Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Talsu novada dome sākusi sarunas ar Jāni Matuli, kurš tiesā iesniedzis prasību par būvniecības apturēšanu objektā, kur plānota jaunā slimnīca.

Panākta vienošanās, ka Jānis Matulis iesniegs domē savas prasības, pēc kuru izpildes viņš gatavas atsaukt prasību tiesā. Ja vienošanās tiks panākta, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izvairīsies no draudiem zaudēt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā četrus miljonus latu vērtajā projektā.

Talsu novada pašvaldība pēc slimnīcas darbinieku lūguma bija sarīkojusi tikšanos ar Talsu novada iedzīvotājiem un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles darbiniekiem. Tikšanās laikā notika diskusijas ar Talsu novada domes deputātiem, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāju Egiju Širovu un valdes locekli Kristīnu Bidzāni. Uz tikšanos bija ieradies arī LR Saeimas deputāts Edmunds Demiters, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kā arī biedrības Latvijas Zaļā kustība pārstāvji un nodibinājuma Vides izglītības fonds Par sakoptu Latviju prezidents Jānis Matulis. Sapulci apmeklēja ap 130 iedzīvotāji, lai paustu savu neizpratni par biedrības Latvijas zaļā kustība uzsākto tiesvedību, kas apstādinājusi jaunās slimnīcas būvniecību, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas tiesiskumu.

Šonedēļ atklāta Talsu jaunā slimnīca, kuras būvniecībā kopumā ieguldīti 7,33 miljoni eiro, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvji.

2010. gada 30. aprīlī tika reģistrēta Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība – kapitālsabiedrība Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Apvienība saņēma ES ERAF finansējumu – vienu miljonu latu (1,422 miljonus eiro). Nekavējoties tika uzsākts darbs pie jaunas slimnīcas ēkas būvniecības ieceres Talsos.

2011.gada 26.septembrī parakstīts līgums par ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvniecībai. Kopumā no ES fondiem piesaistīti 6,17 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas – 7,33 miljoni eiro. Projektēšanai un būvdarbiem 84,21% finansējumu nodrošina ES ERAF, 5,79% valsts budžets un 10% SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tai skaitā Talsu novada un Rojas novada pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā.

Organizācijas Latvijas Zaļā kustība uzsāktās tiesvedības dēļ no ceturtdienas apstādināti Talsu jaunās slimnīcas būvniecības darbi, informē laikraksts Neatkarīgā.

Latvijas Zaļās kustības līderis Jānis Matulis saprotot, ka, ar Administratīvās rajona tiesas palīdzību panākot Talsu novada būvvaldes izdotās būvatļaujas atcelšanu, Talsos jaunas slimnīcas nebūs vispār. Viņš Neatkarīgajai paudis uzskatu, ka esošā slimnīcas ēka nemaz nav tik sliktā stāvoklī un tajā var turpināt pacientu ārstēšanu.

J. Matulim kategoriski nepiekrītot Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles apmēram 100 darbinieku un arī daudzi pacienti, kuri ir spiesti ārstēties nolaistās padomju laiku telpās, kur 30 slimnieku iet vienā dušā un vienā tualetē. Gandrīz ik dienu slimnīcā plīstot kāds ūdensvads vai notiek cita ķibele. Arī slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova atgādinājusi, ka pašlaik Talsu slimnīca atrodas ēkās, kuras ir kritiskā stāvoklī. Viens no slimnīcas korpusiem ir izvietots pat vairāk nekā 100 gadu vecā ēkā. Ekspertu izpēte liecinājusi, ka esošās ēkas ir tik fiziski nolietojušās, ka to rekonstrukcija vairs nav iespējama. E. Širova norādījusi, ka Talsu slimnīca ir vienīgā Latvijā, kurā praktiski nemaz nav veikti būtiski rekonstrukcijas darbi. Atbilstoši valstī spēkā esošajām veselības aprūpes prasībām vecajās telpās slimnīca atrasties vairs nevarēs. Jau 2000. gada sākumā ēkas iekšējo inženierkomunikāciju nolietojums bija 70%, bet pamatu nolietojums – 80%. Tagad situācija ir vēl sliktāka, vēsta laiksraksts.

Talsos topošās slimnīcas ēkai pabeigtas jumta nesošās konstrukcijas un 9.oktobrī paredzēti spāru svētki.

Celtnieki uzskata, ka ar šo brīdi simboliski tiek pabeigti smagākie būvniecības darbi, ēka iegūst tās kopskata veidolu. Tāpēc šo brīdi parasti atzīmē, svinot Spāru svētkus. Līdz oktobra beigām paredzēts uzklāt jumta segumu visai ēkai, lai sāktu iekšdarbus. Ēku ekspluatācijā plānots nodot 2014.gada aprīlī. Tad sekos jaunās slimnīcas aprīkošana, lai varētu sākt pacientu uzņemšanu.

