Koncertu organizētāji atzīst, ka nu jau koncertu organizēšanu var sākt uzskatīt par biznesu, taču iespēju attīstīties vēl ir daudz.

Koncertaģentūru jeb t.s. promouteru pārstāvji min vairākus iemeslus, kādēļ pēdējā laikā pasaulē labi pazīstami mākslinieki vēlas koncertēt Latvijā. Kā atzīst koncertaģentūras Postivus Music pārstāvis Ģirts Majors, pirms pāris gadiem koncertu organizēšanu Latvijā vispār bijis grūti saukt par biznesu, taču tagad aģentūras sākušas kaut ko pelnīt. Tiesa, šis tomēr esot diezgan riskants bizness, jo tā izmaksas ir visai augstas, bet ienākumi - grūti prognozējami, jo ir neiespējami paredzēt, vai tiks iztirgots pietiekami daudz biļešu.

Arēnas Rīga faktors

Būtisku impulsu koncertu dzīves un šī biznesa attīstībai radījusi Arēnas Rīga atvēršana. «Pusotra gada laikā kopš arēnas atvēršanas mēs esam organizējuši pat vairāk pasākumu nekā iepriekšējos 5 gados pirms tam. Šogad jau pieci lieli pasākumi, pērn četri. Tagad mēs varam aicināt māksliniekus uz Rīgu, jo ir lielākas ietilpības norises vieta zem jumta, kas strādā jebkurā gada laikā. Arēna ir ļoti kvalitatīva,» tā Kristaps Kārkliņš, SIA BDG Events mārketinga speciālists. Šī koncertaģentūra Rīgā rīkojusi tādu pasaulē pazīstamu mūziķu kā Depeche mode, Pink un Aerosmith šovus un tās rīkoto koncertu apmeklētāju skaits šogad sasniedzis jau 77 tūkstošus. «Arēnas Rīga atvēršana ir zināms impulss, būtisks, bet to nevajadzētu pārvērtēt. Liela nozīme ir tam, ka cilvēki ir gatavi tērēt naudu par koncertiem, pirms 5-6 gadiem situācija bija pavisam citādāka. Tomēr arēna ir būtiska infrastruktūras daļa, lai šis bizness attīstītos,» atzīst Positivus Music pārstāvis Ģ. Majors, kura pārstāvētā kompānija organizējusi Muse koncertu Arēnā Rīga, Moby koncertu Ķīpsalas hallē, kā arī vairākus citus pasākumus, piemēram, šīs nedēļas nogalē notiekošo mūzikas festivālu Positivus AB. Koncertu rīkotāji ir pārliecināti, ka, neraugoties uz Arēnas Rīga esamību, Latviju nebūt nevar uzskatīt par pietiekami nodrošinātu ar vietām lielu pasākumu rīkošanai. Ģ. Majors norāda, ka šovbiznesa attīstībai par labu nāktu stadions ar kādiem 50 000-70 000 skatītāju vietu, kas ļautu piesaistīt augstākā līmeņa populāros mūziķus. «Cits jautājums ir - cik vispār pasaulē ir mūziķu, kas spētu Latvijā savākt tik lielu publiku,» viņš teica. Sava loma tam, kādēļ promouteriem, runājot ar populārās mūzikas zvaigžņu aģentiem, izdodas pārliecināt viņus, ka ir vērts rīkot koncertu Rīgā, arī faktam, ka Baltijas un Latvijas tirgus daļai mākslinieku ir vēl neatklāts. Latvijas promouteriem nākoties konkurēt ar citu valstu koncertaģenūrām par to, lai konkrēta mūziķa koncerts notiktu tieši Latvijā, jo izpildītāju koncertturneju grafikā parasti konkrētam reģionam paredzēts ierobežots koncertu skaits.

Rokgrupas Aerosmith koncertu 3. jūlija vakarā Skonto futbola stadionā apmeklēja vairāk nekā 26 tūkstoši cilvēku. Tas ir lielākais apmeklētāju daudzums, kādu ārvalstu grupa spējusi pulcēt Skonto stadionā, informē koncertaģentūra FBI.

Grupas Aerosmith koncerts ir arī dārgākais un vērienīgākais ārvalstu mūziķu koncerts, kāds jebkad organizēts Latvijā.

