«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to pašu, ar ko sākām,» žurnālam Dienas Bizness stāsta Divjumi līdzīpašnieks Einārs Vinters.

Ģimenes saimniecības Līgo un Divjumi strādā roku rokā, apdomīgi un pašpietiekami, pašu spēkiem cenšoties nodrošināt visus nepieciešamos resursus.

E. Vinters pauž, ka ģimenes saimniecībās lielākos ieņēmumus veido lauksaimniecība. «Divos hektāros pie labas ražas var dabūt tikpat labu peļņu kā gandrīz 2000 hektāros. Mums ir savstarpējas atskaites, un runājam, kā ir gājis, ko varētu uzlabot.

Sēklu audzēšanā tāpat kā citos biznesos ir daudz nianšu, varbūtību, ka nesanāks vai neizaugs.

Tāpat kā jebkur,» stāsta E. Vinters.

Gadu gaitā abās saimniecībās Vinteri ir sadalījuši pienākumus. Einārs vairāk darbojas lauksaimniecībā, biogāzes stacijās, kā arī darbu izrīkošanā, bet par agronomiju vairāk atbild brālis Jānis Vinters. Šobrīd saimniecībās darbojas divas biogāzes stacijas, kurās tiek ražota enerģija gan no kukurūzas, gan cukurbietēm.

“Mēs bremzējam paši savu ekonomiku un uzņēmējdarbību, cilvēku maksātspēju, dzīvotspēju – visu. Mums ir ļoti pārspīlētas prasības attiecībā uz zaļo domāšanu un Zaļo kursu. Jātiek galā ar karu, tad varam atgriezties pie Zaļā kursa”.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka lauksaimnieks Jānis Vinters, zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.augusta numurā lasi:

Statistika

Vācija un Nīderlande vilina Latvijas bezdarbniekus

Intervija

Ar cenu pieaugumu jārēķinās visām nozarēm. Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja

Tēma

Ogles un konteineri stutē ostas

Pārvadājumi

Nepieciešama vienota kravu pārvadājumu stratēģija

Nodokļi

Nodokļa rēķins tiem, kas maksā mazas algas

Aviācija

“Mēs bremzējam paši savu ekonomiku un uzņēmējdarbību, cilvēku maksātspēju, dzīvotspēju – visu. Mums ir ļoti pārspīlētas prasības attiecībā uz zaļo domāšanu un Zaļo kursu. Jātiek galā ar karu, tad varam atgriezties pie Zaļā kursa,” uzskata lauksaimnieks Jānis Vinters, zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks.

Viņš ir pierādījums tam, ka, gudri saimniekojot, var arī labi nopelnīt, un, kā pats atzīst, tad pamats veiksmīgai uzņēmējdarbībai ir pieredze un zināšanas. Tiesa, lai veiksmīgi darbotos, ir jāpārvar arī dažādi šķēršļi.

Fragments no intervijas

Jūsu saimniecības peļņa pērn būtiski pieaugusi un pārsniegusi divus miljonus eiro. Kas sekmēja labos rezultātus?

Varētu jau visu ko samānīties, bet īstenībā nekas tāds pārdabisks tur nebija. Tā ir viena daļa no iepriekšējā gada peļņas. Mums kā lauksaimniekiem apgrozījums pa mēnešiem ļoti atšķiras. Kad pārdodam savu ražu, tas ir liels. Šajā gadījumā vēl iepriekšējā gada lielākā daļa no produkcijas tika pārdota pagājušajā gadā. Tāpēc arī uz papīra parādījās liela peļņa. Patiesībā tā bija mazāka. Covid-19 laiks daudziem uzņēmējiem bija cīņa par izdzīvošanu.

Lauksaimnieka Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pērn bija 3,209 miljoni eiro, kas ir par 16,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 751 772 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2019.gadā "Līgo" apsaimniekoja 1235,4 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Lielplatones un Vilces pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Pērn tika iegādāta arī papildus zeme. Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, ziemas rapsi, pupas un enerģētiskās cukurbietes.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat zemnieku saimniecības vadības ziņojumā atzīmēts, ka biogāzes iekārtā pērn saražoto elektroenerģiju tā pārdeva "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam". Saražoto siltumenerģiju "Līgo" izmantoja pašu siltumnīcu apsildīšanai.

Pērn kopumā divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas 3,55 tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" prognozē minimālu Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību šogad, bet pieļauj ieņēmumu samazinājumu biržas cenu krituma dēļ un saistībā ar risku savlaicīgi nepaveikt atsevišķus darbus, kas var samazināt iegūstamo ražas apmēru. Tomēr turpmāko notikumu ietekme var atšķirties no šī saimniecības vērtējuma.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2018.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 3,856 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,471 miljons eiro.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgalē. Tajā pērn bija nodarbināti 48 strādājošie. Saimniecības pamatdarbība ir augkopība, kā arī audzē hibrīdo gurķu sēklas, nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Saimniecības vienīgais patiesais labuma guvējs ir Jānis Vinters.

Lai palielinātu finansējuma saņemšanas iespējas Latvijas lauksaimniekiem, banka "Citadele" piešķīrusi finansējumu 1,95 miljonu eiro apmērā "AgroCredit Latvia", kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus lauksaimniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, informē banka.

Pērn "AgroCredit Latvia" aizdevumos izsniedza ap 12 miljoniem eiro, no kuriem 70 % tika izsniegti graudkopības nozarē strādājošajiem un saimniecībām, kurām raksturīga darba sezonalitāte. Sezonālais finansējums paredzēts lauksaimniecības izejvielu – sēklu, minerālmēslu un ķīmijas iegādei, kā arī citu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Kā aizdevuma nodrošinājums kalpo parakstīts graudu pārdošanas līgums ar iepircēju.

"Citadele finansējumu izmantosim, izsniedzot aizdevumus galvenokārt mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām. Visvairāk kredītus izsniedzam graudkopjiem, jo šai nozarei ir raksturīga sezonalitāte – samaksu par izaudzēto saņem vienreiz gadā, taču uzņēmuma darbība un apgrozījums jānodrošina cauru gadu. Finansējam gan izejvielu, degvielas un tehnikas iegādi, gan arī to remontu," stāsta "AgroCredit Latvia" valdes priekšsēdētājs Ģirts Vinters.

No 1. augusta savstarpējo aizdevumu platformai Mintos ir pievienojies nebanku kredītdevējs AgroCredit, kas izsniedz ar graudu piegādes līgumiem nodrošinātus aizdevumus zemniekiem.

«Lauksaimniecība ir kapitālintensīva nozare, un lielai daļai lauksaimniecību ir nepieciešams papildu finansējums sēklu, minerālmēslu, ķīmisko līdzekļu un degvielas iegādei. Esmu gandarīts, ka turpmāk investoriem no vairāk nekā 40 valstīm būs iespēja investēt tieši Latvijas lauksaimniecības attīstībā,» uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Lauksaimniecība Latvijā ir viena no vadošajām eksporta nozarēm. Pērn kopējā graudu raža Latvijā sasniedza 3 miljonus tonnu, no kuriem lielākā daļa tika eksportēti.

«Izvērtējot jaunākās tendences pasaules finanšu piesaistes tirgos, ir vērojams, ka savstarpējo aizdevumu interneta platformas sāk ieņemt būtisku vietu tajos. AgroCredit darbības nodrošināšanai ir pastāvīgi nepieciešams piesaistīt kredītresursus un tādēļ sadarbību ar Mintos redzam, kā labu alternatīvu tradicionālajiem resursu piesaistes kanāliem. Izvērtējot līdzšinējo Mintos darbību, rodas pārliecība, ka uzņēmumu veido profesionāli un entuziasma pilni darbinieki, kas nodrošinās veiksmīgu abu uzņēmumu sadarbību,» saka AgroCredit valdes priekšsēdētājs Ģirts Vinters.

Apdrošināšanas brokeri «IIZI Grupa» un «GrECo JLT» noslēguši stratēģiskas partnerattiecības, kas nosaka, ka «GrECo JLT» iegūst vairākumu akciju no dažiem «IIZI» akcionāriem.

Pēc darījuma noslēgšanas augstākā vadība un esošie akcionāri, kuri ir bijuši aktīvi iesaistīti «IIZI» ikdienas darbībā, saglabās uzņēmumā savas akcionāru un vadītāju pozīcijas. Puses ir vienojušās neizpaust darījuma cenu.

«GrECo JLT» valdes loceklis Georgs Vinters (Georg Winter) komentē: «Mēs esam gatavi veikt būtiskus ieguldījumus, lai nostiprinātu mūsu pozīciju Baltijas valstīs.»

