Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Lai noskaidrotu situāciju ar kvalificētiem speciālistiem un perspektīvo pieprasījumu mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, ar ES līdzfinansējumu tiek veikts šīs nozares cilvēkresursu audits. «Nozares uzņēmējiem ir būtisks jautājums par kvalificētu darbapsēku,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. Viņš norāda, ka jau trūkst kvalificētu speciālistu, it īpaši situācijā, kad, modernizējoties uzņēmumiem, tiek uzstādītas programmvadības ražošanas iekārtas. «Tie speciālisti, kas vajadzīgi nozarei, ir nepieciešami arī citās, piemēram, komunālajā saimniecībā,» uzsver V. Rantiņš. Viņš norāda, ka tieši minēto iemeslu dēļ asociācija vēlas noskaidrot situāciju —ne tikai kāda tā ir no cilvēkresursu viedokļa konkrētajā nozarē, bet arī visā tautsaimniecībā un tādējādi iegūt atbildi uz jautājumu kādi speciālisti ir vajadzīgi. Bez tam šobrīd nozarei trūkst inženieru, bet jaunatne īpaši neraujas apgūt šo profesiju, tāpēc vajag izstrādāt jauniešu piesaistīšanas stratēģiju, un šis pētījums arī, pēc V. Rantiņa domām, varētu sniegt noteiktas atbildes uz šo jautājumu. «Latvijai ir vajadzīgi vairāk inženieri, konstruktori un pētnieki, it īpaši situācijā, kad tirgū jāpiedāvā izstrādājumi ar augstāku pievienoto vērtību,» skaidro asociācijas vadītājs. Šobrīd Latvijas uzņēmumi pārsvarā ražo vidēji zemu un zemu tehnoloģiju produkciju. Salīdzinājumam mašīnbūves un metālapstrādes nozares īpatsvars 16 % no Latvijas rūpniecības, kamēr ES — vidēji 40 %. Lai palielinātu ražošanas apjomu, jāceļ darbinieku produktivitāte, jāražo dārgāki produkti. Šis atzinums tiek pamatots ar to, ka darba ražīgums 2000. gadā Latvijā bija 7 reizes zemāka nekā vidēji ES. Pievienotā vērtība uz vienu darbinieku Latvijā pēc 2000. gada datiem bija tikai 8000 eiro/gadā, kamēr ES 48 400 eiro. Projekta ietvaros tiek strādāts ne tikai ar nozares uzņēmējiem un mācību iestādēm, bet arī ar pašvaldībām, lai sajūgtu kopā reģionu attīstības vīzijas ar nepieciešamo kvalificēto darbaspēku, tā sagatvošanas iespējām mācību iestādēs utt., skaidro V. Rantiņš. Viņš cer, ka projekta rezultātā izstrādātā komunikāciju stratēģija ietekmēs nozares attīstību visā Latvijā līdz 2014. gadam. Projekta «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija startēja uz Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. No kopējām projekta izmaksām — 42 680 Ls lauvas tiesu — 32 010 Ls segs Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums, bet pārējo — 10 670 Ls — maksās paši nozares uzņēmēji, skaidro V. Rantiņš. Viņš uzskata, ka projekts laus apzināt reālo situāciju un perspektīvas, ko prognozē, nozares uzņēmēji, pašvaldības, izglītības iestādes, un sniegs atbildes, kādi speciālisti un cik daudz ir nepieciešami, lai nozare sekmīgi attīstītos.

2004. gads metālapstrādes un mašīnbūves nozarē ir bijis veiksmīgs, kaut arī pārmaiņām bagāts gan saistībā ar iestāju ES, gan jaunu spēlētāju ienākšanu šajā sektorā. Pērn mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecībā ir ne tikai vislielākais saražotās produkcijas apjoms pēdējo gadu laikā, bet arī notikušas lielas pārmaiņas pašā nozarē. To liecina gan pērn strauji — par 35.98 % jeb 127 milj.Ls salīdzinājumā ar 2003. gadu pieaugušais mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības produkcijas eksports, sasniedzot 480 milj. Ls, gan jaunu spēlētāju ienākšana nozarē. «2004. gads ir bijis straujākais nozares izaugsmes un līdz ar to arī ražošanas un eksporta kāpums naudas izteiksmē pēdējo 15 gadu laikā,» secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. Viņš atgādina, ka nozare kopā ar meža nozari ir galvenie Latvijas eksporta ienākumu balsti.

