Latvijā jau septīto gadu norisinās Zviedrijas Biznesa gada balva, kuras galvenais mērķis ir izcelt veiksmīgus starptautiskas sadarbības un ilgtspējīga biznesa piemērus, kā arī aktualizēt korporatīvās atbildības pret sabiedrību un vidi nozīmīgumu, informē balvas pārstāvji.

Pasākums tiek veidots kā ikgadēja diskusiju platforma, korporatīvo līderu tikšanās vieta un iedvesmas, ideju avots ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanai.

Zviedrijas Biznesa gada balvai var pieteikties vai tikt pieteikts ikviens uzņēmums vai organizācija, kas darbojas Latvijā. Pieteikumu šogad iespējams iesniegt kādā no trīs kategorijām: Ilgtspējīgas attīstības balva, Gada korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva un Gada jaunais uzņēmējs.

Pasākumu rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome.

«Ik gadu augošais pieteikumu skaits mūs priecē, ļaujot domāt, ka uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspējīgu attīstību. Mēs ceram, ka šī pozitīvā tendence turpināsies arī šogad un īpaši iedrošināt vēlamies jaunās uzņēmējas. Pagājušā gada nogalē publiskotais Globālais uzņēmējdarbības monitorings parādīja, ka Latvijas sievietes ir aktīvākās starp jauno uzņēmumu dibinātājām Eiropā un veido 10% no pieaugušo sieviešu skaita. Uzmanības vērts ir arī otrs fakts no pētījuma – no tiem 35% iedzīvotāju, kas spēj saskatīt uzņēmējdarbības iespējas, tikai mazliet vairāk nekā puse jeb 60% uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās biznesa vadības prasmes. Tas skaidri norāda uz neizmantotā uzņēmējdarbības potenciāla esamību. Mēs ticam, ka Zviedrijas Biznesa gada balva uzņēmējdarbībā un mūsu dalībnieku pieredze var palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem likt lietā savas biznesa vadības prasmes, lai valsts tautsaimniecība kopumā varētu attīstīties vēl straujāk,» saka Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padomes Latvijā vadītājs Ansis Mūrnieks.

Šodien noskaidroti Zviedrijas Biznesa gada balvas 2016 ieguvēji.

Zviedrijas Biznesa gada balvu jau astoto gadu Latvijā rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome Latvijā, lai akcentētu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos, inovatīvākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus.

Apbalvošanas ceremoniju atklāja Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padomes Latvijā vadītājs Ansis Mūrnieks. Zviedrijas Biznesa Gada balvas ceremonijas dalībniekus ar uzrunu sveica arī LR Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Zviedrijas Ārlietu ministrijas Tirdzniecības departamenta direktore Karina Nilsdottera (Karin Nilsdotter).

Kategorijā Ilgtspējīgas attīstības balva šogad žūrija izvirzījusi četrus pretendentus. Eksperti visaugstāk novērtēja un par labāko atzina Baltic Candles, kas ir lielākais sveču ražotājs Baltijā un viens no lielākajiem ražotājiem Eiropā. Šajā kategorijā goda rakstu saņēma arī mazumtirdzniecības uzņēmums Rimi Latvia par ilggadēju dalību Zviedrijas Biznesa gada balvā, kā arī par izciliem sasniegumiem un neatlaidību ilgtspējīgas attīstības un sociālās atbildības jomā.

Uzņēmumus Latvijā aicina piedalīties Zviedrijas Biznesa gada balvai, kas ceturto gadu tiek rīkota, lai noskaidrotu atbildīgākos uzņēmējus un izceltu Zviedrijas un Latvijas veiksmīgas sadarbības piemērus un abu valstu kopīgās vērtības.

Zviedrijas Biznesa gada balvai var pieteikties ikviens uzņēmējs vai organizācija, kas darbojas Latvijā. Konkurss noris šādās kategorijās: «Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums Latvijā», «Korporatīvās sociālās atbildības projekts vai iniciatīva», «Gada jaunais uzņēmējs» kā arī «Vides balva», kas ir šā gada jauninājums.

«Līdzās balvas kategorijām, kurās vēlamies izcelt sociāli atbildīgos, ilgtermiņā domājošos, kā arī spējīgākos jaunos uzņēmējus, šogad ar Zviedrijas uzņēmuma RagnSells atbalstu esam nolēmuši atsevišķi izcelt vides aspektu. Šajā kategorijā vēlamies noskaidrot tos uzņēmumus, kas apzināti strādā videi draudzīgi un pastāvīgi iegulda ekoloģiskās situācijas uzlabošanā,» norāda Zviedrijas Eksporta padomes Latvijā vadītājs Ansis Mūrnieks.

