Latvijas ekonomikas nelielā, bet stabilā augšupeja ļauj prognozēt, ka sagaidāms arī algu pieaugums, prognozē Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, norādot, ka līdz ar valsts stratēģisko mērķu noteikšanu un pakāpenisku sasniegšanu iedzīvotāji var justies drošāk.

Intervijā portālam Tvnet V. Gavrilovs saka, ka aptuveni 100 tūkstoši Latvijas bezdarbnieku ir diezgan daudz, taču bezdarba līmenis ir mazāks nekā citās Eiropas valstīs, piemēram, Spānijā, kur bez darba ir ceturtdaļa cilvēku.

Vairākās valstīs ir pārejas periods starp dzīvošanu uz aizņēmumiem un dzīvošanu no pašu nopelnītā. «Cik ilgi var dzīvot ne uz pašu nopelnīto? Tas ir signāls, mācību stunda visai pasaulei, ka jādzīvo adekvāti ekonomikai. Ja tā attīstīta labāka, var dzīvot labāk,» uzsver V. Gavrilovs.

Konfederācijas vadītājs arī akcentēja mūsdienās nepieciešamo cilvēku mobilitāti. Piemēram, daudziem Latvijas iedzīvotājiem nākotnē darba vietas var atrasties 50 km no dzīves vietas.

Sociālie partneri pēc pēdējām izmaiņām nodokļu un nodevu likumos, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes paaugstināšanas līdz 26% un citām izmaiņām, nolēmuši neatbalstīt valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžetu.

To Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pavēstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs. Mēs varam vien noskatīties, kā vilciens aizbrauc, bet neredzam iespējas, kā varētu ietekmēt tā kursu, secināja V. Gavrilovs.

Finanšu ministrs Einars Repše gan paziņoja, ka valdība joprojām ir gatava uzklausīt jebkādus konstruktīvus priekšlikumus, kas ļautu samazināt budžeta izdevumus vai ļautu palielināt ieņēmumus, nemainot nodokļu likmes.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka modelis, kas paredz IIN palielināt līdz 26% un nesamazināt ar nodokli neapliekamos minimumus, ir izdevīgāks tieši cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem.

«Vispirms ir jābūt vispārējai izglītībai, lai tu saprastu, kā dzīvo un strādā pasaule. Mēs pašlaik arī ļoti vēlamies, lai no 9. līdz 12. klasei skola sniedz priekštatu par uzņēmējdarbību. Mums maksimāli jādod skolēniem tas skaistums – ka bizness ir ļoti smags, bet arī ļoti interesants darbs,» sacīja Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents, RīgaTV 24 raidījumā «TOP5», atklājot, kā, viņaprāt, jauniešus vislabāk sagatavot darba tirgum.

Komentējot IT jomu, kas pēdējā laikā tiek apspriesta, kā nozare, kurā būtu jāspecializējas arvien vairāk cilvēkiem, Gavrilovs sacīja, ka jārunā nevis tikai par specializāciju, bet par pamatprasmēm IT jautājumos, jo šīs prasmes būs vajadzīgas visās profesijās. «Digitalizācija būs visur. Tagad ir pamatprasmes, no kurām tu nevari izvairīties. Nav svarīgi, ar ko tu nodarbojies – vai tu esi zobārsts, vai tu sēdi kombinātā, vai tu sēdi valsts iestādē. Viss ir savienojams,» norādīja Gavrilovs.

Viņš apgalvoja, ka jauniešiem ir arī pašiem aktīvi jāgatavo sevi darba tirgum. «Katram sevi ir jāgatavo. Ir jāapgūst valoda – kā minimums 3, bet labāk 4-5! Jo šodien tu esi šeit, rīt tu sāc strādāt, piemēram, Latvijas kompānijā, kas ir izaugusi Baltijas reģionā, kur tev jābrauc uz Igauniju, Lietuvu un jārunā lietuviski, igauniski, angliski vai citā valodā. Pašam ir ļoti daudz kas jādara,» sacīja V. Gavrilovs.

Ikgadējās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulces laikā tika ievēlēta jauna LDDK padome turpmākajiem trim gadiem, informē LDDK.

Par LDDK Prezidentu atkārtoti ievēlēts līdzšinējais prezidents Vitālijs Gavrilovs, LDDK viceprezidentu amatus arī turpmāk ieņems SIA Lietišķās informācijas dienesta biznesa attīstības vadītāja Aiva Vīksna, Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks Ivars Strautiņš, AS Latvijas Finieris padomnieks Juris Biķis, SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, VAS Latvijas Dzelzceļš prezidents Uģis Magonis un AS „Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks.

