Laba tehnika bez saimnieka stāvot vien nedaudz dienu, visbiežāk to ātri vien nopērk arī citu valstu lauksaimnieki.

To, atsaucoties uz Latvijas komercbanku sniegto informāciju, raksta Latvijas avīze. Patlaban Latvijas zemniekiem jau ir atsavināti daudzi desmiti traktortehnikas vienību vairāku miljonu latu vērtībā. Tomēr tās ir tikai aptuvenas aplēses, jo bankas un līzinga sabiedrības, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, atsavinātās tehnikas vērtību neatklāj.

Sarežģītā situācija tautsaimniecībā, zemās lauksaimniecības produktu iepirkuma cenas, kā arī lauksaimnieku savulaik nepamatoti optimistiski sagatavotie biznesa plāni šajā gadā daudziem desmitiem un, iespējams, pat simtiem lauksaimnieku lika atdot savu par aizdevuma naudu pirkto tehniku ķīlas turētājam.

Turpinot tramvaju parka atjaunošanu, Rīgas satiksme ir noslēgusi līgumu ar Čehijas kompāniju Škoda Transportation par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju piegādi, informē Rīgas satiksme.

Pirmie zemās grīdas tramvaji no šīs piegādes Rīgā parādīsies 2017.gada pirmajā pusē, savukārt visu Škoda 15T Riga tramvaju piegādei jānotiek līdz 2017.gada beigām. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā.

Visi jaunie zemās grīdas tramvaji tiks aprīkoti ar kondicionēšanas iekārtām, pielāgotu sistēmu elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitoriem, video novērošanu, pasažieru skaitīšanu, apkopei nepieciešamajām rezerves daļām, kā arī citu aprīkojumu.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaudzis atsavināto nelikumīgo akcizēto preču apjoms, liecina Valsts Policijas (VP) apkopotie dati.

Pērn kopējais atsavināto cigarešu daudzums pieaudzis par 44%. Par 39% vērojams pieaugums arī atsavinātā alkohola daudzuma apjomā. Savukārt atsavināto naftas produktu apjoms samazinājies par 51%.

Aizvadītā gada divpadsmit mēnešos veikts 3961 reids nelikumīgo akcizēto preču apkarošanas jomā. Kopsummā sastādīti 3685 administratīvā pārkāpuma protokoli un uzsākts 601 kriminālprocess.

Savukārt kriminālprocesu ietvaros pērn atsavināti 83,5 tūkstoši litru alkohola (gadu iepriekš 48,8 tūkstoši), 22,6 miljoni cigarešu (gadu iepriekš 10,7 miljoni) un 98,1 tūkstošus litru degvielas.

Aizvadītajā gadā Latvijas APK ietvaros atsavināti 19,64 tūkstoši litru alkohola (gadu iepriekš 14,2 tūkstoši), 2,9 miljonus cigarešu (gadu iepriekš 3,5 miljoni) un 202,3 tūkstošus litru degvielas.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Lai atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, partija «Attīstībai/Par!» rosina izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā.

Politiskā spēka piedāvājums paredz šo summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021.gada un pabeidzot 2030.gadā, liecina ierosinājums, kas iesniegts apspriešanai koalīcijas partneriem.

Atlīdzinājums tiktu izmaksāts Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. Piešķirtos līdzekļus fonds drīkstētu izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

40 miljoni eiro neatjaunos vēsturisko taisnīgumu, taču jautājumam par ebreju īpašumu restitūciju tiktu pielikts punkts, vērtējot partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) priekšlikumu par restitūciju Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, intervijā sacīja ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Tomass Jazdgerdi.

Jazgerdi ieskatā AP iesniegtais likumprojekts ir labs, turklāt tas ir domāts, kā simbolisks žests, kas palīdzēs atjaunot ebreju kopienas dzīvi Latvijā.

Īpašais sūtnis nepiekrīt tam, ka šāda iniciatīva spēj atjaunot vēsturisko taisnīgumu. «Tam nav šāda mērķa,» piebilda Jazdgerdi, uzsverot, ka nekāds naudas apjoms nevienu neatgriezīs atpakaļ. Tomēr, viņaprāt, šāda likumprojekta apstiprināšana palīdzētu vienoties par sarežģīto Latvijas vēstures posmu.