Koncertu apmeklēja dažāda vecuma grupas Aerosmith mūzikas cienītāji. Publika mūziķiem pateicās ar ilgstošām ovācijām, pēc kurām Aerosmith atgriezās uz skatuves un izpildīja par roka un hip - hopa klasiku kļuvušo Walk This Way.

Grupa Aerosmith, kas nākamotrdien, 3.jūlijā, uzstāsies Rīgā, ir apstiprinājusi visas ēdienkartes prasības, saskaņā ar kurām leģendārās rokgrupas dalībnieki uz pusdienu galda Rīgā vēlas redzēt dažādus zivju un gaļas ēdienus, kā arī alu, kas transportēts no ASV, informēja koncertaģentūra FBI.

Telpā, kur grupa kopīgi ieturēs pusdienas, esot jāatrodas tropiskiem augiem, dīvānam, grīdas stāvlampām un galdam, pie kā iespējams pusdienot desmit personām. Ēdienu un dzērienu prasību saraksts, ko organizatori saņēma no Aerosmith, kopumā veido desmit lapaspuses. Tajā tiek minēts, ka Aerosmith dalībnieki pusdienās vēlas baudītu zivju ēdienus (zobenzivs, tuncis, Aļaskas lasis), maigu liellopu fileju un vistu, kas gatavoti pēc šefpavāra labākajām receptēm. Garnējumam - cepti kartupeļi, brūnie rīsi, tvaicēti brokoļi un svaigi dārzeņi. Tāpat tiek prasīti arī svaigi kāposti un ingvers. Uz galda jāatrodas vairāku šķirņu āboliem, banāniem, veseliem citroniem, sarkanajām vīnogām bez kauliņiem, ananāsiem, melonei un arbūzam.

Aizkrauklē par pircēja piedāvāto summu ir iespējams iegādāties ledus halli, par ko interesi izrādījuši investori no Krievijas un Ķīnas, atklāj Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis.

Viņš norādīja, ka lēmumu pārdot ledus halli pieņēmis tās īpašnieka, uzņēmuma SIA Gaisma īpašnieks Juris Garda, jo pēdējo vismaz trīs līdz četru gadu laikā gan uzņēmumam, gan Aizkraukles novadam un pilsētai kopumā ir spiedīgi finanšu apstākļi. Ja izdotos pārdot šo īpašumu, varbūt būtu iespējams vismaz daļēji norēķināties ar kreditoru.

Runājot par spiedīgajiem apstākļiem, Letinskis atzīmēja, ka viens no faktoriem bijusi ekonomiskā situācija valstī, kas radījusi apgrūtinājumu pašvaldībai sniegt atbalstu halles darbībai. Taču vēl viens faktors bija tas, ka 2009.gadā beigusi funkcionēt Aizkraukles rajona padome.

Valsts kontroles (VK) pabeigtajā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) revīzijas ziņojumā kā būtiska problēmsituācija, kas skar visus pārvaldniekus, iezīmēta dzīvojamo māju remontdarbu finansēšana no pārvaldnieka puses, norāda RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma

Viņa skaidro, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus, kā arī nodrošina visām dzīvojamām mājām pamatpakalpojumus no saviem līdzekļiem un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem.

RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Mēģināt uz Rīgu dabūt vēl vienu pasaules hokeja čempionātu, šā sporta veida federāciju Latvijā esot pierunājis ekspremjers Aigars Kalvītis. To intervijā laikrakstam Dienas bizness atklaj uzņēmējs Latvias Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans. Viņš arī norāda, ka ir gatavs pats būvēt jaunu hokeja halli, ja to atteiksies darīt valsts vai Rīgas pašvaldība.

Jūs esat paudis apņēmību panākt, lai 2014. gadā pasaules hokeja čempionāts atkal notiktu Rīgā. Cik lielas, jūsuprāt, ir Latvijas izredzes šajā jomā?

Konkurence ir liela, bet mums ir izredzes. Manā uztverē — ne mazākas par 80 %.

Kas jums ļauj būt tik optimistiskam?

Viegli jau, protams, nebūs, bet mūsu galvenā priekšrocība ir tā, ka mēs labvi noorganizējām šoi paqsaules čempionātu 2006. gadā, cilvēki starptautiskajā hokeja federācijā to vēl atceras. Ir labas atsauksmes par to, kas šeit notika. Šeit notikušais čempionāts tiek vērtēts pat labāk par to, kas notkika Čehijā.

