Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

27.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar Lursoft, SIA Ernst & Young Baltic un AS Olainfarm apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi. Svinīgā TOP500 izdevuma atvēršanas ceremonijā Mākslas muzejā Rīgas Birža 6.decembrī tika pasniegtas īpašas TOP500 godalgas piecās nominācijās.

Novērtējot visu Latvijas uzņēmumu pienesumu valsts labklājībai, Dienas Bizness īpaši izceļ nacionālā kapitāla uzņēmumu nozīmi šajā laikā, jo tieši viņi būs tie, kas paliks Latvijā un turpinās cīnīties jebkuros apstākļos. "Nereti Latvijas kapitāla uzņēmumi, ražotāji un darba vietu devēji nav lielie rekordisti ne pēc apgrozījuma, ne peļņas, tomēr tieši viņi ir tie, kas veido tādas darbavietas, kas veido maksimālo pienesumu tautsaimniecībai. Viņu peļņa Latvijai ir daudz vērtīgāka, jo tā paliek pilsoņu īpašumā un turpinās nest procentu procentus arī nākamajā gadā gan pilsoņiem, gan nodokļus valstij. Ieraudzīt šos uzņēmumus kā valsts lielo iespēju nākotnē, nevis tikai kā nodokļu maksātājus un kārtējā gada budžeta veidotājus ir kopējs uzdevums," jaunākajā TOP500 izdevumā norāda Izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš. "Mums ir nepieciešams lielāks skaits vietējā kapitāla uzņēmumu, un tas prasa uztveres maiņu valsts iestādēs. Visās. Iespējams, ka, sākot uztvert vietējos uzņēmumus kā valsts asinsriti, mēs varēsim teikt ne tikai: “Latvija var!” -, ar to domājot uzņēmējus, bet arī: “Latvija grib!”-, ar to domājot valsti".

28.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un Latvijas zāļu ražotāju AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

TOP500 svinīgā atklāšana norisināsies videoformātā – Dienas Biznesa portālā www.db.lv 11.decembrī būs vērojama īpašu TOP500 godalgu pasniegšana piecās nominācijās – veiksmīgākais ražotājs, nacionālā kapitāla gada uzņēmējs, nacionālā kapitāla uzņēmuma lielākais izrāviens krīzes laikā, nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā un lielākais maiznieks.

Rezumējot TOP500 izdevumā apkopotos datus un biznesa rādītājus, Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina - 2023. gads bijis labs pozitīvās domāšanas paraugs un arī paraugs tam, kā protam nereaģēt uz acīmredzamu recesijas brīdinājumu. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2023. gadā bija negatīva – kritums par nieka 0,3%. Krituma iemesli bija vispārēji, un tomēr 2024. gads iesākās ar optimistiskām prognozēm, ka viss jau varētu būt labi. Bet vienīgais, ko valsts saņēma 2024. gada nogalē, kad jau bija skaidrs, ka Latvija ir ieslīgusi ilgstošā recesijā, bija nodokļu celšana vai tādas to izmaiņas, kas neveicina attīstību. “2025. gads nebūs nekāds lielās atkopšanās gads, ja paši to par tādu nepadarīsim, izvēloties pareizo kustības virzienu. Kustas visi kopā, un viena piebilde noslēgumā par lēmumu pieņēmējiem ir tāda, ka vieglāk kustēties ir ar tukšām kabatām. Proti, kritiskos brīžos nepaēdis cilvēks ir motivētāks. Tieši motivācijas valsts pārvaldē šobrīd pietrūkst, un ir redzams, ka algu celšana to nekādi nevairo. Varbūt kabatas jāpadara vieglākas, lai skriet būtu vieglāk un domāt - raitāk?,” retoriski vaicā G.Madžiņš.

Dienas Biznesa speciālizdevuma TOP500 atklāšanas ietvaros 11. decembrī notika ekspertu diskusija Latvijas zelts: Vietējie uzņēmumi ceļā uz starptautisku līderību, kas pavēra skatu uz būtiskāko tautsaimniecības izaugsmes izaicinājumu.

Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, kā arī Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Pēc diskusijas tika paziņoti Dienas Biznesa TOP500 speciālbalvu nominanti.

Dienas Biznesa “TOP 500” iniciētās diskusijas jautājums ir tas, uz kuru jāsniedz atbilde, lai Latvija kopumā kļūtu labklājīgāka un bagātāka valsts nākotnē. Dienas Bizness, pasniedzot TOP500 balvas, īpaši uzsver nacionālā vai vietējā kapitāla nozīmi, tomēr nepietiek vien ar atzinību un apziņu, ka mums ir nacionālā kapitāla uzņēmumi. Ir skaidrs, kas ir nacionāla kapitāla uzņēmumi, bet par vietējo kapitālu nereti jau runājam Baltijas mērogā, jo reģionāli kļūstam aizvien vienotāki.

