Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Gluži ar šādu jautājumu klājā nāca LTV raidījums De Facto šā gada 1. decembrī, kurā konstatēts, ka Lielbritānija noteikusi sankcijas Aivaram Lembergam un Līgai Lembergai, un tālāk šķetina visādas iespējas, kas tagad notiks.

Lembergu ģimene plašākā mērogā vēl aizvien ir bagātāko Latvijas ģimeņu sarakstā, liecina izdevums Miljonārs, un tas arī nosaka iespējamās sekas.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs 

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Lembergu ģimene - bagātāko sarakstā

Izdevums Miljonārs vēl aizvien Lembergu ģimeni min Latvijas bagātāko ģimeņu sarakstā, kur pieminētas arī viņu oficiālās īpašumu daļas dažādos uzņēmumos. Pie Lembergu ģimenes izdevums pieskaita tikai uzvārda nesējus – Anriju Lembergu, Līgu Lembergu un pašu Aivaru Lembergu. Jāteic, ka ģimenes īpašumi Latvijā ir krietni sarukuši un dalība uzņēmumos gadu gaitā tāpat. Līgai Lembergai piederošajam uzņēmumam SIA Osmium Holdings pašu kapitāls ir negatīvs. No īpašumu struktūras izmaiņām redzams, ka ģimene lielu daļu līdzekļu pārcēlusi ārpus Latvijas.

Jānis Austriņš, Līgas Lembergas vīrs, pagaidām pie ģimenes atklāti netiek pieskaitīts - nedz De Facto, nedz izdevumā Miljonārs, nedz arī Lielbritānijas sankciju sarakstos.

Tomēr nevar noliegt, ka, lai arī Austriņš nav uzvārdā Lembergs, saikne ar ģimeni ir nepārprotama un neņemt vērā viņu kā ģimenes daļu nav iespējams. Tas, visticamāk, var notikt jau visai drīz darījumu aprindās, kad uzņēmēji novērtēs sadarbības riskus.

Raksta pielikumā grafikā varat skatīt visu ģimenes locekļu uzņēmumu zirnekļus pirmajā stadijā. Proti, netiek norādīti meitas uzņēmumi, mazmeitas un tālāki atvasinājumi.

Austriņš - patiesā labuma guvēju TOPā

Izdevuma Miljonārs patiesā labuma guvēju TOP-ā Jānis Austriņš ir vienīgais no Lembergu ģimenes, kurai viņš nepieder vien pēc uzvārda. Uzņēmumu kopskaits Latvijā, kuros Austriņš reģistrēts kā patiesā labuma guvējs, – 10. Šo uzņēmumu kopējā peļņa ir 9,8 miljoni eiro, bet apgrozījums veido aptuveni 214 miljonus eiro.

Aivars Lembergs ir dalībnieks deviņās organizācijās, no kurām četras ir sabiedriska rakstura, piemēram, partija Latvijai un Ventspilij. Ieņēmumi no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir nepietiekami, lai iekļūtu patiesā labuma guvēju TOP-ā izdevumā Miljonārs. Līdzīgi arī Līgai Lembergai dalība ir tikai trīs Latvijas uzņēmumos, no kuriem būtiskākais SIA Osmium Holdings.

Anrija Lemberga pieminēšana šajā Lielbritānijas noteikto sankciju lietā ir vien saistīta ar piederību ģimenei, jo viņam šobrīd sankcijas no šīs valsts nav noteiktas.

Par Lembergu ģimenes īpašumiem ārvalstīs un tieši Lielbritānijas jurisdikcijā ir De Facto norādes, ka “prokuratūras ieskatā, Lembergam (Aivaram) pieder akcijas un patiesā labuma guvēja tiesības padsmitos kompāniju Apvienotajā Karalistē un arī Britu Virdžīnu salās, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija”. Tā min De Facto avots.

Ietekme būs netieša

Patiesā Lielbritānijas sankciju ietekme uz visiem ģimenes locekļiem, kā arī uz sankcionētajiem būs netieša. Proti, šīs sankcijas rada nopietnu reputācijas risku visai ģimenei, bet sankcionētajiem locekļiem var tikt apgrūtinātas bankas operācijas. Lai arī lielākās Latvijas bankas pakļaujas Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, tomēr Lielbritānijas nostāja var ietekmēt banku izvēli apkalpot klientus.

