Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Atsākti darbi, lai attīrītu no padomju militārā mantojuma ostas akvatoriju Karostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Darbus veic Pašvaldības aģentūra „Nodarbinātības projekti” sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi, izmantojot pagājušā gadā Liepājas pašvaldības iegādāto tehniku “Watermaster“. Kā liecina iepriekšējās izpētes ostas akvatorijā Karostā joprojām atrodami dažādi metāla priekšmeti, kas straumju un vēju ietekmē pārvietojas un var radīt dažādus apdraudējumus.

Darbus veic pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” tad, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav spēcīgs vējš un viļņošanās un tehnika nav nepieciešama citu darbu veikšanai Liepājas ezerā. Jau aprīlī vairākas dienas Karostā Katedrāles ielas galā ostas akvatorijā strādā multifunkcionālais amfībijas tipa ekskavators “Watermaster IV”, vācot no ūdens laukā militāristu atstāto mantojumu - troses, enkurķēdes, sarūsējušas bojas utt. Tagad darbi atsākti.

Veicot Liepājas Oskara Kalpaka tilta tehnisko apsekošanu, konstatēts, ka nolietojies un savas funkcijas pilnvērtīgi neveic tilta labās puses gultnis, kas bojā pārējo tilta izgriešanas mehānismu un rada zināmus riskus, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar pašvaldību un būvniekiem plāno tilta remontdarbus, kurus veiks SIA «Starts-Rīga Pluss» par kopējo summu 92 583 eiro. O. Kalpaka tilta gultņa nomaiņu un izgriešanas mehānisma renovāciju plānots veikt 8 nedēļu laikā un tiltu slēgt šā gada 25. jūnijā. Šobrīd tiek meklēti labākie risinājumi, kā organizēt sabiedriskā transporta plūsmu, lai iedzīvotāji varētu viegli un ātri nokļūt Karostā un no Karostas uz pilsētu.

Pēc LSEZ pārvaldes rīcībā esošās informācijas, tilta labā daļa ir remontēta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, bet nav zināms, kas tieši tika darīts, jo padomju militāristi nav atstājuši ne informāciju, ne dokumentus.

Liepājas Karostas industriālā parka teritorija sastāv no 28 atsevišķiem zemes gabaliem, kas ir aprīkoti ar apbūvei nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Plānots, ka vieta, pa kuru savulaik soļoja karavīri un kur saimniekoja militāristi, tuvāko gadu laikā kļūs par vidi, kur strādā moderni ražošanas uzņēmumi.

Karostas Industriālais parks ir teritorija Karostā, ko pašvaldība sadarbībā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi attīstījusi projekta «Uzņēmējdarbības teritoriju un tām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Liepājā» ietvaros. Projekta teritorija aptver Beverīnas ielu, Burtnieku ielu, Līgas ielu, Manēžas ielu, Trimpus ielu, Vidus ielu, Virssardzes ielu un Zemgales ielu.

Projekts realizēts no vairākiem finansējuma avotiem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 84,57% jeb 6 021 678 eiro, valsts budžeta dotācija – 3,75% jeb 267 013 eiro. Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības finansējums veido 11,68% jeb 831 656 eiro no kopējām projekta izmaksām.

A/S «Jensen Metal Holding» meitas uzņēmums LSEZ SIA «JM Properties» saistītā uzņēmuma LSEZ SIA «Jensen Metal» vajadzībām uzsāk jaunas metālapstrādes ražotnes būvniecību Karostas Industriālā parka teritorijā, Virssardzes ielā 11, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

«2016. gadā LSEZ SIA «Jensen Metal» paplašināja nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražošanu un daļu no tās izvietoja blakus jaunuzceltajā ražošanas ēkā. Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus,» skaidro A/S «Jensen Metal Holding» biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

Pirmajā posmā LSEZ SIA «JM Properties» plāno izbūvēt ražošanas telpas aptuveni 11 000 kvadrātmetru platībā. Būvniecību ir plānots pabeigt 2019.gada maijā.

