Pēc sešu mēnešu ilgām mācībām 16 jaunie uzņēmēji noslēguši mācības Nordea biznesa skolā un viņiem tika dota iespēja prezentēt savas idejas investoriem, informēja bankas pārstāvji.

Līdz ar to ir noslēgusies Nordea biznesa skolas ceturtā sezona, kuras laikā sadarbībā ar 19 partneriem - vadošo ekonomikas augstskolu, apmācību un konsultāciju centriem Latvijā, kā arī nozaru profesionāļiem - 50 jaunie uzņēmēji ieguva zināšanas un konsultācijas sava biznesa īstenošanai dzīvē.

Kā liecina Nordea biznesa skolas pieredze, ik gadu tiek realizēta trešdaļa jauno biznesa ideju.

Jaunās biznesa idejas šogad saistītas ar inženiertehniskiem projektiem, tostarp dzīvojamo telpu projektēšanu un būvniecību, suvenīru, bērnu attīstošo rotaļlietu un apģērba ražošanu, kā arī sevi jau pierādījušām biznesa idejām pakalpojumu nozarē. Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šogad kopā saņemti 300 biznesa ideju pieteikumi - seši uz vienu mācību vietu.

Pirms pieciem gadiem, rakstot kursa darbu Latvijas Mākslas akadēmijā, valmierietei Inesei Leitei radusies ideja par daudzfunkcionālu matraci - šogad beidzot nodibināts uzņēmums, ir izveidoti prototipi, tiek meklēti izplatītāji, drīzumā plānots izveidot interneta tirdzniecības platformu, kā arī tēmēt uz eksporta tirgiem.

Transformējamais daudzfunkcionālais matracis Dusis jau ir guvis atzinību konkursā Gada balva dizainā 2009, inovatīvā mēbele iekļauta Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja fondos, pavēstīja I. Leite.

Multifunkcionālā mīkstā mēbele Dusis domāta cilvēkiem, kas sirdī jauni, tas kalpo kā krēsls, zvilnis, dīvāns, matracis, rotaļu laukums bērniem tuneļu un māju būvēšanai. Pielāgojot atbilstošas kvalitātes apvalku, matraci var izmantot gan istabā, gan dārzā, gan privātā, gan publiskā telpā, piemērots arī birojiem, bibliotēkām, kafejnīcām, tā par matrača iespējām stāsta Leite.

Daudzfunkcionālajam matracim tā radītāja ideju smēlusies, pirms pieciem gadiem rakstot kursa darbu Latvijas Mākslas akadēmijā. «Meklēju risinājumu, kā horizontālu plakni salocīt, lai izveidotu ērtu atzveltni, un rezultāts patiesi pārsteidza arī mani,» atceras jaunā uzņēmēja.

Uztura skolā Vegus māca, kam jābūt veģetārieša šķīvī un izglīto arī ēdināšanas iestāžu īpašniekus

Ditai Lasei, veģetārā uztura skolas Vegus vadītājai, kļūstot par veģetārieti, paveicās – blakus bija citi veģetārieši, kas mācīja, kam jābūt šķīvī, kā gatavot, kā lietot garšvielas, kā iepirkties u.tml. Līdz ar pievēršanos veģetārismam atklājās pilnīgi cita pasaule. Viņai tik ļoti patika dalīties savās zināšanās, ka uzrakstīja grāmatu, bet aptuveni pirms četriem gadiem, draugu iedvesmota, sāka vadīt kursus. Nesen D. Lase nodibināja veģetārā uztura skolu Vegus.

Vaicāta, vai veģetārisms kļūst populārāks, D. Lase saka – drīzāk par to vairāk runā. «Nezinu, kāda ir Latvijas statistika, bet pasaulē veģetārieši ir 3–7% iedzīvotāju. Veģetārisms prasa no cilvēka zināšanas, zināmu askēzi, koncentrēšanos, etiķešu lasīšanu un pārzināšanu. Ir valstis, kur veģetārisms ir «nolobēts», piemēram, Anglijā vai Vācijā. Katrā veikalā ir speciāls plauktiņš ar veģetāriem produktiem, katrā ēdnīcā ir īpašs piedāvājums, un tā nav vienkārši dārzeņu biezzupa, bet gan kārtīgs ēdiens. Protams, tur ir cits iedzīvotāju skaits un ražotājiem – cita interese,» viņa skaidro.