Savukārt no Lielbritānijas nesankcionēto ģimenes locekļu aktivitāti var apgrūtināt biznesa vides attieksme. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ASV jau iepriekš sankcionējusi Aivaru Lembergu, un noteikti uz nesankcionēto ģimenes locekļu pleciem guls tikai nedaudz lielāka nasta nekā iepriekš.

Pats A. Lembergs jau sociālajos tīklos ir paudis savu nostāju, sakot, ka sankcijas viņam uzliktas tādēļ, ka nav nabags. Viņš šo sankciju pamatā saskata Šveices manīgā jurista Rūdolfa Meroni pirkstu. Pilnīgi precīza ir norāde, ka R. Meroni nav valstij nodevis Lemberga krimināllietā arestēto mantu. Viņš videouzsaukumā norāda, ka viņu sankcijas Britu salās neskars, jo nekas tur nepiederot.

Vēl jāpiebilst, ka šogad Lembergs vairs nav AS Ventbunkers patiesā labuma guvējs.

Sankciju jēga

Lielbritānija novembra izskaņā noteica sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, ko varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir arī Aivars Lembergs un viņa meita Līga Lemberga, vēstī LETA.

Lielbritānijas valdības paziņojumā teikts, ka Lembergs ir vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā, proti, Lembergs, būdams Ventspils mērs, ir bijis atbildīgs par nopietnu korupciju vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā kukuļošanas un mantas piesavināšanās veidā.

Savukārt Lemberga meita Līga sekmējusi vai atbalstījusi nopietnu korupciju, kā arī guvusi finansiālu labumu vai ieguvusi jebkādu citu labumu no nopietnas korupcijas, proti, Lemberga meita ir bijusi iesaistīta tēva kukuļņemšanā un piesavināšanā.

Noteiktās sankcijas viņiem ietver aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu.

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki sanāksmē trešdien nav spējuši vienoties par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, ceturtdien vēsta tīmekļa izdevums "Politico".

Domstarpības radušās saistībā ar plāniem ierobežot sintētiskā kaučuka, kas pamatā tiek izmantots riepu ražošanā, izvešanu no Krievijas.

Itālija, Vācija un virkne citu valstu skeptiski izturējušās pret ieceri aizliegt šīs izejvielas importu no Krievijas, bet Polija atbalstījusi.

Sintētiskā kaučuka vērtība, kas var tikt pakļauts sankcijām, ir 700 miljoni dolāru gadā, liecina "Politico" aplēses.

ES plāno pieņemt kārtējo, jau desmito, sankciju paketi līdz Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara pirmajai gadadienai.

Vēl ir laiks, lai pabeigtu darbu pie ierobežojošo pasākumu izstrādes un tos saskaņotu, norāda izdevums.

Atbilstoši aģentūras "Bloomberg" informācijai, kārtējā sankciju paketē tiks iekļauti ierobežojoši pasākumi pret bankām "Tinkoff", "Alfa-bank" un "Rosbank".

Miljardieru Mihaila Fridmana, Pjotra Avena un Andreja Kosogova "Alfa-banka Ukraina" plāno palielināt bankas kapitālu par vienu miljardu eiro, vēsta vēsta "Forbes" Ukrainas izdevums.

Izdevums arī vēsta, ka Fridmans varētu atteikties no Krievijas pilsonības.

"Forbes" ziņo, ka bankas akcionāri Kosogovs (41% akciju), Fridmans (32,9%) un Avens (12,4%) ir gatavi palielināt bankas kapitālu par miljardu un darīt visu, lai Lielbritānijas, Eiropas Savienības un ASV regulatoros panāktu atļauju "atsaldēt" vajadzīgo summu bankas kapitāla palielināšanai. Izdevums norāda, ka papildus ieguldīt plānotais miljards divas reizes pārsniedz bankas pašreizējo pašu kapitālu.

Kā ziņo "Forbes" avoti, Ukrainā, Ļvivā dzimušais Fridmans nevēlas pārdot banku, turklāt apsver iespēju atteikties no Krievijas pilsonības, lai glābtu banku. Bez Krievijas pases Fridmans var izkļūt no sankcionēto loka, un Avens un Kosogovs varēs viņam nodot savas daļas Ukrainas biznesā, tā minējis kāds "Forbes" avots.

