Čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs vakar drīz vien pēc aizturēšanas atbrīvots un devies mājās, aģentūrai LETA apstiprināja advokāts Oskars Rode.

Advokāts arī atzina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku veiktās procesuālās darbības ar Abdulmuslimovu neesot saistītas ar Latvenergo amatpersonu lietu, kuras materiāli tika nopludināti medijiem.

Jautāts, vai aizturēšana bija saistīta ar kādu citu lietu, par kuru plašsaziņas līdzekļi jau agrāk vēstījuši, Rode atzīmēja, ka viņš īpaši čakli neseko līdzi mediju ziņām, tomēr par lietu, saistībā ar kuru tika aizturēts Abdulmuslimovs, viņš nekad agrāk neesot dzirdējis.

Kā ziņots, saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju KNAB darbinieki vakar aizturēja Abdulmuslimovu. Viņa aizturēšanas iemesli joprojām nav precīzi zināmi. Vairākus lielus pārtikas pārstrādes un citu nozaru uzņēmumus apvienojošā holdinga AB Holding vadītājs un līdzīpašnieks tika aizturēts policijas ēkā, kas atrodas Rīgā, Gaujas ielā.

Pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka valdi pametuši uzņēmēji Bislans Abdulmuslimovs un Vasilijs Meļņiks, liecina informācija Lursoft.

Kā B. Abdulmuslimovs, tā V. Meļņiks SIA Baltijas marka valdē darbojās kopš 2010. gada 8. marta, kad uzņēmums tika dibināts. V. Meļņiks ir arī SIA Eiroholdings – vienas no Baltijas marka īpašniecēm – vienīgais valdes loceklis, liecina informācija Lursoft.

Viņu vietā 9. oktobrī par vienīgo Baltijas marka valdes loceklis iecelts Edgars Rubīns, kuram pilnībā pieder apsardzes un drošības uzņēmums SIA Bars Security, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur SIA Baltijas marka. E. Rubīns darbojas arī sev piederošā uzņēmuma valdē.

SIA Baltijas marka pamatkapitāls ir divi tūkstoši Ls, un uzņēmums reģistrēts Duntes ielā 11. Uzņēmums pieder SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Kā jau minēts, Eiroholdingu vada V. Meļņiks, savukārt Rēzeknes gaļas kombināta valdē darbojas Rizvans Abdulmuslimovs un Vladimirs Jegorčenko. B. Abdulmuslimovs kopā ar Gunti Piteronoku darbojas kombināta padomē.

Viena no pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka bijušajām īpašniecēm SIA Rēzeknes gaļas kombināts, vērsusies tiesā ar pieteikumu ierosināt SIA Baltijas marka maksātnespējas lietu. Iepriekš SIA Baltijas marka ietilpa Bislana Abdulmuslimova holdingā AB Holding.

SIA Baltijas marka 2010. gada martā nodibināja pazīstamais uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kas plānoja ar šo zīmolu produktu virzību ārpus Latvijas. Pirmās kravas ar Baltijas markas preču zīmi jau tā paša gada jūlijā tika nosūtītas uz NVS valstīm. Baltijas marku konsultēja bijušais veselības ministrs un bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre. Jau toreiz tika norādīts, ka uzņēmumam nācies atteikt diviem lieliem potenciālajiem sadarbības partneriem, jo pietrūka nepieciešamo apjomu.

«Mērķis tam ir nodarboties ar lauksaimniecību — gan ražošanu, gan pārstrādi, gan arī tirdzniecību. Vairāk neko par šo projektu negribu teikt. Ideja ir šajā projektā iesaistīt vairāk nekā divdesmit uzņēmumus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas,» iepriekš skaidroja V. Meļņiks.

