukārt sudraba līmenī ietvertas 378 personas un bronzas līmenī – 3608. Šā gada sākumā tika lēsts, ka jaunajā PSP varētu iesaistīties vairāk nekā 2000 uzņēmumu, taču realitātē šis kopējais skaitlis ir divas reizes lielāks. 2019. gada sākums bija sava veida iespēju brīdis, jo tikai šogad bija iespēja uzreiz iekļūt sudraba līmenī, bet, neizmantojot šo iespēju tagad, 2020. gadā nāktos sākt ar zemāko – bronzas – līmeni neatkarīgi no tā, vai uzņēmums pēc kritērijiem atbilst sudraba vai varbūt pat zelta līmenim. Turpmāk dalībnieku atbilstību dalībai programmā VID vērtēs reizi ceturksnī. Jauni dalībnieki programmā tiks iekļauti katru gadu no 1. janvāra. Lai programmas dalībnieks kvalificētos augstākā līmenī, pavadāmais laiks bronzas līmenī ir vismaz viens gads, bet sudraba līmenī – vismaz divi gadi. Tādējādi, lai nokļūtu zelta līmenī, būs nepieciešami trīs gadi un tikai ceturtajā varēs sasniegt augstāko līmeni.

Pēdējā laikā uz neskaidrību fona straujāk palielinājusies ne tikai drošā patvēruma – zelta – cena. Tā palēkusies arī sudrabam, kas dažkārt tiek uztverts kā dzeltenā dārgmetāla lētākā alternatīva.

Augot investoru interesei, tā vērtība kopš šīs vasaras sākuma ir pakāpusies jau par 16,5% un pārsniegusi 17 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci.

Līdzīgi kā tas ir zelta gadījumā, arī sudraba vērtības pieaugumam palīdz centrālo banku politika. Notiekošais liek domāt, ka procentu likmes tiks novestas vēl zemāk un negatīvo likmju ēra vērsīsies plašumā. Šādos brīžos dārgmetāliem vieglāk konkurēt ar tiem finanšu produktiem, kuri nu sola ilgstoši ļoti liesus procentu ienākumus. Tādējādi pievilcīgāki izskatās dārgmetāli, kuru cenas pieaugumu bieži nosaka investoru spekulatīvā interese par tiem.

Tālākam sudraba cenas pieaugumam gan ir arī riski. Ilgstoši šajā tirgū nepārliecinošas tendences bija saistītas ar bažām par vairāku industriju veikumu. Pašlaik izskatās, ka zelta cenas inerce uz augšu spējusi paraut arī sudraba tirgu, bet, ja pasaules ekonomika patiešām nopietnāk sašķobīsies, sudrabam tas varētu nebūt nekas labs, jo zudīs šī metāla rūpnieciskais pieprasījums, kas atbildīgs par vairāk nekā pusi no globālā sudraba patēriņa. Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma. Sudrabu plaši izmanto arī saules paneļu un dažādu citu iekārtu ražošanā. UBS apkopotās aplēses liecina, ka Āzijas reģions ir atbildīgs gandrīz par 60% rūpnieciskā sudraba pieprasījuma.

Bijusī ilggadējā valsts kontroliere Inguna Sudraba mēnesi kopš amata pamešanas ir veltījusi spēku atgūšanai un rehabilitācijai un pagaidām jauniem darbiem nav pievērsusies.

Sudraba skaidro, viņa sava amata pienākumu pildīšanas laikā tā īsti nekad nav atpūtusies vai devusies atvaļinājumā, tāpēc patlaban bauda pilnvērtīgu atpūtu - dodas uz baseinu, iet pastaigās. «Man tiešām vajag «pārstartēties»,» sacīja Sudraba, piebilstot, ka viņai patlaban ļoti labi klājas.

Visu šo laiku bijusī valsts kontroliere pārsvarā pavadījusi Rīgā, ciemojusies pie saviem vecākiem, un tikai tagad viņa plāno uz divām nedēļām galvaspilsētu pamest.

Vaicāta, vai neilgojas pēc iepriekšējā saspringtā darba, viņa noteica, ka ir no tiem cilvēkiem, kas nedzīvo pagātnē, bet gan iet uz priekšu. «Tas viss ir kā ar nazi nogriezts,» sacīja Sudraba.

Latvijas kolekcijas monētas guvušas labus panākumus 9. starptautiskajā kolekcijas monētu konkursā Monētu zvaigznājs 2015 (Coin Constellation – 2015), liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.

