Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

Getliņu poligona teritorijā uzsākta Getliņi EKO siltumnīcu būvniecības 3. kārta. Tās ietvaros tiks izveidota siltumnīca, kas paredzēta augsti tehnoloģiskai gurķu audzēšanai. Projekta realizācijā tiks investēti aptuveni 3,85 miljoni eiro, būvniecības darbus veic SIA Arčers, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Topošā siltumnīca ir iecerēta kā gurķu audzēšanas vieta. Tieši gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais lauksaimniecības attīstības virziens, kas papildinās veiksmīgo tomātu audzēšanu. Jaunajā siltumnīcā darbu plānots uzsākt nākamgad un tirgū piedāvāt gurķus plānots jau nākamajā Getliņi sezonā, kas tradicionāli ir no novembra līdz augustam.

«Šāda tipa siltumnīcas Latvijā vēl nav un arī Eiropā tās vēl nav izplatītas. Tādēļ to pašizmaksa ir dārgāka nekā parasti, bet tā mums ļauj arī gurķu sezonu Latvijā pielāgot ziemas prasībām. Siltumnīca iecerēta 0,3 hektāru plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot LED apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā mēs cieši sadarbosimies ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums Philips, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā,» stāsta Guntars Strauts, SIA Getliņi EKO agronoms.

Pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters piektdien atklāja divus miljonus Ls vērto z/s Līgo siltumnīcu.

Tādējādi augkopības un bioenerģijas biznesam uzņēmējs pieplusojis hibrīdo gurķu sēklu audzēšanu. Siltumnīcas platība ir 10 700 kvadrātmetri un tajā tiek audzēti hibrīdie gurķi nolūkā iegūt sēklas. Siltumnīca aprīkota ar pilienveida laistīšanu, Secrom vadības sistēmu, ēnošanas un enerģijas taupīšanas ekrāniem, miglas sistēmu optimāla mitruma noturēšanai siltumnīcā un apkures sistēmām, kas darbojas ar saimniecībā esošās stacijas siltumu, šķeldu un papildus, ja nepieciešams, katls ar modulējošo biogāzes un dīzeļdegvielas degli. Siltumnīcas izveidē piesaistīts 770 tūkstošu Ls ES finansējums.

SIA Getliņi Eko šodien atklāja jaunu 2992 kvadrātmetru lielu gurķu audzēšanas siltumnīcu, kurā augošos gurķus tirgos arī marinētā veidā, atklāšanas pasākumā pastāstīja uzņēmuma galvenais agronoms Guntars Strauts.

Siltumnīca ir domāta tikai gurķu audzēšanai un tajā platība ar augiem aizņem 2900 kvadrātmetrus. Pašreiz tajā aug 8900 stādi, kuri ir 34 dienas veci. Pirmā raža ir gaidāma pēc aptuveni divām nedēļām.

Pašreiz siltumnīcās pamatā tiek audzēti garie 30 centimetru gurķi, un tikai daži īsie gurķi.

Veikalos tirgojot, Getliņi Eko gurķi būs marķēti ar savu logo. Tiks atvērts pārstrādes cehs, kurā gurķus gan tīs plēvēs, gan fasēs marinētus gurķus. Gurķiem tiks iegūts savs svītru kods, ar kuru tie tiks tirgoti veikalos.

Strauts pastāstīja, ka siltumnīcā galvenais uzsvars likts uz to, lai tā spēj ne tikai ražot, bet arī taupīt naudu, tāpēc ļoti domāts par elektrības ekonomiju un siltumekonomiju. Lai siltumnīcā gurķus varētu audzēt arī ziemā, tajā ir uzmontēts 420 mikromolu LED apgaismojums, no kuriem 340 mikromoli ir augiem augšā, bet 85 mikromoli starp augiem. Tas nodrošinās kvalitatīvu ražu arī ziemas sezonā no septembra līdz augustam.

Šodien sākusies SIA Getliņi EKO gurķu jaunā sezona. Gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais plāns lauksaimniecības virziena attīstībā, kas papildina tomātu audzēšanu.

