Latvijas ekonomikas nelielā, bet stabilā augšupeja ļauj prognozēt, ka sagaidāms arī algu pieaugums, prognozē Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, norādot, ka līdz ar valsts stratēģisko mērķu noteikšanu un pakāpenisku sasniegšanu iedzīvotāji var justies drošāk.

Intervijā portālam Tvnet V. Gavrilovs saka, ka aptuveni 100 tūkstoši Latvijas bezdarbnieku ir diezgan daudz, taču bezdarba līmenis ir mazāks nekā citās Eiropas valstīs, piemēram, Spānijā, kur bez darba ir ceturtdaļa cilvēku.

Vairākās valstīs ir pārejas periods starp dzīvošanu uz aizņēmumiem un dzīvošanu no pašu nopelnītā. «Cik ilgi var dzīvot ne uz pašu nopelnīto? Tas ir signāls, mācību stunda visai pasaulei, ka jādzīvo adekvāti ekonomikai. Ja tā attīstīta labāka, var dzīvot labāk,» uzsver V. Gavrilovs.

Konfederācijas vadītājs arī akcentēja mūsdienās nepieciešamo cilvēku mobilitāti. Piemēram, daudziem Latvijas iedzīvotājiem nākotnē darba vietas var atrasties 50 km no dzīves vietas.

Sociālie partneri pēc pēdējām izmaiņām nodokļu un nodevu likumos, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes paaugstināšanas līdz 26% un citām izmaiņām, nolēmuši neatbalstīt valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžetu.

To Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pavēstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs. Mēs varam vien noskatīties, kā vilciens aizbrauc, bet neredzam iespējas, kā varētu ietekmēt tā kursu, secināja V. Gavrilovs.

Finanšu ministrs Einars Repše gan paziņoja, ka valdība joprojām ir gatava uzklausīt jebkādus konstruktīvus priekšlikumus, kas ļautu samazināt budžeta izdevumus vai ļautu palielināt ieņēmumus, nemainot nodokļu likmes.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka modelis, kas paredz IIN palielināt līdz 26% un nesamazināt ar nodokli neapliekamos minimumus, ir izdevīgāks tieši cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem.

«Vispirms ir jābūt vispārējai izglītībai, lai tu saprastu, kā dzīvo un strādā pasaule. Mēs pašlaik arī ļoti vēlamies, lai no 9. līdz 12. klasei skola sniedz priekštatu par uzņēmējdarbību. Mums maksimāli jādod skolēniem tas skaistums – ka bizness ir ļoti smags, bet arī ļoti interesants darbs,» sacīja Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents, RīgaTV 24 raidījumā «TOP5», atklājot, kā, viņaprāt, jauniešus vislabāk sagatavot darba tirgum.

Komentējot IT jomu, kas pēdējā laikā tiek apspriesta, kā nozare, kurā būtu jāspecializējas arvien vairāk cilvēkiem, Gavrilovs sacīja, ka jārunā nevis tikai par specializāciju, bet par pamatprasmēm IT jautājumos, jo šīs prasmes būs vajadzīgas visās profesijās. «Digitalizācija būs visur. Tagad ir pamatprasmes, no kurām tu nevari izvairīties. Nav svarīgi, ar ko tu nodarbojies – vai tu esi zobārsts, vai tu sēdi kombinātā, vai tu sēdi valsts iestādē. Viss ir savienojams,» norādīja Gavrilovs.

Viņš apgalvoja, ka jauniešiem ir arī pašiem aktīvi jāgatavo sevi darba tirgum. «Katram sevi ir jāgatavo. Ir jāapgūst valoda – kā minimums 3, bet labāk 4-5! Jo šodien tu esi šeit, rīt tu sāc strādāt, piemēram, Latvijas kompānijā, kas ir izaugusi Baltijas reģionā, kur tev jābrauc uz Igauniju, Lietuvu un jārunā lietuviski, igauniski, angliski vai citā valodā. Pašam ir ļoti daudz kas jādara,» sacīja V. Gavrilovs.

Ikgadējās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulces laikā tika ievēlēta jauna LDDK padome turpmākajiem trim gadiem, informē LDDK.

