Inflācijas dzēšanas pasākumi, paaugstinot aizdevumu procentlikmju līmeni, sarežģītā un neprognozējamā ģeopolitiskā situācija ir samazinājusi mēbeļu eksporta ieņēmumus; Latvijā strādājošie ražotāji gaida tirgus atdzīvošanos 2024. gada otrajā pusē.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2023. gadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 190,6 milj. eiro, kas ir par 22,2% jeb 54,47 milj. eiro mazāk, nekā tika iespēts 2022. gadā. Teju visos lielajos mēbeļu eksporta tirgos 2023. gads iezīmējies ar ienākumiem, kas zemāki par 15- 25%, sava veida izņēmums ir Vācija, kurā pārdošanas kritums ir tikai 1% jeb 0,2 milj. eiro apmērā. Tāpat sarucis arī koka mēbeļu imports no 104,45 milj. eiro 2022. gadā līdz 90,72 milj. eiro jeb par 13%.

Smags gads

“2023. gads nozarei jau bija smags. 2022. gada pēdējos mēnešos pasūtījumu sarukumu izjuta daži mēbeļu segmenti, bet pērngad to izjūt jau visa mēbeļu nozare, tāpēc arī eksporta ienākumu sarukums nav pārsteigums,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Ko varam gribēt, ja lielajās mēbeļu izstādēs ir ievērojami sarucis dalībnieku skaits un halles platības arī kļuvušas mazākas?” par situāciju Eiropas lielākajos mēbeļu tirgos atbild J. Griķis.

Tirdzniecības karš, ko izraisīja ASV un Ķīnas, kā arī ASV un ES ievedmuitas tarifu ieviešana, investorus ir darījis piesardzīgus, tomēr nekas neliecina, ka Ķīnas uzņēmumi pārstātu iepirkties Eiropā, to intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Biznesa konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts, kurš pavisam nesen atgriezies Latvijā pēc vairāku gadu darbošanās ASV.

Viņaprāt, Latvijā pilnībā netiek izmantots biznesa konsultantu piesaistīšanas iespēju potenciāls, lai risinātu sarežģītus procesus uzņēmumu pirkšanā, pārdošanā, apvienošanā un sadalīšanā.

Fragments no intervijas

Kas ir tie stimuli, kas likuši atgriezties Latvijā?

Kad devos uz ASV, man jau bija skaidrs, ka kaut kad atgriezīšos Latvijā. Nozīmīga loma bija dzīves kvalitātei Latvijā, ko īsti nevar novērtēt līdz brīdim, kamēr neesi bijis ārzemēs. No savas pieredzes varu sacīt, ka Latvijā dzīves kvalitāte ir labāka, nekā mēs paši to apzināmies un novērtējam. Ir lietas, kuras, visu laiku dzīvojot Latvijā, pieņem par pašsaprotamām, bet, nonākot, piemēram, ASV, sāc novērtēt krietni vairāk. Piemēram, rodas jautājums par bioloģisku ēdienu, taču iegādāties ģenētiski nemodificētus pārtikas produktus, kas nebūtu pārsaldināti un citādi pārveidoti, nav nemaz tik vienkārši. Rīgā, nemaz nerunājot par citām Latvijas pilsētām, cilvēki ir pieraduši pie parkiem un kokiem vai jūras tuvuma. Savukārt ASV daudzās vietās par šādu skatu var tikai sapņot, un, lai to redzētu, ir jābrauc daudz desmitu un pat simtu kilometru attālumā. Lai ainavu ar parku (kokiem) varētu redzēt no sava mājokļa loga Ņujorkā, ir jāšķiras no simtiem tūkstošu un pat miljoniem ASV dolāru. Faktiski, esot ASV, novērtēju to, kas ir Latvijā, bet kā nav šajā ekonomiski bagātajā lielvalstī.

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir darba tirgū Baltijas valstīs? Vai ir novērojamas atšķirības starp Latviju un tās kaimiņvalstīm?

