Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, norāda VK.

VK secina, ka ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā. ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat VK norāda, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.

Zemkopības ministrs Armands Krauze, pamatojoties uz Zemkopības ministrijā saņemto informāciju, rosina Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) pastiprināti pievērst vērību un operatīvi sniegt priekšlikumus patērētāju aizsardzības uzlabošanai, saņemot pakalpojumus no ēdienu piegādes uzņēmumiem.

"PVD uzdevums ir nodrošināt, lai Latvijas iedzīvotāji saņem drošu un kvalitātes prasībām atbilstošu pārtiku. Nav pieņemams, ka iegādāto pārtikas produktu kvalitāte piegādes laikā netiek nodrošināta līdzvērtīgi prasībām, kādas tās ir pārējos pārtikas ķēdes posmos. Tiekoties ar PVD ģenerāldirektoru Māri Balodi, vienojāmies, ka nepieciešami uzlabojumi pašreizējā kārtībā, sniedzot iedzīvotājiem garantiju par saņemto pakalpojumu kvalitāti un nepieciešamo higiēnas prasību ievērošanu," uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze.

Pēc sarunas ar zemkopības ministru, PVD operatīvi informēja par turpmāko rīcību un piedāvāja virkni priekšlikumu, kas nodrošinātu stingrāku uzraudzību ēdienu piegādātājiem.

Latvija "Rail Baltica" projektu nevar atļauties, tāpēc tas uz gadu jāiesaldē un jāapstādina, lai atrisinātu visus finansiālos jautājumus, intervijā teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka "Rail Baltica" projekta plānošana ir nepareiza valstiskā līmenī. Ja kādreiz projekta izmaksas bija plānotas 1,9 miljardu eiro apmērā, tad tagad tās prognozētas aptuveni desmit miljardu eiro apmērā.

"Protams, ir inflācija, bet ir skaidrs, ka nav bijusi laba plānošana un projekta virzība. Es personīgi nesaprotu, kā mēs tagad varētu atbalstīt gandrīz 10 miljardu izdevumus "Rail Baltica". Varbūt daudziem iedzīvotājiem bija sapnis, ka mēs Rīgā iekāpsim vilcienā un izkāpsim Berlīnē, tagad saprotam, ka Rīgā nekāpsim, bet Salaspilī. 10 miljardi eiro! Latvijai nav naudas, un neviens godīgi nevar pateikt, ka mēs vispār nevaram atļauties "Rail Baltica"," uzvēra Krauze.

Jaunu zāģbaļķa cenu indeksācijas mehānismu varētu izstrādāt šī gada rudenī, pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējais valdības lēmums, ko pieņēma pagājušā gada decembrī, piemērojot īstermiņa izsolēs cenu mehānismu ilgtermiņam, palīdzēja cenām nokristies līdzīgā līmenī, kādas tās ir Zviedrijā, Skandināvijā, Igaunijā, Lietuvā un citās valstīs.

Ministrs sacīja, ka cenu kritums norāda uz lēmuma adekvātumu, jo pirms tam skuju koku segmentā Latvijā bija augstas cenas, kas atšķīrās par 15 līdz 20 eiro un mazināja Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Iepriekšējais mehānisms, to ieviešot nebija pietiekami pārdomāts, un to ieviesa, kad bija novērojams cenu kāpums un laba situācija.

Krauze uzskata, ka uzņēmējiem, kas piedalās izsolēs un vēlas iegūt materiālus ilgtermiņā, būtu jāmaksā starpība nedaudz virs esošās tirgus cenas par to, ka tie saņem ilgtermiņa nodrošinājumu. Tomēr izsolē nosolītajai cenai būtu jāpielāgojas reālajai tirgus situācijai.

Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī nākamajā gadā jāsaglabā 12% apmērā, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka situācija budžetā ir saprotama, taču Zemkopības ministrija un valdību veidojošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nevar piekrist PVN likmes palielināšanai Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem līdz 21%.

"Mēs saglabājam to, kas ir šobrīd, un šobrīd [PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem] ir 12%. Pie 12% arī paliksim. Mēs saprotam situāciju budžetā," teica Krauze.

Jau ziņots, ka Saeima pērn pieņēma grozījumus PVN likumā, uz vienu gadu nosakot samazinātās 12% likmes piemērošanu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Iepriekš spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem bija spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim. Sākotnēji valdības virzītajā likumprojektā no 2024.gada 1.janvāra likme bija paredzēta 21%, taču pēc koalīcijas politiķu priekšlikuma Saeima nolēma uz gadu piemērot 12% likmi.

