Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” sadarbībā ar sociālo uzņēmumu “EMU” ir digitalizējusi skolu pašnovērtējuma sistēmu.

Tā ļaus visām Latvijas skolām bez maksas ērti aizpildīt ikgadējo skolu pašnovērtējumu un pašvaldību izglītības pārvaldēm daudz ērtāk gan komunicēt, gan analizēt datus par viņu pārraudzībā esošajām mācību iestādēm.

Kā atzīmē “Tele2”, šobrīd ir izstrādāta pašnovērtējuma sistēmas testa versija, kuru jau izmanto Ogres novada Izglītības pārvalde, un sagaidāms, ka no nākamā gada to darīs arī citu pašvaldību izglītības pārvaldes Latvijā. Kopumā Latvijā ir 42 pašvaldību izglītības pārvaldes.

“Skolu pašnovērtējumu digitalizācija ir vēl viens solis, lai sakārtotu izglītības sistēmu Latvijā. Tas ne tikai skolām atvieglos pašnovērtējumu gatavošanu, bet arī taupīs laiku un standartizēs sniegto informāciju un kvalitātes kritērijus valsts mērogā, kas pēc tam pašvaldību izglītības pārvaldēm ļaus arī viegli analizēt un salīdzināt iegūtos datus. Tas ir īpaši būtiski vecākiem, kuriem līdz šim bieži nebija pieejama viegli uztverama informācija par skolām. Mēs vēlamies, lai vecāki saprot, ka katra skola ir laba un spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Tādējādi šī datu pieejamība un vizualizācija ļaus atklāt skolu stiprās puses un unikalitāti, un sekmēs objektīvu skatu uz izglītības kvalitāti Latvijā,” stāsta “EMU” vadītājs Jānis Erts.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Darbu uzsācis Swedbank dibinātais “Fonds AUGT”, kura mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izglītības kvalitāti, finanšu pratību un prasmes mācīties mūža garumā.

“Fonds AUGT” sniegs praktisku atbalstu izglītības iniciatīvām - gan finansiāli, gan ar savām zināšanām, sadarbības tīklu un kontaktu loku. Tā sākotnējās prioritātes būs atbalstīt izglītības sektora organizācijas, pētījumus izglītības jomā, kā arī organizēt starpnozaru domapmaiņu dažādu jaunu iniciatīvu sekmēšanai.

“Pārmaiņas izglītības sektorā Latvijā iespējamas vien tad, ja visas iesaistītās puses skaidri apzinās mērķi un kopīgi vienojas par ceļa karti, kā to sasniegt. Tāpēc, turpinot Swedbank ilgstošo ieguldījumu Latvijas zināšanu sabiedrības stiprināšanā, vēlamies dot paliekošu un būtisku pienesumu labu pārmaiņu īstenošanai izglītības jomā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs. Fonda dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija būs 10 miljoni eiro, kas to padara par vienu no nozīmīgākajām privātā sektora iniciatīvām izglītības sabiedrības stiprināšanai mūsdienu Latvijas vēsturē.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Risku pārvaldības kompānija "Coface" šogad Latvijā un Lietuvā sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 1,8%, savukārt Igaunijai otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija, sagaidot IKP kritumu par 0,2%, informēja "Coface" pārstāvji, atsaucoties uz "Coface" ekspertu novērtējumu jaunākajā risku barometra pētījumā.

Vienlaikus "Coface" eksperti prognozē, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,6%, Lietuvas - par 2,7%, savukārt Igaunijas ekonomikā būs izaugsme 3% apmērā.

"Coface" pārstāvji norāda, ka Latvijas ekonomikai 2024.gads sola stabilizāciju un pakāpenisku atveseļošanos, ko veicinās spēcīgais iekšējais pieprasījums, patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un stratēģiskās investīcijas.