Lai gan publiski apgalvots, ka par SIA Daudznozaru kompānija Daugava puses kapitāldaļu īpašnieku te kļūstot, te atkal nekļūstot uzņēmums, kas tiek saukts par «Bislana Abdulmuslimova vadīto AB holdingu, kura lielākie uzņēmumi pašlaik nodarbojas galvenokārt ar gaļas un zivju pārstrādi», patiesība esot nedaudz cita – kā rāda portāla pietiek.com noskaidrotais, patiesībā SIA AB Holding ir tikai gandrīz tukša izkārtne ar mikroskopiskiem saimnieciskās darbības datiem.

Abdulmuslimova kā valdes locekļa vadītā SIA AB Holding, kurā padomes priekšsēdētāja posteni ieņem Jurģis Liepnieks (padomes locekļi ir arī bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzņēmēji Guntis Piteronoks un Andris Bite), pagājušo gadu beigusi ar rezultātiem, kas uzņēmumam neļautu pat sapņot par tāda kaut smagā finansiālā stāvoklī esoša, bet ievērojama uzņēmuma kā DK Daugava iegādi, skaidro pietiek.com. Kā rādot Lursoft dati, AB Holding pagājušo gadu beidzis ar 28,5 tūkstošu latu apgrozījumu un 3563 latu peļņu, turklāt tam arī nav bijis nevienas meitas sabiedrības.

AB Holding dibinātājs un Rēzeknes un Daugavpils gaļas pārstrādes un zivju pārstrādes rūpnīcu līdzīpašnieks Bislans Abdulmuslimovs intervijā Delovoj vesti norāda, ka netic kolektīvajām atlīdzību prasībām, tādēļ pats plāno pieprasīt kompensācijas par zaudējumiem.

Pirms pusgada Abdulmuslimovs lika likmes uz Krievijas tirgu – viņa produkcija tika tirgota veikalos Maskavā, Sanktpēterburgā, Smoļenskā un Pleskavā, taču tagad gaļas tirdzniecība ir pakļauta Krievijas noteiktajam embargo.

«Mēs bijām pirmajās vietās, skatoties pēc gaļas pārstrādes izstrādājumu eksporta no Latvijas uz Krieviju,» viņš saka. Citu Latvijas ražotāju eksports uz šo valsti bija daudz pieticīgāks. Ja aizliegums attieksies arī uz šprotēm, tiks apstādināta 99% no uzņēmuma zivju apstrādes darbības, stāsta uzņēmējs, kurš skaidro, ka zina, kādēļ pagaidām šprotes nav iekļautas aizliegumā. Pēc viņa domām, Krievija skatījusies, ka to imports no ES valstīm nav lielāks par 0,1% no kopējā apjoma. Tādēļ – kāda jēga ko aizliegt, ka tas ne īpaši spēcīgi kaitē Eiropai, retoriski vaicā uzņēmējs.

Koncerns AB holdings turpmāk paplašinās lauksaimniecības un pārtikas biznesu, pievēršoties arī aitu audzēšanai, tādējādi apgādājot ar izejvielu gaļas pārstrādes uzņēmumus Rēzeknē un Daugavpilī, biznesa portālam Nozare.lv atzina holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš gan neatklāja investīciju apmēru ganāmpulkā, norādot, ka šķirnes dzīvnieki iepirkti Eiropas Savienībā.

«Šovasar Eiropā esmu iepircis 1000 aitas un aunus, kuri tiks audzēti kādā saimniecībā Latgales pusē. Gribu pārliecināties, vai konkrētās šķirnes dzīvnieki būs piemēroti Latvijas klimatam, neslimos un dos ģenētiski augstvērtīgus pēcnācējus. Plānojam izvērst augstvērtīgu gaļas dzīvnieku ražošanu ar mērķi apgādāt Rēzeknes un Daugavpils gaļas kombinātus ar izcilu izejvielu kūpinājumu ražošanā,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī atzina, ka holdinga uzņēmumiem ir būtiski apstrādāt pašiem savu izejvielu, jo šogad plānota paplašināšanās specifiskos eksporta tirgos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki trešdien aizturējuši uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu, liecina neoficiālā informācija.