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, 8.oktobrī valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka ir jāpaplašina aizliegto produktu saraksts un piebilda, ka ZM patlaban strādā pie pozīcijas paplašināšanas un to turpinās darīt.

Viņš pastāstīja, ka no 2022.gada maija līdz 2024.gada maijam no Krievijas un Baltkrievijas Eiropas Savienībā (ES) importēta pārtikas produkcija 3,1 miljarda eiro apmērā, tostarp no Krievijas - 2,9 miljardu eiro apmērā un no Baltkrievijas - 175 miljonu eiro apmērā. Savukārt lielākā no agresorvalstīm ievestās pārtikas produktu grupa bija zivju produkcija - 2,01 miljarda eiro apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka agresorvalstīm uzliktās sankcijas bieži apiet, ievedot spirta produkciju, piebilstot, ka spirts ar vairāk nekā 80% alkohola saturu ir ievietots sankciju sarakstā, bet ir atļauts ievest spirtu ar alkohola saturu zem 80%. Tāpēc daudzi uzņēmēji pievieno spirtam vairāk ūdeni un šādu produkciju sankcijas neietekmē.

Koalīcija vienojusies uz nenoteiktu laiku saglabāt samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, 30.septembrī pēc valdību veidojošās partiju sanāksmes pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Vēl pagājušajā nedēļā saskaņošanai tika virzīti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz 12% PVN likmi noteikt uz terminētu laiku - līdz 2028.gada beigām.

Politiķis norādīja, ka līdz šim samazinātā PVN likme Latvijā ražotiem dārzeņiem bija terminēta, kas nozīmē, ka pēc noteikta perioda tā tiek atkal pārskatīta.

Samazinot PVN likmi, bija ideja iedzīvotājiem ļaut iegādāties vairāk veselīgu produktu, uzsvēra ministrs, norādot, ka minēto kompensē akcīzes likmes paaugstināšana cukurotajiem dzērieni, kas savukārt nav vēlami veselībai.

Krauze norādīja, ka ministrija vēlāk sagatavos ziņojumu, kā likme ietekmē ražotājus un kāds ir dārzeņu patēriņš Latvijā.

Ministrijas un citas centrālās iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2025.gadam par 1,292 miljardiem eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Neatkarīgās institūcijas 2025.gadam iesniegušas pasākumus par 7,5 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1,284 miljardiem eiro.

Kā norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir redzams, ka, veidojot jaunos budžeta pieprasījumus, daļa ministriju drošības jautājumu ir interpretējušas diezgan plaši. "Ir saprotama ministriju vēlme attīstīt savu nozari, taču realitāte ir diezgan skarba. Tādēļ arī esam sākuši budžeta sarunas ar ministrijām par reālajām budžeta iespējām," piebilst ministrs.

Ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus un fiskālo telpu, valdība iepriekš vienojās drošību noteikt kā vienīgo prioritāro virzienu valsts budžetam 2025.gadam un budžeta ietvaram 2026., 2027. un 2028.gadam.

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA “Syfud”, kas strādā ar zīmolu “Port Lite”, ir pabeidzis trīs jaunu rūpnīcu būvniecību vēsturiskajā Zivju konservu rūpnīcas teritorijā Liepājas ostā.

Investīciju apjoms kā būvniecībā, tā vismodernāko tehnoloģiju iegādē kopumā sasniedzis teju 80 miljonus eiro. Pašlaik ražotnē strādā 130 darbinieki, taču plānots, ka, uzsākot darboties ar pilnu jaudu, tajā tiks nodarbināti 800 strādājošie.

SIA “Syfud” ražotnē uzstādītās visjaunākās un efektīvākās tehnoloģijas ļauj garantēt drošu un ekoloģisku ražošanas procesu, kā arī nodrošina visaugstākās kvalitātes produkciju. Investīcijas ieguldītas arī ilgtspējīgos enerģētikas risinājumos, kā arī jaunu telpu izbūvē darbiniekiem. Tāpat plānots, ka līdz gada beigām ražotnē nodarbināto darbinieku skaits pieaugs līdz 200 strādājošiem, savukārt, kad rūpnīca darbosies ar pilnu jaudu, šeit būs 800 Baltijas apstākļiem labi apmaksātu darbavietu.

