Godātā redakcija,jaukais laiciņš atnācis reizē ar publisku atjautu, ka šai Saeimai jābalso par virkni augstu, svarīgu un pat ļoti svarīgu amatpersonu,kuru amata pilnvaras beigsies visai pārskatāmā nākotnē.
Pirms Jāņiem atrisināsies jau uzsāktais jampadracis ap zobārstu un santehniķu kandidatūru izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, rudenī beidzas Latvija Bankas prezidenta pilnvaru termiņš, bet nākamvasar jāpārvēl ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdis. Piedevām te nāktu klāt premjera iecerētā finanšu uzrauga FKTK uzspridzināšana (operācija ar segvārdu«remonts»), kā rezultātā varētu būt vēl vesels FKTK padomes sastāvs jāatrod un jānobalso.
Ja mūsu politika būtu kaut cik sakarīga, tad šāda amatpersonu pārvēlēšana tipiski būtu valdošās koalīcijas kompetence: vienoties par sadalījumu, izdiskutēt personālijas, iekļaut apspriežamajā kontekstā vēl tur piederīgus jautājumus (piemēram, jaunvecvienotībai tik ļoti svarīgo eirokomisāra amatu) un tad pakāpeniski to visu realizēt. Bet! Mums ir valdība, kuras ministri tikai sāk mācīties amatu un ko atbalsta koalīcija, kura pati īsti nezina, no kā tā sastāv un cik tajā būs balsu pēc kārtējā drošības iestāžu reida.
Protams, var jau teoretizēt, ka personāliju vēlēšana ir viena lieta, bet valdības stabilitāte – pavisam cita. Bet pat mūsu nesenā īsā, raibā vēsturīte rāda ko citu: ievēlot Valsts prezidentu ar citu Saeimas vairākuma sastāvu nekā valdības koalīcijai, šis jaunais vairākums var izraisīt valdības krišanu. Jo jaunais vairākums ir vairākums, griez, kā gribi. Kolorītākais piemērs ir Viļa Krištopana valdības krišana, kad LC stūrgalvīgi pastāvēja uz savu prezidenta kandidātu, bet tobrīd opozīcijā esošā TP panāca vienošanos un ievēlēja publiski mazpazīstamo, ar partijām nesaistīto Vairu Vīķi – Freibergu. Jaunais vairākums sevi realizēja jau pēc īsa laiciņa.
Ko iesākt šajos apstākļos, kad jau tā ļurcīgās koalīcijas ligzdiņā VARAM ministrs Pūces k-gs iedējis dzeguzes olu jaunās reģionu kartes izskatā, kas ir spējīga saspridzināt jebkuru varas konstrukciju?Te nu, Godātā redakcija, nāk mans priekšlikums, kas balstās sirmā gudrībā, mantotā no grūtās fotogrāfa ikdienas. Tolaik problēmu fiksai risināšanai bija divi varianti: ja kaut kas ļurkājas, vajag pietīt ar izolācijas lentu, bet, ja iestrēdzis – smērēt lubrikantu.
Politikā kā lubrikants ierasti kalpo izgudrojums, kura autorība slīgst gadu tūkstošu vēsturē, proti, nauda. Līdzeklis pārbaudīts vismaz no feniķiešu laikiem, vēl pirms rakstītās vēstures, strādā vienkārši un droši. Mūsu situācijā gan liplentas, gan leģendāra WD–40 funkciju varētu pildīt jauns fonds, piemēram, Saulkrastu – Sējas – Garkalnes dzelzceļa atbalsta fonds vai Mārupes – Nīgrandes satiksme*. Naudiņu tur iepumpēt prastu gan sabiedriskais, gan atbildības apgaismots privātais sektors, un attiecīgais fonds algotu konsultantus. Tie savukārt savu atalgojumu saņemtu tikai amatpersonu taisnīgas izvirzīšanas un godīgas apstiprināšanas gaitā. Primitīva aritmētika rāda, ka konsultantu skaits būs mazāks par simtu, tātad nu jau ierastos mērogos. Par piegājiena likumību šaubas nevar rasties: satiksmes konsultanti, lai arī cik vienai organizācijai to būtu, ir neaizskarami. Konsultantu, Dr. phil., Latvijas uzņēmējdarbības ētikas standartu izveidošanas projekta vadītāju Zakatistova k-gu skarbais arestanta liktenis piemeklēja tādēļ, ka, par spīti savai Jēkabpils komjaunieša aristokrātiskajai audzināšanai, viņš iesaistījies aplamā jomā. Straumes k-gs zina labāk, kādas konsultācijas kuram uzņēmumam vajadzīgas: atkritumiem nevajag, jo Tamuža k-gs jau tāpat ļoti gudrs, bet satiksmei, piemēram, Rīgas satiksmei, padod tik priekšā, par daudz nebūs! Tur dunduks uz dunduka piramīdās nokrauti, jākonsultē rītā un vakarā.Godātā redakcija, no visa iepriekš izklāstītā izriet, ka valdības stabilitāti saglabāt ir iespējams par spīti personāliju vēlēšanu smagajam pārbaudījumam. Vajag tikai drusku piešņorēt un pareizi iesmērēt, kā jau vienmēr. Lūdzu nododiet manus veiksmes vēlējumus procesa dalībniekiem, sponsoriem un topošajiem konsultantiem, lai lietas ripo bez čīkstēšanas!
Cerot palikt Jūsu vēstuļdraugs – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni 2019. gada aprīlī
P.S. Ar zvaigznīti (*) atzīmētajiem fondu nosaukumiem ir tikai ilustratīva nozīme, cik man zināms, tādi vēl nav nodibināti. Pagaidām.