Ekspertu žūrija noteikusi finālistus, kas pretendēs uz «Zviedrijas Biznesa gada balvu 2012» stabili augošu un ilgtspējīgu uzņēmumu, sociālās atbildības projektu, jauno uzņēmēju un vides balvas kategorijās.

Kategorijā «Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums» šogad iesniegts lielākais pieteikumu skaits - 30 uzņēmumi, bet finālam žūrija izvirzījusi pārtikas ražotāju Aloja-Starkelsen, kokapstrādes uzņēmumu Latvijas Finieris un tipogrāfiju Livonia Print.

Kategorijā «Korporatīvās sociālās atbildības projekts» šogad saņemts 21 pieteikums. Finālam ir izvirzīti dažāda mēroga sociālās atbildības projekti, kuri gan demonstrē uzņēmumu korporatīvās vērtības, gan arī sniedz atbalstu dažādām sabiedrības grupām - Clarion Collection Hotel Valdemars ar projektu Viena viesnīca – viena ģimene, Henkel Latvia mācību projekts SOS bērnu ciematos Veidojot nākotni un Lattelecom iniciatīva interneta prasmju mācīšanai gados vecākiem cilvēkiem «Pieslēdzies, Latvija!».

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

«Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās šeit ir vēl brīva vieta lielākām investīcijām, zināšanu pārnesei un Latvijas lielākas konkurētspējas veicināšanai, bet tas galvenokārt sakāms par tiem Latvijas sektoriem, kas nav tik caurskatāmi,» saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Šodien līdz ar uzvarētāju paziņošanu tiks pasniegta gadskārtējā Zviedrijas Biznesa gada balva.

Fragments no intervijas

Ilgtermiņa rīcībpolitika laikam gan ir tas, kas zviedrus izceļ Eiropā un globāli.

Tā ir skandināvu iezīme vispār un zviedru konkrēti – ilgtermiņa skatījums biznesā, rīcībpolitikā un arī partiju politikā, kad pie varas ilgi paliek viens politiskais spēks. Un es redzu, ka šī attieksme ir tā, kas nosaka zviedru investīcijas arī Latvijā. Tās ir Latvijas tirgū un sabiedrībā integrētas ilgtermiņa investīcijas, un tās ir radījušas sava veida nabas saiti starp abām valstīm.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Šodien Zviedrijas Biznesa gada balvas 2017 apbalvošanas ceremonijā tika noskaidroti šā gada laureāti. Kategorijā «Ilgtspējīgas attīstības balva» balvu izpelnījies «Tele2 Shared Service Center», kategorijā «Gada jaunais uzņēmējs» atzinību saņem Aivars Gailums, kas pārstāv uzņēmumu «Art Fairs Service», savukārt kategorijā «Tehnoloģiju un inovāciju balva» laurus plūc Latvijas jaunuzņēmums «Anatomy Next».

Zviedrijas Biznesa gada balvu devīto gadu Latvijā rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome Latvijā, lai akcentētu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos, inovatīvākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus.

Latvijas ekonomikai nozīmīgajā kategorijā «Ilgtspējīgas attīstības balva» žūrija visaugstāk novērtējusi uzņēmumus, kas attīstās sabalansēti, rūpējas par darbinieku izaugsmi, atbalsta dažādas studiju iniciatīvas. Par labāko šajā kategorijā eksperti atzina dalīto pakalpojumu centru «Tele2 Shared Service Center».

Arī šogad eksperti kategorijā «Gada jaunais uzņēmējs» saņēmuši kuplu skaitu kvalitatīvu pieteikumu. Tika iesūtīti dažādu nozaru uzņēmumu pieteikumi gan no galvaspilsētas, gan arī citiem Latvijas reģioniem. Novērtējot jauno uzņēmēju centienus un straujos panākumus, šīs kategorijas balvu saņem Aivars Gailums. Viņš pārstāv uzņēmumu «Art Fairs Service», kas sniedz izstāžu un galeriju iekārtošanas pakalpojumus Latvijā un ārvalstīs.

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Šā gada pirmajā pusē Swedbank Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju veikt maksājumus ar mobilo tālruni, to veikalā vienkārši nopīkstinot līdzīgi kā bezkontakta karti.

