Rīgā nākamnedēļ sāksies iedzīvotāju patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, savukārt no 18.novembra pilsētā sāksies plaša informatīvā kampaņa par šo vielu kaitīgumu.

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu «Stop Drugs» patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Katrs otrais jaunietis – bezdarbnieks ir ar nepietiekamu izglītību un nav pievilcīgs darba devējiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai mazinātu jauniešu bezdarbu, pērn Latvijā sākta Jauniešu garantijas programma. Tās mērķis ir iekļaut darba tirgū vai izglītībā pašreiz nodarbinātībā, izglītībā un apmācībās neiesaistītus jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem.

Motivācijas nauda nav pietiekoši liela, lai riskētu pieņemt darbā jebkuru jaunieti, norāda vairāki DB aptaujātie uzņēmēji. Daudzi jau saskārušies ar bēdīgu pieredzi. Tostarp SIA Arosa-R, kas specializējas dārzkopībā. «Jauniešus ir jāmotivē strādāt. Ne visi vēlas un ir gatavi piepelnīties. Darbā ņemtu augstskolas absolventu, kam ir gribasspēks un centība. Diploms to pierāda. Esam sludinājuši vakances, bet kur tad ir tie subsidējamie jaunieši?» jautā SIA Arosa-R vadītāja Māra Rudzāte. Tiesa, viņas uzņēmuma specifika – krūmmelleņu audzēšana – paver sezonas darba iespējas, taču šosezon čaklākas darba rokas atrastas Ukrainas viesstrādnieku vidū. Pašmāju darbaspēkam, pēc M. Rudzātes domām, ir arī pārlieku augstas prasības atalgojumam. «Bez 25 eiro dienā reti kurš ir gatavs strādāt, tas ir ap 600 eiro «uz rokas» mēnesī plus vēl nodokļi,» norāda M. Rudzāte.

Jaunos uzņēmumus aicina pieteikties mācībām Nordea Biznesa skolā No idejas līdz investoram

Atbalstot jauno uzņēmēju centienus veiksmīgas uzņēmējdarbības sākšanai, Nordea biznesa skola atklāj ceturto mācību sezonu. Jaunie uzņēmumi mācībām var pieteikties līdz 10. oktobrim.

Jauno uzņēmēju atbalsta programma piedāvā sešu mēnešu bezmaksas mācību ciklu, kas aptver pilnu uzņēmējdarbības sākuma komplektu – sākot no biznesa plāna izstrādes, finanšu plūsmas plānošanas, pārdošanas un eksporta konsultācijām līdz mentoringam un koučingam, mārketinga un zīmola vadības konsultācijām, kā arī programmas noslēgumā – «randiņam» ar investoru.

Četros gados iesniegtas gandrīz 3000 biznesa idejas; mācībās klātienē piedalījušies 200 jaunie uzņēmēji un trešā daļa veiksmīgi uzsākusi uzņēmējdarbību. Zināmākie Nordea biznesa skolas absolventu veiksmes stāsti ir Andrito Kafijas grauzdētava, koka aizsargvāciņi mobilajiem telefoniem RixWood, Latvijā ražotu apģērbu zīmols Paiya u.c.

Jaunie uzņēmēji, kuri pēdējos trīs gados ir izveidojuši kompāniju, var izmantot iespēju piedalīties pārrobežu apmaiņas programmā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem no viena mēneša līdz pusgadam

Programma sniedz iespēju pieredzējušā uzņēmumā citā Eiropas valstī gūt nepieciešamās pamatzināšanas uzņēmuma izveidei tādās jomās kā mārketings, grāmatvedība, klientu attiecības, finanses. Vienlaikus programmas ietvaros iespējams paplašināt zināšanas par ārvalstu tirgu un uzņēmējdarbības normatīvu bāzi, kā arī veicināt sadarbību. Kopā ar uzņemošo uzņēmumu ir iespējams izvēlēties kopā veicamos pasākumus, piemēram, ēnošanu, tirgus pētījuma veikšanu, iesaisti inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības projektos, uzņēmuma finanšu izpēti, mārketinga stratēģijas iepazīšanu u.c. Uzņēmums var pārstāvēt jebkādu jomu, tam jābūt dzīvotspējīgai biznesa idejai.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēgusi mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2016 uzvarētāju — skolotāju, skolēnu un izglītības iestāžu vadītāju — sumināšanu.