Šonedēļ Maskavā tika paziņoti konkursa rezultāti. Kopumā uz balvām pretendēja 29 valstu centrālās bankas, kaltuves un citas organizācijas, kuras izlaiž kolekcijas monētas, ar 240 monētām un 23 monētu sērijām.

Latvijas Bankas 2014. gadā izlaistā monēta Baltā grāmata atzīta par labāko nominācijā Unikāls idejiskais risinājums (Unique Concept). Jāņa Jaunsudrabiņa Baltajai grāmatai veltītās 5 eiro sudraba kolekcijas monētas māksliniece ir Sandra Krastiņa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Monēta veltīta vienam no izcilākajiem latviešu literatūras meistardarbiem – Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) Baltajai grāmatai.

Nostiprinoties pieņēmumam, ka pasaules ekonomika būs vājāka, šogad zemāk ceļo vairāku izejvielu cena. Viena no šādām izejvielām ir sudrabs, kura vērtība Ņujorkas preču biržā kopš janvāra sarukusi gandrīz par 7% līdz 14,83 ASV dolāriem par Trojas unci.

Šajā pašā laikā palielinājusies zelta cena, kas līdz ļoti augstam līmenim novedis zelta/sudraba attiecības rādītāju.

Šobrīd vienas unces zelta vērtība pielīdzināma aptuveni 90 uncēm sudraba, kas ir visvairāk 26 gadu laikā, liecina Dow Jones Market dati. Iepriekšējo reizi zelta un sudraba attiecība virs 80 atradās 2016. gada sākumā, kad eskalējās bažas par straujāku Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Toreiz tas nozīmēja spēju (lai gan neilgu) akciju izpārdošanu faktiski visos lielākajos pasaules akciju tirgos. Tāpat zelta/sudraba attiecība šo līmeni pārsniedza neilgi pirms bēdīgi slavenā Lehman Brothers bankrota 2008. gadā.

Šāda situācija, pēc atsevišķu tirgus pētnieku domām, arī šobrīd var būt vēstnese sarežģītākiem laikiem visam kopējam finanšu tirgum. Jau ziņots, ka minētās attiecības palielināšanās bieži tiek uztverta kā negatīva parādība, jo tas liecina, ka līdzekļu pārvaldnieki priekšroku dod drošajam patvērumam zeltam, jo ir bažas, ka finanšu tirgū nosacījumi vairs nav tik labvēlīgi. Šajā pašā laikā tiek atmesti ieguldījumi sudrabā, jo valda pārliecība, ka būs aktuāla krietni lēnāka pasaules ekonomikas izaugsme, kas nozīmēs mazāku šī dārgmetāla industriālo patēriņu.

Šogad sudraba cenas jau ir samazinājušās par vairāk nekā 20%, līdz 23,65 ASV dolāriem par unci, ko veicina izaugsme akciju tirgos. Lejupslīde vērojama, jo investoriem ir zudusi ticība šim investīciju veidam kā tuvākajā laikā peļņu nesošam, tādēļ daļa investoru iegulda citur.

Tiesa gan, jāatzīst, ka ne visi investori patlaban mēģina ātri atbrīvoties no sudraba, jo tiek plānots, ka centrālās bankas turpinās savus monetāros pasākumus, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi, kas veicinās arī pieprasījumu pēc sudraba, ko izmanto ne tikai juvelierizstrādājumos, bet ražošanā.

Patlaban sudraba un vara cenu negatīvi ietekmē arī ziņas no Ķīnas, kas ir pasaulē lielākais abu metālu patērētājs. Valstī novērota lēnāka ekonomiskā izaugsme, nekā iepriekš paredzējušas dažāda prognozes.

Līdz ar sudraba cenas samazināšanos, ievērojami krīt arī šī dārgmetāla pārstrādes kompāniju, tostarp Polijas uzņēmuma KGHM Polska Miedz SA, kurā pavisam nesen paviesojies aģentūras Reuters fotogrāfs, akciju cena. Kopš šā gada februāra, kad kompānijas akcijas cena Varšavas biržā bija šogad augstākajos līmeņos, tā ir sarukusi aptuveni 11%.

Liepājā tikko aizvadītais festivāls Summer Sound pulcējis vismaz 25 tūkstošus apmeklētāju, taču kopumā iebraucēju skaits pilsētā bijis vairākas reizes lielāks, jo paralēli noritēja Latvijas III Olimpiāde.