Visas trīs Baltijas valstis ir Eiropas Savienībā, kurā ir brīva darbaspēka kustība, un tieši tāpēc ļoti daudz līdzību, tomēr ir arī savas atšķirības, kuru pamatā ir konkrētās valsts specifiskas nianses. Pašlaik gan Lietuvā, gan Latvijā, gan Igaunijā ir salīdzinoši liels pieprasījums pēc darbiniekiem. Jāņem vērā, ka šāds pieprasījums nav lokāla Baltijas, bet gan visas Eiropas situācija, kura arī atstāj savu ietekmi uz darbspējas vecumā esošo cilvēku izvēli, kur strādāt. Vakances vairāku desmitu tūkstošu apjomā ir gan Latvijā, gan Lietuvā un arī Igaunijā, un to aizpildīšana bez viesstrādniekiem faktiski nav realizējama. Līdztekus minētajam ir arī otra medaļas puse — ikvienā no Baltijas valstīm ir bezdarbnieku armija, kura mērāma vairākos desmitos tūkstošos. Covid -19 pandēmija būtiski mainīja darba tirgu, jo, kur vien iespējams, ir aizsācies attālinātais darbs, turklāt cilvēks, dzīvojot Latvijā, var strādāt jebkurā pasaules valstī.

#Esmu pārliecināts, ka dzīves iespējas Latvijā ir izcilas. Kopiena, kas veidojas no reemigrantiem, kas atgriezušies šeit, lai strādātu, atšķir jaunu lapu padrūmajā migrācijas stāstā.

Reemigrācija zināmā mērā notiek, un šie procesi noris ārpus reemigrācijas plāna vai citiem dokumentiem, kas veidoti nosacīti vēlējuma izteiksmē.

Darbaspēka problemātikai samilstot, par ko DB jau daudzkārt rakstījis, proporcionāli pieaug emigrējušo tautiešu potenciāls, domājot par viņu atgriešanos. Lai gan uzņēmumi Latvijā parasti nav apmierināti ar algu kāpumu, ko lielā mērā uzspiež situācija, iespējams, vadītāju un kvalificētu darbinieku starptautiskam līmenim pietuvināts atalgojums Latvijas darba tirgū var būt tas atsvariņš svaru kausos, kas liek apsvērt iespēju dzīvei dzimtenē dot vēl vienu iespēju.

Jauns darba portāls aizpildīs nišu

Pavirši uz bezatbildīgi tika publiskots Latvijas eksportētāju saraksts par 2022. gadu, nodarot kaitējumu tiem uzņēmumiem, kuri eksportu uz šo valsti pārtraukuši. Vienlaikus tirdznieciskos darījumus ar sankciju neskartām precēm Krievijā joprojām veic daudzu valstu kompānijas.

Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis atgādina, ka joprojām vairāk nekā pusotru gadu pēc kara sākuma ir pietiekami daudzu produktu, kuri pagaidām nav tikuši pakļauti sankcijām, kaimiņvalsts tirgū, daudzu valstu, tostarp Ukrainu atbalstošās Eiropas un ASV kompānijas joprojām turpina eksporta – importa darījumus ar Krieviju.

Tendenciozs kaitējums biznesam 

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus...

"Tas nebūt nav vienkārši, jo bankas Latvijā ļoti skrupulozi pārbauda un kontrolē naudas plūsmas gan uz, gan arī no Krievijas un Baltkrievijas, un izslēdz jebkādas iespējas maksājumiem ar sankcionētie subjektiem, precēm un pakalpojumiem. Bez tam jārēķinās, ka bez ES sankcijām tiek skatīti arī ASV, Kanādas un Lielbritānijas sankciju saraksti," uz jautājumu, cik grūti ir strādāt ar Krievijas un Baltkrievijas darījumu partneriem ar precēm, kuras nav iekļautas sankciju sarakstos un par to veikt attiecīgus norēķinus, atbild E. Voļskis. Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas eksportu uz Krieviju 2023. gada janvārī – jūnijā rāda, ka tā kopējais apjoms ir 562.18 milj. eiro, savukārt importa vērtība šajā pašā laikā bija 321.37 milj. eiro.

Pēc Indriksones kaut ūdensplūdi 

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā...

