Tajā pašā laikā Latvijai aprites ekonomikas iedzīvināšanā nemaz tik labi nesokas. Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula vietnē makroekonomika.lv norāda, ka Latvija vēl arvien ir starp ES valstīm ar vismazāko materiālu īpatsvaru, kas ražošanā nonākuši atkārtoti, t.i., vēl 2016. gadā tas nesasniedza 4%. Tomēr potenciāls ir milzīgs.
Ekonomiste raksta: “ES valstīs kopumā aprites ekonomikas dēļ zaudētājas varētu būt būvniecības nozare (jaunu būvniecības tehnoloģiju ietekmē), būvmateriālu un elektronikas ražošana, tomēr neto efekts būtu pozitīvs – darba vietu kāpums līdz 2030. gadam par 700 tūkstošiem (galvenās ieguvējas – pakalpojumu nozares un atkritumu apsaimniekošana), un IKP būtu par 0,5% lielāks. Neto darbavietu pieaugums izvietotos galvenokārt Centrālajā un Austrumeiropā, kur valstis no intensīvākas resursu ieguves pārorientētos uz to pārstrādi un remonta pakalpojumiem. Tas gan nenozīmē automātisku solījumu Latvijai, turklāt Latvijā jau līdz šim sektoros, kas saistīti ar aprites ekonomiku, vērojams lielākais nodarbināto īpatsvars ES valstu vidū. Tomēr iezīmējas perspektīvās jomas, kur laikus veikti ieguldījumi atmaksāsies, piemēram, materiālzinātnēs, pārstrādes industrijā.”
Piesārņotājs maksā
Raksti par tēmu
Swedbank Uzņēmumu pārvaldes Ražošanas uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Edijs Kupčs norāda, ka aprites ekonomikas jauninājumi rada iespēju rasties jauniem, maziem biznesiem, piemēram, lietu labošanas darbnīcām, apģērbu bibliotēkām vai koplietošanas platformām – piemēram, nupat jaunradītā mājsaimniecības rīku iznomāšanas platforma Sharentic uzvarēja Swedbank rīkotajā ilgtspējas hakatonā. “Bankas ir likumdevēju izvēlēts instruments tautsaimniecības pārveidošanai uz zemāku siltumnīcefekta gāzu izmešu līmeni. Vides jeb klimata risks ir viens no daudziem riskiem, ar kuriem bankas strādā, finansējot tautsaimniecības projektus, un, tāpat kā citi riski, tas šobrīd tiek integrēts novērtēšanas procesos un modeļos un kreditēšanas stratēģijās. Vides riska novērtējums ir daļa no kredītizvērtēšanas procesa, un no bankas saņemtie jautājumi uzņēmējiem mēdz būt aizdomāšanās brīdis. Aprites ekonomikas kritēriji būs arī nozīmīgi banku finansējuma piesaistē,” stāsta E. Kupčs. Swedbank pārstāvis ir arī pārliecināts, ka aprites ekonomikas principu ievērošana palīdz uzņēmumiem vairot konkurētspēju un pat piesaistīt finansējumu.
“Investori, īpaši institucionālie, grib ieguldīt uzņēmumos, kam ir gatavas atbildes uz lielu daļu ilgtspējas izaicinājumu – gan vides, gan sociālajiem, gan pārvaldības. Tādi ieguldījumi investoru acīs ir pievilcīgāki, jo mēdz būt ienesīgāki un mazāk pakļauti svārstībām. Uzņēmumi ar ilgtspējas politikām un praksēm tiek uzskatīti par mazāk riskantiem, jo ir nodrošinājušies un sagatavoti pārmaiņām vai arī preventīvi novērsuši nevēlamus pavērsienus un ar mazāku varbūtību var tikt iesaistīti skandālos vai izdarīt pārkāpumus, kuru sods ietekmēs uzņēmumu materiālo stāvokli. Starp citu, arī Swedbank savu pensiju plānu aktīvus iegulda tieši šādos uzņēmumos un fondos,” savu redzējumu pauž E. Kupčs.
Visu rakstu lasiet 19.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