Par LDDK Prezidentu atkārtoti ievēlēts līdzšinējais prezidents Vitālijs Gavrilovs, LDDK viceprezidentu amatus arī turpmāk ieņems SIA Lietišķās informācijas dienesta biznesa attīstības vadītāja Aiva Vīksna, Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks Ivars Strautiņš, AS Latvijas Finieris padomnieks Juris Biķis, SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, VAS Latvijas Dzelzceļš prezidents Uģis Magonis un AS „Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks.

Savukārt LDDK padomē līdz 2018.gadam darbosies Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, SIA Clean-r padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Jānis Naglis, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

«Ir daudzi faktori, kuri ir ietekmējuši šo lietu pagātnē un tagadnē. Alus kultūrā ietilpst arī iepakojums. Mēs, sekojot tirgus situācijai, redzējām, kā citās valstīs parādās PET pudeles, un bez akcionāru ziņas sagatavojām PET projektu. Padomes sēdē nolikām galdā PET pudeli ar visu etiķeti,» intervijā žurnālam Sestdiena sacījis Vitālijs Gavrilovs, kurš savulaik vadīja Latvijas lielāko alus darītavu Aldaris. Viņam vaicāts, kāpēc Aldaris zaudēja tirgus daļu.

«Jau bijām sarunājuši, kur to varētu ātrāk sākt ražot. Taču akcionāri mums neatļāva to darīt ar argumentu, ka alus kultūra esot cita - sēdēšana pie alus glāzes vai kausa kādā džeza klubā. Tajā laikā mums bija jau 58 procenti tirgus daļas Latvijā. Ja mēs būtu ieviesuši PET, esmu pārliecināts, ka mūsu tirgus daļa būtu pāri 70 procentiem. Taču Carlsberg neatļāva, teica: mēs varam būt PET sekotāji, bet ne pirmie ieviesēji. Tad mēs gada laikā zaudējām 10 procentus tirgus daļas, jo mazie alus ražotāji sāka ražot PET, bet mēs nedrīkstējām,» skaidrojis Gavrilovs.

«Zaudējām miljonu peļņas. Tagad Carlsberg atkal atgriežas pie alus kultūras jautājumiem, kuru sastāvdaļa ir produktu iepakojums. Protams, nodokļu politikai jābūt uzņēmējiem draudzīgai un ēnu ekonomikai mazākai. Alus ražošanas nozari apdraud arvien pieaugošs nodokļu slogs, it īpaši akcīzes nodokļa likme,» viņš turpinājis.

Valdībai skaidri jāpauž virzība uz eiro starptautiskai sabiedrībai un jānosauc gads, kurā Latvija plāno pievienoties Eiro zonai, jo eiro ieviešanai ir jākļūst par šīs, un arī nākamo valdību stratēģisko instrumentu strukturālo reformu īstenošanā valsts pārvaldē un tautsaimniecībā, norāda Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle skaidro, ka LDDK ir svarīgi saprast, kāds ekonomiskais pamatojums ir valdības turpmākai rīcībai un alternatīvas 2010.gada budžeta īstenošanā. Darba devējiem ir jāzina, kad pienāks kritiskais punkts, lai valdība atgrieztos pie Baltijas valstīs samērotu un konkurētspēju atjaunojošas nodokļu politikas.

Šis jautājums tiks pārrunāts tikšanās laikā 6.janvārī ar premjeru. Tikšanā Ministru kabinetā piedalīsies LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore Elīna Egle.

Otrs jautājums par ko tiks runāts ir saistīts ar Latvijas dalību ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionā ieviešanā, jo tieši izmantojot reģiona sadarbības iespējas varot stabilizēt Latvijas ekonomiku, veicināt izaugsmi un konkurētspēju gan Baltijas reģionā, gan ES kopumā.

Latvijas lielākais zāļu ražotājs Grindeks nosūtījis paziņojumu Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) par izstāšanos no konfederācijas, jo nevēlas būt organizācijā, kuras vadībā ir tāds «negodīgs cilvēks» kā Vitālijs Gavrilovs.