27.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar Lursoft, SIA Ernst & Young Baltic un AS Olainfarm apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi.

TOP500 svinīgā atklāšana notiks 6.decembrī, plkst.18 Mākslas muzejā Rīgas Birža. Pasākumā tiks pasniegtas īpašas TOP500 godalgas piecās nominācijās - nacionālā kapitāla lielākais darba devējs, nacionālā kapitāla uzņēmums ar vislielāko neto apgrozījumu, nozīmīgākais eksportētājs, nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks un nozīmīgākais pārtikas pārstrādātājs.

Dienas Biznesa abonenti jaunāko TOP500 izdevumu saņems 12.decembrī kopā ar iknedēļas žurnālu. TOP500 speciālizdevums būs pieejams arī mazumtirdzniecībā.

Latvijas Finieris ir izstrādājis attīstības plānu tuvākajiem gadiem, ir sagatavots investīciju portfelis teju 200 milj. eiro apmērā, bet tā realizācijas ātrums būs atkarīgs no tā, kā uzņēmums spēs sabalansēt savu attīstību ar konkurētspēju, kāda būs koksnes resursu – bērza finierkluču – pieejamība Baltijā un Skandināvijā.

To intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP500 stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš uzsver, ka Zaļais kurss mainīs cilvēku paradumus, attieksmi un vienlaikus tam ir jāgatavojas ikvienam uzņēmumam, it sevišķi tiem, kuri strādā meža nozarē, jo bez koksnes, kuru var izmantot ne tikai kā būvmateriālu un kurināmo, tā kļūs par izejvielu ķīmijas, farmācijas, kosmētikas, vieglās rūpniecības produkcijai un pat degvielas ražošanai.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir lielākie izaicinājumi?

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pilna cikla lauksaimniecības uzņēmums, kas pēdējo sešu gadu laikā dubultojis apgrozījumu līdz 11,78 miljoniem eiro 2022. gadā, par to saņemot arī Dienas Biznesa TOP500 apbalvojumu nominācijā Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks. No tēva pārņēmis uzņēmuma vadību, Mārtiņš Vaļko stūrē to pretī jaunām virsotnēm.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.decembra numurā lasi:

Top500

Nacionālā kapitāla lepnums

Statistika

Ziemassvētku tirdziņos vēl netaupīs

Tēma

Latvija - bezbērnu republika

Aktuāli

Gūt var dodot!

Energoresursi

Transformējas biomasas iegādes principi

Eksporta balva

Paziņos Eksporta un inovācijas balvas uzvarētājus

Transports

Kravas auto dekarbonizācijai vairākas zemūdens klintis

Mazumtirdzniecība

Krīze rada ne tikai izaicinājumus, bet arī iespējas

Klimats

Klimata politikas izmaksas draud pārsniegt ieguvumus

Portrets

Jānis Karāns, SIA NESS izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Edgars Kalējs, SIA Park Expert valdes priekšsēdētājs

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pilna cikla lauksaimniecības uzņēmums, kas pēdējo sešu gadu laikā dubultojis apgrozījumu līdz 11,78 miljoniem eiro 2022. gadā, par to saņemot arī Dienas Biznesa TOP500 apbalvojumu nominācijā Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks. No tēva pārņēmis uzņēmuma vadību, Mārtiņš Vaļko stūrē to pretī jaunām virsotnēm.

Kāds ir Pampāļu saimniecības vēsturiskais stāsts, kad ir tās pirmsākumi?

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pēctecis padomju laika saimniecībai – kolhozam Pampāļi, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1948. gadā. Sabrūkot PSRS un Latvijai atgūstot neatkarību, pārstāja eksistēt kolhozi un sovhozi. Tobrīd tika dalīta kolhozu manta, katram saņemot kādu daļu. Kāds dabūja govi, kāds - traktoru, atbilstoši nostrādātajam laikam kolhozā. Mans tēvs Jānis Vaļko pirms vairāk nekā 30 gadiem, būdams kolhoza vadītājs, vērsās pie cilvēkiem, sakot, ka nav vērts iznīcināt to, ko visi kopā ar savu darbu radījuši. Viņam izdevās cilvēkus pārliecināt par nepieciešamību dibināt paju sabiedrību Pampāļi, tas notika 1992. gada 18. martā. Pagāja laiks, un Latvija iestājās Eiropas Savienībā, kur atkal bija jāmaina komercdarbības forma, jo paju sabiedrības kā komercdarbības veids nebija iespējams. 2004. gadā paju sabiedrība Pampāļi transformējās par SIA Pampāļi. Savukārt šā gada pavasarī SIA tika pārveidots par akciju sabiedrību Pampāļi.

