Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā.

Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, informē CFLA.

Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs.

Lielākās Kurzemes un Vidzemes slimnīcas ir sagatavojušās šonakt gaidāmajai vētra.

Kuldīgas slimnīcā šodien notikusi darbinieku apspriede, kurā diskutēts par gaidāmo vētru, pastāstīja slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Viņš norādīja, ka slimnīca ir gatava dažādām situācijām un ārstniecības iestādei jau ir pieredze rīcībai stiprās vētrās - viena no tām piedzīvota ap 2005.gadu, kad Kuldīgas slimnīcā vienīgajai tuvākajā apkaimē bijusi elektrība.

«Mēs īpaši par to vēju šobrīd neuztraucamies. Esam bijuši daudz draudīgākās situācijās. Ģenerators ir kārībā un viss ir nodrošināts,» uzsvēra Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir sagatavojusies dažādiem iespējamiem vētras radītiem apgrūtinājumiem. Kā pastāstīja slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Olafs Ķeņģis, šodien slimnīcā notikusi nodaļu vadītāju un atbildīgo dienestu pārstāvju sapulce, kurā pārrunāta rīcība vētras laikā.

Talsu novada dome sākusi sarunas ar Jāni Matuli, kurš tiesā iesniedzis prasību par būvniecības apturēšanu objektā, kur plānota jaunā slimnīca.

Panākta vienošanās, ka Jānis Matulis iesniegs domē savas prasības, pēc kuru izpildes viņš gatavas atsaukt prasību tiesā. Ja vienošanās tiks panākta, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izvairīsies no draudiem zaudēt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā četrus miljonus latu vērtajā projektā.

Talsu novada pašvaldība pēc slimnīcas darbinieku lūguma bija sarīkojusi tikšanos ar Talsu novada iedzīvotājiem un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles darbiniekiem. Tikšanās laikā notika diskusijas ar Talsu novada domes deputātiem, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāju Egiju Širovu un valdes locekli Kristīnu Bidzāni. Uz tikšanos bija ieradies arī LR Saeimas deputāts Edmunds Demiters, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kā arī biedrības Latvijas Zaļā kustība pārstāvji un nodibinājuma Vides izglītības fonds Par sakoptu Latviju prezidents Jānis Matulis. Sapulci apmeklēja ap 130 iedzīvotāji, lai paustu savu neizpratni par biedrības Latvijas zaļā kustība uzsākto tiesvedību, kas apstādinājusi jaunās slimnīcas būvniecību, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas tiesiskumu.

Jāizmanto visas iespējas vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 jau pirms jaunā gada, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

"Es ceru, ka mēs tiešām jau 28.decembrī vakcinēsimies un medicīnas personāls noteikti ar pilnu jaudu, jo saslimstība tiešām ir ļoti augsta," viņš uzsvēra, paužot arī cerību, ka slimnīcas uz to ļoti "sasprings".

Viņš uzsvēra, ka vakcīna ir efektīva un tas ir pierādīts pētījumos.

EK apstiprina apstiprina Covid-19 vakcīnu 

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās...

Vaicāts, cik ātri varētu atgriezties pie normālas dzīves, veicot vakcināciju teicamos tempos, speciālists uzsvēra, ka to ir grūti pateikt, jo distancēšanās būs jāievēro vēl kādu laiku. Tomēr, jo vairāk cilvēki būs vakcinēti, sevišķi "atslēgas vietās", piemēram, pansionātos, vakcinējot to darbiniekus, izglītības iestādēs vakcinējot skolotājus, kā arī ar vakcīnu nodrošinot medicīnas darbiniekus, jo mazāk būs uzliesmojumu.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 lielākā vai mazākā mērā problēmas sagādās visu nākošo gadu.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas sākšanai tuvākajās dienās. Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

"Pfizer" un "BioNTech" pirmdien paziņoja, ka "atrodas gatavībā" piegādāt vakcīnas, tiklīdz to lietošanu būs apstiprinājusi EK.

EK ir noslēgusi līgumus ar kopumā septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Plānots, ka pirmajā piegādē Latvijā nonāks 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devas, norādīja Zāļu valsts aģentūrā.

Tikmēr Veselības ministrija publiskojusi laika grafiku pirmo vakcīnu nonākšanai Latvijā. Ministrija norāda, ka pēc šī brīža plāna Latvija vakcīnas saņems 26.decembrī. Ministrija skaidro, ka tās tiek uzglabātas sasaldētā veidā mīnus 75 grādos.

