Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis Saeimā iesniedzis ZM priekšlikumus likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas paredz: pašnodarbinātām personām, kuras gūst ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai jāaprēķina un jāveic vienu reizi taksācijas gadā.
No 2018. gada 1. janvāra pašnodarbinātai personai reizi ceturksnī papildus būs jāveic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī sasniegs vai pārsniegs MK noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru.
«Šāds nodokļa piemērošanas modelis nav piemērots lauksaimniecības nozarei, kurā visdažādākajiem darbiem izteikti sezonāls raksturs. Lauksaimnieku ieņēmumi un izdevumi saimniecībās ir sezonāli. Kad lauksaimnieks realizē saražoto produkciju un gūst ieņēmumus, saimniecībā nerodas ar lauksaimniecisko darbību saistīti izdevumi. Ņemot vērā pašreizējo likuma »Par valsts sociālo apdrošināšanu« redakciju, neskatoties uz to, ka, pat ja gada griezumā lauksaimnieks strādās ar zaudējumiem un peļņa saimniecībā netiks gūta, saimniecības īpašniekam – pašnodarbinātai personai – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic mēnesī, kad lauksaimnieks saņems naudu par realizēto produkciju. Tas nav taisnīgi. Tāpēc mēs rosinām pašnodarbinātām personām, kuras gūst ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai aprēķināt un veikt vienu reizi taksācijas gadā,» paskaidro ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.
Tāpat Zemkopības ministrija rosina noteikt, ka pašnodarbinātās personas faktisko ienākumu aprēķinā ieņēmumos nevar tikt ieskaitītas atbalsta summas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, jo atbalsta summas lauksaimniekiem ir paredzētas, lai kompensētu ar lauksaimniecisko darbību saistītus izdevumus. Lauksaimniecības produkcijas ražotāji atbalsta maksājumus izmanto, lai saimniecībā veiktu kapitālieguldījumus, iegādātos zemi vai tehniku, modernizētu ražošanas iekārtas u.tml. Turklāt atbalsta intensitāte ne vienmēr simtprocentīgi sedz visas izmaksas.