Gurķu audzēšana notiek 2017. gada vasarā atklātajā 3. siltumnīcas kārtā, kas ir izveidota kā augsti tehnoloģiska gurķu audzēšanai piemērota siltumnīca. Tajā ir izmantots led apgaismojums un siltumnīca ir pirmā šāda veida siltumnīca pasaulē, kur gurķu audzēšanai tiek izmantots full-led apgaismojums, informēja uzņēmumā. Drīzumā tas plāno sākt arī gurķu mazsālīšanu un fasēšanu.

Siltumnīca ir 0,3 hektārus plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā Getliņi EKO sadarbojas ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums PHILIPS, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā.

Atkritumu apsaimniekošanas poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO šodien svin spāru svētkus otrajai siltumnīcai. Nepilnus 8000 kvadrātmetru lielās siltumnīcas izveidošanā ir ieguldīti 2,5 miljoni lati.

No tiem SEB bankas piešķirtais līdzfinansējums sasniedz gandrīz 70%.

SIA Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecību uzsāka 2013. gada vasarā, un visus būvniecības darbus ir plānots pabeigt 2014. gada februārī. Tās platība būs divreiz lielāka nekā jau esošajai siltumnīcai. Saskaņā ar projektu kopējā siltumnīcas bloka platība būs 11 448 m2, no kuriem lielāko daļu - 10 512 m2 - aizņems augi.

Tūlīt pēc būvdarbu noslēgšanas jaunajā siltumnīcā tiks stādīti tomāti.

«Jaunajā siltumnīcā pirmajā, nepilnajā sezonā esam nolēmuši izmēģināt jaunas tomātu šķirnes. Līdzās Getliņu lielaugļu oranžajiem tomātiem, mēs stādīsim arī aveņu jeb rozā lielaugļu tomātu šķirni, oranžos ķekaru tomātus un speciālo tomātu šķirni. Pieprasījums Latvijas tirgū pēc Getliņu tomātiem ir liels,» apgalvoja Imants Stirāns, SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

Lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām un motivētu atbildīgam resursu patēriņam, tirgus placī uzslien gudro siltumnīcu.

Kā gudrāk iegūt, uzglabāt un efektīvāk izmantot enerģiju, lai veicinātu zaļu energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, var uzzināt, apmeklējot energokompānijas Enefit un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopīgi veidoto radošo platformu Siltumnīca Āgenskalna tirgū Rīgā. Jaunu ideju tapšanu klimata pārmaiņu mazināšanai un radošo prātu eksperimentus Siltumnīcā atbalstīs RTU Zinātnes atbalsta fonds un arī Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkurss, kopā nodrošinot 50 tūkst. eiro lielu finansējumu.

Mēra piesārņojuma līmeni

Energoefektivitāte un jaunu enerģijas veidu apgūšana ir tikai viens no virzieniem, taču būtisks veids, kā mazināt mūsu ietekmi uz vidi, pauž energokompānijas Enefit Siltumnīcas projekta vadītāja Ieva Margeviča.

SIA Getliņi Eko izsludinājusi konkursu par siltumnīca dārzeņu audzēšanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 11.maijam.

Kā skaidro Getliņi Eko pārstāve Linda Vītola-Barānova, šis ir atkārtoti izsludināts iepirkums, pirmo kompānija izsludinājusi februāra vidū, bet iepirkums tika pārtraukts, jo radās nepieciešamība precizēt iepirkuma dokumentāciju, kura potenciālajiem iepirkuma dalībniekiem ir būtiska piedāvājuma sagatavošanai. Tādēļ lemts par labu iepirkuma pārtraukšanai un precīzākas informācijas sagatavošanai, nevis iepirkuma pagarināšanai,un tagad konkurss izsludināts no jauna.

Plānotā siltumnīca ir iecerēta kā dārzeņu, konkrētāk gurķu, audzēšanas vieta. Gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais plāns lauksaimniecības virziena attīstībā. Tiks turpināta arī tomātu audzēšanā esošajās siltumnīcās. Plānots, ka jaunajā siltumnīcā tiks investēti līdz 3,8 miljoni eiro bez PVN (aptuveni 4,5 miljoni eiro ar PVN), viņa uzsver. .

