SIA Ventspils nafta termināls (VNT) neatbalsta šī gada 16. jūnijā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, kas paredz, ka pašvaldībām tiks piešķirtas tiesības pēc saviem ieskatiem, proti, bez šobrīd skaidri noteiktiem kritērijiem, regulēt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides apmēru brīvostas teritorijā strādājošajiem uzņēmumiem.
Turklāt grozījumi neizslēdz pašvaldībām iespēju ar savu rīcību iejaukties spēkā esošo ieguldījuma līgumu regulējumā, samazinot piemērojamās nodokļu atlaides, kas veido šo līgumu neatņemamu sastāvdaļu. VNT uzskata, ka grozījumu spēkā stāšanās gadījumā radīsies situācija, kas neveicinās biznesa attīstību pašvaldību teritorijās, bet radīs neparedzamu, pretrunīgu un investīcijām nelabvēlīgu vidi Latvijā.
«Nodokļu atlaides piemērošanai ir jākalpo par stratēģisko rīku valsts pārvaldei, nevis šāda funkcija jānodod pašvaldību patvaļai. Esmu pārliecināts, ka Latvijas valsts interesēs ir saglabāt tās reputāciju esošo un potenciālo investoru acīs. Tas tomēr ir tieši saistīts arī ar valdības pausto uzstādījumu nodrošināt biznesam labvēlīgu vidi,» norāda VNT ģenerāldirektors Larss Panclafs.
Grozījumu pieņemšana ir sasteigta, nav rūpīgi izvērtēta to iespējamā ietekme, kā arī nav ņemti vērā ietekmēto un tieši iesaistīto komersantu viedokļi. Šāda pieeja likumdošanas procesā ne pavisam neveicina Latvijas kā investoriem draudzīgas valsts tēlu.
Piemērs, kurš tika izmantots, lai gūtu atbalstu likuma grozījumiem Saeimā, ir diezgan simbolisks, jo tas ir cieši saistīts ar to, kā VNT un tā darbība tiek uztverta vietējā kontekstā – tas ir maldinošs uzskats, kuram nav pamatojuma.
«VNT jau ilgu laiku saskaras ar situāciju, ka Ventspils pilsētas dome un Ventspils brīvostas pārvalde kavē uzņēmuma attīstību. Piemēram, uzliekot aizliegumu VNT atļauju saņemšanai līdz brīdim, kad tiks uzstādīta tvaiku savākšanas iekārta (TSI). Mēs apzināmies savu atbildību apkārtējās vides aizsardzības jomā, taču tagad, kad jautājums par TSI uzstādīšanas vietu ostas teritorijā ir atrisināts un VNT ir gatavs projekta realizēšanai – atļauju saņemšanas process uz priekšu nevirzās. Ņemot vērā publiski izskanējušos paziņojumus, nav jābūt ļoti tālredzīgiem, lai saprastu, ka likuma grozījumi pirmām kārtām tiks piemēroti Ventspilī pret VNT,» norāda VNT ģenerāldirektors Larss Panclafs.
Stabila un paredzama tiesiskā vide ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas līdzās ostas veiktspējai, naftas produktu transportēšanas izmaksām uz termināli un termināļa darbības efektivitātei ietekmē VNT spēju piesaistīt kravu plūsmas un attīstīties nepastāvīgajā naftas tirgū.
Lars Pantzlaff uzsver: «VNT līdzīpašnieki ir ieguldījuši terminālī vairākus miljonus eiro un Latvijā uzsākuši biznesu, paļaujoties uz paredzamu, stabilu un atbalstošu uzņēmējdarbības vidi. Ja mēs jutīsim, ka investoru tiesības tiek pārkāptas, mēs noteikti aizstāvēsim savas aizskartās intereses, izmantojot visus iespējamos līdzekļus gan valsts, gan ārpus Latvijas mērogā atbilstoši ES tiesību normām un starptautiskajiem līgumiem.»
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn 2016. gada pirmajā ceturksnī ir novērojams kritums visos kravas pārvadājumu sektoros: starptautiskie kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājušies par 21 %, tranzītpārvadājumi sarukuši gandrīz par 49,5 %, tāpat kravu pārvadājumi no Latvijas ostām un uz tām kritušies par 21 %. Esošā situācija un plānotie grozījumi, skatot tos kopā ar CSP datiem, rada pamatotas bažas investoriem, tajā skaitā VNT, par paredzamu ekonomisko situāciju un tiesisko noteiktību Latvijā, tas ir brīdinājums valdībai par situācijas nopietnību. Ir nepieciešama proaktīva rīcība un atbalsts uzņēmējiem, kopīgi sadarbības ceļā ir jāmeklē labākie risinājumi, kas sekmētu uzņēmumu, ostu, pašvaldību un Latvijas valsts ilgtermiņa attīstību.
