Godātā redakcija, vēlos pievienot savu balsi demokrātijas, mūsu Satversmes un Valsts prezidenta institūcijas aizstāvībai. Raimonda Vējoņa nesenā vizīte ASV uzduļķoja sliktāko, ko esam redzējuši šajā tviteriskās apņirgšanas pseidokultūrā, kura sakņojas rupjību rakstīšanā uz publisko ateju būdiņu starpsienām. Kauns!
Mūsu dārgajam prezidentam pārmet, ka viņš angliski runājot ar smagu akcentu un brīžam tā, ka īsti nevar saprast teiktā jēgu. Vēlos kategoriski noraidīt šādu jautājuma izraušanu no konteksta. Prezidents arī latviski runā ar pasmagu akcentu, un saprast teikto pat valsts valodā bieži vien saprast nevar. Šahs un mats, jūs, ņirgas!
Pa kādai neveiksmei un valodas kļūdiņai ir bijis mūsu valsts prezidentu publiskos uznācienos, tas ir fakts. Tā amerikāņu juristiem palika atmiņā kāda mūsu prezidenta teiktais sanāksmē Kalifornijā, kur viņš vārda «likumziņi» (lawyers) vietā izrunāja «meļi» (liars), bet visi tak saprata, un, iespējams, vēl pareizāk, nekā runas rakstītāji bija cerējuši. Līdzīgi bija ar uzrunu Frankfurtes grāmatu gadatirgū, kur iecerētā successful development (panākumiem bagāta attīstība) izruna vedināja vairāk uz sexful development, kas arī ir apmēram pareizi.
Protams, mēdz būt tā, ka Valsts prezidents nonāk situācijā, kur nekādi teksti nav iepriekš gatavoti ne angliski, ne latviski. Tādā reizē arī izspruka frāze: «Čaļi, pa galvu vajag, ja? Ilgi neesat sisti tikai, ja?» Te nu būs vienīgā reize, kad arī es pievienošos nosodījumam. Situācijas konteksts nepārprotami norāda, ka domāts bija «sen neesat sisti», nevis «ilgi». Šādi aplami lietojumi, protams, ir plaši izplatīti, bet reti kad šāda aplamība paliek atmiņā kā vienīgais prezidentūras ievērības cienīgais moments.
Ņemot vērā gan iepriekš aplūkoto, gan plaši zināmos faktus, kādas kvalifikācijas personāži mēdz ieņemt vietas ministru krēslos, vēlos atgādināt, cik nozīmīgi tas ir mūsu demokrātijai. Ja Satversmes tēvi mums priekšrakstījuši, ka par prezidentu var kļūt katrs, kurš atbilst Satversmes 36. un 37. panta prasībām, tad mūsu aktuālā prakse iet tālāk, pierādot, ka par prezidentu var būt jebkurš. Tas ir būtisks progress tiešās demokrātijas uzvaras gājienā, jo jebkurš var iesniegt jebkuru likumdošanas iniciatīvu caur visādiem tur portāliem, jebkurš var būt par deputātu un ministru, mēs esam uz pareizā ceļa, biedri!
Šo sistēmu acīmredzami vainagotu Valsts prezidenta izvēlēšanās tiešās demokrātijas absolūtā formā, proti, ar izlozēšanu. Kandidāti būtu visi valsts pilsoņi, kas atbilst Satversmes 37. panta prasībām. Atkārtošu, mūsu prakse pārliecinoši rāda, ka par prezidentu var būt jebkurš. Izlozēšanas sistēma gan būs jāatliek uz kādu laiku, kamēr mūsu IT monstri iemācās pārdot Dziesmu svētku biļetes elektroniskā veidā, bet tad gan uzreiz, tātad pēc gadiņiem astoņiem.
Līdz tam mēs varētu tiešo demokrātiju iemiesot nedaudz vienkāršākā veidā: kādā trešdienā ap pusčetriem pēcpusdienā savākt no trolejbusu pieturas pie Mākslas muzeja jebkurus 16 cilvēkus un nozīmēt viņus par ministriem. Premjeru lozēt no izvēlēto vidus. Rezultātā būs valdība, kuras darbības rezultāti diezvai būs pārāk atšķirīgi no pašreizējās, dārgā un samocītā procesā veidotās.
Katra demokrātiskā sistēma ir tikai tad ko vērta, ja mēs to aizstāvēsim. Godātā redakcija, izmantojot iespēju, aicinu visus DB lasītājus, kā arī visu pārējo progresīvo sabiedrību iestāties par – par atbalstu mūsu dziļi tautiskajam Valsts prezidentam, un vēl ciešāk sakļauties ap pašaizliedzīgajiem Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darba rūķiem, mūsu demokrātijas ceļvedi un kaujas štābu, urā!
Pieprasām aizliegt gānīšanos visādos tur tviteros un feisbukos, bet, ja neklausa, atslēgt šos antidemokrātiskos indes avotus! Visu konservatīvi – progresīvo spēku vārdā pieprasu: rokas nost no Valsts Prezidenta!