Valdība otrdien Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Raivi Kronbergu.

Plānots, ka Kronbergs darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāks 12.augustā.

Kronbergs valdības sēdē pauda pateicību par sava darba novērtējumu un norādīja, ka pašam personīgi ir izaicinājums būt nepārtrauktā attīstībā, kā arī valsts pārvaldi negaida viegli darbi un izaicinājumi.

Kā viena no prioritātēm Kronbergam būšot atjaunot sadarbību gan ar darba devēju konfederāciju padomi, konkurences padomi un Valsts kontroli.

Zemkopības ministrs pauda, ka Kronberga aiziešana no ZM būs zaudējums, bet viņš būs ieguvums valsts pārvaldei kopumā.

Kronbergs norādīja, ka ierēdniecība savu uzticību sabiedrībai var atjaunot, ja tā sniegs pakalpojumus tādā kvalitātē, kā paši tos vēlētos saņemt. "Ja būsim efektīvi, atklāti, pieejami, nebūs pārmetumu, ka ierēdniecība ir neefektīva," pauda Kronbergs.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Sabiedrībā iepriekš negatīvu attieksmi izpelnījušos rudzu maizes dalīšanas programmu izglītības iestādēs šogad tomēr neīstenos, un tās nākotni 2025.gadā Zemkopības ministrija (ZM) vēl vērtēs, pastāstīja ministrijas pārstāvji.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji norāda, ka dalībai programmā LAD saņēma vienu pieteikumu, kuru tā iesniedzējs pēc paša iniciatīvas augusta beigās atsauca, kā iemeslu minot daļas sabiedrības neviennozīmīgo un negatīvo attieksmi par programmas īstenošanu pašreizējos apstākļos. Programmai varēja pieteikties biedrības vai nodibinājumi.

Programmas plānotais mērķis bija iepazīstināt pirmsskolas audzēkņus un pirmās līdz devītās klases skolēnus par rudzu maizi kā tradicionālu, nozīmīgu un reģionam raksturīgu maizi un tās nozīmi uzturā.

Jau ziņots, ka projekts, kuram valdība atvēlēja 300 000 eiro, iepriekš izsauca neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi, daļai cilvēku apšaubot tēriņu lietderību.

Būt uzņēmējam nereti nozīmē izvēlēties apzinātu risku, lai gūtu priekšroku pār konkurentiem vai iekarotu jaunus tirgus segmentus.

Tomēr pēdējā laikā nākas pamatoti domāt, ka būt uzņēmējam Latvijā ir tikpat riskanti kā nodarboties ar azartspēlēm. Lai gan pat tad, kad sēdies pie spēles galda, noteikumi ir skaidri visiem dalībniekiem. Latvijas uzņēmējdarbības vidē spēles noteikumi negaidīti var mainīties gājiena vidū, turklāt bez paskaidrojumiem, ko darīt tālāk.

Uzskatāms piemērs tam ir Satversmes tiesas lēmums atcelt noteikumus par jaunāku koku ciršanu, faktiski uzņemoties likumdevēja pilnvaras un regulējot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu Ministru kabinets, 2022. gadā pieņemot noteikumus par jaunāku koku ciršanu, nav pietiekami izvērtējis lēmuma sekas. Proti, neesot ievērots Satversmē iekļautais ilgtspējas princips, kas paredz, ka lēmumiem jābūt vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Nedaudz vienkāršojot – tiesa lēma, ka valdības pieņemtie noteikumi ir brāķis. Tomēr vai ir ņemts vērā, ka, balstoties uz šo “brāķi”, jau ir pieņemti lēmumi, veiktas investīcijas un, jā, uz spēles liktas gan cilvēku dzīves, gan biznesa plāni? Kur paliek ilgtspējas princips, tiesai pieņemot lēmumus?

Nelietderīgi naudu tērējušām iestādēm, iespējams, jāpiemēro finansiālas sankcijas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš aicināja domāt par sistēmu, kas notiek, ja tiek atklāti nelietderīgi tēriņi.

Prezidents sprieda, ka varbūt iestādēm, kas to pieļāvušas, jāsaņem finansiālas sankcijas, proti, tām par kādu daļu netiek palielināts budžets.

