Tāpat nolemts kopīgi meklēt risinājumus Covid- 19 radītās krīzes laikā.

Ģenerālvienošanos parakstījušas četras puses - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība (LSAB) un trīs darba devēju organizācijas - Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Viesmīlības sektors patlaban piedzīvo sarežģītāko laiku nozares vēsturē, un tas mudinājis aktīvāk strādāt pie risinājumu meklēšanas.

LSAB prezidente Irēna Liepiņa uzsver, ka līdz ar ģenerālvienošanos sociālajiem partneriem būs daudz vieglāk diskutēt par noteikumiem, kas nozarei jāpieņem. "Ģenerālvienošanās palielina darba produktivitāti un veicina nozares ilgtspēju, spēju elastīgi reaģēt uz situāciju vietējā un starptautiskajā tirgū," norāda I. Liepiņa. 

Raksti par tēmu

EIB un ERAB investīcijas ir nozīmīgs uzticības apliecinājums Latvijas ekonomikai
Ekonomika

EIB un ERAB investīcijas ir nozīmīgs uzticības apliecinājums Latvijas ekonomikai

LETA
Prezentēs OECD jaunāko Ekonomikas pārskatu par Latviju
Ekonomika

Prezentēs OECD jaunāko Ekonomikas pārskatu par Latviju

LETA
Par 26,8 miljoniem eiro Lēdurgā būvēs biometāna ražotni
Ekonomika

Par 26,8 miljoniem eiro Lēdurgā būvēs biometāna ražotni

LETA

Arī LRB prezidents Jānis Jenzis uzskata, ka šajā laikā sadarbība ir ļoti svarīga, jo krīzes dēļ viesmīlības nozares sakārtošana ir vēl jo lielāks izaicinājums: "Augstu novērtēju panākto ģenerālvienošanos ar LSAB. Šis ir izaicinājumiem bagāts laiks, kad kopā jāstrādā gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Ceru, ka ir ielikts labs pamats tam, lai kopīgiem spēkiem panāktu nozares ilgtspēju, nodokļu un administratīvā sloga mazināšanu nozarē, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu likviditātes nodrošināšanu."

LVRA prezidents Jānis Pinnis izceļ, ka ģenerālvienošanās parakstīšana ir zīmīgi sakritusi ar sarežģītāko laiku nozares vēsturē un no kopīgās sadarbības ir atkarīgs, cik stipra un veiksmīga būs nozare, izejot no krīzes.

"Ļoti ceram, ka ģenerālvienošanās būs pamats tam, lai sadarbībā ar valdību un sociālajiem partneriem turpinātu iesākto darbu un pēc iespējas tuvākā laikā piemērotu samazināto PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem," saka J. Pinnis.

Par nepieciešamību samazināt PVN runā arī LTA valdes līdzpriekšsēdētājs Dainis Domiņš: "Mūsu prioritāte ir samazināt PVN ēdināšanas pakalpojumiem, lai varētu klientiem piedāvāt veselīgāku maltīti par zemāku cenu. Otrs uzdevums ir nodrošināt lielāku atlīdzību mācību iestāžu ēdinātājiem, kas šobrīd saņem fiksētu un ļoti mazu atlīdzību (1,17 eiro) par viena skolēna pusdienām."