«Halle slēgtā pasākumā tiks atklāta 1. jūlijā, bet publiski - 2. jūlijā,» jautāts, kad tirdzniecības centrā Bērnu pasaule tiks atklāta Blue Shock Race jaunā Rīgas elektrokartingu halle, biznesa portālam db.lv pastāstīja Blue Shock Race dibinātājs un valdes loceklis Artis Daugins. Šobrīd projektā ir investēti 200 tūkstoši eiro.

Kārtojot visas formalitātes, halles atklāšana Matīsa ielā 25 nedaudz iekavējusies - sākotnējais mērķis bija to atvērt maija beigās. «Šis ir milzīgs projekts un nav daudzi, kam ir pieredze šajā lauciņā. Līdz ar to mums kā pionieriem jārisina daudz lietas, par ko neviens nezina, bet tas ir normāls pionieru pienākums, atrisināt, tā, lai nākošajiem un pašiem būtu labāk un vieglāk,» sacīja Blue Shock Race dibinātājs.

Pirmā Blue Shock Race Rīgas elektrokartingu halle atradās modes un izklaides centrā Rīga Plaza, taču tika aizvērta šā gada aprīlī. «Startējot ar šo pilotprojektu, mums telpu līgums bija noslēgts uz vienu gadu, pēc tam šīs telpas bija jāatstāj. Rīga Plaza nāca ar priekšlikumiem pārcelt halli uz blakus telpām, bet, izvērtējot visus piedāvājuma aspektus, iespējas un nākotnes vajadzības, mēs nolēmām veidot lielo kartingu halli un diemžēl tik daudz vietas Rīga Plaza mums nebija.

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

2014. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 69 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinājumā ar 2013. gadu AER patēriņš ir pieaudzis par 1,2%, ko ietekmēja saražotās kurināmās koksnes pieaugums. Salīdzinot ar 2004. gadu, AER patēriņš Latvijā pieaudzis par 12%.

Galvenie AER veidi Latvijā – kurināmā koksne un hidroresursi – 2014. gadā veidoja 34,4% no kopējā energoresursu patēriņa.

Kurināmā koksne ir visizplatītākais AER, un tās īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā ir palielinājies no 23,4% 2010. gadā līdz 30,2% 2014. gadā. Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā 2014. gadā bija 82,1%, kas ir par 3,4 PJ jeb 4% vairāk nekā 2013. gadā.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš 2014. gadā ir pieaudzis par 6% salīdzinājumā ar 2013. gadu, arī sektoru griezumā ir vērojamas patēriņa izmaiņas. Palielinājās kurināmās koksnes īpatsvars gan mājsaimniecībās, gan pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Galvenie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, pārsvarā izmantojot malku (85%). 2010. gadā patērētās kurināmās koksnes īpatsvars mājsaimniecībās bija 42,9%, 2013. gadā – 45,4%, bet 2014. gadā – 46,3%.

Kopējais atjaunīgo energoresursu patēriņš (AER) Latvijā 2013. gadā bija 68 gigadžouli (GJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinājumā ar 2012. gadu AER patēriņš samazinājās par 2,5%. Tas ir saistīts ar elektroenerģijas ražošanas apjomu samazinājumu hidroelektrostacijās. 2013. gadā saražotais elektroenerģijas apjoms hidroelektrostacijās bija 2912 gigavatstundas (GWh), kas ir par 21,9% mazāk nekā 2012. gadā.

Latvijas energobilancē AER ir nozīmīga vieta. Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne un hidroresursi, kas 2013. gadā aizņēma 34,2% no kopējā energoresursu patēriņa. Mazākā mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze, biodegviela, salmi un cita biomasa. Saules enerģija šobrīd tiek izmantota tikai ļoti nelielos apjomos.

Kurināmās koksnes īpatsvars Latvijas energoresursu izmantošanā tradicionāli ir bijis ievērojams, pateicoties tās pieejamībai, līdz ar to kurināmā koksne ir visizplatītākais atjaunīgais energoresurss Latvijā. Jau vairākus gadus kurināmā koksne stabili aizņem ceturto daļu (2010. gadā – 25,6%, 2011. un 2012. gadā – 25,4%, 2013. gadā – 28%) no kopējā energoresursu patēriņa. Savukārt tās īpatsvars starp AER 2013. gadā bija 78%.

2014. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 30,8%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 2010. gadā (23,5%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Vienlaicīgi dabasgāzes gāzes patēriņš samazinājās par 7,4%, un 2014. gadā tā īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 24,1%. Enerģētiskā atkarība samazinājusies no 43% 2010. gadā līdz 37% 2014. gadā.