"Un tad meklējiet resursus un taupiet iekšienē labāk," sprieda prezidents, pieļaujot, ka tas varētu būt viens no virzieniem.

Viņš sacīja, ka reiz bijusi līdzīga prakse.

Kā ziņots, Valsts kontroles revīzijā noskaidrots, ka Zemkopības ministrija (ZM), veicot 3,1 miljona eiro ieguldījumu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies jēgpilni un atbilstoši attīstības plāniem.

Valsts kancelejas direktors, bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs aizstāv paša reiz virzīto un tagad asi kritizēto projektu. Komentējot revīzijas secinājumus, Kronbergs izteicās, ka "situācija ir slikta, tā nav spoža", taču viņš atbalsta šādu uzlādes staciju ideju un būtību.

Līdz ar līguma noslēgšanu ar AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") darbu sācis publiskā iepirkumā izvēlētais iespējkapitāla fonda pārvaldnieks "Flycap", informē "Altum".

Fonda kopējais kapitāls būs 41,3 miljoni eiro, ko veido publiskais finansējums 24,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un "Altum" resursiem, un privāto investoru piesaistīts kapitāls 16,5 miljoni eiro, ko piecu gadu periodā ieguldīs perspektīvos uzņēmumos.

Kā norāda "Altum", "Flycap" investīciju stratēģija paredz investīcijas izaugsmes stadijas uzņēmumos mezanīna aizdevuma veidā, vienā uzņēmumā investējot līdz pat četriem miljoniem eiro. Fonds uzsāks investēšanu uzņēmumos, tiklīdz būs piesaistījis vismaz 50% no nepieciešamā privāto investoru finansējuma, kam jānotiek ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā pēc līguma ar "Altum" parakstīšanas.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") plāno izsniegt hipotekāros kredītus reģionos, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu diskusijā sacīja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām, bet hipotekārie kredīti tiks piedāvāti vietās, kur bankas kredītus neizsniedz.

Bērziņš sacīja, ka šīs programmas sākšanai ir atbalsts no Ekonomikas ministrijas, bet tā vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), jo pagaidām "Altum" nav mandāta hipotekārajai kreditēšanai. Dokumenti saskaņošanai EK jau esot iesniegti.

"Alum" vadītājs stāstīja, ka šāda iniciatīva radīta, redzot lielo atsaucību kopš pavasara piedāvātajām 30-50% garantijām mājokļu kredītiem jaunajām ģimenēm. Bērziņš uzsvēra, ka reģionos, kur šīs garantijas pieejamas, pusgada laikā novērots kreditēšanas apjomu kāpums par vienu procentpunktu.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā ceturksnī guvusi 5,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 49,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 31.martā bija 1,141 miljards eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,074 miljardu eiro apmērā, ko veido 35 933 projekti.

Tostarp garantiju portfelis marta beigās bija 483 miljoni eiro ar kopumā 28 063 līgumiem, aizdevumu portfelis - 384 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6547 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 97 miljoni eiro ar kopumā 208 fonda finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 110 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1115 darījumiem.

Šogad pirmajā ceturksnī "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 41 miljonu eiro pēc apjoma un par 1,8% jeb 622 projektiem pēc projektu skaita.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") atbalsta instrumentu jaunie darījumi pirmajā pusgadā veidoja 190 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp finanšu instrumentu jauno darījumu apmērs pirmajā pusgadā bija 188 miljoni eiro, kas ir par 52,8% vairāk. Pirmajā pusgadā atbalstīti 3976 jauni projekti.

Tostarp aizdevumi pirmajā pusgadā izsniegti 100 miljonu eiro apmērā, kas ir par 82% vairāk, garantijas izsniegtas 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk, bet ieguldījumi riska kapitāla fondos bija septiņu miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 23%. Zemes fonda darījumi veikti 22 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 3,8 reizes.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Altum" atbalsta instrumentu portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,126 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2023.gada 31.decembri. Tostarp finanšu instrument bruto portfelis bija 1,123 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2023.gada beigām.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā pusgadā guvusi 12,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 61,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,123 miljardi eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,12 miljardu eiro apmērā, ko veido 36 814 projekti.

Tostarp garantiju portfelis jūnija beigās bija 496 miljonu eiro apmērā ar kopumā 28 709 līgumiem, aizdevumu portfelis - 416 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6748 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 92 miljoni eiro ar kopumā 209 fondu finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 116 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1148 darījumiem.