AP priekšlikumu Jazdgerdi vērtē kā visaptverošu, norādot, ka iepriekšējais lēmums, kad ebreju kopienai Latvijā atdoti vairāki nekustamie īpašumi, bija labs, taču fragmentēts solis. Visaptveroša pieeja, viņaprāt, ļaus aizvērt šo vēstures nodaļu, tai pieliekot punktu.

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium segmenta māju pietrūks, prognozē Evita Pudane, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas un īres konsultante.

Šādā situācijā, kad tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, Mārupes premium īpašumu pārdevējiem varētu šķist, ka ar jaunu īpašnieku atrašanu savam īpašumam un visu formalitāšu kārtošanu varētu tikt galā paši, turklāt – ātri. Tomēr pieredzējuša speciālista piesaiste var palīdzēt ne tikai adekvāti novērtēt īpašuma stāvokli un iespējas konkrētā tirgus segmentā, bet arī noteikt pareizu cenu īpašumam, un saņemt zinoša speciālista, kas orientējas darījuma un konkrētās vietas niansēs, padomu,- tādējādi atrodot privātmājai īsto pircēju. Savukārt īpašumu pircējiem profesionāļa iesaiste darījuma veikšanā var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un ļautu «nenopirkt problēmas», nezinot visu darījuma specifiku un tirgus īpatnības.

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Daži interesenti pauž bažas, ka nupat izsludinātā Rīgas satiksmes zemās grīdas tramvaju iepirkuma nolikums, iespējams, rakstīts vienam konkrētam uzņēmumam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme nule kā izsludinājis iepirkumu par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā varētu sākt kursēt jau nākamā gada otrajā pusē pa 4. tramvaja maršrutu Imantas virzienā. Orientējošā iepirkuma summa pēc uzņēmuma norādītā ir 70 milj. eiro. Patlaban Rīgas satiksmei kopumā ir 189 tramvaji, no kuriem 26 ir zemās grīdas. Tie kursē 6. un 11. tramvaja maršrutos. Iepriekšējais zemās grīdas tramvaju iepirkums noslēdzās 2008. gadā. Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Rīgas satiksmi un tramvaju piegādātāju Škoda Transportation, Rīga ir saņēmusi 26 zemās grīdas tramvajus, no kuriem 20 ir trīs sekciju un seši – četru sekciju tramvaji.

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem arī 2020. gada sākumā ir saglabājies pietiekoši augsts. Darījumi notiek un interese par racionāliem nekustamā īpašuma piedāvājumiem var būt pat ļoti augsta. Šādā situācijā, ieraugot savu sapņu īpašumu par atbilstošu cenu, jāspēj ātri rīkoties.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka par labu un pietiekoši izdevīgu īpašumu būs gana liela interese arī no citiem pircējiem, tāpēc ir svarīgi nepalaist garām savu lielo iespēju.

Tā kā sludinājumu portāli ir pilni ar dažādiem piedāvājumiem, no kuriem ļoti liela daļa ir pārāk dārgi un netiek pārdoti pat pusgadu un vairāk, katrreiz, kad parādās racionālas cenas piedāvājums, interese par to ir augsta un darījumi notiek pietiekoši ātri. Pie šādiem apstākļiem ir jāprot sevi sagatavot tā, lai labāko izdevību izmantotu tieši Jūs.

Lai iegādātos īpašumu, protams, ir nepieciešama nauda. Un pārsvarā īpašuma iegādei tiek izmantots bankas finansējums. Līdz ar to, pirms tērēt savu dārgo laiku īpašumu apskatēm, ir būtiski doties uz banku un konkrēti noskaidrot savus limitus.

Pārdevēji vēlas iegūt maksimumu, pārdodot savu nekustamo īpašumu. Taču īpašnieku vēlmēm ir jāatrod saskares punkts ar pircēju iespējām, lai darījums varētu notikt.

Pareizā īpašuma starta cenas izvēle ir patiešām svarīgs elements veiksmīgai nekustamā īpašuma realizācijai un izšķir to, vai īpašums tiks pārdots ātri un par maksimālo vērtību, vai arī mēnešiem ilgi kļūs par sludinājumu portālu «spoku,» piedzīvojot daudzkārtējus cenas samazinājumus.

