Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Lietuva tuvākajā laikā plāno par Eiropas Savienības līdzekļiem atjaunot ceļus, kuriem ir svarīga loma valstī dislocēto karavīru mobilitātes nodrošināšanā, ceturtdien paziņojis satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Pēc viņa teiktā, tuvākajā laikā iecerēts izsludināt darbu iepirkuma konkursu, un viens no prioritārajiem objektiem būs automaģistrāles "Via Baltica" posms no Marijampoles līdz Polijas robežai.

Kā ziņu aģentūrai BNS vēlāk precizējusi ministra padomniece Gabriele Vasiļauskaite, ministrija iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) pieteikumu, lūdzot piešķirt minētajiem mērķiem vairāk nekā 73 miljonus eiro, un 7.aprīlī būtu jānoskaidrojas, vai Lietuva saņems atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).

Viņa norādījusi, ka Lietuva vēlas saņemt finansējumu diviem projektiem - jau pieminētajam "Via Baltica" posmam no Marijampolės līdz Lietuvas un Polijas robežai un dzelzceļa kravu laukumam Palemonā, kur darbojas Kauņas intermodālais terminālis, kas ir dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sastāvdaļa un kopš 2020.gada ir savienots ar Eiropas dzelzceļu tīklu.

Uzsākti sagatavošanās darbi, lai Rīgas apvedceļu pārveidotu par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā.

Rīgas apvedceļa pārveidošanai par ātrgaitas automaģistrāli paredzēts uzsākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras trīs posmiem – uz autoceļa A5 no Salaspils līdz Babītei, uz autoceļa A4 no Baltezera līdz Saulkalnei, kā arī iespējamai jauna Via Baltica autoceļa posma būvniecībai maršruta E67 posmā Vangaži – Skulte.

Ātrgaitas autoceļa izbūvi paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam. “Ilgtermiņa autoceļu attīstības stratēģija ir apstiprināta Autoceļu padomē, esam izstrādājuši rīcības plānu un ir zināmas izmaksas. Veicam pirmos soļus, lai šo plānu īstenotu. Pirmais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve par mūsdienīgu autoceļu, kas ne tikai dotu laika ietaupījumu autobraucējiem, bet arī novirzītu autoplūsmu apkārt Rīgai un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ceļu infrastruktūras mērķtiecīgai attīstībai nepieciešama plānošana ilgtermiņā, zināšanu un pieredzes apmaiņa, kā arī finansējuma avotu dažādošana.

To pirmdien, atklājot 30. Starptautisko Baltijas ceļu konferenci, savā uzrunā uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Lai ilgtermiņa plānošanu nodrošinātu, Latvijas valdība apstiprinājusi valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020.–2040. gadam; to paredzēts papildināt ar skaidru plānu arī reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.

Uzrunājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts ceļu administrāciju un ceļu nozares pārstāvjus, ministrs aicināja turpināt uzsāktos projektus Baltijas valstu labākai savstarpējai savienojamībai un savienojumam ar pārējo Eiropu. Ir nepieciešama visu trīs valstu ceļu administrāciju sadarbība, lai par modernu ātrgaitas ceļu pārveidotu Via Baltica visā tā garumā.

Lietuvas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori "Litgrid" un "Polskie sieci elektroenergetyczne" (PSE) vienojušies starp abām valstīm būvēt sauszemes kabeli "Harmony Link", pirmdien paziņoja "Litgrid".

Sākotnēji "Harmony Link" bija plānots kā jūras kabelis. "Harmony Link" ir daļa no projekta Baltijas valstu elektropārvades tīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu, taču tiks izmantots tikai elektrības tirdzniecībai ar Rietumeiropu.

Vienošanās paredz, ka jaunās dubultā slēguma 220 kilovoltu (kV) maiņstrāvas līnijas starp Gižiem Lietuvas dienvidrietumos, Vilkavišķu rajonā, un Elkas apakšstaciju Polijā, kā arī Norku un Vigru apakšstacijām Polijā.

Vienošanās arī paredz modernizēt 220 kV līniju starp Ostrolenku un Elku Polijā.

