Ventspilī atklāta Latvijā lielākā zivju saldētava, kuras izveidē ieguldīti 2,9 miljoni eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu īstenojusi biedrība Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija, ieguldot pašu līdzekļus, Swedbank finansējumu un piesaistot ES Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu.

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits pastāstīja, ka saldētavas platība ir 4100 kvadrātmetru ar ietilpību vairāk nekā 30 tūkstoši kubikmetru. Kopējās projekta izmaksas ir 2,9 miljoni eiro, tajā skaitā 1,57 miljoni eiro ir ES līdzfinansējums. Saldētava izbūvēta Ventspils brīvostas teritorijā Talsu ielā 200 – padomju laikā tur 7,3 hektāru lielā platībā darbojās zvēraudzētava, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas teritorija ilgstoši netika izmantota.

Pašmāju uzņēmums “Teikas saldētava”, kas piedāvā lielizmēra saldētavu pakalpojumus, šogad veicis kapitālieguldījumus uzņēmuma attīstībā un modernizācijā, investējot 100 000 eiro telpu paplašināšanā.

Līdz ar “Teikas saldētavas” pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu 2021. gadā uzņēmums plāno turpināt telpu modernizāciju un sniegto pakalpojumu kvalitātes celšanu, kopējam investīciju apjomam sasniedzot 200 000 eiro.

“Teikas saldētava” piedāvā saldēšanas kameru pakalpojumus aptuveni 5700 m2 platībā, aukstuma noliktavu aptuveni 1200 m2 platībā, kā arī ofisa telpu nomu. Uzņēmums ir viens no tirgus līderiem lielizmēra saldētavu pakalpojumu jomā un viens no lielākajiem šādiem objektiem valstī, kas specializējas pakalpojuma sniegšanā klientu pārtikas glabāšanai nevis savām vajadzībām.

Uzņēmums 2020. gadā veicis apjomīgu renovāciju līdz šim nelietotām uzņēmuma telpām, tās pielāgojot klientu specifiskajām vajadzībām. Telpas vairāk nekā 500 m2 platībā ir modernizētas un izvietotas atbilstoši dažādiem temperatūras režīmiem (-18C un -6 līdz +2C), kā arī tajās ir izveidotas biroju un tirdzniecības platības.

Liepājā 2011.gadā ekspluatācijā pieņemti 186 būvobjekti, kuru kopējās izmaksas nedaudz pārsniedz 25 miljonus latu.

2010.gadā ekspluatācijā Liepājā pieņēma objektus par 29,2 miljoniem latu, 2009.gadā - par gandrīz 52 miljoniem latu, 2008.gadā - 67,86 milj. Ls, bet 2007.gadā - 42 milj.Ls, liecina pašvaldības informācija.

Pērn izdotas 238 būvatļaujas (tai skaitā 48 fasāžu vienkāršotai renovācijai) Būvatļaujās uzrādītās plānotās kopējās būvniecības izmaksas ap 45,2 miljoniem latu. Akceptēts 671 būvprojekts. Par nozīmīgākajiem būvniecības objektiem pērn pašvaldība uzskata Liepājas ievedceļa - Brīvības ielas rekonstrukciju, kas izmaksājusi vairāk par pieciem miljoniem latu, Stacijas laukuma rekonstrukciju, kas izmaksājusi 0,8 milj. latu, taču objekts nonāca uzmanības centrā ar vairākkārt atlikto nodošanu ekspluatācijā. No pabeigtajiem inženierkomunikāciju objektiem pašvaldība atzīmējusi centralizēto siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu rekonstrukciju, vairāk nekā miljonu latu vērto Ģenerāļa Baloža ielas renovāciju un lietus ūdens kanalizācijas novadīšanas sistēmas izbūvi, kā arī augstā un vidējā spiediena sadales gāzes vada rekonstrukciju. Pērn Liepājā uzbūvēti vairāki ražošanas objekti. No ekspluatācijā pieņemtajiem lielākie bija SIA Vido zivju saldētava (ap vienu miljonu latu), Latvijas Zvejas produktu ražotāju grupas (LZPRG) veiktā saldētavas un delikatešu ceha izbūve, beramo vielu izkraušanas un uzglabāšanas mezgls ostā (Liepaja Bulk Terminal), kā arī koģenerācijas stacijas izbūve, ko veica SIA Hidrolats.