Šogad pirmajā pusgadā "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 89 miljoniem eiro pēc apmēra un par 4,3% jeb 1503 projektiem pēc projektu skaita.

Iedzīvotājiem, kuriem vētra radījusi zaudējumus, vispirms ir jāvēršas pēc palīdzības pie saviem apdrošinātājiem, bet pēc tam - pie savām pašvaldībām, pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste, Krīzes vadības padomes sēdes laikā, uzklausot ekspertu atzinumus, kā arī atbilstoši Ūdenssaimniecības apsaimniekošanas likuma 1.pantā noteiktajam, tika secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas ir klasificējamas kā plūdi, attiecīgi apdrošināto īpašumu saimnieki var pretendēt uz apdrošinātāju kompensācijām.

Ekonomikas un Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku tuvākajā laikā ar apdrošināšanas jomas pārstāvjiem būšot jāpārrunā kompensāciju izmaksa plūdu radīto seku kompensēšanai.

Kā sacīja premjere Siliņa, par kopējiem vētras radītajiem zaudējumiem vēl pāragri spriest, jo visas vētras sekas vēl nav apzinātas, no daudzās ēkām pat vēl nav izsūknēts ūdens.

Valdībā otrdien apstiprināja grozījumus valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā Meža attīstības fonda atbalstam nozares attīstībai 1,337 miljonu eiro apmērā, lai veicinātu meža zinātnisko izpēti, meža īpašnieku apmācību, kā arī meža nozares dalībnieku un sabiedrības informēšanu par nozares attīstību, informēja Zemkopības ministrija (ZM).

Ministrijas pārstāvji norāda, ka no kopējā finansējuma meža attīstības prioritāro zinātnisko projektu īstenošanai plānots novirzīt 477 000 eiro. Projekti paredz meža nekoksnes produktu un to devuma Latvijas tautsaimniecībā izvērtējumu, kā arī mežsaimniecības vadlīniju, kas tuvas Latvijas apstākļiem un dabai, izstrādi. Plānots pētīt arī egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās ietekmi uz meža apsaimniekošanu un koksnes resursu ieguvi, kā arī koksnes plātņu produktu ražošanas dinamiku Latvijā. Par finansējumu īstenos arī citus meža nozares projektus.

Konkrētiem meža nozares atbalsta un attīstības projektiem, tostarp gada balvas "Zelta čiekurs" konkursa organizēšanai, skolēnu izglītības projektiem, "Meža dienu" norisei un citiem informējošajiem pasākumiem paredzēts novirzīt 288 000 eiro.

Drīzumā Toras upes krastos Rietumvidzemes reģionā noslēgsies AS "Latvijas valsts meži" (LVM) zilās infrastruktūras elementu izbūves darbi, kuru mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti Toras upē un Aģes upes baseinā, liecina LVM informācija.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka būvniecības darbus plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Darbi norisinās projektā "LIFE GoodWater IP", kurā izveidos dažāda veida nosēdbedres jeb sedimentācijas dīķus. Tās būvē uz esošajiem meliorācijas grāvjiem, no kuriem ūdens ietek tieši Aģē, bet vienu nosēdbedri ar pārgāznes dambi būvē uz grāvja, kas ietek Toras upē - Aģes pietekā.

Patlaban projekta teritorijā Vidrižu gāršas masīvā izveidotas trīs nosēdbedres. Viena no tām ir standarta risinājums ar gultnes padziļinājumu, otru veidos pusmēness formā, bet trešo paredzēts pildīt ar šķeldu, kas kalpos kā piesārņojuma ķērājs.

LVM pārstāvji skaidro, ka, lai demonstrāciju teritorija būtu pieejama un izveidotie risinājumi aplūkojami, teritorijā veidota pastaigu taka. Takas garums būs nepilni trīs kilometri, un tā vedīs gar savulaik taisnoto Toras upi, interesentiem sniedzot iespēju aplūkot ūdens kvalitātes uzlabošanai īstenotos zilās un zaļās infrastruktūras risinājumus. Tāpat takas vidus posmā izbūvēs tiltiņu upes šķērsošanai un vienā pusē uzstādīs soliņu atpūtai. Pastaigu takas ierīkošanas darbus plānots noslēgt vasaras beigās, lai jau rudenī tā būtu pieejama interesentiem un apmeklētājiem.