Virszemes elektrosavienojuma līnija daļēji izmantos dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" un autoceļa "Via Baltica" infrastruktūru starp Poliju un Lietuvu.

Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Valdība 11.jūnijā izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu".

Projekta īstenošanai izmantos publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un pirmajā kārtā tiks būvēts Bauskas apvedceļš.

“Par Bauskas apvedceļu ir runāts ilgi un daudz un beidzot ir atrasts veids, kā to īstenot. Līdzīgi kā ar Ķekavas apvedceļu, PPP modelis ļaus uzbūvēt Bauskas apvedceļu par vairākiem gadiem ātrāk, vienlaikus neuzliekot lielu slogu valsts budžetam. Autobraucēji novērtēs iespēju pavadīt mazāk laika uz ceļa, kas ir arī drošāks un modernāks,” akcentē satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Bauskas apvedceļa, ko plāno izbūvēt līdz 2030. gadam, kopgarums ir 14,2 km un tā izmaksas, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, ir intervālā no 263,3 līdz 290,7 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Projektu īstenos VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, kam jau ir pieredze Ķekavas apvedceļa PPP projekta izstrādē un ieviešanā. Plānots, ka PPP līgums par Bauskas apvedceļa izbūvi varētu tikt noslēgts 2027. gada otrajā pusē.

"Līdz ar noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu par Ķekavas apvedceļa izbūvi Latvijā esam spēruši ievērojamu soli šīs jomas attīstībā," teic Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa.

Viņa cer, ka veiksmīga šī projekta īstenošana iedrošinās arī citu ieceru realizācijai izmantot valsts un privāto partneru sadarbības iespējas, kas balstās abpusēji izdevīgā resursu apvienošanā efektīvai mērķu sasniegšanai.

Noslēgtais publiskās un privātās partnerības (PPP) līgums par 17,5 km garā Ķekavas apvedceļa būvniecību ātrgaitas satiksmes nodrošināšanai ir pirmā vienošanās, kas tiek īstenota atbilstoši PPP likumam.

Lai šī sadarbības forma Latvijā arvien tiktu attīstīta un popularizēta, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) arī šogad turpina publisko un privāto partneru sadarbības iespēju izzināšanu, kā arī gada nogalē rīkos PPP jomai veltītu konferenci.

Paplašinot tīklu, energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls AS “VIRŠI-A” atver savu otro pilna servisa degvielas uzpildes staciju Salaspilī – Līvzemes ielā.

Investējot stacijas būvniecībā 1,9 miljonus eiro, uzņēmums labiekārtoja 9360 m2 plašu teritoriju.

Stacijas durvis būs atvērtas klientiem visas diennakts laikā. Stacijas jumts tiks aprīkots ar saules paneļiem, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā stacijas pašpatēriņa nodrošināšanai.

“Turpinām uzņēmuma straujo attīstības dinamiku, atverot šogad jau ceturto tirdzniecības vietu. Salaspils stacijas atrašanās vieta uzņēmumam ir stratēģiski svarīga, jo tā apvieno transporta plūsmas, kas pārvietojas Rīgas virzienā no Via Baltica un no Daugavpils autoceļiem, kā arī vēl vairāk stiprina mūsu zīmola pārstāvniecību Salaspilī. Šobrīd veicam jaunu staciju būvniecību vēl 5 vietās Latvijā, kā arī jūlijā plānojam atklāt mūsu pirmo staciju Lietuvā, tādējādi virzoties uz mūsu stratēģisko mērķi nodrošināt klientiem vismaz 90 tirdzniecības vietas līdz 2026. gada beigām,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Latvijas priekšrocība 5G jomā ir informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tā Rīgā notiekošajā Eiropas 5G ekosistēmas forumā "5G Techritory" 24.novembrī pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir uz eksportu orientēta ražošana, tādēļ valdība īsteno viedās reindustrializācijas politiku – mēs īpaši atbalstām eksporta attīstību, veidojot investīcijām pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un veicinot visas sabiedrības labklājības pieaugumu. Latvijas priekšrocība 5G jomā ir IT infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tādēļ būsim gatavi 5G risinājumu ieviešanai un nodrošināšanai gan uzņēmējiem, gan patērētājiem. Ar drošu pārliecību varu teikt, ka Latvija ir vislabākā vieta, kur ieguldīt un veidot uzņēmējdarbību, kam būs nepieciešama 5G infrastruktūra augstā līmenī,’’ atklāšanas uzrunā teica K.Kariņš.