Ar grupas «Double Faced Eels» koncertu Beverīnas novadā kultūras un pasākuma vieta «Siltumnīca» šogad atklāja vasaras sezonu. Atpūtas pasākumu un kāzu rīkošana ir «Siltumnīcas» galvenie piedāvājumi, kurus viesi izbauda neparastas konstrukcijas būvē – no logu rāmjiem būvētā siltumnīcā.

Video skatāms zemāk!

Kultūras un pasākuma vietas «Siltumnīca» stāsts sākās pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad piecu bērnu ģimene iegādājās lauku īpašumu «Kalnķenģi». «No Rīgas pārcēlāmies uz Valmieru,» sākumu ieskicē Līga Mergina. Ēkā nebija pat kārtīga jumta, taču L. Merginai bija liela vēlme dzīvot laukos, tādēļ īpašums tika iegādāts un pilsēta nomainīta pret lauku vidi. Tā sākās īpašuma sakopšana, kurā joprojām piedalās visi bērni.

Pie kuplās ģimenes bieži ciemojušies radoši Latvijas cilvēki, radi un draugi un «Kalnķenģu» saime arvien pratusi sarīkot visiem labus svētkus un atpūtu. Bērni auguši un devuši savu ideju pienesumu īpašuma izmantošanai.

Lauksaimnieka Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pērn bija 3,209 miljoni eiro, kas ir par 16,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 751 772 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2019.gadā "Līgo" apsaimniekoja 1235,4 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Lielplatones un Vilces pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Pērn tika iegādāta arī papildus zeme. Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, ziemas rapsi, pupas un enerģētiskās cukurbietes.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat zemnieku saimniecības vadības ziņojumā atzīmēts, ka biogāzes iekārtā pērn saražoto elektroenerģiju tā pārdeva "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam". Saražoto siltumenerģiju "Līgo" izmantoja pašu siltumnīcu apsildīšanai.

Pērn kopumā divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas 3,55 tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" prognozē minimālu Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību šogad, bet pieļauj ieņēmumu samazinājumu biržas cenu krituma dēļ un saistībā ar risku savlaicīgi nepaveikt atsevišķus darbus, kas var samazināt iegūstamo ražas apmēru. Tomēr turpmāko notikumu ietekme var atšķirties no šī saimniecības vērtējuma.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2018.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 3,856 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,471 miljons eiro.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgalē. Tajā pērn bija nodarbināti 48 strādājošie. Saimniecības pamatdarbība ir augkopība, kā arī audzē hibrīdo gurķu sēklas, nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Saimniecības vienīgais patiesais labuma guvējs ir Jānis Vinters.

Jau nākamnedēļ durvis vērs lauksaimnieka, uzņēmēja, miljonāra Jāņa Vintera zemnieku saimniecības Līgo otra siltumnīca hibrīdo gurķu sēklu audzēšanai vēl viena hektāra platībā. Bez veiksmīgā biznesa J. Vinteram ir vēl kāds sapnis: «Es gribētu atkal startēt Dakāras rallijreidā.» Vai tas reāli notiks, lielsaimnieks pagaidām atbildēt nevar.

Pirmo 2,5 miljonus eiro vērto siltumnīcu hibrīdo gurķu sēklu audzēšanai atklājāt 2012. gada nogalē. Plānojāt paplašināties un uzbūvēt vēl vienu. Nu tas ir izdevies.

Nākamo siltumnīcu sākām plānot jau 2014. gadā. Arī to – viena hektāra platībā un aptuveni tādā pat vērtībā. Pagājušajā gadā notika būvniecība, bet jau tūlīt, tūlīt varēsim nodot. Iespējams, – nākamnedēļ. Tas ir ilgi gaidīts brīdis. Tagad rit pēdējie celtniecības darbi. Taču tiklīdz tie noslēgsies, arī, iespējams, jau jaunnedēļ, varēsim iet ar sēkliņām. Man gan tas cikls nav tik labi izprotams kā sievai. Viņa par to atbild un pavisam noteikti ir neatsverams papildspēks.