Kompānijā atgādina, ka Baltijas valstis 2023.gadā piedzīvoja nozīmīgu ekonomikas lejupslīdi, Igaunijas IKP sarūkot par 3%, bet Latvijā un Lietuvā - par 0,3%. Tomēr 2024.gada pirmais ceturksnis ir nesis pozitīvas pārmaiņas Latvijai un Lietuvai, abām fiksējot izaugsmi, savukārt Igaunija pagaidām turpina saskarties ar ekonomiskiem izaicinājumiem, ko nosaka salīdzinoši augsts bezdarba līmenis un zems iekšējais pieprasījums mērena darbaspēka algu kāpuma apstākļos.

Pašvaldībām pedagogu darba samaksas nodrošināšanai līdz gada beigām piešķirs 622 102 510 eiro, kas ir vairāk nekā budžetā tika plānots, otrdien nolēma valdība.

Finansējums sadalīts atbilstoši pašvaldību un privāto izglītības iestāžu ievadītajai un apstiprinātajai informācijai Valsts izglītības informācijas sistēmā par skolēnu skaitu uz 1.septembri. Aprēķinātais finansējums ir par 5,49 miljoniem eiro lielāks nekā šī gada budžetā apstiprināts, jo pieaudzis skolēnu skaits, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Nepieciešamo papildu finansējumu nodrošinās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī, veicot atbilstošas finansējuma pārdales.

Piešķirto valsts mērķdotāciju sadalīs pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai. Piešķirtais finansējums nodrošina pamata un vispārējās vidējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem zemākās mēneša darba algas likmi 1526 eiro par slodzi 40 stundas nedēļā.

Valsts budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti aptuveni 9 miljoni eiro gadā, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu, un tas nozīmē, ka visiem mācību priekšmetiem nepietiek.

Pedagogi cenšas meklēt dažādus risinājumus, piemēram, izmantojot vienu mācību līdzekļu komplektu visām paralēlklasēm, taču tas noteikti nav labākais risinājums. Arī pašvaldību rocība, lai piešķirtu papildlīdzekļus, ir ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kam nav nekādu iespēju rast papildfinansējumu, bet ir pašvaldības, kā Rīga, kas atrod papildu naudu, taču tas notiek neprognozējami, tuvojoties budžeta gada beigām, tāpēc būtiski apgrūtina plānotu mācību līdzekļu iegādi un skolas darba organizēšanu ilgtermiņā.

Katra izglītības iestāde izlīdzas, kā var

Teikas vidusskolā mācās vairāk nekā 1000 bērnu, un mums nepietiek līdzekļu, lai iegādātos atbilstīgu skaitu mācību grāmatu un darba burtnīcu. Pērn valsts budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti aptuveni 9 miljoni, un, lai gan dzīve kopumā kļūst aizvien dārgāka un cenas aug, arī nākamā gada budžetā lielāka summa nav paredzēta.Problēma nav jauna, tāda situācija ir jau ilgstoši, un pilnveidotais mācību saturs to padarījis īpaši sarežģītu. Lai iegādātos grāmatas un citus mācību līdzekļus, katra pašvaldība un arī katra izglītības iestāde cenšas izlīdzēties, kā var: daži mēģina ietaupīt citās budžeta pozīcijās, citi lūdz iesaistīties vecākus u. tml. Piemēram, mūsu skola izīrē telpas (sporta zāli, koncertzāli u. c.), un par iegūtajiem līdzekļiem varam iegādāties mācību līdzekļus, tomēr tas nav nedz ilgtermiņa risinājums, nedz prakse, kas piemērota visām skolām.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Gads sākās ar streiku vilni. Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā tas turpināsies arī martā, Francijā transporta jomas darbinieki draud pat ar septiņus mēnešus ilgiem protestiem, ja netiks apmierinātas viņu prasības par algām. Šīs ziņas varētu palikt tikai virsrakstos, taču tās, ietekmēs arī mūsu maciņus, jo algu pieaugums rada spiedienu uz cenām, kas stimulē inflāciju, un, ja tā saglabāsies virs 2%, tad Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, procentu likmes tik drīz nesamazinās.

Pēdējos divos gados esam piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu. Baltijas valstīs 2022. gadā cenas pieauga par aptuveni 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Eiropā 2022. gada decembrī cenu kāpums gadā bija 9,2%, bet 2023. gada decembrī pieauguma temps palēninājās līdz 2,9%, taču gada inflācija joprojām pārsniedza ECB noteikto mērķi – 2%.