Uzņēmums Teikas saldētava veicis kapitālieguldījumus uzņēmuma attīstībā un modernizācijā vairāk nekā 300 tūkstošu eiro vērtībā, informē kompānijas valdes loceklis Kristaps Bērziņš.

Piedāvāto pakalpojumu klāstu saldētava 2016.gada sākumā paplašinājusi, rekonstruējot šoka saldēšanas kameru, kas, nodrošinot temperatūras režīmu līdz pat -30C, veic strauju produktu sasaldēšanu, kas īpaši noderīga ir vietējiem pārtikas ražotājiem, kuri produktus plāno realizēt saldētā veidā. Saldētavas telpās no jauna izveidotas arī pakošanas un vakuumēšanas telpas.

Oktobra beigās uzņēmumā tiks atklāts rekonstruētais kompresoru cehs, kas veido ieguldījuma lielāko daļu – ap 230 tūkstošiem eiro.

2016.g.sākumā izveidota arī jauna ugunsdrošības sistēma.

2015.gada beigās Teikas saldētavai nomainījās vadības komanda un īpašnieki.

Facebook un Google atsevišķi plāno sadarboties ar Skype, kopš video konferenču pakalpojumu sniedzējs ir novilcinājis savu akciju pievienošanu fondu biržai un akciju pārdošanu, vēsta Reuters.

Facebook līdzdibinātājs un vadītājs Marks Cukerbergs ir iesaistīts iekšējās diskusijās par Skype pirkšanu. Facebook ir vērsies pie Luksemburgā bāzētās kompānijas, lai noformētu kopuzņēmumu, Reuters vēstījuši dažādi par notiekošo informēti avoti. Arī Google ir piedalījusies sarunās ar Skype, lai radītu kopuzņēmumu, norādījuši avoti.

Darījums ar Skype tiek novērtēts triju līdz četru miljardu ASV dolāru apjomā, Reuters vēstīja pirmais avots. Savukārt otrs avots Skype sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) novērtēja viena miljarda ASV dolāru apmērā.

Skype un Google ziņu aģentūrai komentārus nesniedza. Arī Facebook vēl nav gatavs sniegt oficiālu komentāru.

Aizvien straujākas attīstības nozīmīgs blakus faktors ir dati. Datus rada teju ikviena mūsu kustība, sākot no tik ikdienišķas nodarbības kā sērfošanas internetā līdz iepirkumu paradumiem, mobilā telefona signāliem un pat saziņas biežumu un veidu ar mūsu tuviniekiem, kolēģiem un sadarbības partneriem. Katrs mūsu pirkums, kas faktiski iezīmē mūsu attiecības ar uzņēmumiem, kuru pakalpojumus patērējam, rada datus. Lielais datu apjoms aizvien vairāk un vairāk uzņēmumus aicina izvērtēt, kāda informācija ir mūsu rīcībā un, kas vēl svarīgāk - ko ar to iespējams pasākt?

Tas bija Edmunds Halejs, kurš ne tikai atklāja spožo komētu, bet, pašam nezinot, lika pamatus arī modernajai apdrošināšanai. Nav skaidrs, kādu motīvu vadīts viņš to darīja, bet 17. gadsimta beigās ar milzīgu rūpību viņš izanalizēja Vroclavas iedzīvotāju dzimstības un mirstības datus. Šādi dati bija uzkrāti gadsimtiem ilgi, bet tieši Halejs nodemonstrēja to lietderīgumu. Pateicoties sastādītajām tabulām, varēja precīzi aprēķināt gaidāmo dzimstības līmeni, demogrāfijas attīstības līkni un vidējo miršanas vecumu. Izstrādātā metodoloģija ļāva attīstīt sarežģītākus matemātikas vienādojumus, prognozējot riskus, kas ir būtisks apdrošināšanas nozares stūrakmens.