Savukārt 28.decembra rītā zāļu lieltirgotavas piegādās šo vakcīnu desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kur to plus 2 līdz plus 8 grādos var uzglabāt līdz piecām dienām.

Plānots, ka šajā pašā dienā sāksies vakcinācija, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Latvijā vakcinācijai pret Covid-19 sākotnēji plānots veidot desmit kabinetus, kas atradīsies slimnīcās. Plānots, ka slimnīcas, kurās tiks sākta personāla vakcinācija, ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Šonedēļ atklāta Talsu jaunā slimnīca, kuras būvniecībā kopumā ieguldīti 7,33 miljoni eiro, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvji.

2010. gada 30. aprīlī tika reģistrēta Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība – kapitālsabiedrība Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Apvienība saņēma ES ERAF finansējumu – vienu miljonu latu (1,422 miljonus eiro). Nekavējoties tika uzsākts darbs pie jaunas slimnīcas ēkas būvniecības ieceres Talsos.

2011.gada 26.septembrī parakstīts līgums par ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvniecībai. Kopumā no ES fondiem piesaistīti 6,17 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas – 7,33 miljoni eiro. Projektēšanai un būvdarbiem 84,21% finansējumu nodrošina ES ERAF, 5,79% valsts budžets un 10% SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tai skaitā Talsu novada un Rojas novada pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā.

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Talsos topošās slimnīcas ēkai pabeigtas jumta nesošās konstrukcijas un 9.oktobrī paredzēti spāru svētki.

Celtnieki uzskata, ka ar šo brīdi simboliski tiek pabeigti smagākie būvniecības darbi, ēka iegūst tās kopskata veidolu. Tāpēc šo brīdi parasti atzīmē, svinot Spāru svētkus. Līdz oktobra beigām paredzēts uzklāt jumta segumu visai ēkai, lai sāktu iekšdarbus. Ēku ekspluatācijā plānots nodot 2014.gada aprīlī. Tad sekos jaunās slimnīcas aprīkošana, lai varētu sākt pacientu uzņemšanu.

Jaunajā slimnīcā būs 40 gultas vietas, turklāt pacientiem vairs nebūs jāguļ piecvietīgās palātās, bet tie uzturēsies vienvietīgās, divvietīgās vai trīsvietīgās palātās. Jaunajā ēkā atradīsies traumpunkts, divas operāciju zāles, kā arī reanimācijas nodaļa. Tiks sniegti pakalpojumi arī hemodialīzes nodaļā, kur šobrīd pieaug pacientu skaits.

Ventspils slimnīcā par 3,46 miljoniem eiro pārbūvēs uzņemšanas nodaļu un laboratoriju, informē SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Rudzroga.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca parakstīja līgumu par Uzņemšanas nodaļas un Laboratorijas pārbūves sākšanu. Būvdarbus veiks SIA "Pilsbūve", savukārt pasūtītāja pārstāvis projektā būs pašvaldības Komunālā pārvalde.

Kā norāda Rudzroga, Uzņemšanas nodaļu nodalīs no jebkuras citas pacientu un personāla plūsmas. Būtiskākās izmaiņas šajā projektā saistītas ar Uzņemšanas nodaļas paplašināšanu un pacientu plūsmu nodalīšanu. Pacientus, kuri Uzņemšanas nodaļā ierodas paši, nodalīs no pacientiem, kurus slimnīcā nogādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Telpas būs plašākas, tādējādi nodrošinot iespēju ievērot distanci.

Gaitenis, pa kuru pārvietojas gan pacienti, gan personāls, būs nodalīts no Uzņemšanas nodaļas, turklāt tas būs lēzenāks, lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos.

Talsu novada pašvaldība sākusi iedzīvotāju aptauju pari par vietas izvēli SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles jaunās ēkas būvniecībai.

Slimnīcas pamatfunkcijās plānota – ambulatoro pakalpojumu sniegšana (ārstu-speciālistu konsultācijas, traumpunkts, diagnostika, laboratorijas pakalpojumi, hemodialīze (mākslīgā niere), rehabilitācija, dienas stacionārs, neatliekamā palīdzība – uzņemšanas nodaļa, operāciju bloks, diennakts stacionārs ar terapijas, intensīvās terapijas un ķirurģijas profila gultas vietām. Db.lv jau rakstīja, ka pērn izveidoja apvienību starp pašvaldības SIA Ventspils slimnīca un a/s Talsu slimnīca. Reorganizācijas rezultātā tapa SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, kas apkalpo Talsu, Dundagas, Rojas, Ventspils novadu un Ventspils pilsētas iedzīvotājus.

