Gandrīz puse no visa darba ņēmēju skaita samazinājuma kopš 2008.gada ir notikusi tieši pēdējo sešu gadu laikā. Lai gan kopējais darba ņēmēju skaits pakāpeniski pieauga līdz 2019.gadam, kad sasniedza 880,6 tūkstošus cilvēku, kopš tā laika tas ir samazinājies vēl par gandrīz 64 tūkstošiem un 2025.gadā veido 816,6 tūkstošus darba ņēmēju.
“Gandrīz 141 tūkstotis darba ņēmēju samazinājums Latvijai gandrīz divdesmit gadu laikā ir daudz, kas arī skaidro darbaspēka trūkuma radītās problēmas valsts ekonomikai, kā arī ierobežo valsts izaugsmes potenciālu. Sākotnēji galvenais iemesls bija 2008.–2009.gada ekonomiskās krīzes izraisītā emigrācija, tomēr dati rāda, ka darba tirgus sarukums nav apstājies arī pēc ekonomikas atkopšanās. Kopš 2019.gada darba ņēmēju skaits samazinājies vēl par gandrīz 64 tūkstošiem cilvēku. Tas liecina, ka Latvija arvien vairāk saskaras ar strukturālām demogrāfiskām problēmām. Darba tirgū ienāk mazāk jauniešu, nekā to pamet pensionēšanās vecumu sasniegušie iedzīvotāji, savukārt ilgstoši zemie dzimstības rādītāji un pastāvīgā emigrācija samazina pieejamā darbaspēka apjomu,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju un audita uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.
Latvija no cikliskas problēmas (finanšu krīzes sekām) ir pārgājusi uz strukturālu problēmu – darbspējīgo iedzīvotāju trūkumu. Tieši tas būs galvenais Latvijas ekonomikas izaugsmes ierobežojums nākamajos 10–15 gados, un arvien būtiskāk saasināsies risināt tādus jautājumus kā demogrāfija, remigrācija vai mērķtiecīga kvalificētu darbinieku imigrācija.
Raksti par tēmu
“Vislielākā ietekme uz valsts ekonomikas attīstību ir darba ņēmēju skaita samazinājumam privātajā sektorā, kur kopš 2008.gada strādājošo skaits sarucis par gandrīz 93 tūkstošiem cilvēku. Tieši privātais sektors rada lielāko daļu eksporta, investīciju un nodokļu ieņēmumu, no kuriem tiek finansēti valsts pakalpojumi. Ja privātajā sektorā turpinās samazināties pieejamais darbaspēks, nākotnē pieaugs konkurence par darbiniekiem, saglabāsies spiediens uz algu kāpumu un uzņēmumi būs spiesti arvien aktīvāk investēt automatizācijā, digitalizācijā un mākslīgā intelekta risinājumos. Uzņēmumu izaugsme arvien vairāk būs atkarīga no produktivitātes pieauguma, nevis jaunu darbinieku piesaistes,” uzsver Raitis Logins.
Pēc “Grant Thornton Baltic” vērtējuma darbaspēka pieejamība nākamajā desmitgadē kļūs par vienu no galvenajiem Latvijas ekonomikas konkurētspējas jautājumiem. Ja saglabāsies pašreizējās demogrāfiskās tendences, darba tirgū pieaugs konkurence par kvalificētiem speciālistiem, savukārt uzņēmumiem arvien biežāk nāksies meklēt risinājumus produktivitātes celšanai un tehnoloģiju izmantošanai.
"Darbinieku trūkums Latvijā pakāpeniski kļūst par jauno normu. Darba tirgus sarukums par gandrīz 15% kopš 2008.gada nozīmē uz strukturālām izmaiņām un nozīmē, ka konkurence par darbiniekiem saglabāsies augsta, savukārt darba samaksa turpinās pieaugt pat salīdzinoši lēnas ekonomikas izaugsmes apstākļos, jo pieejamo darbinieku skaits nespēj sekot darba devēju pieprasījumam," secina Raitis Logins.
Darbinieku trūkuma apstākļos uzņēmumu izaugsme arvien vairāk būs atkarīga nevis no spējas pieņemt darbā jaunus cilvēkus, bet gan no produktivitātes pieauguma. Ja iepriekš uzņēmumi izaugsmi varēja nodrošināt, palielinot darbinieku skaitu, tad nākotnē automatizācija, digitalizācija, mākslīgais intelekts un procesu efektivizācija kļūs par galvenajiem instrumentiem, kas ļaus uzņēmumiem augt ierobežota darbaspēka apstākļos.