Čečenu izcelsmes uzņēmēja aizturēšanas iemesli nav zināmi. Vairākus lielus pārtikas pārstrādes un citu nozaru uzņēmumus apvienojošā holdinga AB Holding vadītājs un līdzīpašnieks aizturēts policijas ēkā Gaujas ielā, Rīgā.

KNAB pagaidām aizturēšanas faktu oficiāli neapstiprina un nekādus komentārus nesniedz. KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs sacīja, ka iestāde nekomentē atsevišķas procesuālas darbības.

Mediji iepriekš vēstījuši, ka Abdulmuslimovs ilgstoši bijis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, pārbaudīta arī viņa saistība ar iespējamu neatļautu politisko partiju finansēšanu.

Uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts dalībniekos notikušas izmaiņas, kopš ceturtdienas, 6. decembra, par 12,5% daļu līdzīpašnieku kļūstot Sergejam Kuzņecovam, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Viņš šīs uzņēmuma daļas ar ieguldījumu 8,2 tūkst. Ls apmērā iegādājies no līdzšinējās dalībnieces Ingas Piteronokas.

Pārējo dalībnieku ieguldījums SIA Rēzeknes gaļas kombināts ir palicis nemainīgs – Bislanam Abdulmuslimovam pieder 25% daļu ar ieguldījumu 16,4 tūkt. Ls apmērā, Vinetai Piteronokai – 37,5% daļu ar ieguldījumu 24,6 tūkst. Ls apmērā, bet Rozai Džamaldajevai – 25% daļu ar 16,4 tūkst. Ls ieguldījumu.

SIA Rēzeknes gaļas kombināts, kurš, vērtējot pēc 2011. gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, ir 196. lielākais Latvijas uzņēmums un 12. lielākais Latvijas uzņēmums pārtikas nozarē, reģistrēts 2001. gadā. Tā pamatkapitāls ir 65,6 tūks. Ls, un darbības veids ir gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīgas iela 22, Rēzekne.

Uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs pēc koncerna AB holdings reorganizācijas un tā kapitāldaļu pārņemšanas atbalsta ideju izveidot piena pārstrādes koncernu kā pretsparu Krievijas investoru izveidotajam Food Union, kurš, pēc viņa prognozēm, agri vai vēlu tiks pārdots franču kompānijai Danone.

«Viens ir skaidrs - ja gribam saglabāt vietējo piena pārstrādi, jāveido liels koncerns. Piemēram - AS Rankas piens, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens - tie ir lieliski uzņēmumi, tomēr to apgrozījums, tirgus daļa un zīmoli nav spēcīgi. Tikai jauns piena pārstrādes holdings varēs veidot pretsvaru AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens (VP) apvienotajam koncernam Food Union,» norāda Abdulmuslimovs.

Jautāts, kāpēc būtu jāveido pretspars un vai tiek prognozētas izmaiņas piena tirgū, viņš norādīja, ka izmaiņas būs un to shēma būs «visai vienkārša».

Uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam piederošais AB Holding iegādājies Latvijas inovatīvo sukāžu ražotājas SIA RicBerry 50% daļu no uzņēmuma līdzīpašnieces, operdziedātājas Ievas Viļumas, informēja uzņēmumā.

Darījuma summu puses neatklāj.

Uzņēmuma ikdienas vadību pēc iegādes kopīgi īstenos Abdulmuslimovs un uzņēmuma līdzīpašniece - operdziedātāja Ieva Viļuma.

«Mans mērķis ir izveidot RicBerry par pasaules mēroga eko saldumu ražotāju, kura kapitalizācija nākamajos piecos gados pārsniegs šodien holdingā iekļautos uzņēmumus. Holdingam sadarbība ar šo Latvijas uzņēmumu ir laba iespēja ieiet Rietumvalstu slēgtajos pārtikas tirgos, pārsteidzot tos ar eko inovāciju Made in Latvia,» norādījis Abdulmuslimovs.