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā Talsu ielā 200 biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» pabeigusi zivju saldētavas ēkas būvdarbus. Vēl turpinās teritorijas labiekārtošana un ēkas aprīkošana ar saldēšanas iekārtām. Saldētava darbu sāks nākamā gada pavasarī.

7,3 hektārus plašā teritorija Talsu ielā 200, kur padomju laikā darbojās zvēraudzētava, jau ilgstoši netiek izmantota. Šī gada februārī Ventspils brīvostas pārvalde sāka teritorijas sakārtošanas darbus – nojauca vecos graustus, izveda būvgružus un nolīdzināja teritoriju tādā apjomā, lai varētu sākt saldētavas būvniecības darbus.

Biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» saldētavu ēkas vajadzībām nomā 1,6 hektārus no bijušās zvēraudzētavas teritorijas. Ēkas būvdarbi ir pabeigti, bet vēl turpinās saldētavai pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbi. Tuvāko mēnešu laikā ēkā tiks pabeigta saldēšanas iekārtu uzstādīšana un ieregulēšana. Biedrības pārstāvji ir gandarīti par paveikto un cer, ka saldētava būs nozīmīgs palīgs visa reģiona zivsaimniekiem. Saldētavas būvniecībai piesaistīts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums, un projekta kopējās izmaksas ir 2,1 miljons eiro.

Rīgas lielākais biznesa parks „Abava” atrodas netālu no Rīgas centra, taču vienlaikus tā stratēģiskais izvietojums nodrošina ērtu piekļuvi kravas transportam, izvairoties no galvaspilsētas sastrēgumiem, kas ir būtisks faktors izdevīgai loģistikai.

Biznesa parka teritorijas kopējā platība ir 18 hektāri, savukārt dažādu noliktavu un ražošanas ēku kopējā platība ir vairāk nekā 60 tūkstoši kvadrātmetru, tajā skaitā 5500 kvadrātmetru platībā ir pieejamas modernas un visām vides prasībām atbilstoši sertificētas aukstuma kameras un saldētavas dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai. Parka apsaimniekotāja SIA Abava galvenais darbības virziens ir uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras sagatavošana un iznomāšana, nodrošinot klientus ar pilnu servisu to biznesa veiksmīgai attīstībai. „Pašos darbības pirmsākumos uzņēmums pats arī darbojās noliktavu pakalpojumu jomā, taču ar laiku tika secināts – ja gribi sniegt augstas kvalitātes biznesa parka pakalpojumus, viss pārējais šajā objektā ir jāliek malā. Tādēļ šobrīd mūsu komanda pilnībā nodarbojas ar servisa nodrošināšanu biznesa parka klientiem un nekustamā īpašuma apsaimniekošanu,” uzsver Abava valdes loceklis, izpilddirektors Guntis Zvilna.

Viedtālruņus iPhone iespējams «uzlauzt», izmantojot mobilā telefona lādētāju, noskaidrojuši Džordžijas Tehnoloģiju institūta (Georgia Institute of Technology) pētnieki.

Ar speciāla lādētāja palīdzību ierīcēs, kas darbojas ar jaunāko Apple iOS operētājsistēmu, iespējams instalēt vīrusus. Šādā veidā pētniekiem izdevies inficēt visus viedtālruņus, kas tika pārbaudīti pētījumā. Tāpat zinātnieki secinājuši, ka, izmantojot lādētāju kā vīrusa avotu, kaitīgo programmatūru klātbūtne ir grūtāk pamanāma.