«Man ir prieks par vēl vienu veiksmīgi aizvadītu mācību gadu, kura laikā, pateicoties skolu interesei un iesaistei, kā arī skolotāju entuziasmam, esam veicinājuši jauniešos uzņēmīgumu 160 skolās visā Latvijā, iesaistot praktiskās uzņēmējdarbības programmās vairāk nekā 70 000 skolēnu. Reģistrēto skolēnu mācību uzņēmumu skaits vien šogad ir sasniedzis 779, kas ir par 400 aktīviem skolēnu mācību uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Šīs praktiskās biznesa izglītības programmas, kas palīdz jauniešiem pilnveidoties, nebūtu iespējamas bez skolotāju entuziasma, ticības jauniešu spēkiem un kopīgi ieguldītā darba, kā arī bez pašu jauniešu motivācijas izmantot iespējas, ko dzīve sniedz,» pasākumā uzsvēra JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Vairāk nekā 140 jaunieši pulcējās LU studentu Biznesa inkubatora jaunās sezonas atklāšanā. Piektajā sezonā inkubators ir uzņēmis 76 jauno uzņēmēju komandas, kurām palīdzēs no idejas nonākt līdz gatavam produktam, un paralēli testēs speciālu pirms-akselerācijas programmu, lai attīstītu jauno uzņēmumu globālo potenciālu.

Populārākās jomas, kurās šosezon savu biznesu attīstīs teju puse inkubatora dalībnieku (36 komandas), ir IT (11), dizains (12) un tekstils (13), savukārt 10 dalībnieki plāno attīstīt inovācijas izglītībā un tehnoloģijās.

Starp idejām, kuras, iespējams, jau šogad taps par LU studentu Biznesa inkubatora dalībnieku veiksmes stāstiem, ir apsildāms apģērbs ar iebūvētu bluetooth tehnoloģiju, naturālās kosmētikas ražošana, mēbeļu ražošana no PET pudelēm un modulāru konstruktoru ražošana, latviešu valodas apguves video kursa izveide, gudrā siltumnīca un vēl 70 idejas.

Biznesa inkubācijas laikā jaunieši, kuri ir tikko sākuši attīstīt savu biznesa ideju, ar inkubatora atbalstu varēs nonākt līdz minimālam dzīvotspējīgam produktam (minimum viable product, MVP) un pirmajai pārdošanai, savukārt jaunie uzņēmēji, kuri inkubatorā darbojas jau otro gadu, piedalīsies jaunizveidotajā pirms-akselerācijas programmā.

Citviet pasaulē wok ēdieni popularitātes ziņā ierindojas līdzās picai, burgeriem un suši, bet Latvijā par tiem vietējā publika vēl jāpārliecina .

«Pirms sākām realizēt ideju, vairākus mēnešus pētījām tirgu, lai saprastu, kas būs mūsu tiešie konkurenti, meklējām finansējumu un piemērotas telpas,» stāsta viens no ātrās ēdināšanas restorānu City Woks līdzīpašniekiem Jānis Straubergs. Kopā ar Kasparu un Gati Mitriķiem ideju par šādu ēdināšanas vietu sākuši lolot aptuveni pirms gada.

Visiem trim uzņēmuma īpašniekiem iepriekšējā darba pieredze nav bijusi saistīta ar ēdināšanas biznesu. J. Straubergs pirms kafejnīcas atvēršanas bijis praktizējošs jurists, K. Mitriķis ilgus gadus strādājis starptautiskā auditoru kompānijā, bet G. Mitriķis specializējies namu apsaimniekošanas jomā un ir vienīgais, kurš vēl nav pametis iepriekšējo darba vietu.