Zemnieku saimniecība Līgo plāno būvēt jaunu siltumnīcu, kas, ja tiks apstiprināts Eiropas līdzfinansējums, būs viena no dārgākajām būvēm augu audzēšanai valstī, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr lauksaimnieki sēž uz adatām, atbalsta programma Briselē jaunajam plānošanas periodam joprojām nav apstiprināta, DB uzzināja Lauku atbalsta dienestā. Līdz ar to, lai gan lauksaimnieki sēž kā uz adatām, dienestā iesniegtie projekti vēl pat nav sākti vērtēt.

Bez atbalsta grūti

Plānots, ka siltumnīcas būvniecību Jelgavas novadā saimniecībā Līgo par 2,23 milj. eiro veiks SIA Ekoteh būve, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē. Šis uzņēmums pašlaik Salaspilī jau būvē multifunkcionālo oranžēriju kompleksu Nacionālā botāniskā dārza Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas Ex situ centra vajadzībām. Šis 2,28 milj. eiro vērtais projekts jāīsteno līdz šā gada jūlijam. Līgo siltumnīca varētu tapt ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai apakšpasākuma Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās atbalstu. Pirmo siltumnīcu blakus saimniecības biogāzes ražotnei atklāja 2013. gadā, tās izmaksas bija aptuveni trīs miljonus eiro lielas. Siltumnīcā tiek audzētas hibrīdo gurķu sēklas. Arī otrajā siltumnīcā tiks audzētas gurķu sēklas, un apkurei daļēji izmantots biogāzes stacijā saražotais siltums, stāsta Līgo līdzīpašnieks Einārs Vinters. «Ja sēklu noņēmējs saka, ka šis darbs mums labi padodas un ka viņi būtu gatavi iepirkt sēklas arī tad, ja audzētu nevis vienā, bet divos hektāros, tad mēs, protams, domājam par paplašināšanos. Visu gan izšķirs, vai saņemsim cerēto Eiropas atbalstu. Bez atbalsta celt siltumnīcu būtu ļoti grūti, palielinātos arī atpelnīšanas risks,» norāda E. Vinters. Saražoto saimniecība realizē starptautiskajai kompānijai Monsanto.

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Šogad poligona siltumnīcā tiks izaudzēts divtik daudz tomātu, zemenes, kā arī gaidāms vēl kāds pārsteigums.

Par to DB informēja SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. «Tomāti jau zied, uz martu mums būs pirmā šī gada raža. Uz vasaras otro pusi sāksim audzēt arī zemenes, kas varētu būt pieejamas veikalos līdz pat decembrim,» stāsta I. Stirāns, piebilzdams, ka zemenes plānots audzēt podos, pircējam tās pašam būs jānovāc.

Ja pērn pirmo oranžo tomātu ražu Getliņu atkritumu poligona siltumnīcā novāca tikai augustā, tad šogad tomātu gaidāms divtik daudz, jo tiks iziets pilns tomātu audzēšanas cikls. I. Stirāns gan norāda, ka ieceri par otro siltumnīcu šogad, visticamāk, neizdosies realizēt, jo pašlaik ir citas prioritātes.

Getliņi EKO decembrī atvērs veikalu, kur tirgos jauno tomātu ražu; nākotnē neizslēdz arī garneļu audzēšanu