To Db apstiprināja Grindeks lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans. «Kad Darba Devēju konfederācijai mainīsies vadība, tad mēs tur atgriezīsimies,» sacīja K. Lipmans. Viņš nosauca V. Gavrilovu par negodīgu cilvēku, kas gremdē Latvijas uzņēmumu, nestrādā Latvijas interesēs. Simpātijas viņš mēģinot iekarot ar dziedāšanu un dejošanu, taču biznesā uzvedoties kā diletants, savu attieksmi pauda K. Lipmans.

LDDK arī turpmāk cer sadarboties ar a/s Grindeks, jo sadarbība bijusi vairāk nekā 15 gadus, realizējot daudz labu lietu, Db atzina LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle. A/s Grindeks ir arī LDDK Inovāciju balvas pirmais saņēmējs. Viņa izteica cerību, ka emocijas noplaks, un LDDK netiks vairs iejaukta akcionāru strīdā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ilggadējā ģenerāldirektore Elīna Egle pārtrauks darbu organizācijā un kļūs par Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieci ekonomikas un tautsaimniecības jautājumos.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs apliecināja, ka Egle prezidenta komandā sāks strādāt jau no 1.augusta.

Gavrilovs arī pastāstīja, ka 29.augustā sasaukta LDDK biedru ārkārtas pilnsapulce, kurā apstiprināšanai ģenerāldirektores amatā tiks virzīta Līga Meņģelsone, kura patlaban strādā Rīgas domē, bet pirms tam bijusi vairāku mediju vadībā.

Tikušas izskatītas arī citas kandidatūras, taču pēc izvēlētajiem kritērijiem - izglītības, pieredzes, reputācijas un komunikācijas spējām - par atbilstošāko atzīta tieši Meņģelsone.

Kā ziņots, Egle LDDK ģenerāldirektores amatā stājās 2004.gada jūnijā, bet pirms tam viņa astoņus gadus bija strādājusi AS Aldaris komunikāciju jomā un vadījusi uzņēmuma sabiedriskās attiecības.

Pirms trim gadiem dibinātā elektroniskās komercijas uzņēmuma a/s LatCard padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Vitālijs Gavrilovs, vēsta Lursoft dati.

Uzņēmuma padomes locekļu amatoi uzticēti Jeļenai Gogolevai un līdzšinējam valdes priešsēdētājam Sergejam Šepovalovam. Līdz ar padomes izveidi par valdes priekšsēdētāju 20. maijā iecelta Nataļja Junele, savukārt valdes locekļu amatus pilda Dina Tirtova un Vladimirs Seleznevs.

LatCard padomes priekšsēdētājs V. Gavrilovs patlaban ir arī vairāku uzņēmumu līdzīpašnieks, kā arī ieņem amatus vairāku citu uzņēmumu valdēs un padomēs.

E-komercijas nozares uzņēmums LatCard 2013. gadā darbojās ar 48,6 tūkstošus eiro apgrozījumu, un gadu noslēdza ar 90,5 tūkstošu eiro zaudējumiem. Kā šā gada mērķis uzņēmumam izvirzīts priekšapmaksas karšu izdošana sadarbībā ar MasterCard Int. Projekta ietvaros uzņēmums paredzējis saņemt principal membership licenci, kā arī izveidot risinājumu sadarbībā ar apstrādes centriem.

«Pērn tika parakstīta vienošanās ar Finanšu ministriju par Nodokļu politikas stratēģiju, kurā norādīts, ka prioritāri jāsamazina darba, nevis patēriņa nodokļi. Aicinām valdību turēt solījumus darba devējiem un sākt ar darba nodokļu samazinājumu, lai darba devēji justu atbalstu to konkurētspējas paaugstināšanai kopīga ekonomikas izrāviena sasniegšana,» norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

LDDK rosina samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) izlases veidā, koncentrējoties uz stratēģiskām jomām, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par sešiem procentpunktiem, vienlaikus ieviešot fiksētu veselības finansēšanas maksājumu, kā arī atbalsta atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošām personām un neapliekamā minimuma slieksni.