Tukumnieki Dita un Jānis Katlapi radījuši produktu Niedriņi, kas ir alternatīva plastmasas salmiņiem.

Biznesa ideju radusies šā gada pavasarī, kad kādā siltā dienā jaunie uzņēmēji malkoja kokteiļus vecāku lauku mājās. «Runājām par to, cik skaista apkārtne, pilna resursiem un potenciāla, ka varam noteikti atrast veidu, kā šo visu likt lietā kādā ģimenes biznesā. Vīra Jāņa mamma pa jokam izmeta, ka mēs pat plastmasas kokteiļu salmiņus varētu aizstāt ar teritorijā esošajām niedrēm. Pasmējāmies, bet tad nodomājām – kāpēc gan ne? Jau nākamajā dienā, izmēģinājuši pirmos salmiņus, sapratām, ka šī ir lieliska ideja,» atceras D. Katlapa.

Izpētot tirgu, jaunie uzņēmēji atrada, ka kaut ko līdzīgu izgatavo ASV – gan niedru, gan bambusa un citu augu salmiņus, taču tirgus ir mazs. Vasarā uzņēmēji cītīgi strādāja, lai rudenī Niedriņus sāktu piedāvāt plašākai publikai. Niedru salmiņu ražošana notiek J. Katlapa vecāku lauku mājās, izejviela nāk no Kurzemes laukiem. Niedres ir izturīgas, nepakļaujas mitrumam, neizmirkst, tās ir grūti salauzt. Lai arī šobrīd uzņēmums salmiņus pozicionē kā vienreizlietojamus, paši uzņēmēji ikdienā tos izmanto vairākkārt, izskalojot un rūpīgi izžāvējot. «Paši tos ievācam, apstrādājam. Katrs salmiņš ir roku darbs, paņem diezgan daudz laika un prasa pacietību. Testējām dažādas tehnoloģijas, instrumentus ražošanai, to, kā labāk Niedriņus pasterizēt. Sākumā atbalstīja draugi un tuvinieki, konsultējot un palīdzot izveidot dizainu. Pasūtījām kartona kastīšu iepakojumus, pielāgojām salmiņu daudzumam un izmēram,» stāsta D. Katlapa.

«Latvieši nebeidz fascinēt ar savām nenovērtējami augstajām tehnoloģiskajām zināšanām un inteliģenci. [..] Tomēr bez pastāvīgas klātesamības nodrošināšanas ir grūti radīt atpazītu un uzticamu valsts pārstāvniecību Silīcija ielejā,» tā pēc latviešu start-up misijas Kalifornijas tehnoloģiju mekā – Silīcija ielejā – rezumējis investors Deivids Emersons (Davis Emerson), kurš pārstāv Harward Business School Angels.

«Diemžēl pavadītais laiks Silīcija ielejā ir pārāk īss, lai uzņēmēji pilnībā adaptētos šajā specifiskajā biznesa kultūrā un spētu sevi pārliecinoši prezentēt investoriem,» norādīja D. Emersons.

Viņš gan atzina, ka Latvijai ir ļoti labs potenciāls kļūt par vienu no pasaules tehnoloģiskās ekspertīzes centriem.

Kā Db.lv jau ziņoja, no šī gada 28. janvāra līdz 7. februārim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar jaunuzņēmumu atbalsta organizāciju StartupLatvia organizēja Latvijas start-up kompāniju trešo misiju Silīcija ielejā.

Trešajā tirdzniecības misijā Silīcija ielejā devās seši vietējie Latvijas tehnoloģiju nozares jaunuzņēmumi - Branchtrack, Walmoo, Prime AVG, Bright Field Technologies, Amber Games un Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators.