Tā DB pastāstīja Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Gājām soli pa solim, par tomātu audzēšanu saka I. Stirāns. Sākotnēji Getliņos bija maza siltumnīca, bet tagad apjomi ir palielināti. Jau ziņots, ka Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecībā tika investēti 3,55 milj. eiro, tādējādi tomātu sezonas laikā mēnesī ir iespējams novākt 50–60 t dārzeņu. Protams, tomātu audzēšanas projekts nav atmaksājies, taču tas ir pareizs virziens, norādīja I. Stirāns. Vienīgās bažas viņam ir par to, kas Krievijas sankciju dēļ dārzeņu tirgū notiks 2015. gadā. Tas, kas mums liek būt cerīgiem, ir apstāklis, ka audzējam dārgo tomātu sortimentu, neslēpa I. Stirāns. Turklāt uzņēmums ir no retajiem, kas tomātus audzē arī ziemā, viņš piebilda. 1. decembrī sāksies jaunā tomātu sezona, un no tā laika visi iedzīvotāji tomātus varēs nopirkt Getliņos, Stopiņu novadā. Veikalam vieta tiks iedalīta pie siltumnīcas. To, cik maksās dārzeņi, noteiks izsole, jo tomāts ir pašvaldības īpašums. Tomātiem būs neliels uzcenojums, lai samaksātu pārdevējam. Mums ir svarīgi, lai neviens kilograms tomātu netiktu izmests ārā, tādējādi cena būs zemāka kā tirdzniecības vietās, tomēr tā būs lielāka nekā vairumtirgotājiem, iemeslus veikala atvēršanai atklāj I. Stirāns. Vairumā tomātus veikalā nevarēs nopirkt. Eksporta plāni esošās politiskās situācijas dēļ ir apturēti. Šobrīd eksportēt varam vienīgi savas zināšanas un pieredzi, ko varētu pārņemt Zagreba, un viena tuva valsts kaimiņos, stāstīja I. Stirāns.

Komerciāli izmantojams robots lauksaimniecībā vairs nav aiz kalniem, Latvijas speciālisti cer drīzumā izstrādāt tehnoloģiju, kādu pasaulē neviens vēl nav radījis, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un SIA Terra Virtuala īstenojot projektu, kura mērķis līdz 2013. gada beigām izveidot jaunu robotu tehnoloģiju, kas ļaus būtiski palielināt darba ražīgumu lauksaimniecībā.

Projekta ietvaros jau iegūti divi patenti par robotizētas riteņu platformas tehniskajiem risinājumiem, kā arī izstrādāta programmatūra robotu izmantošanai siltumnīcās. Projekta kopējais finansējums - 343,7 tūkst. latu, no tiem Eiropas Savienības atbalsts – Ls 317,9 tūkst.

RTU sistēmu teorijas un projektēšanas katedras docents Agris Ņikitenko laikrakstam stāstījis, ka zinātnieku mērķis ir līdz 2013. gada beigām izstrādāt robotu tehnoloģiju darbam siltumnīcās, testēt un pilnveidot to. «Mēs pašlaik esam programmatūras pirmā prototipa radīšanas procesā, tostarp ir izstrādāta robotu vadība. Pie griestiem ir salikti marķieri, ir robots, ir kamera, kas spēj apstrādāt datus un koordinēt robotus. Mūsu infrastruktūra ir programmatūras kodu blāķis, nevis reāla siltumnīca,» piebildis inženieris.

Pirmā šāgada raža jau vācama Otaņķu pagasta Dižķuņķos. Siltumnīcā nobrieduši redīsi un mazāk populārie, bet veselīgie spināti, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Dižķuņķu siltumnīcā zaļo stādiņi – bietes, dilles, salāti. Pirmās lapiņas izdzinuši kāpostu dēsti, tomāti vēl mazi, bet gurķi drīz būs stādāmi. To sēšanai kasetnēs izmantota speciāla ierīce, ko darbina ar putekļu sūcēju. Vācama jau pirmā raža – redīsi un spināti. Saimniece Gunta Radomišķe tos iesējusi februāra beigās neapkurināmā siltumnīcā un audzē bez miglošanas un ķimikālijām. Abas aukstumizturīgās kultūras varot sēt plus divu, trīs grādu temperatūrā.

Redīsu dīgsti pacieš temperatūras pazemināšanos līdz mīnus pieciem grādiem, bet īsto lapu fāzē pat vēl dažus grādus zemāk. Tikai tad aizkavējas to augšana.

Valsts policijas Dobeles iecirkņa kriminālpolicijas darbinieki šā gada jūlija sākumā likvidēja divas marihuānas audzētavas – Dobeles novadā, Penkules pagastā un Ķeguma novadā, Ķegumā.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros, sankcionētas kratīšanas laikā neapdzīvotas privātmājas teritorijā, speciāli ierīkotā siltumnīcā policisti atsavināja 69 marihuānas augu stādus un 54 nesen iestādītus jaunus augu stādus. Kopumā atsavināti 2045 grami neizžāvētas marihuānas.

