Kipras starptautiskais aizdevums, kura ietvaros noguldītājiem būs jāmaksā nodeva, pasaulē izraisījis vērtspapīru tirgu kritumu.
[Papildināta 1. - 2. rindkopa]
Pirmdien kritumus piedzīvojušas Āzijas bankas – Japānas Nikkei 225 samazinājās par 2,7%, savukārt Honkongas Hang Seng un Austrālijas ASX 200 par 2%. Kritumam Āzijā sekoja biržu indeksu samazināšanās arī Eiropā. Londonas FTSE 100 pirmdienas pusdienlaikā samazinājās par 0,75%, Vācijas Dax par 1,09%, bet Parīzes Cac 40 par 1,27%.
Tikmēr Kipras likumdevēji plāno starptautiskajiem aizdevējiem piedāvāt jaunu priekšlikumu, saskaņā ar kuru valsts noguldītājiem varētu tikt piemēroti zemāka nodeva, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.
Saskaņā ar jaunāko priekšlikumu, noguldītājiem, kuru rīcībā ir līdz 100 tūkstošiem eiro noguldījumi, tiks piemērota vienreizējā nodeva 3% apmērā. Savukārt noguldītājiem, kuru noguldījumi ir robežās no 100 līdz 500 tūkstošiem eiro, tiks piemērota nodeva 10% apmērā, bet noguldītājiem ar 500 tūkstošiem eiro – 15% apmērā. Saskaņā ar jauno Kipras piedāvājumu paredzēts iegūt 5,8 miljardus eiro.
Patlaban pieņemtais aizdevuma līgums nosaka, ka noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāko par 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērota vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt depozītiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro – 9,9% apmērā. Šādā ceļā iecerēts iegūt 5,8 miljardus eiro.
Avoti medijam pavēstījuši, ka eirozonas finanšu ministri organizēs telekonferenci, lai pārrunātu jaunāko Kipras piedāvājumu. «Kamēr vien summa paliek 5,8 miljardu, es esmu pārliecināts, ka to atbalstīs visas puses. Tomēr aizdevējiem būs nepieciešami precīzi skaitļi, lai pārliecinātos, ka šāds risinājums tiešām strādās,» sacīja WSJ avots Briselē.
Db.lv jau vēstīja, ka Kipras prezidents Nikos Anastasiads (Nicos Anastassiades) iepriekš pavēstīja, ka centīsies samazināt nodokļa sāpīgo ietekmi uz mazajiem noguldītājiem. Prezidents gan nekonkretizēja, ko tieši viņš darīs. Iepriekš Kipras prezidents nostājās kategoriski pret šādas idejas īstenošanai.