Jaunajā slimnīcā būs 40 gultas vietas, turklāt pacientiem vairs nebūs jāguļ piecvietīgās palātās, bet tie uzturēsies vienvietīgās, divvietīgās vai trīsvietīgās palātās. Jaunajā ēkā atradīsies traumpunkts, divas operāciju zāles, kā arī reanimācijas nodaļa. Tiks sniegti pakalpojumi arī hemodialīzes nodaļā, kur šobrīd pieaug pacientu skaits.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca pirmdien, 8.septembrī saņēmusi aktu par Talsu slimnīcas ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, informēja SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne.

Talsu novada būvvaldes komisija jaunuzbūvēto ēku apsekoja 5.septembrī. Apsekošanas laikā konstatēts, ka visi padarītie darbi atbilst projektam un ir izpildīti labā kvalitātē, kas bija par pamatu pozitīva atzinuma izsniegšanai un akta sastādīšanai. Tādejādi ēkas jaunbūve ar 8.septembri ir oficiāli pieņemta ekspluatācijā. Jaunizbūvētās slimnīcas ēkas atklāšana paredzēta 30.septembrī.

Jaunajā Talsu slimnīcā varēs saņemt daudz kvalitatīvāku veselības aprūpi mūsdienīgos apstākļos, bet slimnīcas darbinieki varēs strādāt 21.gadsimta prasībām atbilstošā vidē, uzsver A. Vāne. Pateicoties jaunajai slimnīcas ēkai, esot palielinājusies arī mediķu interese strādāt Talsos.

Apelācijas lietu par atļauju turpināt Talsu jaunās slimnīcas būvniecību laikā, kamēr notiek organizācijas Latvijas Zaļā kustība ierosinātā tiesvedība, nolemts skatīt atklātā tiesas sēdē 7.februārī.

Iepriekš Administratīvā apgabaltiesa plānoja lēmumu lietā pasludināt 24.janvārī, tomēr lietā parādījušies jauni apstākļi, tādēļ tiesa nolēma lietu izskatīt vēlreiz atklātā tiesas sēdē ar procesa dalībniekiem, informē Ziemeļkurzemes slimnīca.

Iepriekšējā tiesu instance – Administratīvā rajona tiesa – pagājušā gada decembrī apmierināja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas lūgumu atļaut turpināt Talsu jaunās slimnīcas būvniecību laikā, kamēr notiek organizācijas Latvijas Zaļā kustība (LZK) rosinātā tiesvedība saistībā ar izsniegtās būvatļaujas apstrīdēšanu. Tomēr LZK tās aktīvista Jāņa Matuļa vadībā šo lēmumu pārsūdzēja.

Daudzo veselības reformu novājinātā Talsu slimnīca saņēmusi kārtējo triecienu – šoreiz morālu. Ātrās palīdzības brigāde atveda mirstošu grūtnieci, zinot, ka Talsos nav dzemdību nodaļas, ka nav pieejams pediatrs, ka operāciju zālē nekas sarežģītāks jau labu laiku netiek darīts un ka tās personāls četros pēcpusdienā ir devies mājās, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

19 gadus vecā sieviete zaudējusi milzums asiņu un bērniņu. Taču Talsu slimnīcai šai gadījumā pārmest neesot ko. Valsts šai iestādei pasūtījusi veikt vienkāršas operācijas, ģipsēt lauztas kājas, dziedēt dažādas sarežģītības pakāpes kaites un traumas. Jaunajai māmiņai, kuras dzīvība bija briesmās, tur nevajadzēja nonākt.

Virsārsts Aivars Lācarus atzinis, ka šoreiz laikam bija izšķiroša nozīme: «Ja nebūtu sagadījies tā, ka operāciju personāls varēja atbraukt, sekas būtu vēl bēdīgākas.»

Darba laiks pusotru stundu jau bija kā cauri, darbinieki devušies pa mājām. Operāciju komandu tomēr izdevās ātri sasaukt kopā, triecientempā sagatavot zāli, taču pacienti nevarēja sākt operēt, kamēr neieradās ginekologs. Un šis speciālists tika vests no Rīgas. A. Lācarus, raksturojot tobrīd notikušo, sacījis: «Tas nav normāli! Tā nedrīkst būt!»

Starp Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu un arhitektu biroju Ozola&Bula parakstīts līgumu par slimnīcas Talsu filiāles jaunās ēkas projekta izstrādi.

SIA Ozola&Bula uzvarēja slimnīcas rīkotajā atklātajā konkursā un jaunās ēkas skiču un tehnisko projektu izstrādās līdz šī gada beigām, informē Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.

