Ekonomikām lecot ārā no pandēmijas un pasaules ietekmīgākajām valdībām un centrālajām bankām stimulējot kā no pārpilnības raga, tiek spriests, ka arī patēriņa cenas palielināsies visai strauji – vismaz sākotnēji.
Valda arī zināmas bažas, ka, šādam cenu kāpumam esot potenciāli noturīgākam, centrālajām bankām var neatlikt nekas cits kā vien procentlikmju palielināšana. Kopumā raizes ir par to, ka pēc šīs krīzes ekonomiskās un cenu stabilitātes ziņā braukt ceļam kaut kur daudzmaz pa vidu var izrādīties pagrūti. Jeb – viena plata grāvja mala ir, ka ekonomika uz visu arvien tālāku monetāro un fiskālo eksperimentu fona pat pārkarst, kas nozīmē ļoti augstu inflāciju un kādu jau neprognozējamu scenāriju materializēšanos, savukārt otra – stimuli tiek mazināti, procentlikmes tomēr tiek paaugstinātas ātrāk un straujāk, ko pasaule pie milzīgajiem tās parādu apmēriem vienkārši nespēj sagremot, un šādā veidā tiek nokauts ekonomikas uzrāviens. Piemēram, Eiropā, ja tiek paaugstinātas procentlikmes, valdību parādi pie pēcpandēmijas deficītiem var izskatīties visai slikti – sevišķi, piemēram, tādai lielai tautsaimniecībai kā Itālija.
Inflācijas aukstā duša
Raksti par tēmu
Šādas arvien uzstājīgākas pārdomas tirgus dalībniekiem piezagušās pēc ASV ekonomikas datiem, kas atklāja, ka aprīlī gada inflācija šajā valstī palēkusies jau līdz 4,2%. Nu tiek spekulēts, ka tuvākajā laikā ASV inflācija varētu pārlidot pāri pat apaļajai 5% barjerai. Turklāt visai strauji – par 3% – palēkusies arī ASV pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo pārtikas un enerģijas cenu ietekmi. Mēneša laikā ASV gada pamatinflācija palielinājusies no 1,6% līdz 3%, kas ir visai daudz. Atsevišķi ekonomisti nu pauž viedokli, ka ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas patiesībā draud pārvērsties par ekonomikas pārkaršanu un vienu lielu burbuli.
Visu rakstu lasiet 1.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