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Maksājumu karšu norēķinu dati dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs, kurus Latvijas Banka sāka publicēt pavisam nesen, parāda mūsu tēriņu dinamiku divos pandēmijas gados, liecinot gan par pirkšanas paniku 2020. gada martā, aprīlī, gan pandēmijā cietušajām nozarēm.

"Pandēmija ir ne tikai epidemioloģiska, bet arī ekonomiska krīze," savā pētījumā norāda Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, uzsverot datu izmantošanas nozīmi turpmāko valstisko lēmumu pieņemšanā, jo tie sniedz visoperatīvāko informāciju par ekonomiskajām tendencēm sabiedrībā.

Operatīvo datu nepieciešamība

Visas Covid krīzes garumā Dienas Bizness ne reizi vien ir saskāries ar faktu, ka dati par valstī notiekošo ir jāpublicē brīdī, kad varam konstatēt jau zināmas patiesības un zinām šo ekonomisko procesu sekas, tādēļ arī loģisks secinājums, ka lēmumu pieņēmēji, lietojot šādus datus, faktiski nevis formē loģiskus, jaunus lēmumus, bet cīnās ar veco lēmumu radītajām sekām. “Detalizēta informācija par pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ekonomisko ietekmi ir gaužām skopa. Iemesls tam galvenokārt ir oficiālo statistikas avotu nepiemērotība Covid-19 krīzes analīzei. Pirmkārt, statistikas rādītāji ekonomikas jomā lielākoties ir pieejami mēneša vai ceturkšņa griezumā, kas pandēmijas apstākļos ir vesela mūžība – atcerieties, ka starp Maira Brieža cīņu puspilnā Arēnā Rīga un komandantstundas ieviešanu bija vien pāris dienu. Otrkārt, statistika tiek publicēta ar zināmu laika nobīdi, kas traucē laicīgi izprast krīzes dziļumu un tvērumu,” situāciju raksturo K. Vilerts.

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Lai arī daudzos tirdzniecības centros ēdināšanas iestādes strādā un ir piebildes par to, ka ēdienu piegādā arī mājās, kas veido lielu daļu no ēdinātāju apgrozījuma, paralēli ir arī pavisam vienkārša matemātika.

“Kāds bizness? Ēdienu piegādes mājās ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa. 25% atdodam izvadātājiem no katra pasūtījuma, no atlikušā var tikai saglabāt biznesu, nevis attīstīties,” Dienas Biznesam atklāja restorānu tīkla Vairāk Saules īpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš.

Kopumā, ja nejautā tirdzniecības centru īpašniekiem, bet pašiem komersantiem, riska apetīte uzsākt biznesu tirdzniecības centros nomātās telpās ir krietni sarukusi, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, ko aptaujā izvēlējāmies par atskaites punktu. “Es pārtraucu sadarbību ar frizētavu tirdzniecības centrā. Vienkāršāk ir strādāt no mājām vai braukt pie klientiem. Pēdējā mājsēdē pateica, ka kompensēs zaudējumus, bet tie bija 30% no mūsu izpeļņas. Ar tādu naudu nevarēju par dzīvokli samaksāt,” savu stāstu Dienas Biznesam anonīmi atklāja pašnodarbinātā friziere Svetlana. Arī frizētavu un TC, kurā viņa strādājusi, nenorādām, jo pati frizētava vēl nav slēgta un, iespējams, turpinās pastāvēt.

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?

Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness, taču Latvijā privātajām skolām izdzīvot ir daudz grūtāk.

To intervijā DB norāda privātās profesionālās vidusskolas Victoria direktore Andžela Dubinska.

Viņa atklāj, ka uzņēmējdarbība izglītības jomā lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, kas Latvijā ne vienmēr ir spīdoša. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ privāto vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā šobrīd nesasniedz pat vienu simtu, bet privāto profesionālo vidusskolu skaits ik gadu samazinās.

Fragments no intervijas

Ņemot vērā to, ka esat privātā vidusskola, var droši teikt, ka izglītība ir jūsu bizness. Kā kopumā vērtējat izglītību no uzņēmējdarbības aspekta?