2014. gadā Latvijā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,1 petadžouli (PJ), kas ir par 0,5% vairāk nekā 2013. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies. Salīdzinoši 2004. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,7 PJ, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2014. gadā.

2014. gadā pārveidošanas sektors, kas ietver elektroenerģijas ražošanu un siltumenerģijas ražošanu pārdošanai, patērēja 47,1 PJ energoresursu un saražoja 35,6 PJ enerģijas, no tās 25,7 PJ siltumenerģijas un 10,8 PJ elektroenerģijas. Pārveidošanas sektorā Latvijā pārsvarā izmanto neatjaunīgo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās (no 81,0% 2010. gadā līdz 64,3% 2014. gadā). Kopš 2010. gada atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars pieauga par 18,6% un 2014. gadā sasniedza 35,1% no patērētājiem energoresursiem pārveidošanas sektorā.

Dārgākās popmūzikas dāmas Britniju Spīrsu vai Madonnu, kuru uzstāšanās honorārs mērāms vairākos miljonos dolāru, Latvijā neredzēsim, šodien, 4.decembrī, vēsta laikraksts Diena.

"Aerosmith, Muse, Eltons Džons, — viņi Latvijā šogad jau redzēti, sestdien Rīgā bija Eliss Kūpers, otrdien uz Arēnas Rīga skatuves kāps Braiens Adamss, nedēļas nogalē — Džo Kokers, bet pirmdien Vanesa Meja. Šķiet, ka Latvijā ārvalstu zvaigznes viesojas arvien biežāk un vairāk, tiesa, kā atzīst koncertu rīkotāji, līdz megazvaigznēm tomēr neaizsniegties. Piemēram, dārgākās popmūzikas dāmas Britniju Spīrsu vai Madonnu, kuru uzstāšanās honorārs mērāms vairākos miljonos dolāru, neredzēsim. Latvijā trūkst lielu pasākumu norises vietu, kā arī ir šaubas, vai 50 000 cilvēku atļautos par biļeti maksāt vismaz 50 latu. Tomēr tikai tādā gadījumā var palikt plusos," norāda laikraksts.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

2007.gada 19.decembrī Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par 42 218,30 latu lielu naudas soda un tiesiskā pienākuma piemērošanu SIA Latvijas propāna gāze (LPG), kas atrodoties dominējošā stāvoklī sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu dzīvojamo mājām Ventspils pilsētā un Ventspils pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumu tirgos, ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, liecina padomes sniegtā informācija medijiem.

LPG Ventspils namu apsaimniekotājiem izvirzīja nepamatotas prasības, kā arī mērķtiecīgi radīja šķēršļus citu tirgus dalībnieku darbībai šajā tirgū, norāda Konkurences padome.

29.06.2006. KP saņēma Ventspils pašvaldības un dzīvojamo māju apsaimniekotāju iesniegumu izvērtēt SIA Latvijas propāna gāze (LPG) darbības likumību, tajā skaitā sūdzoties par to, ka LPG ir ieplānojusi pārtraukt patērētāju apgādi ar sašķidrināto naftas gāzi pa cauruļvadiem no gāzes tvertnēm, nodrošinot sašķidrinātās naftas gāzes piegādi patērētājiem balonos, noslēgt līgumu ar LPG par dzīvojamo māju gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi, maksājot 1,12LVL no katra dzīvokļa mēnesī, un izvirzot prasības dzīvojamo māju apsaimniekotājiem, ja mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehnisko apkopi (hermētiskuma pārbaudi) veiktu cita licencēta firma.

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.

Kompānija NA Mārupē ceļ ražošanas, noliktavu un biroju kompleksu, kurā paredzēts investēt 3 milj. Ls, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Paredzēts, ka 5 500 kv. m lielais ražošanas, noliktavu un biroju komplekss, kas atradīsies uz 2 ha zemes, ekspluatācijā tiks nodots šogad maijā.