"Pēdējos astoņus gadus metālapstrādes nozare strauji attīstās un šobrīd ir viena no lielākām Latvijas rūpniecības nozarēm," situāciju nozarē komentē Mašīnbūves un metālasptrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares dati par 2008. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem (faktiskajās cenās):

Informācijai: Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā no 11. līdz 13. decembrim divās hallēs notiks trešā starptautiskā rūpnieciskās ražošanas materiālu un tehnoloģiju, mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstāde Tech Industry 2008.

2004. gadā strauji — par 35.98 % jeb 127 milj.Ls salīdzinājumā ar 2003. gadu pieauga mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības produkcijas eksports sasniedzot 480 milj. Ls. To liecina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. «Tas ir straujākais nozares eksporta kāpums naudas izteiksmē pēdējo 15 gadu laikā,» secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. Viņš norāda, ka nozare kopā ar meža nozari ir galvenie Latvijas eksporta ienākumu balsti. V. Rantiņš gan ir visai piesardzīgs prognozēs par to, vai mašīnbūves un metālapstrādes nozarei perspektīvā izdosies apsteigt vairāk nekā 12 gadus lielāko eksporta jomu — meža nozari, kas pērn ir devusi 749.27 milj. Ls.

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija (MASOC) ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu ir veikusi pētījumu „Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas”. Šī pētījuma rezultātā ir veikta cilvēkresursu analīze Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, izstrādāta Komunikāciju stratēģija mašīnbūves un metālapstrādes nozarei un pasākumu plāns tās ieviešanai, kā arī sagatavotas rekomendācijas valsts pārvaldes iestādēm un sociālajiem partneriem nozares aktuālu jautājumu risināšanai. Lai iepazītos ar iepriekš minētā pētījuma rezultātiem, MASOC aicina masu mediju pārstāvjus piedalīties pētījuma prezentācijas pasākumā, kas notiks šā gada 23. septembrī.

Pagājušajā gadā tika atklāta «AKG» grupas radiatoru ražotne, turklāt perspektīvā, ja Latvijā būs labvēlīgi apstākļi, Vācijas kompānija «AKG» varētu paplašināt pašreizējo 12 milj. eiro vērto radiatoru ražotni, skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas vadītājs V. Rantiņš. Savukārt mašīnbūves detaļu ražotājs SIA «Leax Baltix», ieguldot nedaudz vairāk par 1 milj. Ls, pērn paplašināja mašīnbūves detaļu ražotni, kas ļaus kāpināt gan kompānijas ražošanas apjomus un ienākumus, kā arī palielinās kopējos ražošanas un eksporta rādītājus visai valstij. Tāpat metālapstrādes un metāla tirdzniecības a/s «Severstaļlat», investējot nedaudz vairāk par 1 miljonu eiro, ir uzstādījis otru cauruļu ražošanas līniju, būtiski kāpinot ražošanas apjomu. Savu darbu Ventspilī ir sākusi «Bucher Automotive» mašīnbūves ražotne — komplektē ielu tīrāmās mašīnas. «Tie ir tikai daži piemēri, kur 2005. gada investīciju augļi būs redzami vēlāk — 2006. gadā.» Viņu gan priecē tas, ka vairāki metālapstrādātāji uzsākuši ražotņu modernizāciju un pirmie augļi jau ir redzami, jo pieaugusi produktu ražošana un realizācija ar augstāku pievienoto vērtību. Turklāt darbu uzsākušass vairākas ražotnes, kuras pērn tika būvētas, kā rezultātā, pēc asociācijas vadītāja domām, pieaugs ne tikai ražošanas, bet arī eksporta apjomi. V. Rantiņš uzskata, ka sava nozīme nozares izaugsmē būs arī uzņēmēju piesaistītajam ES struktūrfondu finansējumam, kura rezultāti būs redzami tuvāko gadu laikā. Minēto iemeslu dēļ arī V. Rantiņš uzskata, ka metālapstrādes un mašīnbūves nozares eksporta īpatsvars varētu būt lielāks par līdzšinējo. «Nozare ir un tuvākajos gados būs viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm,» uzsver asociācijas priekšsēdētājs.