Bīstams precedents

Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits uzskata, ka tas ir "prātam neatverami, kā var Latvijas valsts iestādes, kuras tiek uzturētas no nodokļu maksātāju — uzņēmēju – naudas, var atļauties publiskot kaut kādu informāciju, kura kā bumerangs sit pa šiem ražotājiem! Tieši šādu efektu radīja Latvijas eksportētāju, kuri kaut ko sūtījuši uz Krieviju 2022. gadā, saraksta publiskošana. Jo īpaši sāpīgi, ja ļoti daudzi uzņēmēji šo eksporta virzienu jau pērn arī ir slēguši. Nezinu, vai tiešām valsts institūcijas un to vadība, kura publisko attiecīgos datus, darbojās konkurentu vai kādas valsts interesēs, bet fakts, ka uzņēmēji milzīgā steigā dabūja sniegt paskaidrojumus kredītiestādēm, kuras apkalpo šo uzņēmumu kontus. Un kur tad vēl izskaidrojošais darbs — taisnošanās – darījumu partneriem ārzemēs un pat Latvijā, ka 2022. gadā vēl pirms Krievijas invāzijas patiešām sūtījām uz šo valsti, bet jau pērnvasar šī nodarbe pilnībā ir pārtraukta. Un cik resursu ir jāiegulda, lai potenciālais pircējs sadzirdētu šo ražotāju vēstījumu, tam noticētu un neizvairītos pirkt tā izstrādājumus! Vienlaikus ir jautājums, kāpēc tad tās pašas iestādes pēc eksportētāju saraksta analoģijas nepubliskoja uzņēmumu sarakstu, kuri 2022. un arī 2023. gadā importē preces no Krievijas? To nevar saukt par darbību, kas atbalsta ražotājus un eksportu, tieši pretēji. Kurā citā valstī vēl kaut kas tamlīdzīgs pieredzēts, ka valsts iestāde zāģē zaru, uz kura pati sēž?! Diemžēl šis ir kārtējais gadījums, kad vietā ir jautājums, kā interesēs strādā valsts iestādes un kas tajās īsti notiek, par ko tad saņem algu? Katram lēmumam, darbībai ir savs darītājs, kam ir vārds un uzvārds. Ja uzņēmējs kļūdās, viņu atrod un soda ar reālu naudu, tāpēc loģiski būtu, ja ar sava personīgā maka saturu atbildētu arī valsts iestādēs strādājošie, kuri, nedomājot par sekām, sagatavoja un publiskoja šādu eksportētāju sarakstu".

Visu rakstu un datus par ES valstu eksportu un importu ar Krieviju lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Publiskajā telpā parādījies vidējās algas slieksnis – 1400 eiro mēnesī, pie kura varētu sākties reemigrācija. Nav pamata ekspertu teikto apšaubīt, īpaši tādēļ, ka daudzas izmaksas Latvijā ir zemākas nekā Rietumeiropas valstīs.

Piemēram, Rīgas centrā iespējams noīrēt labu vairākistabu dzīvokli par 350 eiro mēnesī. Nav daudz tādu metropoļu, kur tas būtu iespējams. Tāpat lētākas ir arī transporta izmaksas. Nemaz nerunājot par to, ka Rīgā ir lētāks gan frizieris, gan manikīrs, salīdzinot ar Parīzi, Madridi vai Berlīni. Respektīvi, Rietumeiropā par konkrēto darbu cilvēks, iespējams arī nopelnīs vairāk par 1400 eiro mēnesī, taču daudz lielāki salīdzinājumā ar Latviju būs arī obligātie izdevumi.

Turklāt Latvijā bonusā klāt nāk arī māju un dzimtenes sajūta, draugi un radi. Lielisks piemērs ir zinātnieks Andris Ambainis, kuram bijuši lieliski darba piedāvājumi ārzemēs ar daudzkārt augstāku samaksu nekā Latvijā, tomēr viņš izvēlējies darbu pašmājās, jo arī šeit saņemtā alga, lai gan mazāka nekā svešumā, ir pietiekama, lai justos komfortabli.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Latvijā deklarētie iedzīvotāji, kuri brauca ar ārvalstīs reģistrētu auto pa Latviju, valsts budžetu pērn papildinājuši ar nepilniem 0,8 milj. eiro, bet šā gada pirmajā pusgadā ar nepilniem 0,3 milj. eiro.