Oskara Kalpaka tiltu Karostā kājāmgājēju un autotransporta satiksmei pēc veiktajiem remontdarbiem atvērs 9.augustā - nedēļu ātrāk, nekā plānots, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Remontdarbu laikā SIA «Kurzemes Būvserviss» nomainīja tilta nesošās koka konstrukcijas un dēļu klājumu, bet Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā dienesta darbinieki veica tilta mehānisko detaļu apkopi un sakārtošanu.

Kā pastāstīja Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā direktora vietnieks Aigars Kudrēvičs, visi darbi noritējuši pēc plānota darba grafika, nedaudz to apsteidzot. Paralēli tilta koka seguma nomaiņai sakārtoti un atjaunoti arī tilta izgriešanas mehānismi. Sakārtotas arī tilta gala atslēgas, kuru mehānismiem var piekļūt tikai tiltu izgriežot 10 un 20 grādu leņķī. Tāpat notīrītas tilta metāla konstrukcijas un aizkrāsoti nelegālie grafiti zīmējumi.

"Jensen Metal" Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) par 8,6 miljoniem eiro uzbūvējis jaunu nerūsejošā tērauda ražotni, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai "Jensen Metal" metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13 500 kvadrātmetri.

Būvdarbus veica SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, bet pasūtītājs bija ar "Jensen Metal" saistītais uzņēmums - SIA "JM Properties". Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties.

Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro. Abas rūpnīcas kopā nodarbina turpat 430 darbinieku.

Ideja par Karostas Industriālā parka izveidi radās jau 1999. gadā, lai veicinātu jaunu darbavietu veidošanos, palielinātu pilsētas un valsts budžetā ienākošo nodokļu summu un būtu iespēju papildus līdzekļus novirzīt izglītībai, kultūrai un sportam un citiem projektiem, vienlaikus Karostu veidojot par pievilcīgu vietu darbam, dzīvošanai un atpūtai. Jaunu rūpnīcu būvniecība Karostā nebija iespējama vai investoriem nešķita pievilcīga līdz pat 2015.gadam, kad pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi uzņēmējdarbības vajadzībām sakārtoja teritoriju Karostā turpat 20 ha platībā.

Investējot 111,4 tūkstošus eiro, plānots nomainīt pirms 10 gadiem izbūvētās O.Kalpaka tilta segumu nesošās koka konstrukcijas un klāja segumu, kas ir nolietojušās un nākotnē var apdraudēt tilta ekspluatāciju, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Pirms 10 gadiem noslēdzās O. Kalpaka tilta rekonstrukcija, saglabājot tā vēsturisko izskatu, tai skaitā koka klāju un nesošās koka konstrukcijas. Darbi notika ES Kohēzijas fonda projekta «Liepājas ostas pievadceļi» ietvaros.10 gadu laikā koka konstrukcijas jūras vēju ietekmē ir bojātas un lai turpmāk arī varētu nodrošināt drošu satiksmi pār tiltu, nepieciešami remontdarbi. Liepājas SEZ pārvalde no sava budžeta tam atvēlējusi 111, 4 tūkstošus eiro un darbus veiks SIA «Kurzemes Būvserviss».

Liepājas SEZ pārvalde norādīja, ka vasara, kad ir skolēnu brīvlaiks, ir labākais laiks, kad veikt remontdarbus un sadarbībā ar pašvaldību tiks pārkārtota sabiedriskā transporta plūsma, lai iedzīvotāji varētu viegli pārvietoties. Remontdarbu laikā mazizmēra autobuss kursēs jaunizveidotajā maršrutā.

NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Atbilstoši projektam tikšot būvētas jaunas piestātnes, izveidota atbalsta infrastruktūra un veikti gultnes padziļināšanas darbi. Šis projekts būtiski uzlabos mūsu spējas ātri uzņemt NATO spēkus, vērtējis Sprūds.

Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām sīkāku informāciju par tviterī izziņoto projektu nav izplatījusi.

Liepāju piektdien apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba un Jūras spēku amatpersonām pārrunājusi militārās ostas attīstības plānus, aģentūru LETA informēja premjeres birojs.

"Tikko pieņemtais lēmums par 160 miljonu eiro NATO finansējumu Liepājas Karostas militārās ostas attīstībai nostiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas un būs arī būtisks pienesums Liepājas ekonomikai," izteikusies Ministru prezidente.

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Ar pūļa finansējuma palīdzību Karostas cietumā iecerēts izveidot jaunu tūrisma produktu – slēgto istabu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau no februāra sākuma pūļa finansēšanas (crowd funding) interneta vietnē sākusies līdzekļu vākšanas kampaņa jauna tūrisma piedāvājuma Escape Room Karosta jeb Karostas slēgtā istaba izveidošanai. Tā ilgs 33 dienas – līdz 6. martam. Vietnē var apskatīt Escape Room Karosta video, uzzināt par šā piedāvājuma veidotājiem un ziedot savu artavu. Idejas autori cer, ka jau šajā tūrisma sezonā – maijā – pirmie tūristi Karostas cietumā varēs izmēģināt šo ekstrēmo atrakciju.

Izspēlēs «izdzīvošanu»

Slēgtās istabas ideja paredz spēles dalībniekus ieslēgt telpā, un viņu uzdevums ir izkļūt no tās 60 minūšu laikā. Lai to varētu izdarīt, jāveic dažādi uzdevumi, jāatrod kodētas ziņas un slepenas norādes. Optimālais grupas lielums ir divi līdz pieci cilvēki, stāsta viens no idejas autoriem Kristers Krafts. «Grūti pateikt, kā jūs tur nonācāt un kā jūtaties. Tās varētu būt 40. gadu beigas līdz 80. gadu vidum,» teikts spēles izklāstā. Pie sienām ir ekrāni, kuru uzdevums ir ne tikai sniegt norādes, bet arī radīt sajūtu, ka kāds to visu vēro un kontrolē ieslēgto cilvēku likteni. «Varbūt kāds totalitārs režīms?» retoriski jautā spēles organizētāji, nenoliedzot, ka ideju iedvesmojusi Liepājas teātra izrāde pēc Orvela romāna «84». «Nav tā, ka kopēsim Orvelu, bet noskaņu gan gribam aizgūt,» atzīst K. Krafts, norādot, ka šādas slēgtās istabas ir guvušas milzu popularitāti daudzās pasaules metropolēs, jo dod iespēju apmeklētājiem pārbaudīt savu atjautību un loģisko domāšanu, gūt neaizmirstamas emocijas, sajust adrenalīnu, kā arī novērtēt kolektīva saliedētību.

Liepājas SEZ uzņēmums Jensen Metal būvēs jaunu ražotni un attīstīsies Liepājā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mājokļu trūkums speciālistiem un reti avioreisi – šādus divus būtiskus papildu mīnusus no investora skatu punkta Liepājai min SIA Jensen Metal prokūriste Ieva Līmeža.

Uzņēmums bijis dažu soļu attālumā no lēmuma par jaunas ražotnes būvniecību valstī, kur investēt būtu izdevīgāk. Pašvaldībai tā būtu garām palaista iespēja, taču Liepājas SEZ un Jensen Metal izdevās vienoties par sadarbību.

Jūnijā Karostas industriālajā parkā tiks uzsākti celtniecības darbi. Dāņu uzņēmums jau pašlaik metālapstrādes ražotnē Liepājā nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus un 2016. gadu noslēdza ar 2,577 miljonu eiro lielu peļņu, sasniedzot 22 219 507 eiro lielu apgrozījumu. Šāda investora pārvilināšana uz citu valsti būtu daudzu kaimiņvalstu interesēs, tomēr šoreiz tas nav izdevies.