11.septembrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe darba vizītē apmeklē Ventspili, lai diskutētu un vienotos par dažādu pakāpju izglītības perspektīvām, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai.

Lai vienotos par valsts, reģiona un darba tirgus vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības piedāvājumu, ministre tiksies ar mašīnbūves uzņēmumu SIA Bucher - Schoerling Baltic vadību, apmeklēs uzņēmumu un pārrunās projekta „Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē nepieciešamo mācību priekšmetu modernizācija un izstrāde” īstenošanu Ventspils Profesionālajā vidusskolā.

SIA Bucher - Schoerling Baltic ir ilglaicīgs un stabils skolas sadarbības partneris un plānots, ka sadarbības līgums tiks atjaunots arī šajā mācību gadā. Tāpat uzņēmums skolas telpās profesionālās pilnveides iespējas piedāvās saviem darbiniekiem. Lai īstenotu šo ieceri, skola izstrādājusi un iesniegusi licencēšanai Profesionālās izglītības administrācijā 480 stundu tālākizglītības apmācību programmu un 160 stundu profesionālās pilnveides apmācības programmu. Pirmās apmācības plānotas uzsākt šī gada 15.oktobrī.

Luminor banka piešķīrusi 360 000 eiro aizdevumu metālapstrādes uzņēmumam SIA Elbors jaunu ražošanas telpu iegādei un rekonstrukcijai.

Uzņēmums nodarbojas ar metāla detaļu virpošanu, frēzēšanu, slīpēšanu, kā arī ar metināšanas darbiem. SIA Elbors pakalpojumu klāstā ietilpst arī pulverkrāsošana, erozija, rūpniecības iekārtu remonts, nestandarta iekārtu ražošana, metāla termiskā apstrāde, galvanisko pārklājumu veikšana un citi ar metālapstrādi saistīti darbi. Pēc uzņēmuma realizācijas datiem SIA Elbors visvairāk saražo dažāda veida metāla konstrukcijas mēbelēm, ar ražošanas tehnoloģiju saistītas detaļas pārtikas nozarei, presformas pudelēm, izmēģinājuma stendus dažādiem lidaparātiem, kā arī detaļas citu ražotāju konveijeriem.

“Attīstoties biznesam un augot pieprasījumam, mums ir nepieciešamas jaunas telpas, jo esošās ir kļuvušas pārāk šauras. Telpu paplašināšana ļaus iegādāties jaunus metālapstrādes galdus un uzlabot strādnieku darba apstākļus, kā arī samazināt ekspluatācijas izmaksas, jo esošais ražošanas cehs tiek nomāts un ir ar ļoti zemu energoefektivitāti. Paredzot, ka komunālie maksājumi tikai pieaugs, ieguldījums jauna ceha izbūvē ir ļoti svarīgs pagrieziena punkts SIA Elbors uzņēmuma attīstībā. Bankas aizdevums uzņēmumam palīdzēs ielēkt nākošajā biznesa vilciena vagonā, kurš vērsts uz ilglaicīgu ražošanu un eksporta veicināšanu metālapstrādes nozarē,” skaidro Vladimirs Getikovs, SIA Elbors pārstāvis.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

Pieprasījums pēc inženiertehniskajiem speciālistiem mašīnbūves un metālapstrādes nozarē 2005. gadā ievērojami pārsniedz to piedāvājumu tirgū, tāpēc ir nepieciešami pasākumi jauniešu piesaistei nozarei. To liecina pētījuma «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» rezultāti. Pēc SIA Baltkonsults eksperta Gata Kristapa teiktā, apsekojot 468 nozares uznēmumus tika secināts, ka visvairāk trūkst II un III profesionālās kvalifikācijas līmena strādājošo — atslēdznieku, virpotāju,ciparvadības darbgaldu iestādītāju, frēzētāju. Bez tam trūkst arī V profesionālās kvalifikācijas līmeņa speciālistu — inženieru — konstruktoru, tehnologu utt. Lai arī kvalificētu darbinieku trūkums rada draudus ražotņu pārcelšanai uz citām valstīm, tomēr pēc pētījumā aptaujāto uzņēmēju domām vispiemērotākais risinājums ir darbaspēka ievešana Latvijā no ārzemēm — NVS, Ķīnas, kā arī pāreja uz augstāku tehnoloģiju līmeni, produktivitātes paaugstināšanu. Lai arī metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecībā strādājošo darba samaksa būtiski neatšķiras no apstrādājošās rūpniecības vidējiem cipariem, tomēr jārēķinās, ka neto darba alga Īrijā ir ap 500 Ls, kamēr nozarē vidējā darba samaksa — 150 Ls. Turklāt jārēķinās, ka 25 % strādājošo ir vecumā no 50 līdz 69 gadiem, kas liecina, ka nozarei bez jauniem speciālistiem neiztikt. 2005. — 2009. gadā papildus visvairāk būs nepieciešami tieši V — visaugstākās — kvalifikācijas līmeņa speciālisti — par 77 % salīdzinājumā ar pašreizējo skaitu, nedaudz mazāk — par 62 % — IV kvalifikācijas līmeņa speciālisti un tikai par 37 % — III kvalifikācijas līmeņa speciālisti.