Tādu ainu rāda Satiksmes ministrijas dati. Savulaik pirms šī specifiskā ceļu nodokļa ieviešanas bija bažas par šīs normas ievērošanas kontroli. Nodokļa ieviešana bija vērsta uz to, lai Latvijā dzīvojošie un strādājošie cilvēki nereģistrētu automašīnas kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, šādi nemaksājot Latvijā paredzēto transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, bet ikdienā auto lietojot Latvijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jāatgādina, ka 2016. gada rudenī, izskatot 2017. gada valsts budžeta projektu, tika akceptētas izmaiņas, kas paredz, ka braukt pa Latviju ar ārvalstīs reģistrētu vieglo automašīnu (arī N1) bez maksas nevarēs, ja Latvijā būs reģistrēta dzīvesvieta. Tādējādi jau no 2017. gada, iebraucot dzimtenē ar ārzemēs reģistrētu automobili, jāmaksā nodeva (10 eiro dienā, 250 eiro mēnesī, 600 eiro sešos mēnešos un 1000 eiro gadā). Vienlaikus tika ieviestas soda sankcijas, proti, ja šāds maksājums nav veikts, tad transportlīdzekļa vadītājam jārēķinās ar naudas sodu – 150 līdz 400 eiro. Līdz tam Ceļu satiksmes likums noteica, ka Latvijas iedzīvotāji ar ārvalstīs reģistrētu auto šeit varēja braukt 92 dienas gadā.

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas darba devēji, kuri spējuši piesaistīt 132 aizbraukušos iedzīvotājus, informē kustības autori.

Aprēķini liecina, ka remigrantu pienesums valsts ekonomikai mērāms aptuveni 4 miljonu eiro apmērā. Pildot uzņēmumu publiski dotās apņemšanās, otrajā kustības pastāvēšanas gadā atbraukušo cilvēku skaitu plānots dubultot.

Kustībā, ko iniciējis mobilo sakaru operators Tele2, kopumā iesaistījušies jau 93 darba devēji, kas apņēmušies Latvijā atgriezt vismaz 336 izbraukušos valstspiederīgos. Uzņēmumi piedāvā darbavietas dažādās nozarēs, turklāt ir atvērti palīdzēt jaunajiem darbiniekiem risināt dažādus praktiskus, ar atgriešanos saistītus jautājumus. 18 uzņēmumi ir jau izpildījuši vai pat pārspējuši sākotnējās apņemšanās par konkrēta ārvalstīs strādājošo skaita piesaisti savam uzņēmumam. Visvairāk aizbraucēju atgriezuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), piesaistot 32 cilvēkus.

Katrs otrais jeb 51% strādājošo sava atvaļinājuma laikā veic vismaz kādu ar darbu saistītu uzdevumu, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, lai noskaidrotu atvaļinājumu paradumu tendences. Turklāt katrs septītais strādājošais starp aptaujas respondentiem atzina, ka šajā gadā atvaļinājumu neplāno izmantot.

Aptaujas rezultāti atklāja, ka visbiežāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistītus uzdevumus turpina veikt vadības pozīcijās strādājošie – 80% augstākā, 78% vidējā un 70% zemākā līmeņa vadītāji. Salīdzinoši retāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistīti uzdevumi bijuši, piemēram, speciālistiem 43%, asistentiem 34%, strādniekiem 33%.

«Salīdzinot šā gada aptaujas rezultātus ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms diviem gadiem, jāsecina, ka tendences atvaļinājuma izmantošanā nav mainījušās, joprojām lielai daļai atvaļinājums ir vien periods, kurā, iespējams, mierīgākā režīmā veikt ar darbu saistītus uzdevumus. Lai jebkuram darbiniekam, neatkarīgi no ieņemamā amata un pienākumiem, būtu iespēja doties atvaļinājumā un pilnībā atpūsties no ikdienas darba pienākumiem, saglabājot savu emocionālo un fizisko labsajūtu un darbu produktivitāti, būtiska ir atvaļinājumu plānošana, ietverot arī prioritāšu noteikšanu un uzdevumu deleģēšanu,» norāda CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. «Arvien biežāk tiek runāts par izdegšanu darbā, tieši pilnvērtīgai un kvalitatīvai atpūtai un aktivitāšu plānošanai ārpus darba ikdienas dzīves, ir ļoti būtiska loma, ko nevajadzētu ignorēt.»

Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumu nākotni vairāk ietekmēs nevis Latvijā, bet Eiropas tirgū un pat visā pasaulē notiekošie procesi.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie šīs jomas uzņēmēji. Proti, nozare pati par sevi ir cieši saistīta ar citām industrijām un arī globālo pasaules tirgu.