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness. Arī nostādnes no valsts puses nav spiedošas, bet tieši otrādi – šai jomai tiek dotas iespējas. Latvijā situācija ir nedaudz citāda – lai noturētos un ietu uz priekšu, privātajām skolām ir jāķeras pie salmiņiem. Jebkurā gadījumā es varu teikt, ka izglītība ir bizness, bet tas ir ļoti atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī.

Eiropa bez izņēmumiem visās valstīs ir ar negatīviem dzimstības rādītājiem, un iedzīvotāju skaita pieaugums tiek nodrošināts vienīgi uz ārējās migrācijas rēķina, parāda Eurostat pētījuma Key figures on Europe 2021 edition ceturtais laidiens.

“Šis ir pirmais izdevums, kas parāda datus par Covid-19 krīzes ietekmi 2020. gada laikā,” norāda Eurostat ģenerāldirektore. Aplūkojot dzimstības datus ES, jau 2019. gads iezīmē situāciju, kad faktiski visas ES dalībvalstis ir paslīdējušas zem pašatražošanās sliekšņa – 2,1 bērns uz vienu sievieti. Eiropas vidējais rādītājs ir 1,53 bērni uz vienu sievieti.

Augstākais dzimstības rādītājs 2020. gadā bijis Francijā – 1,86 bērni uz vienu sievieti. 2020. gada 1. janvārī Eiropā kopumā dzīvoja 447 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita trīs lielākās valstis ir Vācija – 83,2 miljoni, Francija – 67,3 miljoni un Itālija – 59,6 miljoni iedzīvotāju. Laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam vislielāko iedzīvotāju skaita samazinājumu procentos pret kopskaitu ir piedzīvojusi Lietuva –12,5%, otrs lielākais iedzīvotāju skaita zaudējums ir Latvijai –11,2%. Polijā ir faktisks nulles stāvoklis, bet tepat kaimiņzemē Igaunijā ir līdzīga situācija, tikai neliels zaudējums.

Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš Ventspils novada alus darītavas "Užavas Alus" vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

U. Pumpurs ar lepnumu rāda ģimenes ģerboni, kurā uz viena kāta plaukst trīs apiņu pumpuri, jo bizness ir visu trīs ģimenes locekļu – viņa, sievas Irēnas un dēla Oskara – lolojums.

Tieši tas, ka šis ir ģimenes uzņēmums, piešķir zīmolam īpašu vērtību. O. Pumpuram netrūkst ambīciju alus darītavas attīstībā, taču pagaidām uzņēmuma vadības groži ir tēva rokās, kurš uzskata, ka visam ir jāpieiet ar mēru un apdomu.

"Lai arī dēlam pieder 99% uzņēmuma kapitāldaļu, es viņu kontrolēju un faktiski vadu alus darītavu. Statūti paredz, ka tikai es varu pieņemt lēmumus un bez manis nekas nevar notikt. Šobrīd viņš uzņēmumā pilda direktora vietnieka pienākumus," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka U. Pumpurs.

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā:

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

Šīs nedēļas uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness skaidrojam to, ka vairāku amatpersonu izteikumi par nevajadzīgajiem uzņēmumiem, kuru sniegums biznesā ir neapmierinošs — strādā ar zaudējumiem, bez peļņas, bez neto apgrozījuma –, uzņēmēju vidū raisījis apmulsumu un neizpratni.

Skaidrojam, kas ir šie uzņēmumi, cik daudzi starp tiem ar vietējo, cik ar ārvalstu kapitālu un cik daudz tajos darbavietu.

Vēl 21.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft un SIA Ernst & Young Baltic laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kurā arī šoreiz Latvijas lielāko uzņēmumu saraksts “pagarināts” līdz tūkstotim, lai detalizētāk apjaustu Latvijas lielāko uzņēmumu sasniegumus 2021.gadā.

Analizējot un salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, TOP1000 iekļūšanas apgrozījuma robežlatiņa, jāteic, gadu gaitā ir ievērojami pacelta, norāda SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

TOP 1000 sarakstā šajā gadā varēja iekļūt, sasniedzot apgrozījumu 9,75 miljoni eiro, savukārt pērn šis rādītājs bijis 8,37 miljoni eiro, bet 2019.gadā tas bija 7,78 miljoni eiro. Tas liecina, ka apgrozījuma robežlatiņa iekļūšanai TOP1000 sarakstā pēdējo trīs gadu laikā kopumā pacelta par 2 miljoniem eiro, kas ir būtisks kāpums, jo pieaugums bijis par 25,3%.