Aizvadītajā gadā metālapstrādes nozarē strādājošie uzņēmumi turpinājuši strauji atkopies no krīzes, un nozares uzņēmumi sekojuši V veida attīstības scenārijam, kurā pēc 2008. gada rekordgada 2009. gads sekoja ar ļoti strauju finanšu rādītāju kritumu, taču 2010. gadā un, vēl jo vairāk, pērn notikusi salīdzinoši strauja izaugsme, žurnālam TOP 500 atzina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Aizvadītajā gadā nozares vadošajiem uzņēmumiem izdevies kopējo apgrozījumu audzēt par 38,30% jeb 138,58 milj. Ls. Arī 2011. gadā, tāpat kā citus gadus, absolūta nozares līdere bija a/s Liepājas metalurgs, kuras apgrozījums veidoja 206,14 milj. Ls, bet peļņa - 2,47 milj. Ls. Uzņēmuma apgrozījums trīs gadu laikā auga teju par 30%. 2011. gadā uzņēmumā tika nodarbināti 2195 darbinieki.

Pēc diviem smagiem gadiem, kad nozares vadošajiem uzņēmumiem peļņas vietā nācās skaitīt zaudējumus, 2011. finanšu gadu TOP uzņēmumi atkal noslēguši ar peļņu. Latvijas metālapstrādes nozares lielāko uzņēmumu kopējie zaudējumi 2009. gadā sasniedza 17,00 milj. Ls, 2010. gadā nedaudz samazinājās līdz 8,26 milj. Ls, taču pagājušais gads noslēgts ar 7,94 milj. Ls lielu peļņu. Starp visiem nozares uzņēmumiem ir arī tādi veiksmes stāsti, kas krīzes gados spēja izvairīties no zaudējumu gūšanas. Šādi uzņēmum ir, piemēram, SIA KMM Metāls un SIA Dīlers.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Metālapstrādes un mašīnbūves nozarei 2005. gads nesīs jaunus pārbaudījumus, kā arī pavērs jaunas izaugsmes iespējas. Tā, balstoties uz pašu nozarē strādājošo rūpnieku datiem, secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš norāda, ka nākošgad darbu vajadzētu sākt vairākām, šobrīd tapšanas stadijā esošām jaunām ražotnēm, daļā no vecajām tiks veikta modernizācija, arī par ES struktūrfondu naudas līdzfinansējumu. «Tas pavērs jaunas iespējas ne tikai Latvijā bāzētiem metālapstrādes atsevišķiem uzņēmumiem, bet visai nozarei kopumā,» norāda V. Rantiņš. Viņaprāt zemākas izmaksas salīdzinājumā ar rietumvalstīm un Latvijas iestāja ES stimulē ārvalstu uzņēmumu ražotņu pārcelšanu uz Latviju, un šādas ziņas asociācijas vadītājs gaida arī 2005. gadā. Šobrīd Vācijas, Skandināvijas un citu valstu ražotāju interese par iespējām Latvijā izvietot savas ražotnes ir pietiekami liela. Viņš cer, ka nākošais gads būs mierīgāks par 2004. gadu, taču veiksmīgs biznesam.

Foto: Ieva Lūka/LETA

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares pēdējo triju gadu straujo izaugsmi apslāpējusi koronavīrusa pandēmija.