Salacgrīvā pagaidu tiltam pār Salacu ir izbūvēti upes balsti, bet no Ainažu puses sāks bīdīt pagaidu tilta kopnes, informē SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka pagaidu tiltam būs pieci laidumi, četri upes un divi krasta balsti. Krasta balstu vietās ir izbūvēta nostiprinājuma rievsiena, uz tās izbūvēts krasta balsts, kas kalpo kā enkurojums visam pagaidu tiltam.

Pēc pagaidu tilta izbūves tas tiks slogots, lai pārbaudītu nestspēju, un tikai pēc tam uz to pārvirzīs satiksmi. Pagaidu tilts būs ar vienu 4,5 metrus platu brauktuvi un reverso kustību, kas organizēta ar luksoforiem, kā arī uz pagaidu tilta būs 1,5 metrus plata gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Tilta nestspēja būs līdz 52 tonnām, norāda LVC.

Jau ziņots, ka no jūnija sākuma notiek darbi pagaidu tilta izbūvē pār Salacu Salacgrīvā. Darbi patlaban notiek divās maiņās, lai atbilstoši plānotajam darba grafikam septembrī satiksmi varētu pārslēgt uz pagaidu tiltu un sākt esošā tilta pār Salacu demontāžu.

Trīs Latvijas mobilo sakaru operatori par 5G tīkla izvēršanai izmantojamo radiofrekvenču joslu 700 megahercu (MHz) diapazonā lietošanas tiesībām samaksās 13,273 miljoni eiro, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

SPRK rīkotās frekvenču lietošanas tiesību izsoles ieņēmumi sešu mēnešu laikā nonāks valsts budžetā.

Visvairāk - 5,758 miljonus eiro - valsts budžetā ieskaitīs SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). SIA "Tele2" samaksās 4,655 miljonus eiro, bet SIA "Bite Latvija" - 2,860 miljonus eiro.

Izsoles pirmajā daļā 16.decembrī tika izsolītas trīs pamatjoslu lietošanas tiesības uz 20 gadiem - no 2022.gada 1.februāra līdz 2042.gada 31.janvārim. Katras pamatjoslas sākumcena bija 2,2 miljoni eiro, un katrs dalībnieks varēja iegūt vienu pamatjoslu.

Astoņās izsoles kārtās trīs pamatjoslu lietošanas tiesības kopsummā par 8,803 miljoniem eiro ieguva visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori.

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA (SBA grupė) investīciju pārvaldības kompānijas Capitalica Asset Management, kas attīsta biroju kompleksu Verde, fonds Capitalica Green Logistics Fund ir iegādājies loģistikas centru Ulbrokas ielā, Dreiliņos.

Šī ir jau otrā Capitalica Green Logistics Fund investīcija Latvijā. Jaunais komerciālais nekustamā īpašuma objekts papildina fonda portfeli, kas šobrīd jau iekļauj piecus loģistikas kompleksus — trīs Igaunijā un divus Latvijā.

"Šis darījums nostiprina mūsu pozīcijas Baltijas valstu loģistikas tirgū. Tā kā Rīgā ir ierobežots zemes gabalu piedāvājums, tas vēl vairāk palielinās fonda portfeļa vērtību. Esam pārliecināti, ka jauniegādātais īpašums nesīs pievilcīgu atdevi arī mūsu investoriem," komentē Capitalica Green Logistics fonda pārvaldnieks Mindaugs Ļaudansks.