«Valdība izvirzījusi ambiciozu mērķi sasniegt Māstrihtas kritērijus. Cilvēkkapitāla attīstība par labu ekonomikai ir darba devēju prioritāte šo mērķu sasniegšanai, tādēļ jāmotivē strādāt efektīvi. Savukārt darbinieki sagaida adekvātu materiālu atlīdzību par paveikto darbu, un pirmais, ko valsts var darīt - samazināt darba nodokļus, kā IIN. Tas būtu reāls signāls tam, ka tieši cilvēkkapitāls Latvijai ir vissvarīgākais un ka valdība apzinās ekonomikas izrāviena būtiskākos priekšnoteikumus,» norādīja LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pozitīvi vērtē līdzšinējo sadarbību ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V), kurš nolēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu Vienotības Saeimas frakciju, aģentūrai LETA atzina uzņēmēju organizācijās.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka līdzšinēja sadarbība ar Ašeradenu bija ļoti veiksmīga, kopīgi strādājot pie dažādu konkurētspējas jautājumu risināšanas un arī kopējās ekonomikas izaugsmes. «Regulāri kopīgi rīkotas gan tikšanās, gan arī esam sajutuši vēlmi iedziļināties problēmās, lai rastu risinājumus gan ēnu ekonomikas mazināšanā, gan dažādu citu jomu sakārtošanā, tādējādi veicinot Latvijas biznesa izaugsmi un arī nozaru sakārtošanu,» viņš sacīja.

Rostovskis arī pauda viedokli, ka Ašeradens ar savu mērķtiecību spēs vadīt Vienotības frakciju Saeimā. «Ceram turpināt sadarbību tik pat kvalitatīvi kā līdz šim, lai kopā ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, tostarp LTRK attīstītu Latvijas ekonomiku, nonākot līdz galvenajam mērķim - labklājībai, eksportspējai un izaugsmei,» viņš uzsvēra.

Ņemot vērā, ka Grindeks padomes loceklis Vitālijs Gavrilovs ir atstājis šo amatu, pārvēlēta uzņēmuma padome, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

V. Gavrilova vietā ievēlēts profesors Ivars Kalviņš. Viņš ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors, Medicīniskās ķīmijas nodaļas vadītājs un Karbofunkcionālo savienojumu ķīmijas laboratorijas vadītājs.

Pārējie padomes locekļi nav mainīti – par padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Kirovs Lipmans, par padomes priekšsēdētāja vietnieci – Anna Lipmane, kā arī padomē darbu turpinās Jānis Naglis un Uldis Osis.

Db.lv jau rakstīja, ka aprīlī V. Gavrilovs savas Grindeka akcijas pārdeva Krievijas farmaceitiskajai kompānijai Farmstandart.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs ievēlēts par Starptautiskās Eiropas darba devēju koordinējošās padomes (SEDDKP) prezidentu 2013. gadam.

SEDDKP ir dibināta 2010. gadā. Tās izveidošanā piedalījās 12 valstu - Azerbaidžānas, Armēnijas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Ungārijas, Kazahstānas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Ukrainas, Latvijas - darba devēju organizācijas.

«LDDK darbojas šajā organizācijā, lai stiprinātu sadarbību ar austrumu partneriem,» skaidro V. Gavrilovs, norādot, ka līdz ar viņa ievēlēšanu SEDDKP prezidenta amatā Latvijas konfederācijai būs iespēja veidot SEDDKP darba kārtību nākamajam gadam. Tāpat LDDK organizēs SEDDKP ceturto sanāksmi Rīgā.

Šogad SEDDKP ikgadējā, pēc skaita trešā, sanāksme notika Kijevā (Ukrainā) 27. novembrī Ukrainas Darba devēju federācijas kongresa ietvaros. Sanāksmes galvenais mērķis bija pārrunāt nepieciešamību palielināt uzņēmējdarbības un darba devēju organizāciju nozīmi mūsdienu sabiedrībā, apmainīties ar informāciju un pieredzi saistībā ar labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidošanu, kā arī efektīvu ekonomisko un darba attiecību veidošanu.

Vitālijs Gavrilovs savas farmācijas uzņēmuma Grindeks akcijas pārdevis par 8,53 miljoniem latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Oficiālās obligātās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā publicētais paziņojums.

Jāatgādina, ka V. Gavrilovs savus 11,3% Grindeka akciju pārdeva Krievijas vadošajai farmaceitiskajai kompānijai Farmstandart.