Tomēr ir sektori, kuros Covid-19 ietekmi tikpat kā nejūt, un ir arī tādi, kuros iestājusies dīkstāve, liecina "Dienas Biznesa" veiktā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu aptauja

Nozares uzņēmumus vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas metāla izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

"Pirmais trieciens bija pa auto rūpniecību, kas lielā mērā ir apstājusies lielo auto būves ražotāju rūpnīcu slēgšanas dēļ," stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Pērn salīdzinājumā ar 2004. gadu ražošanas apjomi Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs pieauga par 21.4 % jeb par 158 milj. Ls un sasniedza 789.69 milj. Ls. Par to liecina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas apkopotie dati. Produkcijas izlaide pērn divas reizes lielāka nekā visā 2001. gadā kopumā. «Tas ir straujākais nozares ražošanas kāpums naudas izteiksmē pēdējo 15 gadu laikā,» secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. «Metālapstrādi Latvijā stimulējis ne tikai straujais celtniecības apjomu pieaugums, bet arī nozares uzņēmēju iespētais — iegūt jaunus pasūtījumus un tos veiksmīgi realizēt,» skaidro V. Rantiņš. Viņš atzīst, ka ievērojama daļa no kopējā ražošanas apjoma naudas izteiksmē pienākas metālu ražošanai — 214.1 milj. Ls. Tiesa, kopējais šī sektora pieaugums pērn pret 2004. gadu ir tikai 2.7 %. Lielāks kāpums ir gatavo metālu izstrādājumu ražošanā, kur tas ir 36.9 %, sasniedzot 173.7 milj. Ls apjomu. V. Rantiņu priecē arī puspiekabju un piekabju ražošanas kāpums par 45.3 %. Kā vēl vienu nozares dzinējspēku aptaujātie nozares speciālisti min ārvalstu vidējo un nelielo ražotāju izveidotās ražotnes Latvijā. V. Rantiņu gan priecē tas, ka vairāki metālapstrādātāji uzsākuši ražotņu modernizāciju un pirmie augļi jau ir redzami, jo pieaugusi produktu ražošana un realizācija ar augstāku pievienoto vērtību.

Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2004. saimnieciskajā gadā metālapstrādes un mašīnbūves nozaru līderu trio — a/s Liepājas metalurgs, a/s Krāsainie Lējumi un a/s Rīgas Kuģu būvētava — ir palicis nemainīgs. Tāpat kā iepriekšējos gados, Latvijas lielākais metālapstrādes un mašīnbūves nozaru uzņēmums ir a/s Liepājas metalurgs, kurš ievērojami apsteidz tuvākos sekotājus. Līdz šim tikai vienam no nozares uzņēmumiem neto apgrozījums ir lielāks par 100 miljoniem Ls, diviem — par 30 miljoniem Ls, deviņiem — lielāks par 10 miljoniem Ls. Pētījuma rezultātu nekādā gadījumā nevar vērtēt kā perfektu, kas aptvertu visus vai gandrīz visus metālapstrādē un mašīnbūvē strādājošos uzņēmumus, jo Latvijā šajās nozarēs strādā ap 1000 uzņēmumu. TOP tabulā (skat. Db 18.10.) ir tikai 72 metālapstrādes un mašīnbūves nozaru uzņēmumi, kuru neto apgrozījums, pēc SIA Lursoft datiem, kas balstīti uz LR Uzņēmumu reģistra un pašu uzņēmumu sniegtās informācijas, 2004. gadā bijis lielāks par 1 miljonu Ls. Tiesa, pēc Db aplēsēm, šādu uzņēmumu metālapstāstrādē un mašīnbūvē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Lai arī šobrīd jau ir veikti vairāki pasākumi situācijas normalizēšanai, tomēr ir nepieciešams nozarē strādājošo uzņēmēju, izglītības iestāžu, kā arī valsts institūciju kopīgs darbs. Pētījumā norādīts, ka, lai mazinātu speciālistu vēlmi doties peļņā uz vecajām ES dalībvalstīm, ir jāpaaugstina darba samaksa, jāieinteresē jaunatne strādāt mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, kurai, iespējams «velkas» līdzi šodienai neatbilstoši stereotipi par darbu tajā, jāuzlabo izglītības kvalitāte. To liecina pētījuma «Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē un stratēģijas izstrāde jauno speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivēšanas shēmas» rezultāti. SIA Baltkonsults eksperts G. Kristaps norāda, ka līdzšinējā sadarbībā ar izglītības iestādēm un jauniešu piesaisti nozarei uzņēmēji pārsvarā izmanto metodes, kas darbojas tikai viena uzņēmuma ietvaros. Bez tam starp galvenajiem izglītības sistēmas trūkumiem tiek minēta pasniedzēju (ar divām augstākajām — pedagoģisko un inženiertehnisko – izglītību) trūkums, novecojusī izglītības iestāžu materiāltehniskā bāze un izglītības programmu neatbilstību tirgus prasībām. Nozarē strādājošie uzņēmēji arī varētu piešķirt, piemēram, 3. — 4. kursa studentiem savas stipendijas, tādējādi piesaistot sev jaunos kadrus.«Nozares uzņēmējiem ir būtisks jautājums par kvalificētu darbaspēku, jo arvien vairāk ir nepieciešami speciālisti, kuri māk darboties ar programmvadības darbgaldiem,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš.