Savukārt LDDK padomē līdz 2018.gadam darbosies Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, SIA Clean-r padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Jānis Naglis, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

«Ir daudzi faktori, kuri ir ietekmējuši šo lietu pagātnē un tagadnē. Alus kultūrā ietilpst arī iepakojums. Mēs, sekojot tirgus situācijai, redzējām, kā citās valstīs parādās PET pudeles, un bez akcionāru ziņas sagatavojām PET projektu. Padomes sēdē nolikām galdā PET pudeli ar visu etiķeti,» intervijā žurnālam Sestdiena sacījis Vitālijs Gavrilovs, kurš savulaik vadīja Latvijas lielāko alus darītavu Aldaris. Viņam vaicāts, kāpēc Aldaris zaudēja tirgus daļu.

«Jau bijām sarunājuši, kur to varētu ātrāk sākt ražot. Taču akcionāri mums neatļāva to darīt ar argumentu, ka alus kultūra esot cita - sēdēšana pie alus glāzes vai kausa kādā džeza klubā. Tajā laikā mums bija jau 58 procenti tirgus daļas Latvijā. Ja mēs būtu ieviesuši PET, esmu pārliecināts, ka mūsu tirgus daļa būtu pāri 70 procentiem. Taču Carlsberg neatļāva, teica: mēs varam būt PET sekotāji, bet ne pirmie ieviesēji. Tad mēs gada laikā zaudējām 10 procentus tirgus daļas, jo mazie alus ražotāji sāka ražot PET, bet mēs nedrīkstējām,» skaidrojis Gavrilovs.

«Zaudējām miljonu peļņas. Tagad Carlsberg atkal atgriežas pie alus kultūras jautājumiem, kuru sastāvdaļa ir produktu iepakojums. Protams, nodokļu politikai jābūt uzņēmējiem draudzīgai un ēnu ekonomikai mazākai. Alus ražošanas nozari apdraud arvien pieaugošs nodokļu slogs, it īpaši akcīzes nodokļa likme,» viņš turpinājis.

Valdībai skaidri jāpauž virzība uz eiro starptautiskai sabiedrībai un jānosauc gads, kurā Latvija plāno pievienoties Eiro zonai, jo eiro ieviešanai ir jākļūst par šīs, un arī nākamo valdību stratēģisko instrumentu strukturālo reformu īstenošanā valsts pārvaldē un tautsaimniecībā, norāda Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle skaidro, ka LDDK ir svarīgi saprast, kāds ekonomiskais pamatojums ir valdības turpmākai rīcībai un alternatīvas 2010.gada budžeta īstenošanā. Darba devējiem ir jāzina, kad pienāks kritiskais punkts, lai valdība atgrieztos pie Baltijas valstīs samērotu un konkurētspēju atjaunojošas nodokļu politikas.

Šis jautājums tiks pārrunāts tikšanās laikā 6.janvārī ar premjeru. Tikšanā Ministru kabinetā piedalīsies LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore Elīna Egle.

Otrs jautājums par ko tiks runāts ir saistīts ar Latvijas dalību ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionā ieviešanā, jo tieši izmantojot reģiona sadarbības iespējas varot stabilizēt Latvijas ekonomiku, veicināt izaugsmi un konkurētspēju gan Baltijas reģionā, gan ES kopumā.

Latvijas lielākais zāļu ražotājs Grindeks nosūtījis paziņojumu Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) par izstāšanos no konfederācijas, jo nevēlas būt organizācijā, kuras vadībā ir tāds «negodīgs cilvēks» kā Vitālijs Gavrilovs.

To Db apstiprināja Grindeks lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans. «Kad Darba Devēju konfederācijai mainīsies vadība, tad mēs tur atgriezīsimies,» sacīja K. Lipmans. Viņš nosauca V. Gavrilovu par negodīgu cilvēku, kas gremdē Latvijas uzņēmumu, nestrādā Latvijas interesēs. Simpātijas viņš mēģinot iekarot ar dziedāšanu un dejošanu, taču biznesā uzvedoties kā diletants, savu attieksmi pauda K. Lipmans.