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā jauno ražošanas LSEZ Jensen Metal SIA ēku Karostas Industriālajā parkā, Liepājā.

Jaunā nerūsējošā tērauda ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai Jensen Metal metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13,5 tūkst. m2. Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties. Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti 4 miljoni eiro.

Jaunās ražotnes būvniecību uzsāka 2021. gada februārī, tā paša gada augustā tika svinēti spāru svētki, bet saskaņā ar būvdarbu laika grafiku ekspluatācijā nodota 2022. gada 4. janvārī. Kā apliecina LSEZ Jensen Metal SIA, tuvāko nedēļu laikā norisināsies ēkas iekārtošanas un aprīkošanas darbi, lai vēl janvārī jaunā ražotne varētu uzsākt ražošanas procesu.

Karostas industriālā parka teritorijā pašlaik top AS Jensen Metal Holding meitas uzņēmuma LSEZ SIA JM Properties saistītā uzņēmuma SIA LSEZ Jensen Metal rūpnīca, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde.

Pirmajā posmā LSEZ SIA «JM Properties» plāno izbūvēt ražošanas telpas aptuveni 11 000 kvadrātmetru platībā un plānots, ka ražošanas ēkas tehniskais aprīkojums izmaksās 695 000 eiro. Būvniecību ir plānots pabeigt 2019.gada maijā.

«Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus,» jaunas rūpnīcas nepieciešamību iepriekš skaidroja A/S «Jensen Metal Holding» biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

Kā biznesa portālam db.lv norāda LSEZ pārvalde, tad pastāv vēl vairāki rezervācijas līgumi un uzņēmēji šobrīd izstrādā būvprojektus - divi strādā ļoti aktīvi. LSEZ skaidro, ka šobrīd precīzi nevar pateikt, kad šie uzņēmumi varētu uzsākt būvniecību, bet domājams, ka tas varētu būt 2019. gada pavasarī.

Valsts vides dienesta (VVD) reģionālā vides pārvalde (RVP) izsniegusi B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju SIA «Karosta LP». Uzņēmums Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā plāno veikt akmeņogļu, koksnes šķeldas un alternatīvā kurināmā pārkraušanas darbus, izveidojot jaunas darba vietas.

Iecerētās darbības izraisīja satraukumu sabiedrībā, un VVD Liepājas RVP saņēma vēstuli ar 1862 liepājnieku parakstiem, kurā paustas bažas par uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi un Liepājas iedzīvotāju veselību. Ziņots, ka uzņēmums paredz pārkraut 800 000 tonnu ogļu gadā, kas tiks uzglabātas līdz 12 metriem augstās kaudzēs zem klajas debess. Iedzīvotāji baidās, ka, pūšot vējam, ogļu putekļi nokļūs ārpus uzņēmuma teritorijas. Darbību plānots veikt nepilna kilometra attālumā no dzīvojamajām ēkām Turaidas ielā, Liepājā.

Izsniegtajā piesārņojošās darbības atļaujā ir iekļauti visi likumā «Par piesārņojumu» un ar to saistītajos Ministru kabineta noteikumos paredzētie nosacījumi, kas uzņēmumam jāievēro, īstenojot savu saimniecisko darbību. VVD Liepājas RVP tajā ir iestrādājusi arī iedzīvotāju priekšlikumus: piemēram, uzņēmumam pirms darbības uzsākšanas ir jāsaskaņo rīcības plāns darbam nelabvēlīgos meteoroloģiskos laikapstākļos. Šāds nosacījums izvirzīts, lai līdz minimumam samazinātu piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi un apkārtējiem iedzīvotājiem.

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība «Ekers Stividors LP», investējot aptuveni miljonu eiro, iegādājusies aspirācijas sistēmu jeb slēgtu konveijeru ar putekļu nosūkšanas iekārtu kravu iekraušanai. Vēl uzņēmums iegādājies otru automašīnu - putekļsūcēju un papildu laistīšanas iekārtu.