Noslēgusies pieteikšanās jaunajai Nordea biznesa skolas No idejas līdz investoram mācību sezonai, saņemot vairāk nekā 250 biznesa ideju pieteikumus dizaina, IT, pārtikas, ražošanas, pakalpojumu un citās jomās.

No šā gada 9. novembra 50 dzīvotspējīgāko biznesa ideju autori uzsāks pus gadu ilgu mācību un pieredzes apmaiņas ciklu veiksmīgai biznesa attīstībai.

Nordea biznesa skola ir atbalsta programma jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem. Programma ietver zināšanu un pieredzes apmaiņu, sākot no biznesa plāna izstrādes, tirgus izpētes, komandas veidošanas pamatprincipiem un pārdošanas kanālu identificēšanas līdz finanšu plūsmas plānošanas, pārdošanas un eksporta, mārketinga un zīmola vadības konsultācijām, kā arī programmas noslēgumā – «randiņam ar investoru».

Nordea biznesa skolas vadītāja ir Signe Lonerte.

Lai gan līdz snovborda un slēpošanas sezonai vēl kāds brīdis jāgaida, Ieva Barone jau tai aktīvi gatavojas, darinot ķiverādas Winterberry snovborda ķiverēm

Ieva Barone ar snovbordu nodarbojas trīs gadus. Agrāk viņa mācījās slēpot, bet slēpošana īsti negāja pie sirds, un katru gadu viņa to mācījās no jauna. «Pamēģināju snovu – pavisam cita lieta!» viņa saka. Slēpotāju un snovbordistu drošībai nepieciešama ķivere. Tās ir daudz un dažādas – arī ļoti košas un skaistas, bet tomēr lielākā daļa ķiveru ir melnas. «Ar mīļoto vīrieti bijām devušies uz kalniem snovot. Viņam ir melna ķivere un kostīms arī visai tradicionāls – sarkana jaka un melnas bikses. Uz kalna pašķīrāmies un sarunājām, ka tiksimies augšā pie pacēlāja. Stāvu un gaidu, bet tur bija gana daudz snovotāju ar melnām ķiverēm sarkanās jakās un melnās biksēs. Sapratu, ka viens no risinājumiem būtu padarīt ķiveri atšķirīgāku. Protams, ir iespējas ķiveri nokrāsot vai pielikt tai ragus, asti vai panka grebeni. Specializētajos internetveikalos ir iespēja iegādāties arī ķiveres apvalkus. Taču, manuprāt, piedāvātajiem produktiem vāji tiek izmantots šī produkta dizaina potenciāls. Ar Winterberry ķiverādām ķivere iegūst jaunu izskatu, garderobe tiek atsvaidzināta par samērā zemām izmaksām, turklāt snovbordists uz kalna kļūst pamanāmāks, atšķirīgāks starp pārējiem. Un tā šobrīd mēs esam sākuši ražot multifukcionālus snovborda ķiveru apvalkus,» stāsta Ieva Barone, SIA Winterberry līdz- īpašniece.

Noslēgusies septītā Nordea biznesa skolas No idejas līdz investoram programmas sezona. Raksta galerijā lasāms par biznesa idejām, kuras attīstītas pusgadu ilgās mācībās.

Nordea biznesa skola ir atbalsta programma jaunajiem uzņēmējiem. 2017. gada sezonā tika saņemtas vairāk nekā 250 biznesa idejas, no kurām 50 ideju autori turpināja mācības, bet šie dalībnieki ir gatavi ar savu biznesa ideju, uzņēmējdarbības pieredzi un atziņām iepazīstināt plašāku sabiedrību. Šajā sezonā, mainoties globālajām tendencēm, vērojamas izmaiņas biznesa ideju klāstā – arvien vairāk jauno uzņēmēju vēlas attīstīt dažādus digitālos risinājumus un īstenot videi draudzīgu uzņēmējdarbību, atrodot jau esošām lietām jaunu pielietojumu vai alternatīvus risinājumus, lai saudzētu dabu.

