Degvielas un smērvielu cenas 2026. gada aprīlī auga visās ES valstīs, pat Ungārijā, bet 15 valstīs no 27 valstīm pieaugums pārsniedza 20%. Vislielākais pieaugums reģistrēts Luksemburgā (+33,8%). Seko Francija un Zviedrija – pieaugums +29,3%. Latvijai godpilnā ceturtā degvielu cenas izaugsmes pozīcija ar rezultātu +28,1%.
Kāpēc Latvijā cenu izaugsme tik liela?
Vairumā Eiropas attīstīto valstu degvielas un smērvielu cenu pieaugums pārsniedz 20%, un tomēr ir valstis, kurās tas ir mazāks. Piemēram, Igaunijā degvielas cenas auga mērenāk un aprīlī sasniedza vien 18,7%. Lietuviešu degvielas tirgu nav pamata īpaši izcelt, jo pieaugums līdzīgs kā Latvijā. Toties aina Polija ir teju pretēja, pat skatoties no gada sākuma. Pat nepētot, ko dara Polijas valdība, ir redzams, ka degvielas cenas tiek apzināti līdzsvarotas, turklāt situāciju ietekmē arī tas, ka Polijā nav eiro. Vismazākais degvielas cenas pieaugums aprīlī reģistrēts Ungārijā (+1,5%), turklāt iepriekš tas bija negatīvs. Vēl interesanta situācija ir Itālijā – pieaugums par 12,9%.
Visbeidzot paliek jautājums, kādēļ Latvijā degvielas cenu izaugsme ir tik liela, bet tepat netālu Polijā degvielas cenu izaugsme ir pat pieņemama? Kādēļ Polijā un Itālijā spēj balansēt cenu lēcienu 10% robežās, bet Francijā un Vācijā degvielas cenas augušas vairāk par 25%. Turklāt jāņem vērā, ka, dalot pa degvielas veidiem, ir papildu īpatnības.
Dīzeļdegvielas cena aug krietni straujāk
Aplūkojot dīzeļdegvielas un benzīna cenas ES, 2026. gada aprīlī tās pieauga par 33,7 % dīzeļdegvielai un par 13,6 % benzīnam, salīdzinot ar 2025. gada aprīli. 2026. gada martā dīzeļdegvielas cenas pieauga par 19,8 %, bet benzīna cenas — par 9,4 %.
ES patērētāji ikmēneša griezumā novēroja dīzeļdegvielas cenu pieaugumu par 7,9 % un benzīna cenu pieaugumu par 2,4 % salīdzinājumā ar 2026. gada martu. 2026. gada martā dīzeļdegvielas cenas pieauga par 19,1 % un benzīna cenas - par 10,6 % salīdzinājumā ar 2025. gada februāri.
Dīzeļdegvielas cenas visās ES valstīs pieauga laikā no 2026. gada marta līdz aprīlim. Vislielākais pieaugums bija Slovēnijā (+23,5 %), Bulgārijā (+19,5 %) un Kiprā (+18,0 %), savukārt viszemākais — Polijā (+1,9 %), Rumānijā (+2,3 %) un Bulgārijā (+2,6 %).
Runājot par benzīna cenām, 23 ES valstīs laikā no 2026. gada marta līdz aprīlim tika reģistrēts cenu pieaugums, kas svārstījās no 12,9 % Slovēnijā līdz 1,3 % Īrijā. Savukārt Rumānijā (-1,2 %), Spānijā (-4,6 %) un Polijā (-6,1 %) aprīlī tika reģistrēts cenu kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
Līdzi degvielas cenām mainās makroekonomiskie rādītāji
Dienas Biznesā jau rakstījām par Eiropas Komisijas jaunākajām makroekonomiskajām prognozēm, tās ir samazinātas gan Latvijai, gan Eiropai kopumā. Galvenais cēlonis ir tieši degvielas cenu izaugsme, kas ietekmē visu valstu ekonomiku.
Tomēr mēs fiksēsim praktisko situāciju izvēlētās valstīs, lai redzētu līdzšinējās izmaiņas, uz kuru pamata arī izdarītas nākotnes prognozes IKP un inflācijas izmaiņām turpmāk.
Kā redzams, vidējās inflācijas izmaiņas nepārsniedz divas reizes un, kā redzams no Ungārijas piemēra, vidēji preču cenas pat aug, neraugoties uz to, ka šajā valstī enerģijas inflācijas praktiski nav. No Baltijas valstīm lielāko inflāciju aprīlī uzrādīja Lietuva – 4,4%. Baltijā kopumā degvielas cenu ietekme uz inflāciju kopumā ir liela. Par Latviju jānorāda, ka līdzšinējais inflācijas dzinulis – pārtika - ir nedaudz apstājusies un cenu izaugsme nav kritiski lielāka par citām sadaļām.
Enerģijas vidējās izmaiņas Lietuvā bijušas straujākas nekā Latvijā, kā arī degvielas cenu ietekme uz enerģijas cenu izmaiņām kopumā bijusi lielāka un arī, tālāk raugoties, vidējās inflācijas izmaiņas pamatīgākas.
Kopējā tendence gan ir kopīga, ja šāda aina turpināsies vēl pusgadu, kaut trīs mēnešus, par ekonomisko izaugsmi šogad Eiropa var aizmirst vispār, un tas attiecas arī uz Baltijas valstīm. Pagaidām par izņēmumiem Eiropas kartē var kļūt vienīgi Itālija, Polija un Ungārija.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