«Neņemot vērā, ka iOS operētājsistēma aprīkota ar daudziem aizsardzības mehānismiem, mēs esam veiksmīgi instalējuši kaitīgu programmatūru jaunākās paaudzes Apple iOS ierīcēs,» teikts pētījumā. Sīkākas detaļas par pētījumu patlaban gan netiek atklātas.

Zinātnieki par saviem atklājumiem informējuši kompāniju Apple, bet patlaban uzņēmums uz pētījumu nav reaģējis, raksta The Telegaraph.

Ārvalstu tirgos ir pieprasījums pēc Latvijas zivīm, aģentūrai LETA sacīja Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

«Pēc mūsu zivīm ārvalstīs ir pieprasījums. Pagājušajā gadā Latvijas zvejnieki eksportēja 114 000 tonnu zivju uz 45 valstīm. Tā nav viena, divas vai trīs valstis, uz kurām eksportējam, tās ir 45 valstis, uz kurām tiek eksportētas Latvijas zivis,» uzsvēra Voits. Pēc viņa teiktā, produkcija tiek realizēta galvenokārt Eiropas valstīs, un kvalitātes ziņā Latvijas zvejnieku produkcija šajā reģionā ir konkurētspējīga.

Latvijas zvejnieki arvien vairāk iegulda investīcijas pārstrādē, pēc iespējas zivis dziļāk apstrādājot zivis un tādējādi radot produkcijai pievienoto vērtību, jo ierobežotās zvejas kvotas liedz kāpināt realizācijas apmērus eksporta tirgos. «Mēs šogad pilnībā apgūsim nozvejas kvotas. Cik mums ir ļauts, tik mēs zvejojam, bet kvotu dēļ nevaram zvejot tik, cik gribam. Tāpēc katra zvejas firma mēģina dabūt maksimālo labumu no nozvejotajā zivīm, veicot pirmapstrādi, zivis sālot, saldējot un citādi apstrādājot,» teica Voits.

Iekšzemes loģistikas uzņēmumus Baltijas valstīs “Baltic Logistic Solutions” paplašina savu esošo loģistikas centru Rāmavā, Ķekavas novadā. Investīciju apjoms sasniegs 9 miljonus eiro un jaunās noliktavas būvniecību plānots pabeigt 2024. gada rudenī.

“Esam sasnieguši situāciju, kurā loģistikas centra Rāmavā noliktavas ir pilnībā aizpildītas. Lai turpinātu izaugsmi un nostiprinātu mūsu vadošās pozīcijas loģistikas tirgū Baltijā, ar vēl vienas ēkas būvniecību būtiski paplašināsim esošo loģistikas centru, kas atrodas stratēģiski labā vietā – Rāmavā, kura tiek uzskatīta par vienu no labākajām loģistikas atrašanās vietām Rīgas apkaimē,” stāsta “Baltic Logistic Solutions” valdes loceklis Pēteris Krīvens.

Esošais 33 700 m2 plašais loģistikas centrs tiks papildināts ar vēl vienu ēku 7000 m2 platībā un tajā tiks izbūvēti trīs atsevišķi moduļi jeb telpas, kur viena būs +18°C temperatūras precēm un divas telpas būs paredzētas -18°C temperatūras precēm. Jaunā noliktava ietvers 14 kraušanas rampas un 10 000 palešu uzglabāšanas kapacitāti, no kurām 5000 paletes būs telpā ar +18 temperatūru (“Narrow aisle” glabāšanas plaukti), bet 5000 paletes – telpā ar -18 temperatūru (klasiskās plauktu sistēmas). Papildus tiks izbūvēta mezanīnas telpa, efektīvi izmantojot noliktavas operāciju plača otro stāvu.

Igaunijas pārtikas ražotāja Premia Foods mērķis ir būt pirmajā trijniekā katrā valstī un katrā segmentā, kur šī uzņēmumu grupa darbojas.