Anita Mekša un Dmitrijs Šeršens izgatavo graužamas kartona mājiņas Majorāns kāmīšiem un jūras cūciņām, kurām mājdzīvnieki uzlabo dizainu ar savu zobu un ķepu palīdzību

«Mēs taisām graužamas mājas mājdzīvniekiem. Lielākā daļa dzīvnieku saimnieku uztraucas, ka mīlulis kaut ko sagrauzīs, saplēsīs. Mēs piedāvājam tieši tādas mājas, kuras nav jābaidās «sabojāt» – sagrauzt,» saka Anita Mekša, kura kopā ar Dmitriju Šeršenu izgatavo mājiņas dzīvniekiem. Tās ir no kartona un paredzētas sagraušanai. Graužamo māju zīmols ir Majorāns – māja apvienojumā ar restorānu. Dmitrijs gan teic, ka dažas mājas ir vēl vairāku funkciju apvienojums, piemēram, jūras cūciņai tas ir arī fitnesa centrs – ēdiens tiek novietots otrajā vai trešajā stāvā, lai samērā mazkustīgo mājdzīvnieku mudinātu kustēties.

Turpmāk DNB bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja amata pienākumus veiks ilggadējais DNB bankas darbinieks, valdes loceklis un finanšu direktors Jānis Teteris.

Savukārt līdzšinējais DNB bankas prezidents un valdes priekšsēdētājs Atle Knai savu karjeru turpinās kā DNB Baltijas divīzijas vadītājs.

Iemesls DNB bankas valdes priekšsēdētāja maiņai ir Atles Knai lēmums pieņemt piedāvājumu vadīt DNB grupas Baltijas divīziju. Atle Knai amatā nomainīs Matu Vermelinu, kurš no šā gada 1. septembra kļuvis par DNB grupas Ziemeļeiropas Lielo uzņēmumu un starptautiskā biznesa nodaļas vadītāju. Vienlaikus Atle Knai pildīs arī AS DNB banka padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Savukārt Latvijā AS DNB banka valdes priekšsēdētāja amatu ieņems ilggadējais AS DNB banka darbinieks - valdes loceklis, viceprezidents un finanšu direktors Jānis Teteris. Viņš ir profesionālis ar plašu redzējumu, padziļinātu ieskatu uzņēmumu ikdienas procesos un nozīmīgu pieredzi darbā ar klientiem. Ieņemot jauno amatu, Jānis Teteris vienlaikus turpinās pildīt arī finanšu direktora amata pienākumus.

Nataļjas Rodionovas veidotā Tok-Tok-Tea tēju kolekcija mērķē uz premium segmentu; pavisam drīz piparmētrām pievienosies arī kumelīšu un Ziemassvētku tēja.

Iepriekš Nataļja Rodionova, Tok-Tok-Tea (SIA Teya) īpašniece, strādāja telekomunikāciju uzņēmumā Bite. «Vieta bija pietiekami silta un jauka, bet manas iekšējā vajadzības līdz galam apmierinātas nebija, urdīja nemiers. Bija sajūta, ka esmu nobriedusi pamēģināt darīt kaut ko savu. Lēmums bija saistīts ar pārdomām – ko es gribu darīt, kas man dzīvē ir svarīgs. Varbūt no malas atteikšanās no stabilitātes izskatījās pēc stulba lēmuma,» viņa pieļauj. Nepilna gada laikā Nataļja ir izveidojusi tēju kolekciju – piparmētras kombinācijā ar dažādām ogām. «Latvijā augu tēju tirgus ir piesātināts, turklāt katram ir vecmāmiņa vai mamma ar dārzu, laukiem. Es naivi nedomāju, ka tas ir kaut kas pilnīgi jauns, bet gribu izveidot iedvesmojošu produktu, atšķirīgu no citiem, lai tas būtu inovatīvs šajā segmentā. Šis ir premium klases produkts, tā nav ikdienas tēja. Gribējās, lai būtu smuki, lai būtu pozitīvā pieredze – ne tikai veselīgi, bet arī patīkami. Domāju, ka šīm tējām ir potenciāls,» stāsta uzņēmēja.

Konkursā uz Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" (LIVE RIGA) direktora amatu visaugstāko novērtējumu ieguvis Fredis Bikovs.

Pretendentu atlasei piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Human Source”. Kopā tika saņemti 25 pieteikumi, kurus konkursa komisija izvērtēja divās kārtās, informē Rīgas domē.