Šo piektdien tirdzniecības parkā Alfa divi jaunie uzņēmēji uzsāka dalību projektā Biznesa eskalators, kura mērķis ir atbalstīt Latvijas uzņēmējus un gūt praktisku pieredzi tirdzniecībā konkurentu un potenciālo klientu piesātinātā vidē. Projekta dalībnieku piedāvājumam un darbībai līdzi sekos ekspertu komanda, kas vērtēs un ieteiks labākos risinājumus katram uzņēmējam individuāli.

Pirmie dalību projektā uzsāka Latvijas ražotāji un zīmoli I’M Your Shirt un KinLeaves. Projekta ietvaros uzņēmējiem tiek dota iespēja vienu mēnesi apdzīvot un izmantot tirdzniecības vietu t/p Alfa, kas ir populārākais Rīgas tirdzniecības centrs ar lielāko pircēju plūsmu. Dalībniekiem tā ir iespēja sekmēt savas produkcijas atpazīstamību un likt pamatus turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai.

Zīmols KinLeaves (radošais uzņēmums Cookies) Latvijā ražo individuāla dizaina dekoratīvās aizsargplēves dažādām elektroierīcēm - telefoniem, portatīvajiem datoriem u.c., kopumā vairāk kā 200 dažādām ierīcēm. Apmēram puse no KinLeaves radītājām precēm tiek eksportēta, bet pārējā tirgota Latvijā ar interneta starpniecību. Kā nākamo attīstības posmu zīmola radītāji redz savas tirdzniecības vietas atklāšanu, un dalība projektā ir pārbaudījums šim mērķim.

Otrdien, 17. martā, noslēgsies pašmāju IT uzņēmuma DPA rīkotā iniciatīva City Up, kuras ietvaros Latvijas reģionu skolās tika meklētas nākamās IT nozares zvaigznes. No 14 komandām ir noteikti trīs finālisti, kas pārstāv Cēsis, Siguldu un Jelgavu. Pasākuma laikā spēcīgākās komandas prezentēs savas idejas un sacentīsies par balvām.

«Pasaules prakse rāda, ka vairāku lielo uzņēmumu dibinātāji, piemēram, Lerijs Peidžs un Sergejs Brins (Google) un Stīvs Vozņaks un Stīvs Džobss (Apple Inc.) viens otru atrada tieši vidusskolas laikā,» stāsta DPA vadītājs Sandis Kolomenskis. «Tas ir laiks, kad riskēt ir daudz vienkāršāk, ir vairāk brīvo brīžu, savukārt neveiksmes gadījumā vienmēr ir vecāku ledusskapis, pie kā atgriezties. Tieši tāpēc uzsākām šādu iniciatīvu, uzrunājot jauniešus skolas vidē,» atzīmē Sandis Kolomenskis.

«Jautājot skolēniem, cik daudzi no viņiem domā braukt prom no dzimtās pilsētas, daudzi no viņiem atzīst, ka savu nākotni neplāno saistīt ar šo pilsētu un vēl vairāk – Latviju. Šī iemesla dēļ City Up ietvaros mēģinājām jauniešiem parādīt, ka turpat reģionā ir interesantas un uz attīstību vērstas darba vietas. Ceram, ka, pateicoties šai iniciatīvai, kaut vai daži jaunieši apzināsies, ka viņu spēkos ir izveidot lietderīgus un spēcīgus uzņēmumus un stiprināt savas dzimtās pilsētas vai reģiona attīstību,» tā S. Kolomenskis.

Godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena Latvijas iedzīvotāja pamatpienākums, tāpēc ierasti patriotiskajā novembrī Finanšu ministrija (FM) sāk ikgadējo sociāli informatīvo kampaņu, skaidrojot, kāpēc nodokļi ir jāmaksā un kā tie tiek izlietoti.

Kampaņas atklāšanas pasākums notika ugunsdzēsēju depo – vietā, kura var pastāvēt un palīdzēt sabiedrībai, tieši pateicoties nodokļu maksātāju godprātībai. Šogad kampaņas primārā mērķauditorija ir jaunieši – topošie un esošie nodokļu maksātāji, savukārt tās nosaukums un galvenais sauklis – Nomaksāt! Nevis nemaksāt!.