«Vēlams būt pirmajiem vai otrajiem. Tas nozīmē, ka jāpārdod ļoti daudz,» saka Katre Kevaska, AS Premia Foods mārketinga direktore un valdes locekle. Viņa piekrīt, ka tie ir augsti mērķi, bet citādi nevarot izdzīvot - tikko esi ceturtais vai piektais, peļņas iespējas nopietni sarūk. Pērn uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 14%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; eksporta īpatsvars bija ap 72%.

AS Premia Foods darbojas trīs biznesa segmentos - ražo gan saldējumu, gan saldētus produktus, gan saldētas un atdzesētas zivis. Tās mērķa tirgus ir Baltijas valstis, Somija, Zviedrija un arī Krievija, galvenokārt - Sanktpēterburga. Uzņēmumu grupa Premia Foods izveidota samērā nesen (2008. gadā), bet tās pirmsākumi meklējami vēl 1951. gadā, kad Tallinā izveidota saldētava vietējiem gaļas produktiem, sviestam u.c.

Baltic Logistic Solutions (BLS) noliktavu komplekss uzņem apgriezienus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī Baltijas valstīs strādājošā vairumtirgotāja Sanitex grupā ietilpstošā loģistikas kompānija BLS tikai šā gada vasarā uzsāka darbību savā jaunajā 45 tūkst. m2 noliktavu kompleksā Rāmavā, jau šobrīd ir skaidrs, ka visai drīzā nākotnē varētu būt nepieciešamība pēc jaunas saldētavas, norāda BLS noliktavas procesu vadītājs Ainārs Jašēvičs.

Darba pietiek

Līdz šim kompānija nomāja telpas trīs noliktavās Ķekavā, Olainē un Rīgā. Aizvadītajā vasarā 4200 m2 saldētava, kas būvēta kā atsevišķa ēka, bijusi 100% noslogota, stāsta A. Jašēvičs. BLS strādā četros temperatūras režīmos, un kompānijas rīcībā ir savs autoparks – 91 kravas auto, kas veic pārvadājumus visos temperatūras režīmos. Vienā ēkā izvietotas sauso preču (37 tūkst. m2) un atdzesēto preču (3800 m2) noliktavas. A. Jašēvičs zina teikt, ka tā ir lielākā Baltijas valstīs, kur ēku apsildei un dzesēšanai izmanto ģeotermālo reverso siltumsūkni.

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Pašmāju saldējuma ražotājs SIA “Rūjienas saldējums”, realizējot Lauku atbalsta dienesta modernizācijas projektu, sadarbībā ar Swedbank iegulda ap 1,5 miljoniem eiro jaunas “Mini Melt BIG Ball” ražošanas iekārtas iegādē.

“Kopš 2009. gada, kad sāku strādāt Rūjienas saldējumā, visa enerģija un finanšu resursi tikuši investēti rūpnīcas atdzimšanā jaunā kvalitātē. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka, bez nopietnas eksporta pārdošanas bāzes, nekas jaudīgs izdoties nevar, bet, lai izdotos iecerētais, ir jāatrod kaut kas īpašs, kas atšķiras un ir gana sarežģīts. Esam pietiekami veiksmīgi spēruši pirmos soļus, tā teikt, pamatskola pabeigta – jāturpina mācīties un strādāt tālāk,” uzsver uzņēmuma vadītājs Igors Miezis.

SIA "Rūjienas saldējums" regulāri veic ieguldījumus uzņēmuma attīstībā ar mērķi palielināt jaudas, paplašināt sortimentu un eksporta iespējas - uzbūvēta jauna saldētava un iegādātas saldējuma ražošanas iekārtas. Uzņēmums ir uzstādījis jaunas attīrīšanas iekārtas un plāno nomainīt apkures sistēmu, lai veicinātu ilgtspējīga uzņēmuma darbības attīstību un kļūtu videi draudzīgāki. 2016. gadā sortimentā tika ieviests produkts “Mini Melts”, kas ievērojami palielināja eksportu un nodrošināja jaunu klientu piesaisti. Aizvadītajā gadā, līdzās līdzšinējiem eksporta tirgiem uz 29 valstīm (piemēram, Poliju, Vāciju, Ukrainu, Īriju, u.c.), sākta produkcijas piegāde uz Kataru, Izraēlu un Maurīciju.