Savukārt Grindeka lielākais akcionārs Kirovs Lipmans TV3 raidījumam Nekā personīga atklājis, ka uzņēmuma akcijas Vitālijam Gavrilovam, kurš tās tagad pārdevis Krievijas lielākajai zāļu rūpnīcai Farmstandart, faktiski esot uzdāvinājis.

Aizejošais 2012. gads ir bijis biznesa atgūšanās gads, savukārt 2013. gadā lielākie akcenti tiks likti uz pārdomātu attīstību un investīcijām, lai uzlabotu uzņēmumu peļņas un kopējās ekonomikas rādītājus, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda, ka šogad par valdības labajiem darbiem var uzskatīt Nacionālo attīstības plānu, kurā ņemti vērā Latvijas nacionālās reformu programmas ES2020 mērķi, kas papildināti ar konkrētiem uzdevumiem konkurētspējas paaugstināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darba un dzīves kvalitātes Latvijas iedzīvotājiem palielināšanai.

Tāpat viņš LDDK vārdā pauda atzinību valdības centieniem eiro ieviešanas kritēriju izpildē. «Uzņēmēji par vienu no svarīgākajām valsts finansiālās stabilitātes stiprināšanas pozīcijām uzskata virzību uz eiro ieviešanu, veidojot valsts budžetu tā, lai tiktu ievēroti Māstrihtas kritēriji,» tā V. Gavrilovs.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

Darba devēju un arodbiedrības pārstāvji ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi vienojušies par turpmāku sadarbību pie 2010.gada valsts budžeta priekšlikumu vērtēšanas.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) informēja, ka sociālie partneri vienojās par sadarbību arī par 2011.gada valsts budžeta sastādīšanu, izejot no kopīgiem valstiski stratēģiskajiem mērķiem un pieejamajiem resursiem, ieviešot strukturālas reformas resursietilpīgākajās nozarēs Latvijā.

Ar G. Daudzi šodien tikās LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore Elīna Egle, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis (LPS) Andris Jaunsleins. Tāpat sarunās piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš un premjerministra pārstāvētās partijas Jaunais laiks valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Valdības sociālais partneris - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un nākamā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šodien vienojas par uzdevumiem tautsaimniecības attīstības veicināšanai nodokļu politikas kontekstā, Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes stiprināšanu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmu pieejamības nodrošināšanu un efektīvu ieviešanu, informē LDDK.

«Valdības sociālajam partnerim – LDDK un Finanšu ministrijai, strādājot pie nākamā gada budžeta, svarīgi koncentrēties uz vidēja termiņa nodokļu politikas izstrādi, reformējot nodokļu sistēmu ar uzdevumu sasniegt tādus tautsaimniecības attīstībai būtiskus mērķus, kā palielināt augsti apmaksātas darbavietas, mazināt ēnu ekonomiku, piesaistīt investorus, veicināt produktivitāti un eksportu, mazināt administratīvo slogu īpaši mazajam biznesam, stiprināt uzņēmumu ilgtspēju un radīt motivāciju pašvaldībām veicināt uzņēmējdarbības attīstību savās teritorijās,» saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien tikšanās laikā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadību pārrunāja nepieciešamos nodokļu sistēmas uzlabojumus un vienojās par sadarbības turpināšanu, kopīgi strādājot pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas.

"Uzlabojumi nodokļu sistēmā nepieciešami, lai to padarītu taisnīgāku, nodrošinot sociālo aizsardzību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam, kā arī Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai. Šodien tikšanās laikā pārrunājam gan valdības uzsākto darbu pie nodokļu sistēmas uzlabojumiem, gan uzņēmēju un darba devēju organizāciju redzējumu. Strādāsim kopā, lai sagatavotu pārdomātu un izsvērtu nodokļu sistēmas uzlabojumu plānu," pēc tikšanās pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

"Labu nodokļu politiku, kas balstītu ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā, var izveidot mijiedarbībā ar lēmumu pieņēmējiem un tiem, kas nodokļus ģenerē primāri - uzņēmējiem. Tikai kopā strādājot, varam veicināt būtisku uzrāvienu Latvijas ekonomikas attīstībai un valsts labklājībai," teica LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Ja paliek spēkā šobrīd esošais būvniecības regulējuma izmaiņu laika grafiks, tad šīs būvniecības sezonas laikā tiks vairākkārt mainīti normatīvie akti, kas regulē būvniecības procesu. Tas savukārt būtiski palielinās drošības riskus šajā nozarē, uzskata Ekonomikas ministrija.