Starp Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu un arhitektu biroju Ozola&Bula parakstīts līgumu par slimnīcas Talsu filiāles jaunās ēkas projekta izstrādi.

SIA Ozola&Bula uzvarēja slimnīcas rīkotajā atklātajā konkursā un jaunās ēkas skiču un tehnisko projektu izstrādās līdz šī gada beigām, informē Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.

Šobrīd slimnīca Talsos atrodas tehniski un morāli novecojušās telpās, kuras praktiski neesot iespējams atjaunot. Piemēram, ēkas pamati ir nolietojušies par 80%. Tādēļ jau 2006.gadā Talsu pašvaldība pieņēma lēmumu būvēt jaunu slimnīcu citā vietā.

Salīdzinot ar sākotnējiem plāniem, šobrīd paredzēts būvēt mazāka apjoma un kompaktāku ēku. Jaunajā slimnīcas ēkā atradīsies traumpunkts, vidēja izmēra stacionārs ar aptuveni 40 gultas vietām un plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību. Ēkas projekta izstrāde un autoruzraudzība kopumā izmaksās 68,3 tūkstošus latu. Gan projektēšanai, gan būvdarbiem 85% finansējumu nodrošina ES Eiropas Reģionālās attīstības fonds, 13,21 % valsts budžets un 1,79 % - Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca pirmdien, 8.septembrī saņēmusi aktu par Talsu slimnīcas ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, informēja SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne.

Talsu novada būvvaldes komisija jaunuzbūvēto ēku apsekoja 5.septembrī. Apsekošanas laikā konstatēts, ka visi padarītie darbi atbilst projektam un ir izpildīti labā kvalitātē, kas bija par pamatu pozitīva atzinuma izsniegšanai un akta sastādīšanai. Tādejādi ēkas jaunbūve ar 8.septembri ir oficiāli pieņemta ekspluatācijā. Jaunizbūvētās slimnīcas ēkas atklāšana paredzēta 30.septembrī.

Jaunajā Talsu slimnīcā varēs saņemt daudz kvalitatīvāku veselības aprūpi mūsdienīgos apstākļos, bet slimnīcas darbinieki varēs strādāt 21.gadsimta prasībām atbilstošā vidē, uzsver A. Vāne. Pateicoties jaunajai slimnīcas ēkai, esot palielinājusies arī mediķu interese strādāt Talsos.

Jaunas slimnīcas būvniecībai Talsos no Eiropas Savienības struktūrfondiem būs pieejami 4,33 miljoni latu.

To paredz trīspusējais līgums starp Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, Veselības ministriju un Talsu pašvaldību. Projekta attiecināmās izmaksas ir 5,15 miljoni latu, tai skaitā 84,21% jeb 4,33 miljonus latu piešķīris Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Talsu jaunā stacionāra ēkas celtniecību paredzēts sākt 2012. gada aprīlī un pabeigt - 2013. gada beigās. Db.lv rakstīja, ka pašreiz notiek ēkas tehniskā projekta izstrāde, ko veic SIA Ozola&Bula, arhitektu birojs, kas uzvarēja slimnīcas rīkotajā atklātajā konkursā. Jaunajā slimnīcas ēkā tiks izvietots neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts, diennakts

stacionārs ar intensīvo terapiju un terapijas, ķirurģija profila gultām, kā arī ambulatorās medicīniskās palīdzības struktūras. Slimnīca būs vidēja izmēra – tajā būs 44 gultasvietas gan stacionāram, gan dienas stacionāram, kā arī operāciju bloks un intensīvās terapijas nodaļa. Tāpat jaunajā ēkā būs ambulatorās medicīnas nodaļa ar speciālistu un ģimenes ārstu pieņemšanas kabinetiem, hemodialīzes telpām, kā arī citām struktūrvienībām, kas nodrošina ārstniecības procesu – laboratorija, asins kabinets, diagnostiska, sterilizācijas dienests un pacientu funkcionēšanas novērtēšanas struktūrvienības. Kā jaunums klāt esošajam pakalpojumu klāstam tiks veidota rehabilitācijas nodaļa – ar zāli ārstnieciskajai fizkultūrai, masāžas kabinetu, fizikālās terapijas kabinetu un rehabilitologa darba vietu.