Ar jauno iekraušanas konveijeru putekļi tiek savākti un nenonāk apkārtējā vidē ārpus termināla. Kuģī stundas laikā ar to var iekraut 450 tonnas kravu. LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» tehniskais direktors Oļegs Vonogs norāda, ka slēgtā līnija ir aprīkota ar aspirācijas sistēmu. Katrs filtrs nodrošina līdz 3000 m3/stundā gaisa plūsmas attīrīšanu. Filtri pašattīrās, kas nozīmē, ka tie sakrāj iekšā putekļus un kādā brīdī, vadot iekšā spiedienu, tie attīrās - putekļi nokrīt uz konveijera un iet tālāk uz kuģi. Tādējādi putekļi nenonāk gaisā.

«Strādājam, lai nodrošinātu putekļu savākšanu. Ieguldījumi modernā pārkraušanas konveijerā, laistīšanas iekārtās un putekļu savākšanas iekārtās dod rezultātu. Mums ir svarīgi parādīt kā strādājam, lai viedoklis netiek balstīts uz sākotnējo darbību, kad paši bijām jauni un nepieredzējuši antracīta kravas apstrādē,» saka LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» projektu koordinators Guntis Čukurs.

Spāru svētkus Karostas industriālajā parkā nosvinējusi topošā SIA “EB Liepāja” rūpnīca, kas ražos nenoņemamās veidņu sistēmas būvniecībai.

Ražotnes projektēšana tiks uzsākta 2020.gada martā, bet būvniecība 2021. gada augustā. Tā būs jau ceturtā ražotne Karostas industriālā parka teritorijā, bet pirmā kurā tiek atjaunota un iekļauta vēsturiskā Karostas apbūve.

“Tā noteikti ir pārdomātā loģistikas infrastruktūra, kas ļaus gan ērti piegādāt izejmateriālus, gan arī nosūtīt saražoto produkciju. Mēs noteiktu nebūtu šeit, ja nebūtu pašvaldības un Liepājas SEZ pārvaldes atbalstošās attieksmes un līdzdalības projekta īstenošanā. Mums ir paveicies ar ģenerāluzņēmēju, kas nodrošina, lai būvniecības process notiek raiti, bez aizķeršanās, kvalitatīvi un plānotajā laika grafikā, lai varam jau nākamajā vasarā ražotni nodot ekspluatācijā,” norādīja SIA “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons.

Virsnieku saieta nams Karostā, Liepājā kalpojis kā multifunkcionāls centrs. Sākot no krāšņām ballēm, kara flotes bāzes, slimnīcas, degradācijas līdz pat lēnai atdzimšanai. Lai nodrošinātu drošu un pastāvīgu ēkas izmantošanu, ēkas restaurācijai būtu nepieciešams piesaistīt aptuveni 12 miljonu eiro, taču pašlaik Aizsardzības ministrijas budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti.

Kopš 1994. gada ēka atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un šobrīd uzsākti darbi pie ēkas logu un durvju restaurācijas un nomaiņas, kā arī tiek veikta bēniņu pārsegumu siltināšana, kuru veic AS «Būvuzņēmums Restaurators». Kā arī šovasar plānots uzsākt ēkas Dienvidu terases un fasādes restaurāciju.

Aizsardzības ministrija ir izteikusi piedāvājumu Liepājas pilsētas pašvaldībai uzņemties nama tālāku atjaunošanu un izmantošanu. Ņemot vērā pašvaldības intereses trūkumu pārņemt ēkas apsaimniekošanu, sarunas patlaban neturpinās, un Aizsardzības ministrija, tāpat kā līdz šim, turpinās rūpēties par objekta tehnisko stāvokli un pakāpeniski atvēlēt līdzekļus objekta atjaunošanai, portālu db.lv informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve Vita Briže.