Ēka ir labā tehniskajā stāvoklī, tās kopējā nomājamā platība ir 5 647 m2. Šis pirkums palielinās kopējo fonda pārvaldīto noliktavu un loģistikas platību līdz 32 880 m2. Loģistikas centrs atrodas šeit strādājošajiem uzņēmējiem pievilcīgā vietā: Ulbrokas ielā, Vidzemes priekšpilsētas Dreiliņu apkaimē, uz zemes gabala 1,6 ha platībā. Fondam piederošais loģistikas centrs ir uzbūvēts stock-office formātā, kurā ierīkotas trīs tipu telpas — noliktava, birojs un klientu apkalpošanas zāles.

Latvijā galvenie pircēji ir ārvalstu tūristi, sasniedzot 70% no kopējā nakšņojumu skaita. Uz reģioniem gadā aizplūst ap 300 tūkst. ceļotāju.

Divi populārākie valsts tūrisma galamērķi aizvien ir Rīga, kas piesaista 77% ārzemju viesu, un stabilu tirgus daļu iemantojusi arī Jūrmala – 8,5%. Bet šoreiz vairāk par to, kur paliek 300 tūkst. atlikušo ārzemnieku ( 14,5%), kuri nenakšņo galvaspilsētā un Jūrmalā. Ar savu vērojumu dalās Vidzemes Augstskolas pētnieks Andris Klepers kontekstā ar prognozēto 2013. gada valsts nozīmes vadlīnijās.

Galvenie reģionālie tūrisma galamērķi, kam izdevies piesaistīt lielāko ārvalstu tūristu skaitu, ir Baltijas jūras piekraste visā tās garumā. Vēl arī Gaujas nacionālais parks, Bauskas un Rundāles novadi pie tranzītceļa Via Baltica. Tāpat jāuzsver starptautiskās lidostas Rīga tiešā tuvumā esošie novadi, īpaši Mārupe. Izceļamas arī lielās pilsētas ar ievērojamāku viesmīlības pakalpojumu koncentrāciju. Visas šīs teritorijas nozīmīgi kāpinājušas kopējo tūrisma apjomu, kas pilnībā atbilst 2013. gadā veidotajai prognozei par tūrisma eksporta konkurētspējīgākajām teritorijām, kas tika publicētas valsts tūrisma attīstības pamatnostādnēs.

Igaunijas Satiksmes departaments lūdzis Latvijas kolēģiem sniegt vairāk informācijas par "Via Baltica" maršrutā esošā Salacas tilta Salacgrīvā tehnisko stāvokli, ņemot vērā, ka pie tilta veidojas sastrēgumi.

"Satiksmes departaments lūdzis Latvijas kolēģus sniegt plašāku informāciju," sacīja Igaunijas Klimata ministrijas autoceļu dienesta vadītāja Jūlija Bergšteina.

Tilts pār Salacas upi Salacgrīvā jau gadiem ilgi nav renovēts, un kopš šā gada sākuma transportlīdzekļi to var šķērsot tikai vienā virzienā vienlaikus, lai izvairītos no novecojušās konstrukcijas pārslodzes.

Latvijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka lieli sastrēgumi var veidoties svētku dienās un jo īpaši vasarā, kad papildu intensīvai kravas automašīnu satiksmei strauji pieaug arī personīgo transportlīdzekļu skaits.

Sešus kilometrus gara automašīnu rinda, kas gaidīja, lai šķērsotu Salacgrīvas tiltu, izveidojās pagājušās nedēļas nogalē, kad tūkstošiem cilvēku no Latvijas un Lietuvas devās uz dziedātāja "The Weeknd" koncertu Tallinā.

Attīstītājs izbūvējis komunikācijas, gaida klientus ar izstrādātiem ēku projektiem, bet gatavs būvēt tās arī konkrētu pasūtītāju vajadzībām

Sakrita visi apstākļi, tostarp bija liels gala patērētājs (zemes pircējs), tā par industriālā parka Ādažos attīstību sarunā ar Dienas Biznesu norāda Sabre Invest (SI) valdes loceklis Uldis Ālītis. Vaicāts par objekta vietas izvēli, viņš atzīmē, ka atšķirībā no citām vietām, piemēram, pie Ķekavas, ziemeļu virzienā no Rīgas līdzīgu projektu nav bijis. Izrāvienu industriālā parka attīstībai pie Via Baltica, kur uzņēmumam piederēja 38 ha zemes, devis saldumu ražotāja Orkla lēmums veidot tur Laimas ražotni: «Esam lepni, ka mūsu industriālajā parkā Orkla veiks lielākās investīcijas pārtikas ražošanā Baltijā kopš neatkarības atjaunošanas.»

Industriālā parka attīstība pati par sevi paredzējusi visu komunikāciju izbūvi, kas arī tika ietverts Orkla darījumā par zemes iegādi. Līgums par ceļu pievadu, ūdens, gāzes, elektrības, kanalizācijas, meliorācijas un optiskā interneta izbūvi iegādātajam zemes gabalam noslēgts 2017. gada beigās.

Aizvadot veiksmīgāko darbības pusgadu, "Latvenergo" meitasuzņēmums "Elektrum Lietuva" šogad ir ievērojami – 2,5 reizes vairāk – audzējis ieņēmumus un par 73 % palielinājis klientu skaitu.

Tādējādi "Latvenergo" kopējos darbības rezultātus pozitīvi ietekmē ienākumi, kas gūti no elektroenerģijas un dabasgāzes, kā arī saules enerģētikas un elektroauto uzlādes risinājumu tirdzniecības kaimiņvalstī Lietuvā.

"Latvenergo" koncerna meitasuzņēmuma "Elektrum Lietuva" ieņēmumi 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedz gandrīz 177 miljonus eiro un ir 2,5 reizes lielāki nekā attiecīgajā 2022. gada periodā (68 miljoni eiro). Savukārt par 73 % gada laikā audzis klientu skaits, kuri izmanto uzņēmuma pakalpojumus elektroenerģijas un gāzes piegādei, saules elektrostaciju, uzlādes punktu ierīkošanai, apkures sistēmu risinājumiem, un sasniedz 166 tūkstošus.

Satiksmes ministrijas (SM) un VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) eksperti patlaban kopīgi strādā pie stratēģijas, kas palīdzētu plānot valsts autoceļa tīkla attīstību ilgtermiņā, informē SM.

"Līdz šim Latvijas autoceļu attīstība ir plānota trīs gadu nogriežņos, ņemot vērā ceļu atjaunošanai pieejamo finansējumu. Pārdomāts nākotnes skatījums ir svarīgs, lai plānotu un pamatotu nepieciešamo finansējumu ceļu attīstībai gan valsts, gan Eiropas līmenī," uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu "mugurkaulu" starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā. Lai pārvietošanās pa šiem ceļiem būtu droša, uz ātrgaitas ceļiem tiek paredzēti tikai divlīmeņu pieslēgumi un pārvadi, kā arī paralēlo ceļu tīkls. Paralēli ātrgaitas autoceļu infrastruktūrai plānots izveidot komunikāciju koridorus, kas palīdzētu nodrošināt dažāda veida intelektisko transporta sistēmu aprīkojuma un 5G infrastruktūras izveidi.

Lietuvas valdība trešdien apstiprināja plānus par autoceļa "Via Baltica" rekonstrukciju no Kauņas līdz Latvijas robežai apmēram 160 kilometru garumā, paziņoja Lietuvas Satiksmes ministrija.

Līdz 2025.gada beigām tiks sagatavoti inženierinfrastruktūras attīstības plāni 80 kilometru garajam autoceļam Panevēža-Aristava-Sitkūni (A8), 22 kilometru garajam Panevēžas apvedceļam (A17) un 57 kilometrus garajam autoceļa Panevēža-Pasvale-Rīga posmam (A10) līdz Latvijas robežai.

Plānots, ka līdz 2023.gada beigām Lietuvas Autoceļu pārvalde sagatavos publiskā iepirkuma tehnisko specifikāciju projektu un 2024.gada sākumā izsludinās publisko iepirkumu rekonstrukcijas plānu sagatavošanai.

Turpmākie darbi ietvers tehnisko darba projektu sagatavošanu un visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanu līdz 2030.gadam.

Paredzams, ka pēc rekonstrukcijas šajos trīs ceļu posmos būs četras braukšanas joslas, apvedceļi, dzīvnieku barjeras, apgaismojums un citi nepieciešamie ceļa elementi.

