Paredzams, ka Latvijas pievilcība Krievijas investoru acīs ievērojami pieaugs, meklējot jaunu vietu, kur pārvietot savas investīcijas no krīzes māktās Kipras, paredz investīciju bankas Trigon Capital eksperti.
Paredzams, ka Latvijas pievilcība Krievijas investoru acīs ievērojami pieaugs, meklējot jaunu vietu, kur pārvietot savas investīcijas no krīzes māktās Kipras, paredz investīciju bankas Trigon Capital eksperti.
«Latvijai ir nesalīdzināmi labāka makroekonomiskā situācija nekā Kiprai, un tas noteikti tiks ņemts vērā, kad Krievijas investori meklēs drošu vietu, kur ieguldīt savu kapitālu,» sacījis Trigon Capital vadītājs Joakims Heleniuss.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) eksperti norāda, ka Latvijā pastāv speciālu pasākumu kopums tieši nerezidentu noguldījumu naudas plūsmas pārraudzībai, tādējādi nav paredzams, ka tuvākajā laikā bankās varētu ievērojami augt nerezidentu naudas daudzums.
Moody's Investors Service lēš, ka Krievijas uzņēmumiem un privātpersonām Kiprā ir aptuveni 31 miljards dolāru. Jāpiebilst, ka nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās ir aptuveni 10 miljardi dolāru jeb aptuveni puse no visiem noguldījumiem, un pārsvarā tie ir no kaimiņvalsts Krievijas.
«Latvijas banku sektora apjoms pret IKP ir salīdzinoši mazs,» norāda Jefferies Group eksperts Ričards Segals, norādot, ka Latvija ir labā situācijā, lai šogad pārspētu citas jaunattīstības valstis.
Tiesa gan, kamēr Latvijai ir spēcīgi fundamentāli faktori un eiro ieviešana ilgtermiņā varētu radīt dažādus ieguvumus, iestāšanās eirozonā varētu samazināt pievilcību nerezidentu noguldītāju acīs, ņemot vērā Kipras notikumus, savukārt uzskata Royal Bank of Scotland Group eksperti, norādot, ka potenciālie Krievijas noguldītāji tagad divreiz pārdomās, pirms naudu pārskaitīs uz Latvijas bankām.
Tomēr Trigon Capital eksperts šīs bažas noraida, uzsverot, ka pievienošanās eirozonai Latvijas pievilcību Krievijas noguldītāju acīs tikai vairos, jo tie meklē drošu vietu savai naudai politiski un ekonomiski stabilā ekonomikā.
«Nav pamata sagaidīt, ka tuvāko dienu laikā Latvijas finanšu sektorā ienāks liela nezināmas izcelsmes naudas plūsma, jo Latvijā ir vienas no augstākajām prasībām nerezidentu klientu izvērtēšanā, t. sk. tiek veikta arī klientu padziļināta izpēte,» norāda FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Tāpat viņš uzskata, ka nav patiesi izteikumi, ka Latvija varētu kļūt par Kipru Nr.2, jo abu valstu finanšu sektoru apmēri un to nozīme ekonomikā ir ļoti atšķirīga. Kiprā finanšu pakalpojumu joma, tai skaitā banku sektors, bet arī saistītie finanšu pakalpojumi, ir 40% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Latvijā kopumā finanšu sektors ir 3-3,5% no iekšzemes kopprodukta.
Saistībā ar situāciju Kiprā FKTK priekšsēdētājs K. Zakulis šonedēļ ir aicinājis Latvijas bankas fokusēties uz klientu un finanšu plūsmu kvalitātes izvērtēšanu. FKTK arī līdz šim ir strādājusi ar bankām šajā virzienā un aicinājusi rūpīgi vērtēt ienākošās naudas izcelsmi un pārzināt savu klientu darbību. Piemēram, jauna klienta izpēte Latvijas bankās paredz vairākus soļus, un šis process var reizēm prasīt nedēļām ilgu laiku.
Lai nerezidenti, kuri neveic Latvijā saimniecisko darbību (tai skaitā, ārzonu kompānijas) varētu veikt līdzekļu izvietošanu Latvijas bankās, tiem vispirms nepieciešams atvērt kontu kādā Latvijas bankā.
Ja kompānijas komercdarbība nav saistīta ar Latviju, tad bankai saskaņā ar FKTK normatīvajiem noteikumiem jāveic klienta padziļināta izpēte (tai skaitā iegūstot informāciju par darbības veidu, galvenajiem sadarbības partneriem, plānoto darījumu apmēru un naudas līdzekļu izcelsmi). Balstoties uz iegūto informācija banka nosaka klienta riska līmeni un lemj par konta atvēršanu vai neatvēršanu.