Tāpat viņš norādīja, ka šī nebūs holdinga pēdējā investīcija šogad.

«Atšķirībā no vairuma darījumu Latvijā mēs sadarbībai izvēlējāmies tādu modeli, kur jaunie dibinātāji varētu komfortabli turpināt inovācijas un paaugstināt zīmola potenciālu. Apvienojoties, nevis pārdodoties skandināvu milžiem, varam vairot Latvijas pārtikas meistaru tradīcijas, saglabājot darbvietas un pozicionējot Rīgu kā eko pārtikas lielpilsētu,» norāda uzņēmējs.

Koncerns AB Holding tuvākajos gados plāno produkcijas eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras tirgum piedāvājot īpašus «halal» pelmeņus ar brieža gaļu, kūpinātas brieža un arī zirga gaļas desas, atzīst holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš norādīja, ka minētā reģiona tirgus ir ļoti perspektīvs, tomēr jārēķinās ar garšas īpatnībām un ļoti augstām kvalitātes prasībām.

«Pagājušajā gadā premjera vadībā liela delegācija brauca uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru un citām reģiona valstīm. Politiķi «atvēra durvis» uz šo tirgu, tālāk ir biznesa uzdevums - to apgūt. Reģionā darbojas kompānija Hassad food - tas ir valsts fonds ar septiņu miljardu gada apgrozījumu, kas nodarbojas ar pārtikas produktu iepirkumiem arābu tirgiem. Vienīgais, kas viņus ieinteresēja Latvijā, ir lauksaimniecības produkcija un «halal» gaļa, kas iegūta atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. Šajā reģionā ļoti iecienīta kūpināta desa, kur iespējami daudz piparu un sāls. Tāpat ļoti lielā cieņā brieža un zirga gaļa un tās izstrādājumi. Piemēram, mēs sākām pārrunas par iespējām piegādāt reģionam vītinātu «halal» briežu un arī zirga gaļas desu,» sacīja Abdulmuslimovs.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Daugavpils gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja amatu pametis čečenu izcelsmes Latvijas uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valde turpina darboties divu amatpersonu sastāvā. Valdes priekšsēdētājas amatā darbojas uzņēmuma 50% kapitāldaļu īpašniece Julita Burova, bet valdes locekļa amata pienākumus pilda otrs līdzīpašnieks (atlikušo 50% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks) Mairis Trupavnieks.

Izmaiņas reģistrētas 13. maijā.

B. Abdulmuslimovs turpina ieņemt amatus piecos citos uzņēmumos, tostarp SIA Rēzeknes gaļas kombināts un a/s Ventspils zivju konservu kombināts, kā arī ir vairāku uzņēmumu kapitāldaļu turētājs.

2013. gadā SIA Daugavpils gaļas kombināts apgrozīja 4,8 miljonus latu, bet peļņa veidoja 92 tūkstošus latu. Uzņēmumā strādāja vidēji 86 darbinieki.

«Lai kāda būs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) oficiālā versija notikušajai uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova aizturēšanai uz vairākām stundām, jau pašlaik informēti avoti tiesībsargājošās iestādēs izteikuši versijas, ka notikušais, visticamāk, esot bijis kā brīdinājums čečenu izcelsmes uzņēmējam,» ziņo portāls pietiek.com.

Portāls uzskaitījis tā rīcībā nonākušos Latvijas drošības iestāžu un privāto drošības struktūru ziņojumus par uzņēmēja darbības «ēnas pusi».

Pēc pagaidām neapstiprinātas informācijas, pie KNAB vērsies kāds ar degvielas biznesu saistīts miljonārs, dāsns partiju sponsors ar ietekmi politiskajās aprindās, sūdzoties par B. Abdulmuslimova draudiem pārņemt viņa biznesu. Tādēļ KNAB akcija, iespējams, tiešām nav bijusi saistīta ar Latvenergo noplūdes lietu, kā tika ziņots iepriekš, un bijusi vien spēka demonstrācija un brīdinājums B. Abdulmuslimovam, pauž portāls.

Pirms pāris gadiem B. Abdulmuslimovs gribējis ar spēku pārņemt Vienotības sponsora, tagad viena no Einara Repšes, Edgara Jaunupa un Dana Titava biedrības Latvijas attīstībai dibinātāja Ulda Mierkalna mežistrādes biznesu SIA Pata AB. Toreiz «problēma» atrisināta, U. Mierkalnam nolīgstot Mārtiņam Tenbergam piederošo apsardzes firmu TM security, vēsta medijs Šīs nesaskaņas aizsāka čečenu grupējuma un no bijušo Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta virsnieku kodola izveidotās TM security sarežģītās attiecības, kas šā gada februārī rezultējās B. Abdulmuslimova un apsardzes firmas TM security īpašnieka M. Tenberga konfliktu uzbeku nacionālās virtuves restorānā Bruņinieku ielā, turklāt konfliktā bija iesaistīts arī ierocis. Sarunas karstumā B. Abdulmuslimovs izvilcis ieroci un pielicis to pie M. Tenberga galvas, portālam Pietiek.com iepriekš stāstījuši aculiecinieki.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs palielinājis dalību savā vadītajā uzņēmumā AB Holding līdz 100%, atpērkot holdinga daļas no 12 Latvijas uzņēmumiem.

Līdz šim Abdulmuslimovam piederēja 33,4% holdinga kapitāldaļu, par kuru īpašnieku uzņēmējs kļuva pērn oktobrī, kad savas 5,55% daļas katrs uzņēmējam pārdeva SIA Freedomlab, SIA Vērdiņš Pluss, SIA Skonto FC, SIA Latbord, Daugavieši un Pildne.

Līdz šim 66,6% AB Holding kapitāldaļas piederēja 12 Latvijas uzņēmumiem, no kuriem daži ir labāk zināmi, bet daži - plašākai sabiedrībai nepazīstami. Tie ir - a/s Ventspils zivju konservu kombināts, SIA GoAdventure, SIA RGK Security, SIA A.R. BCC, SIA AZ-Inter, SIA Baltic Metal Company, SIA Bars Security Inkasso, SIA Baltic Wood Company, SIA Daugavpils gaļas kombināts, SIA Karavela, SIA RGK būve un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Vairāku lielu pārtikas pārstrādes un citu nozaru uzņēmumus apvienojošā holdinga SIA AB Holding padomē vairs nedarbosies polittehnologs Jurģis Liepnieks un padomes loceklis Ēriks Jēkabsons, liecina uzņēmuma prezidenta Bislana Abdulmuslimova paziņojums. Līdz ar to AB Holding sastāvā turpmāk nebūs arī puaro.lv.

Viņš norāda, ka SIA AB Holding nolēmis pakāpeniski atteikties no līdzdalības uzņēmumos, kuru darbība nekā nav saistīta ar holdinga pamatbiznesu - pārtikas ražošanu un pārstrādi. «Šajās nozarēs esam sevi pierādījuši kā stabili spēlētāji un nākotnē visus spēkus uz uzmanību vēlamies koncentrēt tikai šajā virzienā,» norāda B. Abdulmuslimovs.

AB Holding pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumi eksportē zivju un gaļas produkciju uz 37 valstīm un pagājušajā gadā sasniedza apgrozījumu vairāk kā 50 milj. Ls apmērā. Čečenu tautības uzņēmējs B.Abdulmuslimovs ir vienīgais holdinga dibinātājs. Tajā ietilpst Rēzeknes gaļas kombināts, Daugavpils gaļas kombināts, Ventspils zivju konservu kombināts, Karavela un citi. AB Holding dibināts 2011.gada 10.martā.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.