Ugusnelaime skārusi Virsnieku saieta namu Karostā, Liepājā, biznesa portālu Db.lv informēja nama pārvaldītājs Aizsardzības ministrija (AM).

Vakar, 4.aprīlī ugunsgrēks izcēlās Virsnieku saieta nama 2.stāva telpās aptuveni 90 kvadrātmetru platībā. Degšanas rezultātā bojāts telpas starpstāvu pārsegums, grīda, trīs logi un trīs telpas 1.stāvā, kurās griesti ir daļēji iebrukuši un telpas ir appludinātas ugunsgrēka dzēšanas rezultātā.

AM pārstāve stāsta, ka ugunsgrēka rezultātā ir iebrukusi vienas telpas grīda starp otro un pirmo stāvu. Sākotnējais novērtējums liecina, ka bojātais starpstāvu pārsegums nerada draudus ēkas konstrukcijai un tiks atjaunots.

Šobrīd Virsnieku saietu namā notiek būvdarbi - logu restaurācija un nomaiņa, tāpēc uz jautājumu, vai ugunsgrēks izcēlies remontdarbu dēļ AM pārstāve atbild: «Šādu ugunsgrēka iemeslu izslēgt nevar, bet to izmeklēšanā noskaidros Valsts policija. Lai noskaidrotu ugunsgrēka cēloni, ir jāsagaida atzinums.»

Patlaban tiek izstrādāts elpošanas un drošības ekipējuma ražotāja SIA «Interspiro Production» ražošanas un noliktavas ēkas būvprojekts un ir sākti būvlaukuma un zemes sagatavošanas darbi, lai jau tuvāko mēnešu laikā varētu sākt ražošanas un noliktavas ēku būvniecību Ģenerāļa Baloža ielā 20/22 Liepājā.

Esošā ražotne industriālajā parkā «Liepājas Biznesa centrs» Kapsēdes ielā ir kļuvusi uzņēmumam par šauru, tādēļ nolemts būvēt jaunu ražotni, kas būs ne tikai daudz modernāka un ērtāka ražošanas procesam un darbiniekiem, bet arī dabai draudzīgāka.

«Liepājas SEZ pārvalde uz 30 gadiem ir iznomājusi uzņēmumam 1,7 hektāru plašu zemes gabalu Ģenerāļa Baloža un Lazaretes ielas krustojumā. Izvēloties šo vietu, ņēmām vērā gan to, ka šī ir vieglā ražošana, gan to, ka šeit iespējams ērti atbraukt ar sabiedrisko transportu, savukārt ražotnē strādājošie Karostas un Tosmares iedzīvotāji uz darbu varēs viegli atnākt ar kājām. Papildus jau divām šogad Karostā ekspluatācijā nodotajām ražošanas ēkām («RT Metāls» un «Jensen Metal» metālapstrādes ražotnes), šī ražotne turpinās Karostas uzņēmējdarbības teritorijas attīstību,» norāda Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis.

Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā - SIA "RT Metāls" ražošanas ēku Karostā un SIA "Vecās ostmalas biznesa parks" ražošanas ēku Vecajā ostmalā, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

"RT Metāls" paplašinājis metālapstrādes ražošanas telpas un izbūvējis sadzīves telpas divos līmeņos ar ģērbtuvēm, labierīcībām un ēdamzāli. Kopējais apbūves laukums bijis 4228 kvadrātmetri, bet ieguldījumi - ap 850 000 eiro.

"Vecās ostmalas biznesa parks" izbūvēja ražošanas telpas 1870 kvadrātmetru platībā, kā arī visas ražotnes vajadzībām nepieciešamās inženierkomunikācijas - ūdens, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija, elektrība un apgaismojums, ugunsdrošības signalizācijas sistēma, iebūvētas virsgaismas lūkas. Tāpat labiekārtota pieguļošā teritorija. Jaunās ražošanas ēkas būvniecība izmaksāja 925 613 eiro, no kā daļa bija Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.