LDDK arī turpmāk cer sadarboties ar a/s Grindeks, jo sadarbība bijusi vairāk nekā 15 gadus, realizējot daudz labu lietu, Db atzina LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle. A/s Grindeks ir arī LDDK Inovāciju balvas pirmais saņēmējs. Viņa izteica cerību, ka emocijas noplaks, un LDDK netiks vairs iejaukta akcionāru strīdā.

«Pērn tika parakstīta vienošanās ar Finanšu ministriju par Nodokļu politikas stratēģiju, kurā norādīts, ka prioritāri jāsamazina darba, nevis patēriņa nodokļi. Aicinām valdību turēt solījumus darba devējiem un sākt ar darba nodokļu samazinājumu, lai darba devēji justu atbalstu to konkurētspējas paaugstināšanai kopīga ekonomikas izrāviena sasniegšana,» norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

LDDK rosina samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) izlases veidā, koncentrējoties uz stratēģiskām jomām, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par sešiem procentpunktiem, vienlaikus ieviešot fiksētu veselības finansēšanas maksājumu, kā arī atbalsta atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošām personām un neapliekamā minimuma slieksni.

«Valdība izvirzījusi ambiciozu mērķi sasniegt Māstrihtas kritērijus. Cilvēkkapitāla attīstība par labu ekonomikai ir darba devēju prioritāte šo mērķu sasniegšanai, tādēļ jāmotivē strādāt efektīvi. Savukārt darbinieki sagaida adekvātu materiālu atlīdzību par paveikto darbu, un pirmais, ko valsts var darīt - samazināt darba nodokļus, kā IIN. Tas būtu reāls signāls tam, ka tieši cilvēkkapitāls Latvijai ir vissvarīgākais un ka valdība apzinās ekonomikas izrāviena būtiskākos priekšnoteikumus,» norādīja LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pozitīvi vērtē līdzšinējo sadarbību ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V), kurš nolēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu Vienotības Saeimas frakciju, aģentūrai LETA atzina uzņēmēju organizācijās.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka līdzšinēja sadarbība ar Ašeradenu bija ļoti veiksmīga, kopīgi strādājot pie dažādu konkurētspējas jautājumu risināšanas un arī kopējās ekonomikas izaugsmes. «Regulāri kopīgi rīkotas gan tikšanās, gan arī esam sajutuši vēlmi iedziļināties problēmās, lai rastu risinājumus gan ēnu ekonomikas mazināšanā, gan dažādu citu jomu sakārtošanā, tādējādi veicinot Latvijas biznesa izaugsmi un arī nozaru sakārtošanu,» viņš sacīja.

Rostovskis arī pauda viedokli, ka Ašeradens ar savu mērķtiecību spēs vadīt Vienotības frakciju Saeimā. «Ceram turpināt sadarbību tik pat kvalitatīvi kā līdz šim, lai kopā ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, tostarp LTRK attīstītu Latvijas ekonomiku, nonākot līdz galvenajam mērķim - labklājībai, eksportspējai un izaugsmei,» viņš uzsvēra.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs ievēlēts par Starptautiskās Eiropas darba devēju koordinējošās padomes (SEDDKP) prezidentu 2013. gadam.

SEDDKP ir dibināta 2010. gadā. Tās izveidošanā piedalījās 12 valstu - Azerbaidžānas, Armēnijas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Ungārijas, Kazahstānas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Ukrainas, Latvijas - darba devēju organizācijas.

«LDDK darbojas šajā organizācijā, lai stiprinātu sadarbību ar austrumu partneriem,» skaidro V. Gavrilovs, norādot, ka līdz ar viņa ievēlēšanu SEDDKP prezidenta amatā Latvijas konfederācijai būs iespēja veidot SEDDKP darba kārtību nākamajam gadam. Tāpat LDDK organizēs SEDDKP ceturto sanāksmi Rīgā.

Šogad SEDDKP ikgadējā, pēc skaita trešā, sanāksme notika Kijevā (Ukrainā) 27. novembrī Ukrainas Darba devēju federācijas kongresa ietvaros. Sanāksmes galvenais mērķis bija pārrunāt nepieciešamību palielināt uzņēmējdarbības un darba devēju organizāciju nozīmi mūsdienu sabiedrībā, apmainīties ar informāciju un pieredzi saistībā ar labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidošanu, kā arī efektīvu ekonomisko un darba attiecību veidošanu.