«Latvijas labklājība ir katra mūsu valsts iedzīvotāja rokās. Mums ir ļoti daudz vajadzību, tomēr jāatceras, ka mums ir arī savi pienākumi. Un viens no mūsu pamatpienākumiem ir godprātīga nodokļu nomaksa. Valsts būs tik pārtikusi, cik paši to vēlēsimies panākt. Vēlos izteikt lielu pateicību visiem, kuri šos principus apzinās un ievēro. Man ir liels prieks, ka šajā kampaņā primāri uzrunājam jauniešus, kuri vēl tikai sāk apzināties lietu nozīmi un savas dzīves prioritātes. Ceru, ka pēc šīs kampaņas godprātīgu Latvijas iedzīvotāju skaits arvien palielināsies. Nodokļus vajag nomaksāt, nevis nemaksāt!» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ceturdien Rīgas Latviešu biedrības namā praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēdza mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2015 - skolotāju, skolēnu un skolu direktoru sumināšanu, informē organizētāji.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš apsveikuma vēstulē Gada labākais ekonomikā 2015 laureātiem uzsver: «Mūsdienu mainīgajā pasaulē līdz ar daudziem sarežģītiem notikumiem, īpaši svarīga ir jauniešu mērķtiecīga izvēle, radot jaunus, ilgtspējīgus un inovatīvus uzņēmumus, tādejādi sekmējot valsts attīstības un sabiedrības labklājības vairošanu. Tam visam pamatā ir iegūtās zināšanas, kas ir labākais iespējamais kredīts Jūsu nākotnei. Pateicos visiem Latvijas skolotājiem, kuri ir pielikuši lielas pūles un turpina bagātināt jauniešus ar dzīvei tik nepieciešamajām zināšanām.»

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienojusies ar labklājības ministru Jāni Reiru, ka tiks veidota ekspertu grupa, lai jau septembra sākumā nonāktu pie risinājuma par iespēju jauno vecāku nodarbināšanu, pilnā apmērā saglabājot valsts pabalstu bērnu kopšanas atvaļinājumā, līdzšinējo 30% vietā, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

Pašreiz panāktā vienošanās paredz kā pirmo soli izstrādāt regulējumu par ceturtdaļas slodzes pieļaušanu, saglabājot pabalstus pilnā apmērā, tādējādi risinot arī samilzušo darbaspēka problēmu Latvijā, paralēli tam analizējot potenciālās iespējas arī garākam nodarbinātības periodam pabalsta saņemšanas laikā. Ekspertu uzdevums būs saprast, kādā laika periodā šāda slodze ir pieļaujama vai nu par pamatu ņemot gada griezumu, vai arī īsāku termiņu, lai palīdzētu uzņēmējiem laikā, kad ir atvaļinājumu sezona vai arī paaugstināts darba apjoms, projektu vai pasūtījumu dēļ.

Diskusiju rosināja LTRK, jo tieši šobrīd ir izteikti jūtams darba spēka trūkums, kas īpaši bieži jūtams reģionos. Sarunā ar J.Reiru visi klātesošie vienojās, ka jaunie vecāki, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā ir potenciālais darbaspēks, ko iespējams izmantot, kā arī neradīs negatīvu fiskālu ietekmi uz budžetu, atļaujot legāli strādāt nepilnu laika slodzi, tieši pretēji – samazinās ēnu ekonomiku, un radīs papildus VSAOI iemaksas sociālajā budžetā.«Ir jāizveido tāda sistēma, kas visām pusēm būtu pieņemama. Sākotnēji eksperti strādās pie ceturtdaļslodzes risinājuma, saņemot pilnu valsts pabalstu, kā arī vērtēs riskus un iespējas to ieviest pusslodzes gadījumā,» sacīja labklājības ministrs J.Reirs, «pirms daudziem gadiem bija spēkā regulējums par pusslodzēm, bet tas tika grozīts, jo veidojās dažādas shēmas. Lai saprastu, kā tās nepieļaut un arī mazinātu darbaspēka trūkumu, nepieciešams atgriezties pie diskusijām.»

