Iecere 15. jūlijā uz vienu dienu ne tikai Valgā, bet arī Valkā atvērt mājas kafejnīcas ir apdraudēta. Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) to uzskata par saimniecisko darbību un atsūtījis garu uzskaitījumu, kas no šiem cilvēkiem tiek prasīts, vēstīja reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.
Mājas kafejnīcas ideja Igaunijā īstenota gadus desmit. Kustība aizsākās Hijumā un pakāpeniski izpletusies pa daudzām Igaunijas pilsētām. Pērn vienu dienu atvērās mājas kafejnīcas arī Valgā. Šogad igauņi aicināja pievienoties arī valcēniešus, un kāpēc gan ne, jo arī mūspusē cilvēki prot ko gardu pagatavot un savā pagalmā vai dārzā varētu izveidot improvizētu kafejnīcu. Diemžēl Latvijā kāju priekšā šai idejai pieliek birokrātija, precīzāk sakot, likumdošana vai VID likuma skaidrojums, rakstīja medijs. LASI, klikšķinot šeit.
Biznesa portāls db.lv lūdza VID skaidrot radušos situāciju. Publicējam VID komentāru:
«Izvērtējot publikācijā aprakstīto situāciju, paskaidrojam, ka saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nodokļu jomā ienākumi, kas gūti no pārdošanai izgatavotas produkcijas (pašceptu pīrādziņu, kūciņu u.tml.) pārdošanas, ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, turklāt darbības, kas saistītas ar preču izgatavošanu un tirdzniecību ir kvalificējamas kā saimnieciskā darbība, pirms kuras uzsākšanas nodokļu maksātājam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā.
Savukārt, tie ienākumu veidi un tās situācijas, kurās fiziskās personas ir tiesīgas nereģistrēt saimniecisko darbību, ir noteiktas likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Saskaņā ar šobrīd Latvijas Republikā spēkā esošo regulējumu uz ienākumiem un fiziskās personas aktivitātēm, kas saistītas ar mājas kafejnīcas ierīkošanu, minētajā likumā noteiktie atbrīvojumi neattiecas.
Lai vienas dienas kafejnīcas ierīkošana netiktu atzīta par saimniecisko darbību un gūtie ienākumi netiktu aplikti ar ienākuma nodokli, šādam atbrīvojumam būtu jābūt noteiktam likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli līdzīgi kā tas ir ar ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, kur ienākums netiek aplikts, ja tas nepārsniedz 3000 eiro gadā, turklāt, ja netiek sasniegts minētais pārsniegums, saimnieciskā darbība nav jāreģistrē.»