"Tur būs noliktava, biroja telpas un visas darbnīcas – mehāniskās, elektroniskās, krāsotavas, iespējams, arī filmēšanas paviljons," stāsta valdes priekšsēdētājs. "Jaunais komplekss ir skats uz nākotni. Šie plāni ietilpst mūsu attīstības stratēģijā – Kompānijai NA ir vajadzīgas plašākas telpas. Šobrīd esam noīrējuši ļoti daudzas telpas kinostudijā Šmerlī, kuras nav pietiekamas mūsu darbības nodrošināšanai, tāpēc darbs ir neefektīvs, grūts. Jaunajā kompleksā plaši varēsim attīstīt visus trīs firmas darbības virzienus."

Latvijas dzīvojamā fonda kopējā platība 2007.gada beigās sasniedza 60.1 miljonu kv.m. Apmēram divas trešdaļas no visa dzīvojamā fonda atrodas pilsētu teritorijā, bet viena trešdaļa - lauku teritorijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viens no galvenajiem dzīvojamā fonda raksturojošiem rādītājiem ir dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju, 2000. gadā tā bija 22.6 kv.m., 2006. gadā – 25.7 kv.m. un 2007. gadā – 26.4 kv.m.

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā mainījās dzīvojamā fonda īpašuma struktūra. Privātā sektora īpatsvars dzīvojamā fondā no 76% 2000. gada beigās palielinājies līdz 87% 2007. gada beigās.

2007. gadā aktīvi turpinājās jaunu dzīvojamo māju būvniecība. Pērn ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 1.2 milj. kv.m., no tām par iedzīvotāju līdzekļiem – 474 100 kv.m. jeb 40% no visu ekspluatācijā pieņemto māju kopējās platības. Dzīvojamo māju pieņemšana ekspluatācijā 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājusies par 46%.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas nami Rīgas Kongresu nama Lielās zāles pārveidošanā par mūsdienīgu koncertzāli ieguldīs trīs līdz četrus miljonus latu, šodien žurnālistiem atklāja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Pašlaik Lielajā zālē ir 1200 skatītāju vietas, bet pēc pārbūves darbiem zālē skatītāju sēdvietu skaitu paredzēts palielināt līdz 1600 vietām.

«Tuvākajā laikā varētu tikt izsludināts konkurss arhitektiem, bet labākajā gadījumā, ja nekas netraucēs, tad nākamā gada beigās Rīgas Kongresu nama daļa, kurā atrodas Lielā zāle, varētu tikt slēgta uz pusotru gadu, kuru laikā noritētu visi pārbūves darbi. Ceru, ka visi darbi varētu tikt pabeigti pat ātrāk nekā pusotra gada laikā,» sacīja Šlesers.

Viņš atklāja, ka laikā, kamēr Lielā zāle tiks slēgta, aktīva kultūras dzīve Rīgas Kongresu namā neapstāsies, jo Jaunajā zālē turpinās darboties Teātra observatorija, kā arī darbosies kafejnīca, kuru paredzēts pārveidot par omulīgu klubiņu, kur aktieri tiekas ar skatītājiem.

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš Latvijā bija 188,7 petadžouli (PJ), kas ir par 1,4 % vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Desmit gadu laikā energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies un saglabājies vienā līmenī. Salīdzinājumam 2005. gadā Latvijā patērēja 192,1 PJ energoresursu, kas ir tikai par 1,8 % vairāk nekā 2015. gadā.

Pēdējos gados mainījusies energoresursu patēriņa struktūra – samazinājies dabasgāzes un palielinājies citu energoresursu, sevišķi kurināmās koksnes patēriņš. Tas nodrošināja enerģētiskās atkarības samazināšanos no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā. Desmit gadu laikā dabasgāzes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā sarucis par 5,3 % un 2015. gadā bija 24,4 %. Vienlaicīgi kurināmas koksnes patēriņa īpatsvars pieauga par 4,5 % un 2015. gadā sasniedza 30,2 %. Citu energoresursu, tai skaitā salmu, biogāzes un biodegvielas, kopējais patēriņš palielinājās no 0,7 PJ 2005. gadā līdz 8,0 PJ 2015. gadā.

Ar zeltu un rubīnu pārklātais Mercedes SLR McLaren, ko radījis šveicietis Ueli Anlikers (Ueli Anlinker) drīz nonāks pārdošanā, un tā cena paredzma vienpadsmit miljonu ASV dolāru apmērā, raksta thelocal.ch.

Klasiskā modeļa jaunā un zeltītā versija nav katra autobraucēja gaumē, tomēr šī modeļa radīšanā ieguldīti 30 tūkstoši stundu darba, un automašīnas pārveidošanas procesā tika iesaistīti 35 cilvēki. Automašīnu rotā 600 rubīni, tomēr 24 karātu zelta daudzums, kas izlietots mašīnas izdaiļošanā, netiek atklāts.