Gan Olimpiādes atklāšanas ceremoniju, gan festivālu apmeklēja arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un citas oficiālas personas.

Aktīva rosība kafejnīcās un ielu tirdzniecība nenorima vēl pēc pusnakts, novēroja db.lv. Brīvu naktsmītņu pilsētā nebija, liepājnieki viesiem iznomāja pat telts vietas privātmāju dārzos. Taču laika apstākļi bija īpaši labvēlīgi, tāpēc īslaicīgs lietus naktī vien aizstāja dušu, db.lv klāstīja festivāla apmeklētāji, kuri teicās nakšņojam zem klajas debess.

Lai gan festivāla rezultāti vēl nav apkopoti, paredzams, ka tirdzniecības un pakalpojumu jomā pilsētā būs ievērojams apgrozījums. Pirts pakalpojumus bija iespējams izmantot arī festivāla teritorijā, kur tos piedāvāja kādreiz Karostas kultūras centrā K@2 radītā Ponijpirts.

Varbūtējā gadījumā akciju tirgos investori meklēs iespējas pelnīt citur, turklāt izvēloties tādus finanšu aktīvus, kuriem ir tā dēvētās «naudas aizsardzības» funkcijas. Kā viens no šādiem aktīviem ir dārgmatāli, to vidū arī sudrabs, kura cena Londonas metālu biržā kopš pēdējā lokālā maksimuma sasniegšanas janvāra trešajā dekādē ir samazinājusies apmēram par desmit procentiem.

Tādējādi apsvēršanas vērts varētu būt solis, kas vērsts uz sava ieguldījuma portfeļa papildinašānu ar finanšu aktīviem, kuri korolē ar sudraba cenas izmaiņām. To vidū ir arī specializēti investīciju fondi, piemēram, iShares Silver Trust, kas cieši seko sudraba cenu izmaiņām, bet ļauj tirgū piedalīties ar mazākām summām un mazākiem riskiem salīdzinājumā ar kontraktiem preču biržās.

«Lai gan gads iesācies negaidīti grūti, fundamentālie faktori, kas runā par labu sudraba cenas pieaugumam, joprojām nav mainījušies. Drīzāk jāsaka, ka tie - tieši otrādi - ir vairojušies. «Valūtu kari» pasaulē rit pilnā sparā, šobrīd kopumā vairāk nekā 30 centrālās bankas veic sava veida monetāro stimulēšanu, un Japāna ir cieši apņēmusies izraisīt inflāciju, lai izķepurotos no pēdējo divdesmit gadu ekonomiskās dīkstāves. Līdz ar to ir pietiekams pamats uzskatīt, ka sudraba cena varētu turpināt pieaugumu,» secina M2M Asset Management portfeļu pārvaldnieks Harijs Beķeris.

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

No Atlantijas okeāna dzelmes Īrijas piekrastē izcelta rekordliela sudraba krava, vēsta baltic-ireland.ie.

Kopumā tās svars ir 48 tonnas, ko veido 1203 sudraba stieņi. Amerikāņu dziļūdens izpētes firma Odyssey Marine Exploration atradusi un izcēlusi kravu, kas atradās uz Lielbritānijai piederoša kuģa klāja. Kuģis SS Gairsoppa nogrima 1941. gada februārī, 300 jūdzes uz dienvidrietumiem no Galvejas.

Sudraba krava, kuras svars līdzvērtīgs 1,4 miljoniem Trojas unču (oz) ir vissmagākā un no vislielākā dziļuma izceltā dārgmetālu krava vēsturē.

Odyssey Marine Exploration izpilddirektors Gregs Stems apgalvo, ka šī bijusi ļoti sarežģīta operācija starptautiskajos ūdeņos.

Izceltie dārgumi ir nogādāti drošā vietā Lielbritānijā.

Sagaidot centrālās bankas un lata 90 gadus, Latvijas Banka 1. novembrī laidīs apgrozībā jubilejas monētu Sudraba pieclatnieks, kas kalta, izmantojot oriģinālās 1929. gada formas.

Kā informēja centrālās bankas pārstāvji, monētas mākslinieks ir Rihards Zariņš (1869–1939).

Jāatzīmē sakritība, ka šī būs 90. lata jubilejas un piemiņas monēta – tās kaltas tikai atjaunotās valsts laikā. LB jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm.