Tomēr ne tikai šis viens rādītājs TOP 1000 uzņēmumu grupā piedzīvojis strauju kāpumu. Statistika parāda, ka uzņēmumu apgrozījums un peļņa 2021.gadā ir sasniegusi jaunus rekordus.

Citos laikos mēs būtu rīkojuši lielu balli. Uzaicinājuši mūsu uzticamākos lasītājus, cienījamākos biznesa ekspertus, lielākos uzņēmējus, mūsu kādreizējos kolēģus, arī politiķus. Būtu vērienīgi, kā jau respektablākajam biznesa izdevumam Latvijā pienāktos, nosvinējuši Dienas Biznesa 30 gadu jubileju.

Bet šis nav laiks, kad prātā būtu svinības. It kā nepietiktu jau ar pandēmiju, vēl arī karš ar tā ietekmi uz biznesu Latvijā!

Tāpēc šī izdevuma lapās nav vēsturisko atskatu par to, kā Dienas Bizness tika izveidots, kā izdzīvoja dažādos grūtos laikos, kā mainījās, modernizējās, var teikt, pat atdzima pašreizējā veidolā.

Tā vietā mēs turpinām aktualizēt uzņēmējiem būtiskākās tēmas, meklējam risinājumus problēmām jeb, kā tagad moderni teikt, – izaicinājumiem.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15 

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā? Intervija ar Latvijas Darba...

Kā mainīsies vai kā vajadzētu mainīties LDDK darbībai līdz ar jauna prezidenta ievēlēšanu tās vadībā? Kāda ir situācija uzņēmējdarbības kreditēšanas ziņā Latvijā? Kādas tendences ir vērojamas tūrismā, īpaši ienākošajā tūrismā, kas ir valstij īpaši svarīgs kā pakalpojumu eksports? Kā šajā laikā mainās Latvijas Pasta darbība? Kādas tendences vērojamas pasaulē saistībā ar inflācijas pieaugumu? Tās ir tikai dažas no tēmām, par ko šoreiz rakstām.

Kā allaž – mūsu uzmanības centrā ir viss, kas aktuāls vairumam uzņēmēju un var interesēt vairumu mūsu lasītāju. Un arī turpmākajos izdevumos īpašu uzmanību veltīsim pamatlietām – finanšu pieejamībai biznesam, tam, kā varam attīstīt vietējo energoresursu ražošanu, kā varam veicināt vietējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšanos.

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kurā arī šoreiz Latvijas lielāko uzņēmumu saraksts “pagarināts” līdz tūkstotim, lai detalizētāk apjaustu gan sasniegumus, gan pandēmijas ietekmi uzņēmējdarbībā 2020.gadā.

Aizvadītajam un šim gadam bija jāpaiet Latvijas atjaunotās neatkarības 30 gadu noskaņā. Diemžēl pandēmija ieviesusi izmaiņas laika uztverē, dienaskārtībā un spēles noteikumos biznesam. TOP500 iekļauto uzņēmumu darbības rezultāti ir kā labs pamats arī turpmākajai Latvijas attīstībai, pamats, ap kuru augt un attīstīties arī pārējam biznesam, tostarp uzņēmumiem, kuri varbūt nekad neizaugs līdz lielāko TOP500 vai TOP1000 līmenim, taču kuru radītie produkti vai sniegtie pakalpojumi ir būtiski gan lielo uzņēmumu darbībai, gan darbaspēka vēlmei dzīvot un strādāt tieši Latvijā.

Žurnāla Dienas Bizness abonenti TOP500 izdevumu saņem šodien, 21.decembrī kopā ar jaunāko iknedēļas žurnālu.

Latvijā ir turpat 10 tūkstoši Ministru kabineta noteikumu un gandrīz 6 tūkstoši dažādu likumu.

Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness pēta, kurām nozarēm dienaskārtībā ir jautājumi par jauniem likumiem un sekām, kas rodas pārmērīgo regulējumu dēļ.

Lasi žurnāla #DienasBizness 13.oktobra numurā: