Pēdējo pāris mēnešu laikā situācija eirozonā ir būtiski uzlabojusies. Ar katru nākamo ceturksni tā turpinās noskaidroties. Tikmēr sabiedrībai jāseko līdzi tam, lai ar eiro ieviešanu atsevišķi uzņēmumi neiegūtu pārāk lielu komforta līmeni, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks.
Sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka sekojot līdzi dažādām aptaujām, kurās varot redzēt, ka pieaug eiro atbalstītāju un to cilvēku skaits, kuri saprot, ka eiro ieviešanu nav vērts atlikt un gaidīt kaut kādu konkrētu «n» gadu, kad mēs būsim tam gatavi. «Atlikt kaut ko nozīmē, ka mēs novilcinām un mēs pat nezinām, vai pie tā jautājuma kādreiz atgriezīsimies,» sacīja A. Vilks.
Ministrs uzsvēra, ka ikdienā, komunicējot ar eirozonas valstu ministriem, viņš redzot datus, ka eirozonā sliktākais ir aiz muguras. A. Vilks pieļāva, ka daudzās valstīs ekonomika vēl kādu gadu kritīsies. «Tas pats notika arī Latvijā. Ja tiek pieņemts budžets, kurā paceļ nodokļus un samazina izdevumus, skaidrs, ka ekonomika kādu gadu vai divus kritīsies, bet tas nozīmē, ka viņa kļūst prognozējamāka. Ja mēs uzskatām, ka eirozonā sliktākais ir aiz muguras, ko tad mēs nākamo gaidīsim?» vaicāja finanšu ministrs.
Viņš uzsvēra, ka, ja eirozonā būtu tāda situācija, kāda viņa bija pavasarī – vasarā, tad, iespējams, Latvija varētu pārdomāt. Šajā gadījumā mēs redzam skaidri un gaiši – visām šīm problēmvalstīm, vairāk vai mazāk, ir atrasti attīstības scenāriji un eirozonā, glābjot Grieķijas, Spānijas ekonomiku, nauda patlaban ir iztērēta mazāk nekā tika lēsts trīs vai sešus mēnešus iepriekš, sacīja ministrs.
Finanšu ministrs norādīja, ka ir skaidrs, ka ieviešot eiro, ir izdevumi, tomēr Latvijā šajā jomā tiekot pārspīlēts. Latvijas gadījumā eiro ieviešanas vienreizējiem izdevumiem – tirgotāji, bankas u. c. – ministra skatījumā nevajadzētu pārsniegt 150 miljonus latu. Tikmēr tirgotāji ir gatavi teikt, ka viņiem vieniem pašiem izmaksas būs 160 miljoni latu. «Tas ir pilnīgi neaptverami. Tas ir maksimums, kur pilnīgi visiem kopā varētu būt tādas izmaksas. Es domāju, ka šeit tiek gatavota augsne, kuru mēs nedrīkstam pieļaut, kad it kā eiro ieviešana prasīs pārāk lielus izdevumus,» uzsvēra A. Vilks.
Tas ir jautājums, kur sabiedrībai jāseko līdzi, lai uz eiro ieviešanu atsevišķi uzņēmumi neiegūtu pārāk lielu komforta līmeni, atzīmēja finanšu ministrs.
Eiro Latvija grasās ieviest 2014. gadā.