Šobrīd slimnīca Talsos atrodas tehniski un morāli novecojušās telpās, kuras praktiski neesot iespējams atjaunot. Piemēram, ēkas pamati ir nolietojušies par 80%. Tādēļ jau 2006.gadā Talsu pašvaldība pieņēma lēmumu būvēt jaunu slimnīcu citā vietā.

Salīdzinot ar sākotnējiem plāniem, šobrīd paredzēts būvēt mazāka apjoma un kompaktāku ēku. Jaunajā slimnīcas ēkā atradīsies traumpunkts, vidēja izmēra stacionārs ar aptuveni 40 gultas vietām un plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību. Ēkas projekta izstrāde un autoruzraudzība kopumā izmaksās 68,3 tūkstošus latu. Gan projektēšanai, gan būvdarbiem 85% finansējumu nodrošina ES Eiropas Reģionālās attīstības fonds, 13,21 % valsts budžets un 1,79 % - Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.

Tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas, tomēr sākumā ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi, medijiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

"Tad, kad mēs būsim raduši apstiprinājumu, ka tur viss šis ir pieejams, tad būs konkrētas slimnīcas - tā saucamās Covid-19 slimnīcas," atklāja komisijas priekšsēdētājā, un piebilda, ka patlaban visas slimnīcas, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, veido Covid-19 nodaļas, bet nākamais solis būtu veidot atsevišķas slimnīcas.

Patlaban norit sarunas starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un izvēlētajām slimnīcām. "Mēs runājam par tuvākajām nedēļām jebkurā gadījumā, bet mums ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka šīs slimnīcas ir gatavas uzņemt pacientus," skaidroja valsts sekretāre, norādot, ka jau patlaban konkrētās ārstniecības iestādes ir mutiski apliecinājušas savu gatavību NMPD.

Talsos sākusies Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles jaunās ēkas skiču projekta sabiedriskā apspriešana.

Jaunās slimnīcas ēkas skiču projektu izstrādāja SIA Ozola&Bula, arhitektu birojs, kas uzvarēja slimnīcas izsludinātajā projektēšanas konkursā. Projektētāju uzdevums bija ēku veidot kā modernu arhitektonisku vides objektu pilsētvidē.

DB jau rakstīja, ka šobrīd slimnīca Talsos atrodas tehniski un morāli novecojušās telpās, kuras praktiski nav iespējams atjaunot. Tādēļ jau 2006.gadā Talsu pašvaldība pieņēma lēmumu būvēt jaunu slimnīcu citā vietā. Apspriešana turpināsies līdz 5.augustam.

Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.

Latvijas uzņēmumu Reputācijas topā šogad uzvarējusi AS Laima. Topa otrajā vietā SIA Lāči, trešajā - SIA Latvijas Mobilais telefons.

Topa ceturtajā vietā ierindojusies SIA Spilva, piektajā - AS Dobeles dzirnavnieks. Sesto vietu ieņem SIA Lattelecom, septīto - AS Dzintars, astoto - AS Swedbank, devīto - AS Grindeks, bet desmitajā vietā AS Lido.

Izmaiņas notikušas topa trijniekā. Pirmo un trešo vietu nemainīgi ieņem Laima un Latvijas Mobilais telefons, bet otrajā vietā šogad ierindojies uzņēmums Lāči, izkonkurējot Swedbank, kas šā gada topā ieņem 8.vietu.

Aizraujošas pārmaiņas notikušas arī otrā desmitnieka uzņēmumu vidū – sensacionālus panākumus pelnīti guvis SIA Latvijas Finieris, no 34.vietas pērn pakāpjoties uz 13.vietu šogad, Reputācijas topa izdevumā komentē Nords Porter Novelli direktore un topa veidotāja Evija Ansonska.

SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles jauno ēku izbūvēs par teju 4,2 milj. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paziņojums par Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas iepirkuma konkursa noslēgšanu liecina, ka būvdarbus veiks SIA Ostas Celtnieks. Uzņēmuma piedāvājums atzīts par labāko četru iesniegto projektu konkurencē. Kā galvenais konkursa uzvarētāja kritērijs tika noteikta zemākā cena.

Jauno slimnīcas ēku būvēs Stendes ielā 1, Talsos.

Slimnīcas ēkas tiks celta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Db.lv jau šā gada aprīlī rakstīja, ka tiks ieguldīts vairāk nekā pusmiljons Ls arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas paplašināšanai Ventspilī, esošai slimnīcas ēkai piebūvējot klāt jaunas telpas. To veiks SIA Vindbūvserviss par gandrīz 587 tūkst. Ls.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.