Ņemot vērā, ka Grindeks padomes loceklis Vitālijs Gavrilovs ir atstājis šo amatu, pārvēlēta uzņēmuma padome, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

V. Gavrilova vietā ievēlēts profesors Ivars Kalviņš. Viņš ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors, Medicīniskās ķīmijas nodaļas vadītājs un Karbofunkcionālo savienojumu ķīmijas laboratorijas vadītājs.

Pārējie padomes locekļi nav mainīti – par padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Kirovs Lipmans, par padomes priekšsēdētāja vietnieci – Anna Lipmane, kā arī padomē darbu turpinās Jānis Naglis un Uldis Osis.

Db.lv jau rakstīja, ka aprīlī V. Gavrilovs savas Grindeka akcijas pārdeva Krievijas farmaceitiskajai kompānijai Farmstandart.

Aizejošais 2012. gads ir bijis biznesa atgūšanās gads, savukārt 2013. gadā lielākie akcenti tiks likti uz pārdomātu attīstību un investīcijām, lai uzlabotu uzņēmumu peļņas un kopējās ekonomikas rādītājus, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda, ka šogad par valdības labajiem darbiem var uzskatīt Nacionālo attīstības plānu, kurā ņemti vērā Latvijas nacionālās reformu programmas ES2020 mērķi, kas papildināti ar konkrētiem uzdevumiem konkurētspējas paaugstināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darba un dzīves kvalitātes Latvijas iedzīvotājiem palielināšanai.

Tāpat viņš LDDK vārdā pauda atzinību valdības centieniem eiro ieviešanas kritēriju izpildē. «Uzņēmēji par vienu no svarīgākajām valsts finansiālās stabilitātes stiprināšanas pozīcijām uzskata virzību uz eiro ieviešanu, veidojot valsts budžetu tā, lai tiktu ievēroti Māstrihtas kritēriji,» tā V. Gavrilovs.

Vitālijs Gavrilovs savas farmācijas uzņēmuma Grindeks akcijas pārdevis par 8,53 miljoniem latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Oficiālās obligātās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā publicētais paziņojums.

Jāatgādina, ka V. Gavrilovs savus 11,3% Grindeka akciju pārdeva Krievijas vadošajai farmaceitiskajai kompānijai Farmstandart.

Savukārt Grindeka lielākais akcionārs Kirovs Lipmans TV3 raidījumam Nekā personīga atklājis, ka uzņēmuma akcijas Vitālijam Gavrilovam, kurš tās tagad pārdevis Krievijas lielākajai zāļu rūpnīcai Farmstandart, faktiski esot uzdāvinājis.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ilggadējā ģenerāldirektore Elīna Egle pārtrauks darbu organizācijā un kļūs par Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieci ekonomikas un tautsaimniecības jautājumos.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs apliecināja, ka Egle prezidenta komandā sāks strādāt jau no 1.augusta.

Gavrilovs arī pastāstīja, ka 29.augustā sasaukta LDDK biedru ārkārtas pilnsapulce, kurā apstiprināšanai ģenerāldirektores amatā tiks virzīta Līga Meņģelsone, kura patlaban strādā Rīgas domē, bet pirms tam bijusi vairāku mediju vadībā.

Tikušas izskatītas arī citas kandidatūras, taču pēc izvēlētajiem kritērijiem - izglītības, pieredzes, reputācijas un komunikācijas spējām - par atbilstošāko atzīta tieši Meņģelsone.

Kā ziņots, Egle LDDK ģenerāldirektores amatā stājās 2004.gada jūnijā, bet pirms tam viņa astoņus gadus bija strādājusi AS Aldaris komunikāciju jomā un vadījusi uzņēmuma sabiedriskās attiecības.

Pirms trim gadiem dibinātā elektroniskās komercijas uzņēmuma a/s LatCard padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Vitālijs Gavrilovs, vēsta Lursoft dati.

Uzņēmuma padomes locekļu amatoi uzticēti Jeļenai Gogolevai un līdzšinējam valdes priešsēdētājam Sergejam Šepovalovam. Līdz ar padomes izveidi par valdes priekšsēdētāju 20. maijā iecelta Nataļja Junele, savukārt valdes locekļu amatus pilda Dina Tirtova un Vladimirs Seleznevs.

LatCard padomes priekšsēdētājs V. Gavrilovs patlaban ir arī vairāku uzņēmumu līdzīpašnieks, kā arī ieņem amatus vairāku citu uzņēmumu valdēs un padomēs.

E-komercijas nozares uzņēmums LatCard 2013. gadā darbojās ar 48,6 tūkstošus eiro apgrozījumu, un gadu noslēdza ar 90,5 tūkstošu eiro zaudējumiem. Kā šā gada mērķis uzņēmumam izvirzīts priekšapmaksas karšu izdošana sadarbībā ar MasterCard Int. Projekta ietvaros uzņēmums paredzējis saņemt principal membership licenci, kā arī izveidot risinājumu sadarbībā ar apstrādes centriem.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu atkārtoti ievēlēts Vitālijs Gavrilovs, bet par LDDK viceprezidentiem kļuvuši – Juris Biķis, A/S Latvijas Finieris, Uģis Magonis, A/S Latvijas Dzelzceļš, Vasilijs Meļņiks, SIA Eiroholdings, Ivars Strautiņš, A/S Turība, Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācija, Aiva Vīksna, SIA Lietišķais informācijas dienests.

22. martā ikgadējā LDDK biedru sapulcē vienkopus pulcējās nozaru asociāciju un uzņēmumu pirmās personas, kas ievēlēja jauno LDDK padomi uz nākamajiem trīs gadiem.

LDDK padomē darbu vairs neturpina pirmais LDDK prezidents un ilggadējs padomes loceklis Jānis Bertrands, Logu un durvju ražotāju asociācijas prezidents, Guntis Liepiņš, Latvijas Pašvaldību darba devēju organizācijas vadītājs, Gundars Strautmanis, SIA Lattelecom pārstāvis, kā arī savu dalību padomē pārtrauca A/S Latvijas Balzams.

Par jaunajiem padomes locekļiem kļuva Ināra Šure, A/S Aldaris valdes priekšsēdētāja, kā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāve, Imants Kanaška, Jelgavas uzņēmēju biedrības prezidents, Leonīds Ribiskis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors, Juris Gulbis, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs.

Pirmdien Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē nolemts, ka Veselības ministrijai (VM) ir jāturpina diskusija ar nozarēm saistībā ar alus un vīna reklāmu ierobežošanu televīzijā.

Alus ražotāju nozare tuvākajā laikā arī izstrādās savus priekšlikumus, kas vērsti uz atbildīgu alkohola patēriņu, un iesniegs tos VM, informē ražotāju pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pēc nozaru aprēķiniem VM rosinātie reklāmas ierobežojumi medijiem varētu radīt zaudējumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, sporta nozarei – aptuveni 0,5 miljonu eiro apmērā, bet reklāmas industrijai – 300 tūkstošu eiro apmērā. Turklāt daudzu citu valstu pieredze rāda, ka šādi ierobežojumi nedod cerēto rezultātu. Gluži pretēji, tas veicina stiprā un lētākā segmenta alkohola patēriņu.

Pret ierobežojumiem ir arī LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: «Šī VM iniciatīva ir tuvredzīga. Nav ņemts vērā, cik lielu ietekmi alus un vīna reklāmas aizliegums atstās uz ekonomiku, jo skartas ir vairākas saistītās nozares, kurās nodarbināts liels skaits cilvēku – alus ražotāji, TV, radio, reklāmas un sporta nozares. Mēs visi zinām, ka ar aizliegumiem grūti kaut ko panākt. Ir citi daudz efektīvāki līdzekļi, par kuriem VM nevēlas klausīties.»

Svinīgā ceremonijā Melngalvju namā trešdien, 16. novembrī, pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada Balvas, godināti reģionu un visas Latvijas labākie darba devēji, kā arī jau trešo gadu par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegta gada tautsaimnieka balva.

Gada tautsaimnieka balvu šogad saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Mārtins Talijs (John Martin Tully) un valdes loceklis Arnis Riekstiņš.

«Gada tautsaimnieka balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā sadarbībā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas, dod pienesumu tautsaimniecībā un vienlaikus rod iespēju ieguldīt inovācijās, zinātnes attīstībā un palīdzēt arī tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk. Mikrotīkls vadītāji ar savu rīcību veido mūsdienīga un atbildīga uzņēmēja kodu,» par balvas saņēmējiem pauž LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apbalvojumu "Gada tautsaimnieks 2023" saņēmis SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs un biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, informēja LDDK.

Vienlaikus LDDK pasniegusi apbalvojumus arī virknei konfederācijas locekļu. Par nozīmīgu ieguldījumu sociālā dialoga stiprināšanā apbalvots LDDK goda prezidents Vitālijs Gavrilovs, SIA "Latvijas mobilais telefons" prezidents Juris Binde, ilggadējs AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, kā arī uzņēmēji: Arkādijs Suškins, Jevgēņijs Kalējs un Saeimas deputāte, uzņēmēja Aiva Vīksna (AS).

Tikmēr par ieguldījumu LDDK organizācijas attīstībā apbalvoti ilggadējie darbinieki Ieva Jaunzeme, Līga Meņģelsone, Ilona Kiukucāne, Jolanta Vjakse, Anita Līce, Pēteris Leiškalns.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

Februāra nogalē valdība pieņems oficiālu lēmumu par 2014. gada 1. janvāri kā eiro valūtas ieviešanas dienu, un šo lēmumu atbalsta Nacionālās trīspusējās sadarbības padome.

Ekonomikas atjaunošanas programma vērsta uz to, lai Latvija eiro ieviestu jau 2014.gada sākumā, skaidroja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Lai šo plānu īstenotu ir jāizpilda Mārstrihtas kritēriji, no kuriem šobrīd Latvijai būtiskākais ir budžeta deficīts, kamēr agrāk galvenā sāpe bija — augstā inflācija.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Pēc V. Dombrovska teiktā šogad budžetā deficīts plānots 8.5% no IKP, 2011. gadā vairs tikai - 6%, bet 2012.gadā - 3%. Šo lēmumu apsveica Latvijas Darba devēju konfederācijas precizidents Vitājis Gavrilovs.

Valdības prioritāte – uzņēmējdarbības vides uzlabošana, ēnu ekonomikas mazināšana, jauno ES struktūrfondu programmu atvēršana uzņēmējiem; par nodokļu likmju samazināšanu vēl diskutēs

Tādu darbakārtību iezīmēja atbildīgie ministri Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru sapulcē. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs atgādināja, ka 2014. gads ir bijis nestabils ārējo satricinājumu (konflikts Austrumukrainā un Krievijas embargo ar sekojošu rubļa vājumu) un valsts iekšējo nepilnību dēļ. Viņš uzsvēra valdības pozitīvos soļus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, par ko liecinot arī uzņēmēju priekšlikumu tālākā īstenošana, tomēr vēl ir daudz jautājumu, kuros tiek gaidīti uzlabojumi.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka jau tuvākās nedēļas laikā uzņēmēju vērtējumam tiks nodotas trīs pirmās ES struktūrfondu programmas, kas paredzētas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai. «Aptuveni 0,5 miljardi eiro tiks kompumā novirzīti uzņēmēju atbalstam,» uzsvēra D. Reizniece-Ozola. Viņas prioritāte ir šo struktūrfondu programmu maksimāli ātrāka atvēršana, kaut arī mainījies ir to administrēšanas modelis (LIAA vietā ir CFLA). «Viena no pirmajām būs ar uzņēmēju palīdzību atgūtā iekārtu iegādes atbalsta programma, arī darbinieku apmācības programma un uzņēmēju līdzdalības atbalsts izstādēs,» pašreizējās programmas minēja ekonomikas ministre. Viņa norādīja, ka drīz pēc tam sekos kompetenču centru jaunā programma, kā arī klasteru un starptautiskās konkurences veicināšanas programmas. Tāpat uzmanības centrā ir elektrības cenas, obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Reinvestēto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazinās līdz 20%, minimālo algu paaugstinās līdz 430 eiro, bet neapliekamo minimumu līdz 300 eiro, toties augs akcīzes nodokļa likme, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir Finanšu ministrijas un uzņēmēju organizāciju – LDDK un LTRK – piedāvātais nodokļu pārmaiņu rāmis, par kura detaļām notiks diskusijas īpašā vadības grupā, kurā līdzās valdības un uzņēmēju, arodbiedrību pārstāvjiem darbosies arī valdošo politisko partiju un pašvaldību pārstāvji. Iecerēts, ka konkrēti grozījumu projekti tiks sagatavoti līdz vasarai. Par to, vai viss iecerētais reformu plāns tiks īstenots jau no 2018. gada, vēl nav pārliecības, jo pastāv arī iespējas to izstiept laikā. Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdē piedāvājumus jau atbalstījis gan LTRK prezidents Aigars Rostovskis, gan LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.