Kā skaidro centrālās bankas pārstāvji, pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas turpinājās brīvības cīņas, un tikai pēc valstiskuma iekšējas un ārējas nostiprināšanas un diskusijām par tautsaimniecības un finanšu sistēmas veidošanas principiem bija pienācis laiks valsts emisijas bankai un pilnvērtīgai nacionālajai valūtai.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 20 latu jubilejas monētu – sudrabā kaltu lasi, informēja centrālās bankas pārstāvji.

Sudraba laša grafisko dizainu veidojis apgrozības vienlatnieka autors Gunārs Lūsis, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas monētu kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

«Lasis parasti dzīvo desmit gadus, bet mūsējais, vesels un nedevalvējies, ir sasniedzis cienījamus divdesmit. Šis sudraba izdevums tad ir arī mans sveiciens jubilāram,» stāsta G. Lūsis.

Martā atjaunotajam latam ir apaļa gadskārta, un šajā reizē LB nokalusi viena lata apgrozības monētas repliku – sudrabā kaltu svētku laidienu ar jubilejai simboliski atbilstošu 20 reizes palielinātu nominālvērtību.

«Nevaru pateikt, ko tieši darīšu, vien to, kas man ir būtiski, darot darbu – lai tie būtu mēroga darbi ar plašu domāšanu un redzējumu, lai varētu nemitīgi augt, darīt labāk, paplašināt mērogu, celt kvalitātes latiņu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, jautāta, vai tiešām nav nekādas domas kaut vai par turpmākās darbības jomu, atbildējusi valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Jāatgādina, ka I. Sudraba līdz šim nevienā intervijā nav atklājusi, ko gatavojas darīt pēc tam, kad beigs pildīt pašreizējā amata pienākumus

«Es nevaru sēdēt rutīnā, atkārtot vienu un to pašu darbību. Plašums, mērogs, radošums man ir būtisks. Nevaru pateikt, tieši ko darīšu, bet skaidrs, ka tā nebūs valsts pārvalde,» viņa akcentējusi laikrakstam.

«Arī VK amata specifika uzliek savus ierobežojumus turpmākajai darbībai iestādēs, attiecībā uz kurām VK pieņēmusi lēmumus, bet arī darbs, kas man ir bijis FM valsts sekretāra vietnieka amatā, atbildot par visu budžeta sagatavošanu un izpildi valsts pārvaldē, jau bija maksimālais mērogs, kāds valsts pārvaldē iespējams. Visi pārējie ir daudz šaurāki. Turklāt noteikti nevaru būt valsts pārvaldes sistēmā, kurā, manuprāt, principi ir fundamentāli jāmaina,» skaidrojusi I. Sudraba.

Investoriem aizvien patīk ieguldījumi sudrabā, kā rezultātā ASV Naudas kaltuvē beigušās monētas Amerikas Sudraba Ērglis, raksta MarketWatch.

Kaltuve paziņojusi, ka tā uz laiku pārtrauc monētu tirdzniecību, un ražotne turpina darbu, taču pārdošana varētu tikt atsākta divu nedēļu laikā.

Pieprasījumu pēc sudraba monētām veicināja sudraba cenas kritums. Otrdien tā cena samazinājās par 5% līdz 14,969 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2009. gada. Trešdien cenas nedaudz pakāpās, taču kopš gada sākuma tā zaudējusi aptuveni 3%.

«Pieprasījums pēc sudraba tiešām pēdējo divu nedēļu laikā ir atgriezies, cenai paslīdot zem 16 dolāriem par unci,» norāda BullionVault eksperts Adrians Ešs.

Padziļinātās sadarbības programmā ietvertie 3976 uzņēmumi pērn nodokļos samaksājuši 4,297 miljardus eiro, visvairāk – pievienotās vērtības nodoklī.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija. Jāatgādina, ka Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, taču, pēc VID informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki. Veicot šīs programmas reformu, kopš šī gada 1. janvāra padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to rādītājiem tiek sadalīti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Proti, padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieki valsts budžetā iemaksāja 1,397 miljardus eiro, sudraba līmeņa dalībnieki – 1,561 miljardus eiro un bronzas līmeņa dalībnieki – 1,339 miljardus eiro. Jāņem vērā, ka visvairāk dalībnieku ir bronzas līmenī (3522 dalībnieki), sudraba līmenī – 325, bet zelta – 129 uzņēmumi. Tieši sudraba līmenī esošie uzņēmumi ir veikuši vislielākās iemaksas valsts budžetā. Pēc VID datiem, 2018. gadā iekasēti tikuši 9,407 miljardi eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2017. gadā, kad iekasēja 8,619 miljardus eiro.