«IIZI Grupas» valdes priekšsēdētājs Igors Fedotovs (Igor Fedotov) norāda, ka, apdrošināšanas biznesam kļūstot arvien starptautiskākam, klientu vajadzības un apdrošināšanas tirgus kopumā mainās. «Daudziem no mūsu korporatīvajiem klientiem un partneriem ir nepieciešami pakalpojumi, kas būtu nemainīgi augstā kvalitātē visās trīs Baltijas valstīs. Turklāt lielākā daļa vietējo apdrošināšanas pakalpojumu Baltijas valstīs ir nonākuši lielo, starptautisko apdrošinātāju rokās, tāpēc, lai pārstāvētu mūsu klientu intereses, it īpaši ārvalstīs, mums ir nepieciešams starptautiska mēroga partneris,» paskaidro I. Fedotovs.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apkopotā informācija liecina, ka klienti izvēlas arvien dārgākus viedtālruņus un maina tos retāk. Šogad klienti iegādājušies telefonus, kas vidēji maksā 360 eiro, bet viena telefona dzīves cikls sasniedz jau gandrīz divarpus gadus.

Uzņēmums atzīmē, ka klienti arvien biežāk izvēlas flagmaņu jeb augstākās klases telefonus, kuru dēļ arī vidējā summa, kādu klienti ir gatavi maksāt par jauna telefona iegādi, pēdējā gada laikā ir pieaugusi par nepilniem 20%.

“Ja raugāmies uz viedtelefonu tirgu, šobrīd arvien lielāku popularitāti piedzīvo atlokāmie viedtālruņi, jo tie spēj nodrošināt gan labu funkcionalitāti, gan kvalitāti. Aptuveni 80% gadījumos mūsu klienti viedtelefonus izvēlas iegādāties uz nomaksu, un šogad jau katrs trešais telefons, ko klienti iegādājās mūsu klientu centros, tika arī apdrošināts,” atzīst “Tele2” ierīču pārdošanas vadītājs Mārtiņš Vinters.

Lai arī pēdējo gadu laikā būtiski augusi viedtelefonu pārdošana digitālajā vidē, vēl joprojām visbiežāk klienti telefonus izvēlas iegādāties klientu centros klātienē.

Latvijas lielākā biznesa simulāciju konkursā "Bizness24h 2020" pirmo vietu un titulu "Biznesa Guru 2020" ieguva komanda "Quarter Life Crisis" no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, kura konkursa ietvaros izstrādāja ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Konkursa noslēdzošās kārtas ietvaros katrai dalībnieku komandām bija jāattīsta savs unikālais biznesa koncepts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti finālistu radītie produkti, ir produkta inovativitāte, atbilstība globālajiem vai vietējiem trendiem, vai produktu iespējams realizēt un ieviest jau esošajā tirgū, patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšana, kā arī, cik pamatoti ir finālistu sniegtie finanšu aprēķini.

Dalībnieku izstrādātās biznesa idejas aptvēra visdažādākās nozares - mobilās aplikācijas, kuras palīdzētu izvairīties no sastrēgumiem, piedāvātu darba sludinājumus vai atvieglotu procesus lidsabiedrību darbībā, apģērbs, kurš veic citas papildfunkcijas to nēsātājiem vai aizsargā no laikapstākļiem.

Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pagājušajā gadā bija 4,455 miljoni eiro, kas ir par 7,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt saimniecības peļņa pieauga par 47,9%, sasniedzot 2,073 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Zemnieku saimniecības gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2021.gadā saimniecība apsaimniekoja 1247,78 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Vilces un Lielplatones pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, rapsi, lauku pupas, zirņus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat vadības ziņojumā atzīmēts, ka graudaugiem un rapsim 2021.gadā bija vidēji labas ražas. Pērn divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas gandrīz divas tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Pēc vadības ziņojumā paustā, biogāzes iekārtā pērn saražotās 3605,356 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas pārdotas "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam".

2021.gadā uzņēmums iegādājās hibrīda kultivatoru "Lemken", smalcinātāju un lauksaimniecības zemi.

Tāpat pārskatā minēts, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz uzņēmumu pērn nebija būtiska, tāpēc uzņēmums neizmantoja valsts atbalsta pasākumus saistībā ar Covid-19.

2020.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 4,814 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,402 miljoni eiro.

Zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā, un tās juridiskā adrese ir Jelgavas novada Lielplatones pagastā. Saimniecības vienīgais īpašnieks ir Vinters.