Maskavas tiesībsargājošo instanču pārstāvjiem naktī uz otrdienu ir izdevies aizturēt cilvēkēdāju, vēsta RIA Novosti. Aizturētā mājās ir atrastas cilvēku ķermeņa daļas.

Cilvēkēdāja vārds pagaidām netiek atklāts, toties ir zināms, ka viņš esot bijis psihoneiroloģiskajā uzskaitē. Cilvēkēdāju izdevies atklāt pēc kāda bojāgājušā identitātes noskaidrošanas, pēc kuras ticis apzināts viss viņa paziņu loks.

Cilvēkēdājs ar sapiera lāpstiņas palīdzību esot sadalījis upura ķermeni un pēc tam tā daļas iznesis no dzīvokļa un slēpis kolektoros un pagrabos, upura galvu iesaiņotu plastikāta maisiņā viņš iemetis Maskavas upē.

Cilvēkēdāja dzīvoklī, ledusskapja saldētavā, atrastas arī cilvēka aknas. Aknas aizturētais ēdis arī brīdī, kad policija ieradusies to aizturēt.

Spriežot pēc atrastajām ķermeņa daļām, Maskavas policija uzskata, ka cilvēkēdājs nogalinājis un apēdis vairākus cilvēkus.

Android operētājsistēmas ierīces ielikšana saldētavā var palīdzēt «apiet» gadžeta jeb sīkrīka šifrēšanas sistēmu un atklāt ierīces īpašnieka konfidenciālus datus, citējot Vācijas zinātnieku pētījumu, raksta BBC.

Android ierīcei atdziestot līdz mīnus desmit grādiem pēc Celsija skalas, pētniekiem izdevies iegūt tālruņa īpašnieka kontaktu sarakstu, interneta pārlūkošanas vēsturi un fotogrāfijas.

Sīkrīka temperatūrai ir jāatdziest līdz noteiktajai temperatūrai, tad ar to jāveic dažas darbības, piemēram, jāizņem un jāieliek atpakaļ tā baterija. Kombinācijā ar aukstumu šī darbība padara telefonu neaizsargātu un Android operētājsistēmas vietā ierīcē darbu var sākt pētnieku izstrādātā sistēma Frost - Forensic Recovery of Scrambled Telephones -, kas ļauj iegūt nepieciešamos datus.

Google ieviesusi datu kodēšanas sistēmu Android 4.0 versijā, kas nosaukta par Ice Cream Sandwich.

Iesaka Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors un bloga adventures.lv autors.

Pirms diviem gadiem kopā ar draugiem devāmies uz Vjetnamu. Mūsu mērķis bija 16 dienās redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk no šīs valsts daudzveidības, jo Vjetnamas apgabali dabas ziņā cits no cita ievērojami atšķiras. Vjetnama ir izstiepusies gar Dienvidķīnas jūru vairāk nekā 1000 km garumā. Ziemeļos ir bambusiem noauguši kalni un Holongas līcis, kurā iespējams dzīvē redzēt unikālos dabas veidojumus – milzīgos kaļķakmens stabus, kurus bieži attēlo tūrisma ceļvežos, savukārt dienvidos ir Indoķīnas ievērojamākās upes Mekongas delta.

Kad turp braukt?