Veicot tālākās izmeklēšanas darbības, policisti likvidēja vēl vienu marihuānas audzētavu Ķegumā, kura bija speciāli ierīkota privātmājā un blakus esošajā siltumnīcā. Sankcionētas kratīšanas laikā, privātmājā policisti atsavināja 16 marihuānas augu stādus un siltumnīcā – 5 marihuānas augu stādus. Papildus tam, policisti atsavināja arī vairākus iepakojumus ar jau izžāvētu zaļganbrūnu augu valsts izcelsmes vielu.

Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pagājušajā gadā bija 4,455 miljoni eiro, kas ir par 7,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt saimniecības peļņa pieauga par 47,9%, sasniedzot 2,073 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Zemnieku saimniecības gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2021.gadā saimniecība apsaimniekoja 1247,78 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Vilces un Lielplatones pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, rapsi, lauku pupas, zirņus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat vadības ziņojumā atzīmēts, ka graudaugiem un rapsim 2021.gadā bija vidēji labas ražas. Pērn divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas gandrīz divas tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Pēc vadības ziņojumā paustā, biogāzes iekārtā pērn saražotās 3605,356 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas pārdotas "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam".

2021.gadā uzņēmums iegādājās hibrīda kultivatoru "Lemken", smalcinātāju un lauksaimniecības zemi.

Tāpat pārskatā minēts, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz uzņēmumu pērn nebija būtiska, tāpēc uzņēmums neizmantoja valsts atbalsta pasākumus saistībā ar Covid-19.

2020.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 4,814 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,402 miljoni eiro.

Zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā, un tās juridiskā adrese ir Jelgavas novada Lielplatones pagastā. Saimniecības vienīgais īpašnieks ir Vinters.

Latvijas lauksaimniecībā attīstības iespējas ir nevis sīkzemniecībai, bet gan uzņēmējiem, kas specializējas noteikta produkta ražošanā, norāda motobraucējs un zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks Jānis Vinters.

Viņš atzīst, ka patlaban ir daudz lauksaimnieku, kas nevēlas saimniekot intensīvi, tomēr tā nav perspektīva pieeja.

«Neredzu mūsu laukus tādus - pilnus ar mazām sētiņām, katram pa pleķītim, un tāda veidā visi pastāv. Braucot cauri Polijai, man nepatīk, kā tas izskatās. Viss tādās mazās strēmelītēs - nenormāla sīkzemniecība. Neredzu tur ne attīstību, ne kvalitāti. Ja neesi specializējies kaut kādā noteiktā produktā, tu nevari to uztaisīt perfektu,» intervijā žurnālam Kapitāls saka Vinters.

Tāpat viņš norāda, ka Līgo nemitīgi paplašina apsaimniekojamās platības, taču nedara to impērijas veidošanas dēļ, un, ja kaimiņš vēloties nopirkt to vai citu zemes gabalu, Vinteri piekāpjas un «neiet pāri līķiem».

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» darbinieces Sandra Griņēviča un Kristīne Cīrule aprūpē stādus, lai pie pircējiem aprīlī nonāktu pirmie gurķi. Kad darbs siltumnīcā pie jau augošajiem būs paveikts, šīs nedēļas laikā ar gurķu dēstiem plānots piestādīt vēl vienu no saimniecības siltumnīcām, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Aprīlī lielveikalu piedāvājumā parādīsies Zaļenieku novada zemnieku saimniecībā «Mežacīruļi» audzētie gurķi, solījusi saimniece Vija Cīrule. Viņas saimniecībā lietā liek siltumu, kas rodas, elektrības ieguvē sadedzinot saražoto biogāzi.

Kā skaidrojusi zemniece, jaunajā biznesa nišā – salātu, garšaugu un gurķu audzēšanā – zemnieku saimniecība spēkus iemēģināt sāka pagājušajā gadā. Arī pašlaik «Mežacīruļos» jaunā joma vēl nav uzskatāma par nostabilizējušos. Pēc V.Cīrules teiktā, tam, visticamāk, vajadzēšot trīs līdz piecus gadus.