Augsta inflācija uzņēmumus ietekmē dažādos veidos. No vienas puses, pieaug elektroenerģijas, izejmateriālu, transporta un citu pozīciju izmaksas. No otras puses, pieaug arī ieņēmumi, kas nozīmē, ka inflācijas dēļ uzņēmumiem ir vairāk naudas. Runa nav tikai par bankām, kas gūst lielāku peļņu no paaugstinātām procentu likmēm; visu uz pārdošanu orientēto uzņēmumu rīcībā ir vairāk naudas. Vienlaikus pieaugot dzīves dārdzībai, pieaug arī darbinieku spiediens uz algām.

Izglītības tehnoloģiju uzņēmums Edurio ar jaunu finansējuma raundu līdz 2024. gada septembrim plāno īstenot ambiciozu biznesa modeļa maiņu Lielbritānijas tirgū, lai turpinātu izaugsmi un ļautu klientiem straujāk veicināt izglītības kvalitātes attīstību.

Šajā finansējuma raundā piedalījās 10 investori no Latvijas, Lielbritānijas un Austrālijas, un vadošo investīciju veica uzņēmējs Armands Broks. Edurio vērtība ar šo finansējumu ir sasniegusi 5,84 miljonus eiro.

Lai arī Edurio šobrīd jau strādā ar peļņu un pozitīvu naudas plūsmu, lai paātrinātu produkta attīstību, uzņēmums nolēma piesaisīt papildu finansējumu, ko investēt tehniskās komandas izaugsmē.

“Piesaistītais finansējums ļaus mums veikt būtiskas izmaiņas produktā Anglijas tirgum un piedāvāt jaunu pakalpojumu, ar kuru mūsu klienti varēs veikt plašāku aptauju klāstu. Papildus tam sāksim darbu arī pie dziļākas datu analīzes un mākslīgā intelekta risinājumu integrēšanas mūsu produktā,” norāda Edurio līdzdibinātājs Ernests Jenavs.

Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus.

Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.

Kā apsaimniekojam atkritumus Latvijā?

Tāpat kā pret daudziem citiem atkritumu veidiem Eiropas Savienība nosaka prasības arī nolietotas elektrotehnikas apsaimniekošanai. Tā nosaka, ka labākā sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – īpaši izveidota un finansēta sistēma, kas nodrošina elektropreču un citu produktu atpakaļ savākšanu, pārstrādi un utilizāciju. Katru gadu Latvijas tirgū nonāk 30 000 tonnas jaunas elektrotehnikas, kas ir ievērojami vairāk nekā visas Vidzemes iedzīvotāju saražotais atkritumu apjoms, 25 000 tonnas, gadā.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondu, kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, kā arī organizē IT profesionāļu vizītes skolās un citas aktivitātes, turpmāk vadīs Anda Priedīte.

A.Priedīte ir izglītības nozares profesionāle, kurai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze fizikas skolotājas darbā dažādās skolās, piemēram, Piltenes pamatskolā, Ogres 1. vidusskolā un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kā arī viņa strādājusi par direktori Piltenes pamatskolā un Mežciema pamatskolā. Viņai ir maģistra grāds datorzinātnēs (Ventspils Augstskola) un profesionālais maģistra grāds izglītībā un skolotāja kvalifikācija (Latvijas Universitāte).

A.Priedīte guvusi pieredzi programmā “Iespējamā misija” gan kā programmas dalībniece, gan vēlāk, strādājot ar jaunajiem skolotājiem, kā kuratore. Viņa ir piedalījusies Skola2030 mācību programmu izstrādē un vadījusi skolotājiem profesionālās pilnveides kursus, kas saistīti ar efektīva mācību procesa plānošanu un realizēšanu.

Diskusijās par darba vidi un darbinieku produktivitātes veicināšanu bieži tiek minēts jēdziens “darbinieku iesaiste”. Dažādas pētījumu kompānijas piedāvā risinājumus, kā mērīt darbinieku iesaisti un analizēt rezultātus. Tomēr vispirms ir būtiski izprast - kas ir darbinieku iesaiste un kāpēc ir svarīgi to mērīt?