“Mans darbs, pirmkārt, būs vērsts uz Rīgas investoru piesaistes un pārdošanas kapacitātes stiprināšanu. Tāpat svarīgi būs identificēt un risināt Rīgas investīciju vides izaicinājumus un stiprināt Rīgas tēlu starptautiski. Mana pieredze vadošos amatos privātajā sektorā ir devusi izpratni par investoru interesēm un vajadzībām no investoru skatpunkta, kas noderēs, strādājot pie investīciju vides uzlabošanas Rīgā. Savukārt pieredze biznesa pakalpojumu nozares asociācijā palīdzēs stiprināt sadarbību starp investoriem un publisko pārvaldi. Uzskatu, ka aģentūras pārziņā esošās jomas ir cieši savstarpēji saistītas un jāidentificē iespējas sinerģijai starp nozarēm. Strādāšu, lai rūpīgi izstrādātā aģentūras stratēģija īstenotos rīcībā. LIVE RIGA ir jāspēj ne tikai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus, bet arī nopelnīt naudu rīdziniekiem,” uzsver F.Bikovs.

Apģērbu zīmols Tru:de šogad spēris divus nozīmīgus attīstības soļus; dibināts SIA un atvērta tā darbnīca

Tru:de zīmola idejas autore Dace Upīte teic, ka jauns attīstības lēciens bija likumsakarīgs, jo bija pagājuši četri gadi, ko viņa pavadīja mājās, lolojot atvases un paralēli attīstot savu apģērba zīmolu. Nu bija pienācis laiks atgriezties darbā kā mārketinga vadītājai kādā lielā tabakas uzņēmumā, taču Dace nolēma, ka iegūto brīvību un prieku par dizaina lietu radīšanu viņa nevēlas zaudēt. «Strādājot savā uzņēmumā, ir jūtams, kā ieguldītā enerģija atgriežas ar uzviju, tas ielej sirdī prieku un rada jaunu sparu darīt aizvien vairāk, jo viss rodas darot,» secina Dace.

Līdz šim Dace uzņēmējdarbību attīstījusi kā patenta maksātāja, bet šogad viņa izlēma nodibināt SIA. «Viens no pamudinājumiem bija fakts, ka tuvākajā laikā vēlos startēt radošo industriju inkubatorā un, lai to varētu izdarīt, SIA ir nepieciešamība,» viņa atklāj. Jaunus apvāršņus un pamudinājumu nedaudz riskēt viņai sniedza arī dalība Nordea biznesa skolā, kuras laikā viņa nolēma radīt arī savu pirmo kolekciju, jo līdz šim apģērbs šūts tikai pēc individuālajiem pasūtījumiem. Pasūtījumu bija arvien vairāk, Dacei jau bija grūti ar visiem tikt galā, turklāt bija cilvēki, kuri vēlējās nopirkt jau gatavas lietas. «Šīs apmācības mani mudināja domāt plašāk, jo, kā teica viens pasniedzējs, – miljons tā nav nauda. Tas, protams, ir pārspīlēti, bet ideja ir skaidra – jābūt lielākām ambīcijām, jāatmet domas par iespēju ierobežojumiem,» stāsta Dace. Viņa izveidoja pirmo zvērīgo apģērbu kolekciju bērniem un pēc tās prezentēšanas konstatēja, ka divās dienās tā jau bija izpirkta.

Artūra Immermaņa stihija ir koks. No tā radīti dažādi dizaina priekšmeti, bet plašāku atzinību guvis līdzsvara slēpjritenis, ar kuru uzņēmējs cer iestūrēt eksporta ārēs.

Tukuma novada Irlavas pagasta skolotāju semināra ēkā, kas celta 1841. gadā, kurā A. Immermanis izveidojis ražotni, top gan sniega braucamrīki, gan bērnu saliekamās mēbeles – tornīši. Par Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmās projektam iegūto naudu un finanšu institūcijas Altum piešķirto aizdevumu kokapstrādes darbnīcā iemājojušas mūsdienīgas iekārtas – vērtīgākā no tām CNC frēzēšanas iekārta, kas ļauj būtiski palielināt ražošanas jaudas. SIA Immerman Woodworks produkcija ir pamanīta un novērtēta ārvalstu tirgos. Pērn gada nogalē svinīgā pasākumā Tukuma novada gada uzņēmējs A. Immermanis saņēma Tukuma novada domes balvu Gada uzdrīkstēšanās 2018. Iesaistoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektā, uzņēmējs ir devis darbu diviem puišiem ar īpašām vajadzībām.