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Pirms pieciem gadiem, rakstot kursa darbu Latvijas Mākslas akadēmijā, valmierietei Inesei Leitei radusies ideja par daudzfunkcionālu matraci - šogad beidzot nodibināts uzņēmums, ir izveidoti prototipi, tiek meklēti izplatītāji, drīzumā plānots izveidot interneta tirdzniecības platformu, kā arī tēmēt uz eksporta tirgiem.

Transformējamais daudzfunkcionālais matracis Dusis jau ir guvis atzinību konkursā Gada balva dizainā 2009, inovatīvā mēbele iekļauta Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja fondos, pavēstīja I. Leite.

Multifunkcionālā mīkstā mēbele Dusis domāta cilvēkiem, kas sirdī jauni, tas kalpo kā krēsls, zvilnis, dīvāns, matracis, rotaļu laukums bērniem tuneļu un māju būvēšanai. Pielāgojot atbilstošas kvalitātes apvalku, matraci var izmantot gan istabā, gan dārzā, gan privātā, gan publiskā telpā, piemērots arī birojiem, bibliotēkām, kafejnīcām, tā par matrača iespējām stāsta Leite.

Daudzfunkcionālajam matracim tā radītāja ideju smēlusies, pirms pieciem gadiem rakstot kursa darbu Latvijas Mākslas akadēmijā. «Meklēju risinājumu, kā horizontālu plakni salocīt, lai izveidotu ērtu atzveltni, un rezultāts patiesi pārsteidza arī mani,» atceras jaunā uzņēmēja.

Vairākums jauno uzņēmēju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sava biznesa uzsākšanai izmantojušu pašu uzkrāto kapitālu – bez banku un valsts palīdzības un nepiesaistot ES fondus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā visās trīs Baltijas valstīs.

Aptaujas dati liecina, ka 70% jauno uzņēmēju Latvijā sava biznesa uzsākšanai izmantojuši pašu uzkrāto kapitālu. Ja ar pašu līdzekļiem nepietiek, jaunie uzņēmēji, aicina palīgā ģimeni vai draugus. Tikai daži, uzsākot jaunu biznesu, mēģina iegūt banku vai valsts finansējumu, vai arī piesaistīt ES fondu līdzekļus. Līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs – 76% Lietuvas un 75% Igaunijas jauno uzņēmēju atzīmējuši, ka uzsākuši savu biznesu, izmantojot savus uzkrājumus.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Starta kapitāls, kas ir nepieciešams biznesa uzsākšanai, parasti ir neliels, tāpēc uzņēmējdarbības uzsākšana lielākoties tiek finansēta no paša uzņēmēja līdzekļiem vai piesaistot radinieku un draugu palīdzību. Apzinoties risku, jaunie uzņēmēji dažreiz nav gatavi uzņemties saistības. Tieši tāpēc sākumposmā tik svarīgs ir valsts vai pašvaldību atbalsts. Pēc tam, kad bizness ir ieguvis stabilu pamatu un vēlas paplašināties un nonākt nākamajā līmenī, bankas jau var piedāvāt ilgtermiņa finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Jo pārdomātāks ir biznesa plāns un skaidrāks ir uzņēmēja redzējums sava biznesa attīstībai, jo labāki būs kreditēšanas nosacījumi.»