Uzņēmumu vadītāju noskaņojums arī ir ļoti atšķirīgs, īpaši ņemot vērā, kā tirgū klājas konkrētajam ražotājam. Pašmāju tirgū nav novērotas krasas svārstības, jo pieprasījums ir stabils, taču vienlaikus jāņem vērā, ka uzņēmuma produkcijas pircēji to lielākoties izmanto savos izstrādājumos, kuri galu galā tāpat tiek pārdoti aiz Latvijas robežām – citās Eiropas valstīs. «Neviens neko «klāt nenesīs», tāpēc viss atkarīgs no pašiem,» situāciju raksturo SIA KnK Mefab valdes loceklis Kārlis Jansons.

Šūpošanās efekts

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Daudzu uzņēmumu darbu ietekmē ne tikai Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai, bet arī ierobežojumi, kas noteikti ārvalstīs.

Arvien vairāk pienāk signāli no Latvijas lielākajām tirdzniecības partnervalstīm Eiropas Savienībā par iepriekš noteikto ierobežojumu mīkstināšanu, tādēļ daudzi ražotāji gaida nosacītu starta šāvienu. Vairāku nozaru uzņēmējiem, kuru eksports ģenerē 70–80% kopējo ienākumu, jo īpaši ir ļoti būtisks tieši ārzemēs notiekošais.

Vairāki DB uzrunātie uzņēmēji, kuri eksportē produkciju uz ārzemēm, uzskata, ka būtiska nozīme būs tieši tam, kā rīkosies Eiropas lielās ekonomikas – Vācija, Francija, Lielbritānija –, vai sāks lēnām mīkstināt noteiktos ierobežojumus un tādējādi atjaunot ekonomiku. Tad arī Latvijā strādājošie varēs atsākt vai pat palielināt savu izstrādājumu piegādi uz šiem tautsaimniecības motoriem. Lielo Eiropas valstu piemērs varētu likt pārskatīt savu pozīciju arī Latvijai.

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Salvadora otrdien kļūst par pirmo pasaules valsti, kur kriptovalūta "Bitcoin" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, neraugoties uz plašu skepsi un starptautiskiem brīdinājumiem par iespējamiem riskiem patērētājiem.

Salvadoras prezidenta Najiba Bukeles valdība apgalvo, ka šāds solis pirmoreiz nodrošinās daudziem valsts iiedzīvotājiem piekļuvi banku pakalpojumiem, kā arī ļaus ietaupīt apmēram 400 miljonus ASV dolāru vērtas nodevas par naudas pārvedumiem, ko ārzemēs strādājošie Salvadoras pilsoņi katru gadu sūta uz dzimteni.

"Rīt pirmoreiz vēsturē visas pasaules acis būs pievērstas Salvadorai. To izdarīja #Bitcoin," pirmdien tviterī paziņoja Bukele.

Prezidents pirmdienas vakarā paziņoja, ka Salvadora ir nopirkusi pirmos 400 bitkoinus - divās operācijās pa 200 katrā, un solīja, ka tiem sekos nākamie.

Nopirkto 400 bitkoinu vērtība bija apmēram 21 miljons dolāru, informēja kriptovalūtu biržas lietotne "Gemini".

Uzņēmumam Malevss SIA, kurš nodarbojas ar siera ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, banka Luminor piešķīrusi 590 000 eiro aizdevumu siera ražotnes būvniecībai Ogres novada Tīnūžu pagastā netālu no Ikšķiles.

Uzņēmums ražo un tirgo zīmola SierŠtelle sieru.

Malevss SIA sabiedriskās ēdināšanas jomā darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un šobrīd uzņēmumam ir kafejnīca–konditoreja un restorāns - Siera Studija Ogrē. 2009. gadā uzņēmums uzsāka ar dažu svaigo sieru ražošanu un tirdzniecību, apjomi bija nelieli un lokāli. Šobrīd svaigā SierŠtelle siera ražošana sastāda vairāk nekā 60% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma.

“Pateicoties bankas un LAD atbalstam, mums ir iespēja spert nākamo soli - uzsākt jaunas siera ražotnes būvniecību pie Ikšķiles. Jaunajā SierŠtelle ražotnē turpināsim ražot SierŠtelle svaigo sieru un plānojam izstrādāt jaunus sieru veidus. Primārais mērķis ir palielināt ražošanas telpas, paralēli uzlabojot efektivitāti un produktivitāti. Plašākas telpas un jaunas iekārtas atvieglos darbinieku ikdienu un dos iespēju uzlabot ražošanas, iepakošanas, komplektēšanas un uzglabāšanas procesus. Jaunajā ražotnē attīstīsim SierŠtelle sierus un siera saldumu produktus. Azotē jau ir vairāki šādi produkti, un, lai tos varētu baudīt visā Latvijā un ārzemēs, esam ieplānojuši radošo produktu telpu meistariem, kuri ieguldīs idejas un enerģiju šo produktu tapšanā. Mēs redzam virzienus SierŠtelle sieru piedāvājuma paplašināšanai,” uzsver Māris Legzdiņš, Malevss vadītājs.