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Saeimas deputātus, kas šodien devās uz izbraukuma sēdi Kuldīgā, līdz pašvaldības ēkai palīdzējuši nogādāt vietējie policisti, novēroja aģentūra LETA. Viņus pie Kuldīgas novada domes ēkas pilsētas Rātslaukumā sagaidīja vismaz 300 piketētāji.

Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna «Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!» izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.

Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: «Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais.» Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca «Naudu! Naudu!».

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.

SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles jauno ēku izbūvēs par teju 4,2 milj. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paziņojums par Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas iepirkuma konkursa noslēgšanu liecina, ka būvdarbus veiks SIA Ostas Celtnieks. Uzņēmuma piedāvājums atzīts par labāko četru iesniegto projektu konkurencē. Kā galvenais konkursa uzvarētāja kritērijs tika noteikta zemākā cena.

Jauno slimnīcas ēku būvēs Stendes ielā 1, Talsos.

Slimnīcas ēkas tiks celta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Db.lv jau šā gada aprīlī rakstīja, ka tiks ieguldīts vairāk nekā pusmiljons Ls arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas paplašināšanai Ventspilī, esošai slimnīcas ēkai piebūvējot klāt jaunas telpas. To veiks SIA Vindbūvserviss par gandrīz 587 tūkst. Ls.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca plāno 3. aprīlī parakstīt līgumu ar SIA Vindbūvserviss par intensīvās tearpijas nodaļas rekonstrukciju.

Līgumcena ir gandrīz 586,8 tūkstoši latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Līgums paredz paplašināt nodaļu, piebūvējot jaunas telpas, informē SIA Ziemeļkurzemes slimnīca. Mainīsies arī telpu konfigurācija – ja šobrīd ir vairākas palātas, tad pēc rekonstrukcijas būs viena plaša intensīvās terapijas zāle ar sešām gultasvietām, kur visi pacienti ar mūsdienīgu monitorēšanas sistēmu tiks novēroti vienuviet. Atsevišķi būs arī reanimācijas zāle. Tā kā personālam ir nemitīgi jābūt pacientu tuvumā, ir izplānots gan māsu postenis, gan ārstu istaba. Nodaļa iegūs arī jaunu medicīnisko aprīkojumu. Tai skaitā par Ventspils domes piešķirto finansējumu ir iegādāta jauna monitorsistēma, ar kuras palīdzību mediķi uz monitora var novērot pacienta kardiogrammu, asinsspiedienu, pulsu, ķermeņa temperatūru, skābekļa piesātinājumu asinīs un citus rādītājus. Tiklīdz kāds rādītājs pasliktinās, atskan trauksme. Tā kā vecās monitorsistēmas iekārtas joprojām ir labā stāvoklī, tās pēc tam tiks izvietotas ķirurģijas, traumatoloģijas, ginekoloģijas un citās nodaļās pēcoperāciju pacientu novērošanai.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsludinātajā konkursā par veselības pārbaužu veikšanu uzvarējusi SIA Dziedniecība, kas vienīgā no pretendentiem atbildusi prasībām un šos darbus veiks par 130 tūkstošiem latu bez PVN, liecina VID un Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē ievietotā informācija.

Saskaņā ar VID Komunikācijas daļas sniegto informāciju līgums attieksies uz visiem VID darbiniekiem un ierēdņiem, un «130 tūkstoši latu ir VID plānotais finansējums iepirkuma ietvaros». Tas tiek pamatots ar nepieciešamo veselības pārbaužu biežumu, normatīvajiem aktiem un nodarbināto skaitu.

Veselības pārbaužu veikšanas līguma darbības termiņš ir līdz 2011.gada 31.decembrim vai līdz brīdim, kad pasūtītājs būs iztērējis līgumā noteikto kopējo līguma summu (atkarībā no tā, kurš nosacījums iestāsies pirmais).

Iepirkumā piedāvājumus iesnieguši četri pretendenti: AS Rīgas veselības centrs Pļavnieki, IK E.J.-A.K., SIA Dziedniecība un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, no kuriem trīs, proti, AS Rīgas veselības centrs Pļavnieki, IK E.J.-A.K. un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca nav atbilduši iepirkumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām, tādēļ komisija nolēmusi izslēgt tos no turpmākās dalības iepirkumā. Tā kā SIA Dziedniecība iesniegtais piedāvājums atbildis visām nolikumā izvirzītajām prasībām, komisija pieņēmusi lēmumu atzīt to par uzvarētāju iepirkumā un piešķirt SIA Dziedniecība līguma slēgšanas tiesības.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca sākusi morga un patoloģiskās anatomijas nodaļas būvdarbus, par ko noslēgts līgums ar SIA Pilsbūve.