Šādas norēķinu iespējas būs pieejamas līdz ar Swedbank jaunās mobilās lietotnes izveidi, kurā jau izstrādes laikā varēs iesaistīties arī klienti. Mobilo norēķinu iespējas Swedbank ieviesīs visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus.

«Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs izmanto Swedbank pakalpojumus, tāpēc mums ir ļoti svarīgi gan attīstīt savus risinājumus un ieviest jaunus, gan arī sagatavot klientus jaunu tehnoloģiju lietošanai. Tā, piemēram, pērn Swedbank mobilās lietotnes klientu skaits sasniedza jau 300 000, kas ir teju puse no mūsu digitāli aktīvajiem klientiem. Savukārt bezkontakta karšu norēķini nu jau kļuvuši tikpat ierasti kā e-talona lietošana. Redzam, ka mūsu klienti ir gatavi arī nākamajam bezkontakta norēķinu solim – maksājumiem ar viedtālruni. Ņemot vērā mūsu klientu skaitu un digitālo aktivitāti, tas jau šobrīd veido jauna līmeņa norēķinu ikdienu,» saka Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Kopš lēmuma 15.augustā apturēt «PNB bankas» darbību, «Swedbank» filiālēs un klientu apkalpošanas centros vērojams «PNB bankas» klientu pieplūdums - atvērti vairāk nekā 2000 jaunu kontu, informēja «Swedbank».

«PNB bankas» klientu pieplūdums atsevišķās «Swedbank» filiālēs izveidojis rindas, tāpēc «Swedbank» aicina savus klientus pēc iespējas vairāk izmantot attālinātos bankas pakalpojumus, bet, ja nepieciešama ierašanās filiālē, tad izmantot iespēju rezervēt laiku konsultācijai iepriekš. Esošajiem «Swedbank» klientiem ir noteikta prioritāra apkalpošana.

«Jau šobrīd visus pamatpakalpojumus, ko izmantojam ikdienā - naudas pārskaitījumus, konta atlikuma pārskatīšanu, PIN koda maiņu, dažādus maksājumus, rēķinu apmaksu u.c. - var veikt internetbankā vai mobilajā lietotnē bez fiziskas bankas darbinieka klātbūtnes. Savukārt, ja nepieciešama jauna bankas karte, bankai var pieteikt, lai to atsūta pa pastu un šāds sūtījums ir pilnībā drošs, jo bankas karti var aktivizēt tikai pats kartes īpašnieks,» skaidroja «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Swedbank akciija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības, liecina biržu dati. Otrdien akcijas cena saruka par 1,7% līdz 170,45 Zviedrijas kronām. Pirms nedēļas cena bija pie 210 kronām.

Akcijas cena brīvo kritienu uzsāka aizvadītajā trešdienā, kad izskanēja ziņas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas darījumos.

Trešdien, 20. februārī, Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank».

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bijis Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.Tika publicētas ziņas par izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm, piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Par Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītāju no 12.septembra kļūs Karīna Kulberga, kura šajā amatā nomainīs līdzšinējo vadītāju Renāru Rūsi, informē bankā.

R.Rūsis pēc vairāk nekā 20 bankā pavadītiem gadiem, nolēmis atrast jaunus izaicinājumus ārpus Swedbank Grupas.

Līdz ar kļūšanu par Privātpersonu pārvaldes vadītāju, Karīna Kulberga pievienosies arī Swedbank Latvija vadības komandai. Savukārt pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma saņemšanas, pievienosies arī Swedbank Latvija valdei.

“Vēlos visa Swedbank kolektīva vārdā pateikt paldies Renāram Rūsim par rezultātiem, kas sasniegti, strādājot dažādos amatos bankā. Viņš ir bijis iesaistīts neskaitāmos bankai izšķirošos procesos un projektos, kas palīdzējuši veiksmīgi ieviest pārmaiņas, audzēt biznesu un stiprināt Swedbank pozīcijas kā lielākajai privātpersonu apkalpojošajai bankai Latvijā. Renāra pieredze un devums gan iekšējās kultūras veidošanā, gan klientu risinājumu attīstībā noteikti būs vērtīgs kapitāls, dodoties tālākos izaicinājumos. Savukārt Karīna Kulberga ar panākumiem veidojusi attiecības un sasniegusi nozīmīgus rezultātus, strādājot ar bankas turīgākajiem un nereti – prasīgākajiem klientiem, tāpēc novēlu turpināt labi iesākto, uzņemoties atbildību nu jau par teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri ir Swedbank klienti”, uzsver Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Valsts akciju sabiedrības Hipotēku un zemes banka komercdaļas klientu pāreja uz Swedbank noslēgsies 24. novembrī, liecina presē publicēts paziņojums.