Starptautiskajās organizācijās strādājošie tautieši ar savām zināšanām un pieredzi ir ļoti nepieciešami Latvijai, piektdien atklājot neformālās sadarbības forumu starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

«Kopā mēs spējam īstenot lielus projektus, un spilgts piemērs tam ir pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.» I.Mūrniece aicināja uz vēl ciešāku sadarbību starp Latvijā un starptautiskajā vidē strādājošajiem tautiešiem.

Fotogalerijā skatiet attēlus no neformālā sadarbības foruma starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem!

Mūrniece norādīja, ka latvieši Latvijā un pasaulē ir vienots veselums, un mūs visus vieno kopīga vēlme atbalstīt savu valsti. «Mēs ļoti augstu vērtējam ārzemēs dzīvojošo Latvijas pārstāvju pieredzi un pienesumu Latvijai, stiprinot Latvijas tēlu un nesot mūsu valsts vārdu pasaulē,» sacīja I.Mūrniece.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Ieguldīt īres namos nekustamā īpašuma attīstītājiem pašlaik nešķiet saistoši, jo, izpārdodot māju pa dzīvokļiem, var nopelnīt vairāk un noteikti – ātrāk

Protams, īres tirgus attīstību nesekmē arī deviņdesmitajos gados likumdevēju ievārītā putra šo jomu regulējošajos normatīvos, kura joprojām tiek strēbta, tā intervijā DB atzīst SIA Rentējas un SIA Millers & Gabrilovičs līdzīpašnieki Ilmārs Millers un Kārlis Gabrilovičs.

Sākuši kā daudzi citi nekustamā īpašuma jomā strādājošie uzņēmēji – bankā, vēlāk pievērsušies mājokļu projektiem gan Rīgā, gan ārpus tās, bet pēdējos gados strādā tieši īres namu attīstīšanā.

«Kā attīstītāji pasūtījām rekonstrukcijas darbus ārējiem būvuzņēmējiem. Kad bizness kļuva nopietnāks, nāca slavenā dižķibele, bija iespēja iet maksātnespējas ceļu, kas varbūt būtu vieglāk, taču iesāktie projekti likās interesanti, bijām tajos daudz darba ielikuši, negribējās tos aizlaist pa skuju taku. Līdz ar to pārformējām biznesu – izveidojām savu būvuzņēmumu, izmantojot esošās zināšanas, pieredzi, bez banku finansējuma iesāktos projektus pabeidzām, piedāvājām tos īres tirgū,» stāsta I. Millers.

Pēc spēcīga investoru aktivitātes pieauguma 2021. gadā, pērn investoru interese visā Eiropā bijusi salīdzinoši zemāka, kas skaidrojams ar ģeopolitisku nestabilitāti un rekordaugstu inflāciju.

Baltijas valstīs pērn paziņoti 198¹ M&A (iegādes un apvienošanās) darījumi (2021.g. – 224 darījumi), liecina Oaklins Baltics dati.

Kopējā darījumu vērtība pērn sasniedza 2,4 miljardus eiro , kas ir mazāk, nekā 2021. gadā, bet būtiski pārsniedz darījumu vērtību 2019. un 2020. gadā.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka vislielākā interese bijusi par Lietuvas (89 darījumi) un Igaunijas (79 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas pēdējā vietā (30 darījumi).

Vislielākā M&A darījumu publiskotā vērtība bijusi Igaunijā, kur jau tradicionāli dominē e-komercijas un tehnoloģiju nozaru uzņēmumi, un lielu daļu no darījumu skaita nodrošina spēcīgā jaunuzņēmumu ekosistēma. Lai arī darījumu skaits pērn ir bijis mazāks, tas aizvien būtiski pārsniedz aktivitāti iepriekšējo gadu laikā: 2018.g. (163 darījums), 2019.g. (155 darījumi) un 2020.g. (150 darījumi).