Investīciju fonds "EfTEN Real Estate Fund III" iegādāsies starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā esošo Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" galvenā biroja ēku, kā arī ražošanas un noliktavas ēku Ķekavā, informē EfTEN.

Abas ēkas fonds iegādāsies no “New Hanza Capital". Darījumu kopējā summa ir 15,8 miljoni eiro, tostarp "Swedbank" un "Luminor" aizdevums veido 7,2 miljonus eiro.

“"airBaltic" galvenajā birojā remonts veikts 2016.gadā. Pašreizējais nomas līgums ir spēkā līdz 2026.gadam," paziņojumā norāda "EfTEN Real Estate Fund III" valdes loceklis Viljars Arakass.

Savukārt Ķekavā esošajā loģistikas centrā "Piepilsētas" ir ļoti labs tehniskā nodrošinājuma līmenis un tas atrodas netālu no autoceļa "Via Baltica". Lielākie nomnieki kompleksā ir kompānijas "Fristads Kansas Production" un "Forans".

Igaunijas komerciālo nekustamo īpašumu fondu pārvaldnieku "EfTEN Capital" pilnvaro un regulē Igaunijas finanšu sektora uzraugs - Finanšu inspekcija. Kompānija pārvalda fondus "Eften Kinnisvarafond", "Eften Kinnisvarafond II" un "Eften Real Estate Fund III", kura akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā.

Tilta pār Salacu būvniecība varētu izmaksāt ap 18 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums "Par tilta pār Salacu Salacgrīvā pārbūvi".

Ziņojumā norādīts, ka pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kura realizācijai nepieciešams ap 18 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat ziņojumā norādīts, ka būvdarbus ir iespējams veikt divu būvsezonu laikā, ja tiek veiktas nekavējošas darbības un no valsts puses sniegts speciālistu atbalsts pašvaldībai, kā arī nodrošināta iespēja šo finanšu apjomu piesaistīt.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir saņemt daļu finansējuma Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) 2023.gada 3.maijā izsludinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Militārās mobilitātes projektu konkursā.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus, informēja uzņēmuma īpašnieks ir Dagnis Čākurs.

Pēc viņa sacītā, iespēju robežās uzņēmums turpina ražot arī ārkārtējās situācijas apstākļos, bet dīkstāvei nācies pieteikt 37 cilvēkus, kuri bija nodarbināti uzņēmuma struktūrvienībās, kas ražo specifiskāku sortimentu ar ārkārtējā situācijā kritušos apgrozījumu. Kopējais uzņēmumā nodarbināto skaits ir apmēram 150.

Uzņēmumam pašam piederošās tirdzniecības vietas turpina strādāt arī ārkārtējā situācijā, arī produkcijas piegādes uz Igauniju nav apstājušās - preču plūsma turp turpinājusies visu šo laiku, taču ir piedzīvots apgrozījuma kritums.

Čākurs atturējās prognozēt, vai uzņēmuma darbību kā pozitīvi ietekmēs plānotā robežu atvēršana starp Baltijas valstīm, ņemot vērā, ka uzņēmumam ir ražotne un veikals Igaunijā, netālu no Pērnavas virzienā uz Rīgu, "Via Baltica'' ceļa malā. Daudz kas ir atkarīgs no pieprasījuma un tā, vai Igaunijas tirgus ekonomiski atdzīvosies.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājis konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu, norādīts iepirkuma nolikumā.

Vienlaikus satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) tviterī uzsver, ka satiksme neviena brīdī netiks apstādināta, jo tiks uzstādīts pagaidu tilts, kā arī pēc LVC aprēķiniem tilta pārbūves izmaksas varētu būt 15,1 miljona eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

"Nākamā gada janvāra vidū uzzināsim, vai Limbažu pašvaldība saņems Eiropas Savienības (ES) Militārās mobilitātes fonda līdzfinansējumu tilta pārbūvei. Gadījumā, ja ES finansējumu nepiešķirs, tiltu pārņemsim valsts īpašumā un izmaksas segsim no valsts budžeta," atzīmē Briškens.