Tas nozīmē, ka no minētās dienas Hipotēku bankas komercdaļas klientus apkalpos un pakalpojumus nodrošinās Swedbank. Savukārt Attīstības bankas klientus tā pat kā līdz šim apkalpos Hipotēku banka, teikts paziņojumā.

Komercdaļas klienti, kuri izmanto norēķinu pakalpojumus, piemēram, maksājumu karti, kontu, internetbanku, aicināti laikus pārcelt savas norēķinu aktivitātes uz Swedbank.

Lai to izdarītu komercdaļas klientiem jādodas uz Swedbank vai Hipotēku banku, kur jānoslēdz līgums par konta atvēršanu un jānoformē jauna maksājumu karte. Tāpat pieteikties Swedbank pakalpojumiem var arī Hipotēku bankas internetbankā, Swedbank interneta vietnē vai pa tālruni 67 445 555.

Konkurences padome (KP) atļauj AS Swedbank pārņemt daļu VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) aktīvu - dažāda veida kredītus un noguldījumus, tāpat dota atļauja SIA Swedbank līzings iegādāties 100% SIA Hipolīzings kapitāla daļu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ceturtdien nolēmusi atļaut Swedbank un SEB bankai iegādāties Hipotēku bankas daļas, informēja FKTK.

Nolemts izsniegt atļauju Hipotēku bankas komercdaļas uzņēmuma pārejai Swedbank un SIA Swedbank Līzings īpašumā, jo likumā noteiktās prasības izpildītas un Hipotēku bankas klientu kopējās intereses ievērotas.

FKTK kā sektora uzraudzības iestāde darījumā izvērtē divus virzienus, - pirmkārt, lai komercdaļas uzņēmuma pārejas procesā būtu ievērotas Hipotēku bankas klientu intereses; otrkārt, lai tas būtiski neietekmētu Hipotēku bankas un Swedbank stabilitāti un tiktu izpildītas visas normatīvās prasības. FKTK padome sniedz atļauju uzņēmuma pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai, skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Swedbank Latvija padome ir apstiprinājusi līdzšinējo bankas valdes locekli un Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Lauri Menci par Swedbank valdes priekšsēdētāju.

L.Mencis pilda valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja pienākumus jau kopš 2022.gada janvāra, un pilntiesīgi stāsies amatā pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma.

Lauris Mencis Swedbank strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Līdz šim vadīja Uzņēmumu pārvaldi un teju 2 gadus bijis arī Swedbank Latvija valdes loceklis. Savas karjeras laikā Swedbank viņš vadījis dažādas bankas struktūrvienības – gan starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, vēlāk mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļu, gan arī lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā Rīgas Ekonomikas Augstskolā, turpat arī iegūts maģistra grāds biznesa administrācijas studijās.

Zviedrijas bankas «Swedbank» padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons, jaunieceltais bankas valdes priekšsēdētājs Jenss Henriksons un tās pagaidu vadītājs Anderss Kārlsons piektdien Tallinā tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un vairākām citām augsta ranga amatpersonām .

Pirmdien Igaunijas «Swedbank» paziņoja, ka ir pārtraukts darba līgums ar līdzšinējo vadītāju Robertu Kitu un par jauno vadītāju iecelts Olavi Leps.

«Swedbank» grupas vadības pārstāvji tiksies ar Ratasu, Igaunijas Bankas prezidentu Madisu Milleru, finanšu ministru Martinu Helmi un Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes vadītāju Kilvaru Kesleru.

Tā būs pirmā reize, kad jaunais «Swedbank» padomes priekšsēdētājs un jaunieceltais valdes priekšsēdētājs apmeklē Igauniju.

Igaunijas «Swedbank» pirmdien paziņoja, ka darbu «Swedbank» un tās valdē atstāj bijušais Igaunijas bankas vadītājs Roberts Kits, bijušais finanšu direktors Vaiko Tammeveli un privāto klientu apkalpošanas vadītāja Kaje Metsla. Banka darba attiecību pārtraukšanu pamatoja, norādot, ka tās ir sekas iekšējas izmeklēšanas rezultātiem. Izmeklēšana tika sāka pēc ziņām, ka starp I «Swedbank» un «Danske Bank» Baltijas struktūrvienībām notikuši aizdomīgi naudas pārskaitījumi.