Rudens tiek uzskatīts par zelta sezonu ceļošanai uz Āziju, tostarp Vjetnamu, kur laika apstākļus ietekmē musona un lietus sezonas. Vasarā tur ir karsts un katru dienu līst, savukārt rudenī ir patīkami laika apstākļi. Mēs uz Vjetnamu devāmies novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem. Patīkams un silts laiks bija arī naktīs, izņemot kalnus, kur, guļot metāla angārā, izsalām līdz kaulam, bet no rīta bambusa stublājus klāja sarma.

Pārtikas un veterinārais dienests SIA Delfa piederošajā noliktavā – saldētavā Rīgā, Mellužu ielā 13 – 11, konstatējis lielu apjomu - aptuveni 10 tonnas pārmarķētus, kā arī neatbilstoši marķētus gaļas un zvejas produktus. Daļa no produktiem ir nederīgi lietošanai uzturā, jo tiem ir beidzies derīguma termiņš.

Neatbilstoši marķētie produkti pieder diviem uzņēmumiem – pašai SIA Delfa un SIA Fris-L, kas no SIA Delfa nomā noliktavas telpas.

Pārbaudē konstatēta SIA Fris-L piederoša pārmarķēta (ražotāja oriģinālais marķējums aizstāts ar citu marķējumu) aptuveni 1 tonna saldētu produktu - putnu gaļa, laša fileja un cūkgaļa.

Cūkgaļai, apmēram 300 kg, derīguma termiņš beidzies jau pirms diviem mēnešiem – 2015. gada 16. septembrī, taču, pārmarķējot produktu, tas patvaļīgi pagarināts līdz 2016. gada februārim. Kā noskaidrojās pārbaudē, cūkgaļu pārmarķējusi SIA Agro Trans A, pēc tam to piegādājot SIA Fris-L.

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" šovasar paralēli zivju apstrādei ir sācis jaunu darbības virzienu - saldēt ogas, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš teica, ka vasaras mēnešos sezonalitātes dēļ uzņēmums nesaldē zivis. Lai saldētava nestāvētu tukša un saldējamās kameras būtu noslogotas, uzņēmums nolēmis vasarās saldēt ogas. Visa nepieciešamā dokumentācija un sertifikācija, tostarp darbam ar bioloģiskajiem produktiem, šim nolūkam ir nokārtota.

Babris piebilda, ka rudenī saldētavas telpās plānots uzstādīt arī jaunu tehnoloģisko iekārtu saldēto ogu šķirošanai. "Brīvais vilnis" ogas plāno saldēt vien vasarā, kad tās pieejamas arī Latvijas dabā. Tikmēr ziemā, kā ierasts citus gadus, uzņēmums turpinās saldētavās uzglabāt zivis. Tādējādi infrastruktūra būšot efektīvāk noslogota.

Kompānija saldētu ogu realizācijai ir piesaistījusi arī sadarbības partneri, līdz ar to par noieta iespējam nebažījas. "Paši nodrošināsim industriālo platformu, bet tie, kas pārdod un piegādā šo produkciju citiem, mums jau ir atrasti," viņš teica. "Brīvais vilnis" neizslēdz nākotnē uzsākt arī ogu tālāku pārstrādi.

Pensijā devies cietuma apsargs no ASV apēdis 25 000. Big Mac, vēsta guardian.co.uk.

McDonald's lojālākais klients, 57 gadus vecais Dons Gorske nemaz neplānojot apstāties.

«Es plānoju ēst Big Mac, kamēr nomiršu,» viņš sacījis, piebilstot: «Man nav nodoma kaut ko mainīt. Tā joprojām ir mana mīļākā pārtika. Nekas 39 gados nav mainījies. Es to gribu katru dienu.»

Mediji secinājuši, ka Gorske nemaz neizskatās pēc ātrās ēdināšanas restorāna fana. Viņš esot labā fiziskajā kondīcijā, ar zemu holeterīna līmeni un pats sevi raksturo kā hiperaktīvu.