Sagaidāms, ka metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības nozarē pieaugums turpināsies vēl vairākus gadus līdz pat 2010. gadam, norāda Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu institūta pasniedzējs, SEB investīciju bankas SEB Vilfima vecākais konsultants Rolands Feldmanis. Pieņemot, ka tuvākajos gados ekonomiskā izaugsme ES valstīs turpināsies, metālu cenām būtiski nesamazinoties, R. Feldmanis pieļauj, ka Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares kopumā, dominējot metālapstrādes nozarei, varētu pieaugt pusotru reizi 2010. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu. Pieaugums varētu būt vēl straujāks, ja Latvijas un Krievijas uzņēmējiem, atsevišķos gadījumos arī abu valstu politiskās aprindās, izdotos vienoties par savstarpēji izdevīgu un nozīmīgu projektu īstenošanu Latvijā, piemēram, mašīnbūves nozarē, kā tas tika aizsākts Jelgavas gadījumā, uzsver R. Feldmanis. Ilgākam laikam precīzas attīstības prognozes ir grūti noteikt, jo nākotnes notikumus ietekmē liels skaits neprognozējamu faktoru. Taču ir stingrs pamats analīzei tuvāko gadu perspektīvā, secina R. Feldmanis.

Mašīnbūves un metālapstrādes attīstību bremzē kvalificēta darbaspēka trūkums, kā arī tādi biznesa vides faktori kā energoresursu cenas un darbinieku slimības lapu apmaksas sistēma

Tādu ainu rāda Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas veiktā uzņēmēju aptauja.

«Ik gadu pēdējos astoņos gados tiek veikts pētījums, kurā tiek aptaujāti vismaz 100 uzņēmumi, kas kopā nodarbina vairāk nekā trešo daļu no visā nozarē strādājošo, un kvalificēta darbaspēka trūkums kā būtiskākais attīstību bremzējošais faktors ir visus gadus, tikai šogad ir ļoti pieaugusi šī faktora dominance,» skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Tā nevis iet mazumā, bet tieši pretēji – kļūst arvien karstāka. «Pasūtījumi un līdz ar to arī ražošanas apjomi pieaug, tāpēc arī speciālistu trūkums kļūst izteiktāks un ar to saskaras 2/3 visas nozares uzņēmumu,» tā T. Grīnfelds. Pašlaik nozarē trūkst aptuveni 1000 inženiertehniskā līmeņa speciālistu, kurus pārsvarā gatavo augstākās tehniskās mācību iestādes. Vēl pietrūkst aptuveni 3000 jeb 20% no profesionāli tehnisko mācību iestāžu gatavotajiem speciālistiem, kur skaitliski lielāko daļu veido tādas specialitātes kā CNC iekārtu operatori un iestatītāji un metinātāji. «Var sacīt, ka pašlaik nozarē ir darbs papildu vismaz aptuveni 4000 speciālistiem, tāpēc uzņēmēju vidū ir savdabīga sacensība par absolventu piesaisti, bet vairākos gadījumos arī darbinieku ar pieredzi vienkārša pārpirkšana,» situāciju analizē T. Grīnfelds.