Vai tas, cik iesaistīts ir darbinieks, patiešām ietekmē uzņēmuma peļņu un citus būtiskus rādītājus? Kā iesaiste atšķiras no citiem darba vides psiholoģiskajiem faktoriem - darbinieku apmierinātības un labbūtības?

Lai atbildētu uz jautājumiem, kāpēc un kā mērīt darbinieku iesaisti (employee engagement) un kādus ieguvumus var radīt augsta iesaiste, vispirms ir svarīgi saprast, ko ietver šis jēdziens. Formālās saistības, ko darbinieks uzņemas, parakstot darba līgumu, vēl nenosaka, kādu enerģijas līmeni darbinieks ieguldīs darbā. Ar darbinieku iesaisti pamatā saprot entuziasmu, ar kādu veicam savus darba pienākumus. Tas atspoguļo ne tikai apmierinātību ar darbu vai to, cik laimīgi jūtamies savā darba vietā - iesaiste parāda, cik motivēti esam pielikt pūles organizācijas labā un cik emocionāli piesaistīti jūtamies savai darbavietai.

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Jaunajā mācību gadā 481 pašvaldību un 75 privātās izglītības iestādēs 1.-12.klases skolas solos sēdīsies 224 322 skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

No viņiem 20 657 skolēni mācības sāks 1.klasē. Dati par izglītojamo skaitu gan var tikt precizēti, kad skolas būs ievadījušas informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).

2024./2025.mācību gadā pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs strādās 25 879 pedagogi.

Pedagogu saimei piekto gadu pievienosies arī jauns "Mācītspēks" kurss - 102 topošie skolotāji, kuri izturējuši atlasi šī gada pavasarī un strādās skolās paralēli pedagoģijas studijām izvēlētajā augstskolā. 49% no viņiem mācīs STEM priekšmetus jeb matemātiku, dabaszinātnes un tehnoloģijas jomu.

Paralēli darbam skolā studijas otrajā jeb indukcijas gadā turpinās 53 "Mācītspēks" pedagogi ar jau iegūtu skolotāja kvalifikāciju. Viņi apgūs vienu no četrām profesionālās kompetenču pilnveides mācību programmām Latvijas Universitātē - "Klasvadība efektīvai mācību stundai", "Pārmaiņu vadība izglītībā", "Speciālā un iekļaujošā izglītība", "Tehnoloģiju bagātināta mācību procesa organizēšana".

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Diskusijā par darba nespējas apmaksas modeļa maiņu saduras darba devēju un darbinieku intereses – pirmajiem ir vēlme padarīt Latvijas regulējumu un darba vidi konkurētspējīgāku, samazinot izdevumus par slimojošajiem darbiniekiem, otri grib saglabāt darba devēja iesaisti vismaz esošajā līmenī, kompensējot darba nespēju iespējami ilgi un maksimālā apmērā.

Abas šīs pozīcijas var tuvināt, ja darba devēji saskatītu modeļa maiņā iespēju konkurēt par darbiniekiem, piemēram, ieguldot veselības apdrošināšanā. Darbinieki šādā gadījumā varētu izraudzīties atbildīgākos darba devējus, kuri piedāvā apdrošināšanu.

Darba ņēmējiem Latvijā pirmā slimības diena šobrīd netiek apmaksāta, proti tā jāsedz pašiem. Nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs, tad slimības pabalsta izmaksu pārņem valsts. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir argumentējusi, ka šī ir Baltijas valstīs salīdzinoši neizdevīgākā sistēma, un ir rosinājusi mainīt darba nespējas lapu apmaksas kārtību, palielinot neapmaksāto slimības dienu skaitu līdz trim, kā arī samazinot naudas summas apmēru, ko izmaksā par katru slimošanas dienu. Piedāvātā reforma lielā mērā izriet no negodprātīgas darbinieku rīcības, ņemot viltus slimības lapas.