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Pēc vairāk nekā 14 gadiem, no kuriem vairāk nekā pieci pavadīti Swedbank Latvija vadītāja amatā, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis pieņēmis lēmumu savas darba gaitas turpināt ārpus Latvijas un Swedbank Grupas.

No 2022.gada 1.janvāra par valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju kļūs pašreizējais valdes loceklis un Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.

"R.Rubenis kā valdes priekšsēdētājs ir veiksmīgi vadījis Swedbank Latvijā. Viņa vadībā Swedbank Latvijā ir kļuvusi par spēcīgu un efektīvu banku, kas spējusi nodrošināt arī labus finanšu rezultātus. Tāpat augstu vērtējams ir Reiņa ieguldījums tieši sabiedriski nozīmīgu jautājumu aktualizēšanā, piemēram ilgtspējas, finanšu pratības vai izglītības kvalitātes jomā. Vēlos pateikties Reinim par viņa ieguldījumu un novēlēt veiksmi un panākumus nākamajos profesionālajos izaicinājumos," saka Swedbank vadītājs Baltijā Jons Lidefelts.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītājs. «Swedbank šo gadu laikā ir kļuvusi par tādu kā lokālo finanšu un sociālo tīklu – puse Latvijas ekonomikas darbojas, sadarbojoties ar Swedbank,» saka R. Rūsis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nereti dzīvē liela loma ir veiksmīgam sagadīšanās momentam. Daudzi mani universitātes kursabiedri sāka strādāt Hansabankā, un arī es nolēmu, ka šī varētu būt vieta, kurā es varētu augt gan profesionāli, gan arī attīstīt savu personību. Lēmumam bija arī racionālā puse: laikā, kad pabeidzu augstskolu, Latvijas finanšu sistēma tikai veidojās, un bankas piedāvāja ļoti interesantus darba pienākumus. Joprojām redzu, ka spēju daudz dot un arī saņemt, strādājot Swedbank.

Swedbank noskaidrojusi tīkla problēmu iemeslu un atjaunojusi internetbankas darbību normālā režīmā, informēja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska, piebilstot, ka nedēļas nogalē banka kopā ar iekārtu ražotājiem veiks tehniskos uzlabojumus, lai novērstu šādu traucējumu iemeslu nākotnē.

Internetbankas darbība tika atjaunota plkst. 16.30 pievakarē.

Jau ziņots, ka tīkla traucējumi Swedbank Latvijā un Lietuvā sākušies ap plkst. 14. Piektdien pēcpusdienā nedarbojās Swedbank internetbanka, tāpat nebija iespējams norēķināties ar šīs bankas kartēm, līdz ar ko nebija pieejamas arī darbības bankomātos, novēroja Db.lv. Tīkla darbība tika atjaunota plkst. trijos dienā, taču pēc laika traucējumi atsākušies, informēja bankas pārstāve.

Tehnisko nedienu iemesls bija tīkla traucējumi, taču sīkāk problēma netika komentēta.

Cilvēki par problēmām Swedbank darbībā ziņo arī mikroblogošanas vietnē Twitter, kur par tehniskām kļūmēm izsakās arī pati banka.

«Swedbank» Latvijā strādā ikdienas režīmā un amatpersonu nomaiņa mātesbankā tās darbību neietekmē, aģentūrai LETA sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Viņa norādīja, ka Latvijas «Swedbank» ir banka ar Latvijā izsniegtu licenci un darbojas atbilstoši Latvijas likumiem kredītiestāžu darbības jomā, kā arī eirozonas banku kopīgajam normatīvajam ietvaram.

«Banka izpilda visas Latvijā noteiktās prasības individuālajiem darbības rādītājiem un normatīvus, kā arī nodrošina nepieciešamo informācijas apmaiņu gan ar Latvijas uzraugu FKTK, gan ar Eiropas Centrālo banku, kuras tiešajā uzraudzībā tā atrodas kā Latvijas lielākā banka. Esam regulārā saziņā un tāpēc informēti, ka banka Latvijā strādā ikdienas režīmā un sniedz visus pakalpojumus saviem klientiem,» teica Upleja.

Viņa arī norādīja, ka lielos un profesionāli organizētos komercuzņēmumos dažu amatpersonu nomaiņa parasti neietekmē ikdienas darbu un klientu apkalpošanu, vēl mazāk to meitasuzņēmumu darbību citās valstīs, kā tas ir šajā gadījumā ar «Swedbank» Latvijā.