Potenciālie pārdevēji, kas izlēmuši īpašumu tirgot paši, ļoti bieži īpašuma starta cenu izvēlas, analizējot tikai sludinājumu portālos atrodamos piedāvājumus. Tad, ņemot vērā savu personīgo pieķeršanos īpašumam un iedomājoties, ka tieši viņa īpašumā ir vērtīgākie un dārgākie risinājumi (subjektīvas personīgās pieredzes vadīti), īpašnieki izvēlas savu prasīto cenu nedaudz paaugstināt uz pārējo piedāvājumu fona. Šādas prasītās cenas īpašumiem mēdz nebūt reālas, tām nav sasaistes ar realitāti, taču tieši šādi piedāvājumi veido pietiekoši lielu kopējā tirgus īpatsvaru un kalpo kā galvenais izejmateriāls citu nepieredzējušu pārdevēju prasītās cenas izvēlē. Tāpat, analizējot esošo piedāvājumu cenas, ir jāapzinās, ka atsevišķos segmentos ir vērā ņemams daudzums ar tādiem pārdevējiem, kuriem nav motivācijas pārdot īpašumu par reālu tirgus cenu un pietiekoši ātri. Šādi pārdevēji prasīto cenu apzināti izvēlas pārāk augstu, cerot uz veiksmi. Šādus scenārijus visvairāk ir iespējams novērot privātmāju segmentā ekskluzīvākajos rajonos. Parasti tieši privātmāju īpašniekiem novērojama nostalģijas, personīgo ieguldījumu un pieķeršanās ietekme sākuma cenas izvēlē, kā rezultātā tiek pieļautas kļūdas. Šie visi faktori norāda uz to, ka ar konkurējošo piedāvājumu izpēti vien nepietiek, lai pieņemtu pareizo lēmumu cenas izvēlē, ja mērķis ir pārdot īpašumu operatīvi (konkrētā laika nogrieznī) un par labāko cenu, kamēr tirgus ir aktīvs.

Septembrī pieaugusi pircēju interese iegādāties dzīvokļus, tostarp banku atsavinātos mājokļus, vairumā gadījumu izmantojot banku piedāvāto finansējumu, novērojusi kompānija Kivi Real Estate.

Banku atsavinātie dzīvokļi veido salīdzinoši lielu daļu no kopējā dzīvokļu piedāvājuma skaita, bet tik liela interese par atsavināto dzīvokļu iegādi kā septembrī iepriekšējos mēnešos netika novērota, izteicies Kivi Real Estate dzīvojamā segmenta vadītājs Kristaps Jankovskis.

Tiek pieļauts, ka sākuma piedāvājuma cenas nav bijušas atbilstošas atsavināto īpašumu vērtībai, bet septembrī, samazinoties cenām, pieaugusi arī potenciālo pircēju pirktspēja.

Pēc K. Jankovska domām, dzīvokļu īpašnieki un bankas ir kļuvuši pretimnākošāki, pazeminot īpašumu pārdošanas summu – samazinājuma vērtība esot aptuveni 10 – 15%.

2012.gada pirmajā ceturksnī tirgū dominē darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, ko piedāvā bankas vai to uzņēmumi, apgalvo kompānija Arco Real Estate.

Īpašumi pārdošanai tiek piedāvāti, gan izmantojot starpniecības firmu pakalpojumus, gan bankām veidojot savus saistītos uzņēmumus, kas nodarbojas ar atsavināto īpašumu pārvaldīšanu un realizāciju, raksturo Arco Real Estate dzīvojamā fonda pārdošanas daļas vadītāja Ieva Jansone.

Lielākais pieprasījums dzīvokļu segmentā ir pēc īpašumiem cenu diapazonā līdz 50 tūkst. eiro, mājām – līdz 100 tūkst. eiro. Interese ir arī par apbūves gabaliem, lauksaimniecības un meža zemēm. Kompānijas speciāliste norāda, ka šādu īpašumu popularitāti nosakot to cenas atbilstība šī brīža tirgus situācijai, jo individuāli piedāvātie, kas parādās publiskajā telpā, nereti ir pārvērtēti – par 10–20%.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme (RS) līdz šim saņēmis 18 zemās grīdas tramvajus, aģentūrai BNS pastāstīja RS preses sekretārs Viktors Zaķis. Tostarp 18.zemās grīdas tramvajs piegādāts piektdien.

Savukārt atlikušos divus no kopumā 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem RS paredzēts piegādāt šogad decembrī, informēja Zaķis. Iepriekš gan uzņēmums plānoja visus 20 jaunos tramvajus saņemt līdz oktobra beigām. «Izmaiņas piegādes grafikā ir saistītas ar jauno tehnisko risinājumu izstrādi un tā realizāciju tramvajos,» paskaidroja RS pārstāvis un norādīja, ka zemās grīdas tramvaju izmēģinājuma laikā konstatētas atsevišķu sastāvdaļu nepilnības konstrukcijā, kā arī tika izvirzītas papildu prasības tramvaju aprīkošanai ar iespējām to īslaicīgai kustībai ārpus kontakttīkla.