Tautsaimniecības padome (TSP) nolēma, ka pēc normatīvo aktu saskaņošanas un apstiprināšanas ir jānodrošina vismaz viena mēneša apmācību un sistēmas ieviešanas laiks pašvaldībās un valsts iestādēs. Tas nepieciešams, lai sagatavotu pašvaldību būvvalžu darbiniekus darbam ar jauno regulējumu un skaidrotu jaunā likuma un citu normatīvo aktu normas, neradot haosu būvniecības nozarē. Ņemot vērā to, ka jaunajā būvniecības regulējumā ir paredzētas būtiskas izmaiņas, svarīgi nodrošināt, ka, uzsākot aktīvu būvniecības sezonu, visas iesaistītās puses būtu kompetentas un sagatavotas kvalitatīvam darbam, uzsver EM.

Sociālie partneri šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē atzina, ka valdības rīcības plānā vēlas redzēt vairākas izmaiņas, tostarp izskanēja kritika iecerētajiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, norādot, ka šajās jomās redzams pārāk maz konkrētības.

Sociālie partneri vienojās pamatā atbalstīt valdības rīcības plānu, tomēr divas problemātiskākās sarunu kategorijas - par veselību un izglītību - nolemts atstāt atvērtas, lai turpinātu sarunas par šīm tēmām rīt un nākamās nedēļas sākumā. Nākamnedēļ, 26.aprīlī, valdības rīcības plāns varētu tikt skatīts Ministru kabinetā.

Uzsākot diskusiju, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka ministrijās pašlaik tiek veikti auditi, kas varētu palīdzēt rast nepieciešamās finanšu rezerves vairākām iecerēm un nepieciešamajām reformām.

Premjerministrs klātesošajiem skaidroja, ka valdības rīcības plāna izveides gaitā konstatēti 442 dažādi pasākumi, kas prasīs ievērojamas naudas summas. «Pareizs lēmums bija izņemt tos pasākumus, kas prasīja lielu naudu, pietam nereālu naudu,» sacīja Kučinskis, norādot, ka atsevišķu pasākumu neiekļaušana rīcības plānā liegs nākotnē gausties par valdības nevēlēšanos piešķirt finansējumu.

Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.

Pēc nozares un sociālo partneru paustās kritikas par ostu reformu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka visas puses ir vienisprātis par nepieciešamajām izmaiņām ostu pārvaldībā, jo līdzšinējais ostu biznesa modelis nedarbojas.

Vienlaikus premjeram ir "procedurāla iebilde" par šī jautājuma virzību, tāpēc viņš aicināja ostu reformu divu nedēļu laikā atkārtoti pārrunāt Ostu padomē un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

"Mums ir politiski skaidra vienošanās par ostu reformas nepieciešamību. Tomēr respektēsim sociālo partneru aicinājumu," pauda Kariņš, piebilstot, ka viņš necer uz visu pušu vienprātību jautājumā par ostu reformu.

Grindeks padome ir pārvēlējusi esošo valdes priekšsēdētāju Jāni Romanovski un valdes locekli Lipmanu Zeligmanu uz vēl vienu pilnvaru darbības termiņu – trīs gadiem.

Par to informē a/s Grindeks. Darbu Grindeks valdē turpina arī valdes loceklis, Finanšu un administratīvais direktors, Vadims Rabša. Grindeks padomē strādā Kirovs Lipmans, kurš ir Grindeks padomes priekšsēdētājs (pieder 33.29% akciju), Vitālijs Gavrilovs, kurš ir Grindeks padomes priekšsēdētāja vietnieks (pieder 11.30% akciju), padomes locekle Anna Lipmane (pieder 16.69% akciju), padomes loceklis Uldis Osis un padomes loceklis Jānis Naglis.