Uztura skolā Vegus māca, kam jābūt veģetārieša šķīvī un izglīto arī ēdināšanas iestāžu īpašniekus

Ditai Lasei, veģetārā uztura skolas Vegus vadītājai, kļūstot par veģetārieti, paveicās – blakus bija citi veģetārieši, kas mācīja, kam jābūt šķīvī, kā gatavot, kā lietot garšvielas, kā iepirkties u.tml. Līdz ar pievēršanos veģetārismam atklājās pilnīgi cita pasaule. Viņai tik ļoti patika dalīties savās zināšanās, ka uzrakstīja grāmatu, bet aptuveni pirms četriem gadiem, draugu iedvesmota, sāka vadīt kursus. Nesen D. Lase nodibināja veģetārā uztura skolu Vegus.

Vaicāta, vai veģetārisms kļūst populārāks, D. Lase saka – drīzāk par to vairāk runā. «Nezinu, kāda ir Latvijas statistika, bet pasaulē veģetārieši ir 3–7% iedzīvotāju. Veģetārisms prasa no cilvēka zināšanas, zināmu askēzi, koncentrēšanos, etiķešu lasīšanu un pārzināšanu. Ir valstis, kur veģetārisms ir «nolobēts», piemēram, Anglijā vai Vācijā. Katrā veikalā ir speciāls plauktiņš ar veģetāriem produktiem, katrā ēdnīcā ir īpašs piedāvājums, un tā nav vienkārši dārzeņu biezzupa, bet gan kārtīgs ēdiens. Protams, tur ir cits iedzīvotāju skaits un ražotājiem – cita interese,» viņa skaidro.

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Latvijas Universitātes studenti Mārtiņš Priedītis un Gatis Melbārdis šobrīd LU studentu Biznesa inkubatorā attīsta savu uzņēmējdarbības projektu – Latvijā ražoto koka rokas pulksteņu zīmolu. Lai notestētu pieprasījumu pēc produkta, puiši potenciālos klientus inkubatora Inovāciju stendā uzrunāja ar pulksteņu bildi.

«Tā zināmā mērā bija avantūra, bet arī vienīgā iespēja noskaidrot, vai mūsu produktu kādam vajag, un bijām pārsteigti par klientu atsaucību,» saka Mārtiņš. To, ka interese iegādāties šādus pulksteņus ir bijusi patiesa, apliecināja topošo pulksteņu īpašnieku avansa iemaksas par produktu, kas vēl tikai taps. Bet ticība atmaksājas – šobrīd vienā no Rīgas kokapstrādes darbnīcām uzņēmēji slīpē pulksteņu dizainu un funkcionalitāti, vēloties panākt ideālu kvalitāti – tā kā viņi to ir iedomājušies un tā, «kā ir solīts klientiem».

Jautāti, ar ko viss sākās, jaunie uzņēmēji saka, ka atslēga ir gatavība uzdrošināties un darīt. Martiņš stāsta, ka pirmais solis un uzdrošināšanās viņam ir bijusi dalība uzņēmējdarbības sacensībās ZIBENS BIZNESS 2015, kas pirms gada norisinājās LU studentu Biznesa inkubatorā. «Vēlējos sevi izaicināt un pārbaudīt, vai bizness ir domāts man,» viņš stāsta.

Noslēgusies pieteikšanās jaunajai Nordea biznesa skolas No idejas līdz investoram mācību sezonai, saņemot vairāk nekā 250 biznesa ideju pieteikumus dizaina, IT, pārtikas, ražošanas, pakalpojumu un citās jomās.

No šā gada 9. novembra 50 dzīvotspējīgāko biznesa ideju autori uzsāks pus gadu ilgu mācību un pieredzes apmaiņas ciklu veiksmīgai biznesa attīstībai.

Nordea biznesa skola ir atbalsta programma jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem. Programma ietver zināšanu un pieredzes apmaiņu, sākot no biznesa plāna izstrādes, tirgus izpētes, komandas veidošanas pamatprincipiem un pārdošanas kanālu identificēšanas līdz finanšu plūsmas plānošanas, pārdošanas un eksporta, mārketinga un zīmola vadības konsultācijām, kā arī programmas noslēgumā – «randiņam ar investoru».

Nordea biznesa skolas vadītāja ir Signe Lonerte.