Pēc Zaķa teiktā, pašlaik ekspluatācijā pieņemti astoņi zemās grīdas tramvaji.

Pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme jau šā gada aprīļa vidū plāno uzsākt tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbu 3. un 6.tramvaja maršruta posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tāpēc tiks veiktas izmaiņas attiecīgajos tramvaja maršrutos, to kustībā un biļešu izmantošanas kārtībā.

Uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis DB pastāstīja, ka konkrētais projekts 6.tramvaja rekonstrukcijai izmaksāšot astoņus miljonus latu. Rīga satiksme atzīmē, ka attiecīgajā ceļa posmā sliežu ceļi ir nolietoti, kā arī kopējā infrastruktūra, ieskaitot elektroapgādi un pieturvietu platformas, esot novecojusi un neatbilst zemās grīdas tramvaja ekspluatācijas, kā arī satiksmes drošības prasībām. Tāpēc ir nepieciešams veikt rekonstrukcijas darbus, kurus plānots pabeigt 2013.gada vidū.

Plānots nomainīt sliežu ceļus, kas samazināšot gan tramvaja radīto trokšņu, gan vibrāciju līmeni. Tiks nodrošināta zemās grīdas tramvajam atbilstoša energoapgāde. Attiecīgajā ceļa posmā paplašinātas pieturvietu platformas, kā arī pieturvietas plānots labiekārtot ar nojumēm. Pieturvietu iekāpšanas/ izkāpšanas platformas tiks arī pielāgotas zemās grīdas tramvaja uzbūvei.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 30.jūnijā pasludināja saīsināto spriedumu prasības lietā pret Latvijas valsti LR Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu VAS Starptautiskā lidosta Rīga par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik prasītājai lidostas Rīga vajadzībām atsavināto zemesgabalu, informē AT pārstāve Baiba Kataja.

Tiesa par labu prasītājai piedzina kompensāciju 158 268,20 eiro, likumiskos procentus par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.jūnijam 158 268,20 eiro, tiesas izdevumus 3159,48 eiro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 5326,79 eiro, bet pavisam kopā 325 022,67 eiro. Pārējā daļā prasība noraidīta. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums tiks sagatavots 14.jūlijā un pēc pilna sprieduma sagatavošanas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, divreiz tika apturēta tiesvedība. Vienreiz - lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā, un otrreiz, līdz spēkā stātos spriedums līdzīgā lietā par kompensācijas piedziņu, kurā kasācijas instances tiesa jau bija norādījusi, ka izskatot lietu, tiesai jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju paustās atziņas par taisnīgas atlīdzības apmēra un samērīguma vērtēšanas kritērijiem, kādi piemērojami līdzīga rakstura strīdos. Minētajā ECT Lielās palātas spriedumā sniegts izvērsts vērtējums par īpašuma un zemes reformu Latvijā un atsevišķām personām atjaunotām īpašuma tiesībām uz konkrētu zemesgabalu.

Gandrīz divu mēnešu laikā, no 21. jūnija, iedzīvotāji policijas interaktīvajā «točku» kartē izdarījuši 1007 atzīmes par dažādām nelegālo akcizēto preču tirdzniecības vietām, informē policija.

Visvairāk atzīmes izdarītas Rīgas reģionā (606), savukārt, no pārējiem reģioniem visaktīvākie bijuši Latgales (122 atzīmes) un Zemgales (110 atzīmes) iedzīvotāji. Kurzemē un Vidzemē cilvēki informāciju par nelegālām akcizēto preču tirdzniecības vietām snieguši attiecīgi 89 un 80 reizes.

Policija atgādina, ka šie skaitļi nav pielīdzināmi nelegālo tirdzniecības vietu skaitam, jo nereti vairāki cilvēki atzīmējuši vienu un to pašu vietu, tāpat ir gadījumi, kad pēc policijas pārbaudēm sniegtā informācija neapstiprinās.

Policija arī norāda, ka lielākajā daļā atzīmēto vietu policija jau strādājusi vairākkārt un tās bijušas zināmas, taču vērtīga ir iedzīvotāju sniegtā detalizētā informācija par konkrēto vietu darbību.