Šogad saimniecībā uzceltajā modernajā siltumnīcu kompleksā vairāk nekā pushektāra platībā jau 6. janvārī sākti darbi, lai aprīlī pie patērētāja nonāktu pirmie salāti. V.Cīrule paredz, ka tirdzniecībā tie parādīsies aptuveni no 5. līdz 10. aprīlim, gurķi, iespējams, nedaudz vēlāk. «Mežacīruļi» audzē vairāku šķirņu salātus – gan tādus, kas cieņā individuālajiem pircējiem, gan ēdināšanas uzņēmumos pieprasītos –, kā arī garšaugus – baziliku, timiānu, piparmētru un citus, raksta Zemgales Ziņas.

Lai pievērstu uzmanību produktu kvalitātei un svaigumam, restorānu ķēde McDonald’s izveidojusi McDonald’s siltumnīcu, kurā tiks audzēti tomāti, salāti un dažādi garšaugi.

Siltumnīca, kas atradīsies pie McDonald’s restorāna Krasta ielā 101, durvis vērs šajā nedēļas nogalē. Tad arī notiks stādīšanas un sēšanas darbi. Ar profesionāla dārznieka palīdzību pirmajiem 30 McDonald’s restorāna viesiem būs iespēja iestādīt tomātu stādus, iesēt salātus un garšaugus. Gan stādi un sēklas, gan stādīšanai nepieciešamie darbarīki ikvienam būs pieejami siltumnīcā bez maksas.

Dizainere Nora Gavare Zaļās villas kvartālā īsteno sociālā dizaina projektu – veido sabiedrībai atvērtu kopienas dārzu

Daudzi siguldieši ikdienā strādā Rīgā, viņiem neatliek laika rūpēties par savu dārzu, tādēļ šis ir viens no veidiem,kā piedalīties dārza darbos. Jo dārzs nav tikai dārzs, uzskata Nora. Projekta Kopienas dārzs pilsētvidē Audz radītāja paredzējusi iesaistīt visas paaudzes un sabiedrības grupas, dārzā rosīsies arī bērni un seniori, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ no koka izgatavotās augstās dobes plānotas dažādos līmeņos, lai tās vieglāk apkopt ikvienam. Arī siltumnīcā būs lielas divviru durvis, lai zaļošanas templī var iebraukt ar ratiņkrēslu.

Koncerti starp dobēm

Projekts top līdz ar Noras maģistra darbu – Latvijas Mākslas akadēmijā viņa apgūst funkcionālo dizainu. Papildus Nora pilsētvidi pusgadu mācījusies Honkongā. «Tur ieguvu paplašinātus apvāršņus, izpratu, cik svarīgi ir piedalīties pilsētas vides veidošanā un uzlabošanā un ka tas ir jādara mums pašiem kā sabiedrībai,nevis jāgaida, kad kāds cits to paveiks,» Nora stāsta. Viņa no Honkongas atgriezusies iedvesmota un «viss bija sagriezies kājām gaisā», tostarp Noras intereses, un tā viņa pieņēma lēmumu mainīt maģistra darba tēmu. Vispirms Nora pie darba ķērās Rīgā, sākot kartēt dārzkopību tur– apbraukājot galvaspilsētas apkaimes un fotografējot privātmāju dobes un siltumnīcas. Tieši siltumnīca kā arhitektūras forma īpaši piesaistīja Noras uzmanību, un tas bija pirmais impulss iecerei veidot kopienas siltumnīcu un dārzu savā pilsētā. Šīs nedēļas nogalē notiks stikla siltumnīcas būvēšanas vorkšops, nākamnedēļ dārzā tiks veidotas augstās dobes, savukārt 4. maijā paredzēti sēšanas un stādīšanas darbi. «Mūsdienu cilvēkiem ar dārzu tradicionālajā izpratnē varbūt ir par maz,» uzskata Nora. Tādēļ dārza centrālajā daļā būs vieta, ko var transformēt par skatuvi. Dārza dobju moduļi būs kombinējami ar platformām sēdēšanai un atpūtai, kas noderēs gan tiem, kas darbosies dārza apkopšanā,gan koncertu apmeklētājiem.