Patlaban morgs un patoloģiskās anatomijas nodaļa atrodas neatbilstošās un morāli novecojošās telpās, uzsver Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece. Patoloģiskās anatomijas nodaļa ar citoloģisko un histoloģisko laboratoriju un morgu šobrīd atrodas ēkā, ko Ventspils slimnīca nomā no pilsētas pašvaldības. Koka ēka ir celta 1900.gadā, tās telpas un infrastruktūra ir morāli un fiziski nolietojusies, un tās tālāka ekspluatācija, neveicot kapitālo remontu, neesot iespējama. Tā kā slimnīcas vienotajā kompleksā ir ēka, ko var pielāgot šīs nodaļas vajadzībām, projekta ietvaros plānots veikt tās ārējo un iekšējo rekonstrukciju.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Lai godinātu labākos uzņēmumus vides jomā, no šī gada Valsts vides dienests (VVD) ieviesis apbalvojumu Zaļās izcilības balva. Augstāko vērtējumu saņēmusi atkritumu apsaimniekotāja SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO), informē VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.

ZAAO saņēma 14 punktus, kas ir maksimālais iespējamais novērtējums.

13 punktu novērtējumu saņēma tādi uzņēmumi kā SIA AGA, SIA Cemex, AS Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuve un AS Valmieras stikla šķiedra.

12 punkti piešķirti uzņēmumiem SIA Avoti SWF, SIA Intergaz, AS Latvenergo par Tec - 1 un Tec - 2 darbību, SIA Rubate Metal, SIA Ulbroka, AS Latvijas Finieris meitasuzņēmumam RSEZ SIA Verems, SIA Vika Wood un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī.

11 punktus saņēmuši tādi uzņēmumi kā SIA Baltimar VT, SIA Daugavpils ūdens, SIA EuroMaint Rail, SIA HGF Rīga, SIA Neste Latvija par divu automātisko degvielas uzpildes staciju darbību Ventspilī, RSEZ AS Rēzeknes dzirnavnieks un AS Rīgas siltums par visu desmit siltumcentrāļu un katlumāju darbību.

Pēc veselības aprūpes reformām sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēs saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā, liecina Veselības ministrijas (VM) publiskotā informācija par precīziem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, piemēram, bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas un citas grupas, kuru precīzs saraksts tiks definēts likumā.

Ņemot vērā, ka noteiktās nodarbinātības jomās strādājošie, piemēram, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, autoratlīdzību saņēmēji un citi, nav sociālo iemaksu maksātāji, tiks paredzēta iespēja viņiem, veicot noteiktu ikmēneša maksājumu, saņemt pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Lai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.

Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.

Nākamgad cilvēkiem, kuri līdz šīm neveic valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas Latvijā, lai iekļautos valsts veselības apdrošināšanas sistēmā ar atvieglotajiem nosacījumiem 2019.gadā, paredzēts pārējas periods, kurā šai grupai ir noteikta samaksa 51,60 eiro gadā, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, būs izdevīgi nosacījumi apdrošināšanas iegūšanai - 2018.gadā būs jāveic apdrošināšanas maksājums 51,6 eiro gadā. Tehniski maksājumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu 2018.gadā varēs veikt nākamā gada pēdējā ceturksnī. Pašu veselības aprūpi gan šajā pārejas periodā arī šīs personas saņems tāpat kā līdz šim.

Savukārt valsts no 1.janvāra automātiski apdrošinās visus legālos darba ņēmējus, neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu lieluma, un visas sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, tostarp pensionārus, bērnus, pirmās un otrās grupas invalīdus, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētos bezdarbniekus un citus.

Pašlaik 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti, intervijā DB uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule

NMPD ir viens no veselības aprūpes balstiem, kas ir dārgākais, taču tā sniegtie pakalpojumi pieder pie neatņemamām cilvēktiesībām un tos visā pasaulē valstis saviem iedzīvotājiem nodrošina bez maksas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir sekundāro jeb nepamatoto izsaukumu īpatsvars?

Gandrīz 70%, kas ir ļoti liela sadaļa mūsu izmaksās, turklāt tie demotivē personālu un pazemina viņu kvalifikāciju. Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas.

Kādi ir biežākie to iemesli?

Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5 līdz pat 40 grādiem, kas ir drudzis, taču nav dzīvību apdraudoši, paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm, kur cilvēkiem ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, taču ne neatliekamā. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums.