Statistika liecina, ka Dublinā bezpajumtnieku skaits kopš aprīļa ir pieaudzis par 35% un kopējais uz ielas dzīvojošo cilvēku skaits sasniedzis 169, atsaucoties uz laikrakstu The Irish Times, vēsta portāls Baltic Ireland.
Trešā daļa bezpajumtnieku esot sievietes, kuru vidējais vecums ir 34 gadi. Viņas uz ielas esot mazāk pamanāmas nekā vīrieši, jo slēpjas alejās, aiz atkritumu tvertnēm, daudzdzīvokļu māju pagrabu stāvvietās.
Saskaņā ar Trinity College ziņojumu divas trešdaļas no šīm uz ielas dzīvojošajām sievietēm esot mātes vai vecmāmiņas. Lielākā daļa bērnībā ir piedzīvojušas seksuālu vai fizisku vardarbību vai abas. Vismaz puse no viņām savas sāpes mēģinājušas slīcināt alkoholā vai narkotikās.
The Irish Times publicējis trīs bezpajumtnieču stāstus, tostarp par savu dzīvi stāsta arī Nadja no Latvijas.
«Es negribu, ka mana māte zina, ka es esmu bez pajumtes, jo viņas sirds ir ļoti slima. Ja viņa uzzinās, man pašai būs ļoti lielas nepatikšanas,» sacījusi Nadja, 27 gadus veca sieviete, kura guļ teltī slepenā vietā, ko greizsirdīgi sargā no jebkurām acīm.
Nadju uz Īriju pirms sešiem gadiem atvedusi sieviete no Latvijas, kura specializējās laulību starp savas valsts sievietēm un Indijas vīriešiem organizēšanā. Nadja stāstījusi, ka tiklīdz viņas vīrs indietis ieguva Īrijas uzturēšanās atļauju viņš sievu izdzina no mājām un nu viņa ir bezpajumtniece jau četrus gadus. Sieviete nesaņem nekādu finansiālu palīdzību no valsts un ik dienas apstaigā dažādas palīdzības organizācijas, bet nevēlas neko vairāk kā darbu.
Pietiekami slikti bijis jau tas, ka Nadja tika pārdota (naudu saņēma māte), bet tas pats noticis arī ar viņas pašas otro bērnu. Nadjas mazulis bija sešas nedēļas vecs, kad viņas bijušais draugs bez viņas ziņas pārdevis to adopcijas aģentūrai Ukrainā. Ar laikraksta reportieru palīdzību Nadja noskaidrojusi, ka bērnu Londonā ir pieņēmis «jauks, silts» britu pāris. Māte uzskatot, ka viņas bērnam ir labāk ar šiem cilvēkiem.