Latvijā radītās dizaina zeķes velosipēdiem iekaro ASV un Kanādas tirgu, inovatīvo produktu pamanījis un aprakstījis arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, pastāstīja VeloSock izveidotājs Oskars Mickevičs.

Kreatīvais produkts ir funkcionāls izstrādājums, kas paredzēts, lai izvairītos no smilšu, dubļu u.c. netīrumu ienešanas telpā pēc brauciena. Tieši šī iemesla dēļ Oskaram radās ideja izstrādāt velozeķi, kas pilnībā mainīja Mickevičs un viņa biznesa partnera Gvido Bajāra ikdienu.

Mickevičs stāsta, ka Velo Sock dizaina paraugs Eiropas Savienībā ir reģistrēts jau gadu, savukārt Amerikā reģistrācija ir finiša taisnē.

Produkts tiek ražots Latvijā. «Ražošanas jaudas nav ierobežotas, šūšanas cehu ārpakalpojami ir pieejami un ar to nav problēmu,» stāsta Mickevičs.

Velozeķe ir izgatavota no elastīga materiāla, kas nodrošina zeķes uzvilkšanu velosipēdiem garumā no 1,6 līdz 2 metriem. Velozeķi var viegli uzvilkt uz velosipēda, paceļot priekšējo riteni un uzvelkot to visā garumā.

Ja ir mājdzīvnieki, viņiem, tāpat kā cilvēkiem, nepieciešamas mēbeles – gultiņa, vieta, kur netraucēti paēst, un citas ērtības .

Tā uzskata Jūlija Griba, mājdzīvnieku mēbeļu Ed’s project idejas autore. «Kaķiem obligāti vajag nagu asināmo, citādi viņš asinās savus nagus pret saimnieku dīvānu, citām mēbelēm. Svarīgi, lai mājdzīvniekiem būtu, kur gulēt, izklaidēties,» viņa nosauc piemērus. Suņiem un kaķiem mēbeles atšķiras – kaķiem patīk kāpelēt, rāpties vērot notiekošo no augšas, savukārt suņiem tīk paslēpties vietā, kur viņi var droši pagrauzt kauliņu.

Šobrīd Ed’s Project piedāvā mēbeles kaķiem un mazo šķirņu sunīšiem, bet ar laiku būšot mājiņas arī lielajiem suņiem. Runājot par nākotni, Jūlija atklāj, ka abiem ar vīru ir pilna galva idejām un nepietiekot laika tās visas realizēt. «Mēs noteikti gribam paplašināties, neieciklēties uz kaut ko vienu,» viņa saka.

Ej pa ielu, redzi kādas filmas vides reklāmu, noskenē to ar savu viedtelefonu un noskaties reklāmas klipiņu, noskaidro nākamos seansus, biļetes cenu un izlem, vai vēlies filmu redzēt.

To kā piemēru papildinātajai realitātei min Ainārs Kļaviņš, mobilās lietotnes Overly un SIA Overly līdzdibinātājs. Viņš min vēl vienu piemēru – ja cilvēks vēlas nopirkt jaunu dīvānu, bet nezina, vai tas piestāvēs dzīvokļa interjeram, tad, izmantojot papildināto realitāti un mobilo telefonu, iespējams aplūkot, kā šī mēbele izskatīsies dzīvoklī. Šo rīku var izmantot arī citās jomās, piemēram, Audi ir izstrādājis papildinātās realitātes mobilo lietotni, ko izmantot, ja autovadītājs nesaprot, ko nozīmē viena vai otra poga auto salonā. Šādā gadījumā, izmantojot minēto aplikāciju, tiek noskenēts auto panelis un aplikācija pasaka priekšā, kas tā ir par pogu un ko ar to iesākt. Ir iespējams mašīnu pat «izjaukt», jo aplikācija spēs atpazīt objektus, parādīs priekšā, ar kurām detaļām jāsāk jaukšanas process un kādi instrumenti jāizmanto.