Gorskes apsēstība ar burgeriem sākusies 1972.gada 17.maijā, kad viņš iegādājies trīs Big Mac, lai nosvinētu jaunas automašīnas iegādi.

Igaunijas pārtikas ražotāja Premia Foods apgrozījums pirmajā ceturksnī palielinājies par 6,9% līdz 18,3 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Tallinn biržā.

Apgrozījums audzis saldēto pārtikas produktu un zivju biznesa segmentos. Saldējuma segmentā apgrozījums saglabājās iepriekšējā gada līmenī – 0,1 miljona eiro apmērā. Kritumu piedzīvoja apgrozījums Latvijā, Lietuvā un Krievijā, savukārt Igaunijā tas palielinājās par 5%.

Apgrozījums saldēto produktu segmentā pieauga par 11%, bet saldēto zivju produkcijas segmentā – par 8%.

Kā norāda Premia Foods, lielākais apgrozījuma kāpums pirmajā ceturksnī bijis Latvijā – par 19,5%. Tam seko kāpums Igaunijā par 8,4% un Krievijā – par 7,3%.

Db.lv jau rakstīja, ka Premia Foods mērķis ir būt pirmajā trijniekā katrā valstī un katrā segmentā, kur šī uzņēmumu grupa darbojas

Gaļas pārstrādes komplekss Kurzemes gaļsaimnieks savu produkciju tikko sertificējis Ķīnas tirgum, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta ģeogrāfijas kartē Austrijai, Igaunijai, Lietuvai, Īrijai, Zviedrijai, Polijai, Rumānijai, Ungārijai, Nīderlandei un Lielbritānijai šogad plānots pievienot arī Ķīnu, kas vilina ne tikai ar milzīgo patēriņu, bet arī ar iespēju realizēt visu produkciju – ieskaitot ražošanas atlikumus un subproduktus.

Viens no modernākajiem un lielākajiem Latvijas gaļas pārstrādātājiem ir vietējā kapitāla uzņēmums – tā īpašnieki ir Priekules novada iedzīvotāji, kas savu biznesu attīstījuši soli pa solim. No nelielas lopkautuves, kas viena no pirmajām Latvijā saņēma atzinumu darbam Eiropas Savienībā, līdz jaunai ražotnei, kas ir lielākais darba devējs novadā ar visai lielu vidējo algu, ko aprēķina pēc saražotā daudzuma un kvalitātes. Līdz 2011.gadam uzņēmums eksportēja galvenokārt svaigu gaļu. Pārstrādes cehā tapusī produkcija tika realizēta vietējā tirgū, taču kopš 2011.gada beigām arī gaļas izstrādājumi ir eksporta prece. Lai gan pēdējos četrus gadus ražošanas attīstībā ieguldīti vairāk nekā 10 miljoni eiro, uzbūvējot jaunu ražošanas korpusu, uzstādot modernas iekārtas, kas ļāvušas ievērojami uzlabot pārstrādes efektivitāti, vēlme ieiet Ķīnas tirgū liek domāt par jaunām investīcijām. «Esam ierobežoti ar saldētavas jaudu,» atzīst Kurzemes gaļsaimnieka valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone. Ķīnas pasūtītāji neņem jauktas kravas, bet pieprasa katra veida saldēto produkciju atsevišķā vagonā, viņa skaidro. «Saldētava ar 1000 t ietilpību ir nākamā būve, projekts, ko sāksim pavasarī,» sola uzņēmēja. Jau iegādātas ātrās saldēšanas iekārtas, tikko modernizēta kautuve, dubultojot tās jaudu – ap 100 cūkām un 80 liellopiem stundā. Lai iegūtu pilnīgu neatkarību, Kurzemes gaļsaimnieks vēlētos ierīkot arī savas cūku fermas, taču tas līdz šim nav izdevies. Dažu lielfermu radītās smakas un vides piesārņojums radījis kategoriski noraidošu iedzīvotāju attieksmi pret lopkopību.