Iepriekš TOP500 vēsturē vēl nav pasniegtas balvas atsevišķiem cilvēkiem. Vienmēr balvas ir saņēmuši uzņēmumi, tomēr mēs zinām, ka viss sākas no cilvēkiem, kuri izdara izvēles, pieņem lēmumus un cīnās par kādu ideju.

TOP500 balvu Nacionālā kapitāla gada uzņēmējs šogad saņem Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs.

Viņš ir kūdras produktu entuziasts, kurš nenolaida rokas arī tajā brīdī, kad kūdras nozarei tālākās attīstības perspektīvas aizsedza tumši mākoņi, kā rezultātā daļa sabiedrības šo nozari emocionāli jau norakstīja. Uldis Ameriks ar savu degsmi un nepiekāpību aizrāva arī citus ar purviem un kūdru saistītus aktīvus cilvēkus, kuru kopīgā darba rezultātā nozarē ir iegūta otrā elpa.

U. Amerika ieceru materializācija jau mainījusi šodienu, bet perspektīvā iecerēto projektu īstenošana šo nozari var izmainīt līdz nepazīšanai nākotnē.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Mikrotīkls", kas darbojas ar zīmolu "MikroTik", ir Latvijas datortīklu aprīkojuma ražotājs. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji, kā arī maršrutētāju programmatūra. Uzņēmums ir dibināts 1996. gadā un kopš tā laika vērojama tā nemitīga izaugsme.

Pērnā gada apgrozījums pārsniedz 401 miljonu eiro, kas ir pieaugums pret 2022. gadu par 20%. Savukārt peļņa 2023. gadā bija 100 miljoni eiro. MikroTik ir nemainīgs elektronikas nozares līderis un saņem balvu kā TOP500 Veiksmīgākais ražotājs.

Balvu saņēma SIA “Mikrotīkls” Loģistikas un ražošanas direktore Dace Priedeslaipa.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

2024. gada kūdras ieguves sezonā “Laflora” ieguvusi 148 tūkstošus tonnu kūdras, kas ir vēsturiski augstākais ieguves apjoms sezonā uzņēmuma 30 gadu pastāvēšanas laikā.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” kūdras ieguvi veic savā īpašumā esošajos Drabiņu un Kaigu purvos Jelgavas novadā un nomātā platībā Nīcgales purvā Augšdaugavas novadā.

VIDEO: TOP500 Nacionālā kapitāla gada uzņēmējs - Uldis Ameriks 

Iepriekš TOP500 vēsturē vēl nav pasniegtas balvas atsevišķiem cilvēkiem. Vienmēr balvas ir...

2024. gada 10 mēnešos uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 29,2 milj. eiro, kas ir lielāks nekā visa pagājušā gada neto apgrozījums kopā. Investīcijas “Laflora” attīstībā šogad pārsniedz 1,5 milj. eiro – iegādāta kūdras ieguves un ražošanas tehnika un tehnoloģijas, sagatavotas jaunas kūdras ieguves platības un būvēti iebraucamie ceļi purvos, angāri un darbinieku telpas.

Pateicoties stabilam kūdras produktu pieprasījuma pieaugumam pasaulē, saražoto produktu eksporta kravu skaits 2024. gada pirmajos 10 mēnešos pieaudzis par 20%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 7334 kravas, kas ir vairāk nekā visā iepriekšējā gadā kopumā. Uzņēmums prognozē, ka arī šīgada eksporta apjomi būs lielākie uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. “Laflora” apmēram 90% saražotās produkcijas eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm pasaulē.

Šīgada ieguves sezonā “Laflora” nodarbināja vidēji 394 darbiniekus Latvijas reģionos.

“Laflora” turpināja dalību Latvijas un starptautiskos zinātniskos pētījumos un projektos, lai meklētu efektīvākos risinājumus bijušo kūdras ieguves lauku rekultivācijai, noteiktu ietekmi uz vidi un faktiskās SEG emisijas savā darbībā, kā arī attīstītu inovatīvus kūdras produktus.

Kā uzsver “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks: “Šis ir bijis labākais gads uzņēmuma vēsturē ieguves, ražošanas un eksporta apjomu ziņā. Tā ir kā liela dāvana pašiem sev, ieejot uzņēmuma 30. jubilejas gadā. Tomēr jāatzīst, šis gads nebija viegls – Jelgavas novadā jūlija beigās piedzīvojām vēl neredzēti spēcīgas lietavas, kad likās, ka ieguve beigsies pusē, bet, pateicoties darbinieku mobilizācijai un ik gadu veiktām investīcijām tehniskajā nodrošinājumā, ieguvi izdevās efektīvi turpināt. Būtiski, ka lieliskie rezultāti uzņēmuma pamatdarbībā sasniegti laikā, kad paralēli ir uzsākta vēja parka būvniecība Kaigu purvā, pateicoties kam varam plānot citus stratēģiskos projektus kūdras ieguves emisiju kompensācijai, tajā skaitā zaļās industriālās zonas attīstību.”