U. Anlinkeram ir 35 gadu pieredze automašīnu nozarē, bet šī Mercedes pārveidošanai viņš veltīja 13 mēnešus. Autors nodēvējis automašīnu par «Sarkano zelta sapni». Ar zeltu pārklātas tādas automašīnas detaļas kā durvju rokturi, priekšējie un sānu radiatori, automašīnas markas logo.

Ministru kabinets otrdien atvalstīja noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz vairākkārtīgu kadastrālajām vērtību pieaugumu.

Atbilstoši jaunajai, Noteikumos Nr. 305 noteiktai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi (1. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām (1. tabula).

Meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi (2. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām (2. tabula).

Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī - aptuveni 2 reizes (3. tabula). Minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valde šodien, 31.oktobrī ir nolēmusi drošības apstākļu dēļ nekavējoties pārtraukt stadiona īpašumā esošās ledus halles ēkas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāku Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārbaužu laikā tika konstatēts, ka halles tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām, bet ledus halles privātais nomnieks SIA Sāgas fonds līdz šim ir izvairījies nodrošināt piekļuvi hallei, lai stadiona administrācija varētu veikt nepieciešamo izpēti un pildīt BVKB norādījumus. Papildus tam 28.oktobrī tika konstatēti nopietni bojājumi ledus halles elektroapgādes tīklos.

«Diemžēl mums kā halles īpašniekam nebija citas iespējas, kā slēgt ledus halli. To, cik drošas ir, piemēram, acīmredzami sarūsējušās halles jumta konstrukciju kopnes, noteiks ekspertīze, taču nevaram neņemt vērā būvniecības uzraugu brīdinājumus par halles drošumu, kaut arī halles privātais nomnieks nereaģē uz mūsu aicinājumiem risināt šo jautājumu. Ledus halles privātajam nomniekam esam gan rakstījuši, gan zvanījuši, gan gājuši pārbaudē ar tiesu izpildītāju, taču neesam pat ielaisti hallē. Pagājušajā nedēļa lietus laikā arī sadega halles elektrības sadalne, kas ir vēl viens faktors, kas norāda uz ēkas slikto tehnisko stāvokli un riskiem apmeklētāju veselībai un dzīvībai» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Ledushalli Liepājas metalurgs un SIA Ledushalle Liepājas metalurgs kapitāla daļas savā īpašumā iegūst SIA Liepājas Olimpiskais centrs, kas iesniedzis izdevīgāko finanšu piedāvājumu – iegādāties halli ar firmas kapitāla daļām par 500 tūkstošiem eiro, raksta liepajniekiem.lv

Tādu lēmumu ir pieņēmis maksātnespējīgās akciju sabiedrības Liepājas metalurgs administrators Haralds Velmers. Pirkumu Liepājas dome jau bija plānojusi, vēloties saglabāt ledushalli par pilsētai svarīgu sporta objektu. Tādēļ septembrī dome nolēma palielināt LOC pamatkapitālu par 100 tūkstošiem eiro. Par halli LOC norēķināsies, ņemot kredītu, savukārt, lai to Olimpiskajam centram palīdzētu atdot, pašvaldība turpmākos četrus gadus par tādu pašu summu katru gadu palielinās uzņēmuma pamatkapitālu. Darījums ar "Liepājas metalurgu" vēl būs jāapstiprina domei.

Liepājas ledushalli vēlējies pirkt vēl kāds pretendents – SIA R89, kurš piedāvājis vien 141 tūkstoti eiro. Ja piedāvājumi ir tik atšķirīgi, vai pašvaldība nav stipri pārmaksājusi, Kurzemes Vārds jautāja domes izpilddirektora vietniekam Ronaldam Fricbergam, kurš skaidroja, ka otra pretendenta cena nebija adekvāta. Iepriekš Latio pēc bankas Citadele pasūtījuma bija vērtējis īpašumu, un tā summa bija krietni virs Liepājas domes minētās summas. Arī pēc pašvaldības pasūtījuma tika veikti divi atsevišķi īpašuma vērtējumi, un Citadelei pierādīja, ka piedāvājums ir visadekvātākais – tā ir ātrās realizācijas cena, tur notika diezgan liela tirgošanās ar Citadeli.