“Man visa pasaule ir vaļā. Protams, loģistika ir mainīga, bet, ja nav kaut kādas kataklizmas, tad ir pilnīgi vienalga, vai tā ir Eiropa vai Āzija. Ja būtu jāorientējas tikai uz Eiropu, tad es teiktu, ka bizness būtu jāslēdz ciet,” intervijā Dienas Biznesam saka palešu sagatavju un taras dēlīšu ražotāja SIA Palleteries īpašnieks, Dienas Biznesa izdotā žurnāla Miljonārs bagātnieku sarakstā iekļautais Edijs Ošs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.decembra numurā lasi:

Statistika

Parāds turpina augt

Top500

Vietējie uzņēmumi – Latvijas zelts

Tēma

Eglīšu un rožu eksporta līderos

Birokrātija

Grib izretināt valsts pārvaldes džungļus

Gaļas lopkopība

Latvija ir pasaules līderos dzīvu liellopu eksportā

Zaļais kurss

Transfomācija prasīs zinātnē balstītus lēmumus

Ražošana

Latvijā ražotie kāpostu čipsi pieprasīti visā Eiropā

Portrets

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Katrīna Lauva, Katrīnas Keramika radītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Dienas Biznesa TOP500 elektronikas un elektrotehnikas nozares trešais lielākais uzņēmums Latvijā SIA AE Partner šo gadu uzsāk ar paplašināšanās plāniem Liepājas ražotnē un sadarbību ar jauniem un ilgtspējīgiem partneriem.

Tā stāstā par uzņēmumu atklāj AE Partner prokūriste Jolanta Pavītola. 2003. gadā uzņēmums Plus Process Liepaja (šodien AE Partner ) izveidojās kā Dānijas uzņēmuma Plus Proces Controls meitas uzņēmums, kura vadībā stājās Klauss Ravns (Claus Ravn). 2007. gadā organizatoriskā struktūra mainījās.

Latvijas uzņēmuma līdzšinējais vadītājs Klauss Ravns un viņa kolēģis no Dānijas Mihaēls Holms (Michael Holm), divi entuziasti, apvienojās un atpirka Latvijas uzņēmuma daļu, neilgi pēc tam iegādājoties arī pašu mātes uzņēmumu Dānijā. Iepriekšējie uzņēmuma īpašnieki bija nolēmuši savu nākotni veltīt kam citam, kā rezultātā meita kļuva par mammu. K. Ravns un M.Holms kā vienlīdzīgi īpašnieki vadīja AE Partner līdz 2018.gada vidum, kad Mihaēls Holms nolēma pievērsties pavisam citādam dzīves stilam un izvēlēties citus izaicinājumus. K. Ravnam šodien pieder 89% uzņēmuma daļu, kas joprojām atrodas gan Latvijā, gan Dānijā.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Viņš Latvijā izaudzis kā uzņēmumu vadītājs, izpircis ārvalstu kompāniju aktīvus un pats kļuvis par uzņēmumu īpašnieku, biznesu attīstot Latvijā.

Pašlaik dienaskārtībā ir vērienīgi projekti, kuri var būtiski mainīt vairākas Latvijas tautsaimniecības nozares. Vienmēr koncentrēts uz mērķi, sasniegumu, daudz nespriedelē par riskiem, izlēmīgs un vairumā gadījumu ātri pieņem lēmumus. Viņš ir viens no tiem uzņēmējiem, par kuriem var teikt, ka nedomā, ko valsts viņam dos, bet kurš gudro, ko var dot valstij.

Ar vārdu Latvija Guntars Kokorēvičs ir uzņēmējdarbībā un daļēji arī tādēļ viņam pasniedzam balvu TOP500 Nacionālā kapitāla gada uzņēmējs.

IT nozare ir viena no straujāk augošajām visā pasaulē un tā ir arī nākotnes nozare, bez kuras neiztiks neviena valsts. Tādēļ Top500 balva Nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā tiek tehnoloģiju uzņēmumam ZZ Dats.

SIA "ZZ Dats" pagājušajā gadā strādāja ar 15,209 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 36,5% un bija 2,465 miljoni eiro.

ZZ Dats ir uzņēmums, kas izveidojis vienotu pašvaldību IT risinājumu sistēmu visu iespējamo pašvaldības funkciju atbalstam. ZZ Dats veic sistēmu un risinājumu izstrādi uzņēmumiem, to testēšanu ieviešanu, uzturēšanu un apkalpošanu.

Balvu saņēma SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.