Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Karakasas Botāniskais dārzs, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, izmirst.

Saistībā ar valsts ekonomisko sabrukumu Botāniskā dārza uzturēšanai nepietiek ne ūdens, ne elektrības.

LASI ARĪ:

Venecuēla no savas valūtas svītros piecas nulles

FOTO: Inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu

Venecuēliešiem jāmeklē alternatīvas sabiedriskajam transportam

Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pašlaik atrodas Venecuēlā, būtu jāizvērtē iespēja izceļot no šīs valsts, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrija aktualizētajā ceļojuma brīdinājumā saistībā ar situāciju Venecuēlā «stingri aicina neapmeklēt» Venecuēlu. Valstspiedrīgajiem, kas atrodas Venecuēlā, tiek ieteikts izvērtēt iespēju izceļot no valsts, jo drošības situācija jebkurā brīdī var strauji pasliktināties, brīdina ĀM.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palikt Venecuēlā, ministrijas darbinieki aicina sekot līdzi notikumiem valstī un rūpēties par personīgo drošību.

Iepriekš ministrija jau informēja, ka līdz šim nav saņēmusi Venecuēlā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo lūgumus pēc palīdzības. Vienlaikus ĀM rīcībā ir ziņas, ka viena ģimene no Venecuēlas pirms vairākiem mēnešiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Šogad Rietumvalstu akcijas, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, nevar lepoties ar galvu reibinošu pieaugumu. Ja ir vēlme redzēt astronomiskus akciju pieauguma ciparus, tad naudu bija jāiegulda krietni eksotiskākā tirgū – Venecuēlas akcijās. Šīs valsts publiski kotēto akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 73 tūkstošiem procentu. Viss jau būtu labi, ja šim pieaugumam komplektā nenāktu arī citi faktori.

Kopumā – Venecuēlas tautsaimniecības krahs nozīmējis, ka šajā valstī sevi pilnā mērā nu izpauž hiperinflācija, kas pietuvojusies 50 tūkst. procentu (šādos brīžos dati var būt visai neprecīzi). Turklāt nomanāmi ekonomistu paredzējumi (Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu), ka patēriņa cenu gada izmaiņu rādītājs sasniegs/pārsniegs apaļā miljona procentu atzīmi. Tādējādi Venecuēlu ar tās hiperinflāciju var piemest klāt Āfrikas Zimbabvei, kurai pirms kāda laika jau nācās cīnīties ar līdzīgiem procesiem. Venecuēlai gan līdz Zimbabves inflācijas līmenim vēl ir pamatīga telpa, kur augt. Pieejamā informācija liecina, ka 2008. gada novembrī gada inflācija šajā valsī tik tikko sasniedza 80 miljardus procentu. Tādējādi Venecuēlas dažu desmitu tūkstošu inflācijas procenti uz šī fona tāds nieks vien ir.

Satiksmes autobusi lielākajā daļā Venecuēlas ir pakāpeniski izzuduši. Tas saistīts ar pārmērīgi augstajām cenām riepām, motoreļļai, akumulatoriem un detaļām vai pat to nepieejamību.

Venecuēliešu alternatīvas sabiedriskajam transportam skatāmas raksta galerijā!

LASI ARĪ:

Venecuēla konfiscē Kellogg brokastu pārslu rūpnīcu

FOTO: Venecuēlā turpinās pārtikas krīze

Venecuēla rada naftas kriptovalūtu

FOTO: Bada dēļ uz Venecuēlas ceļiem siro laupītāji

Ekonomiskais haoss, miljonu inflācija un cīņa par varu Venecuēlā ietekmē naftas tirgu un arī tos, kas aktuālajam režīmam aizlienējuši lielas summas.

Ik pa laikam pasaulē kādā reģionā vērojams ekonomiskais haoss. Šajā negatīvajā gaismā šobrīd uz pārējo fona izceļas Venecuēla. Pieejamie dati liecina, ka inflācija tur jau novembrī bija sasniegusi 1,3 miljonus procentu. Sevišķi smagi šādi ekonomikas nosacījumi ietekmē jau tā nabadzīgo iedzīvotāju dzīves līmeni, kuriem parādās grūtības ar pārtikas un medicīnas preču iegādi. Ne velti valsti nu pārņēmis arī vēl pamatīgāks politiskais haoss, un daudzi mēģina izzīlēt to, kāda būs notiekošā ietekme uz pārējo pasauli. Būtībā Venecuēla no Latīņamerikas gluži vai spīdekļa pārvērtusies pagaidām par visai bezcerīgu, nestabilu veidojumu.

Pašlaik Rietumi nosliekušies atzīt, ka šajā valstī leģitīmā vara pieder opozīcijai, kas ir liels trieciens tās līderim Nikolā Maduro, kuram savukārt ir armijas atbalsts un kurš lielā mērā valsti pārvalda ar tās palīdzību.

Venecuēlā drošības spēki pagājušajā gadā bez tiesas sprieduma nogalinājuši vismaz 189 cilvēkus, otrdien paziņojusi cilvēktiesību aizstāvju organizācija PROVEA.

Tas ir par 5% vairāk, nekā organizācija konstatēja 2013.gadā.

Vēl 31 cilvēks miris no spīdzināšanas vai pārmērīgas spēka pielietošanas no policijas vai karavīru puses. Tostarp pieci cilvēki nošauti demonstrācijās pret prezidenta Nikolasa Maduro valdību, liecina organizācijas apkopotie dati.

No 189 nogalinātajiem cilvēkiem vairums miruši policijas vai armijas reidos ar plašiem arestiem, paziņoja PROVEA, kas seko līdzi situācijai cilvēktiesību jomā Venecuēlā kopš 1988.gada.

Visvairāk cilvēku miris policijas izmeklēšanas vienības CICPC reidos agri no rītiem, kuru mērķis «ir nomedīt noziedzniekus un panākt taisnīgumu», norādīja PROVEA pētnieks Inri Rodrigess.

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Ekonomikas krīzes pārņemtajā Venecuēlā, kur ir pasaulē augstākā inflācija, no apgrozības tiks izņemtas 100 bolivaru banknotes, kas ir nominālvērtības ziņā lielākās banknotes, bet kuru melnā tirgus vērtība ir tikai apmēram divi eiro centi.

Valsts kreisais prezidents Ernesto Maduro par 100 bolivaru banknošu izņemšanu no apgrozības paziņoja runā svētdien. Viņš sacīja, ka tas nepieciešams, lai cīnītos pret kontrabandu uz robežas ar Kolumbiju.

«Esmu nolēmis nākamo 72 stundu laikā izņemt no apgrozības 100 bolivaru banknotes. Mums ir jāturpina cīņa pret mafiju,» sacīja Maduro.

100 bolivaru banknotes būs apgrozībā līdz trešdienai, bet pēc tam iedzīvotājiem būs divas nedēļas, lai tās apmainītu pret citām banknotēm.

Pēc centrālās bankas ziņām, pavisam apgrozībā ir vairāk nekā 100 miljardi 100 bolivaru banknošu jeb 48% no visām apgrozībā esošajām banknotēm un monētām.

35 000 venecuēliešu svētdien devušies pāri robežai uz Kolumbiju, lai iepirktu savā valstī par deficītu kļuvušās pārtikas preces un medikamentus.

Venecuēlas robeža ar Kolumbiju tika atvērta pirmo reizi 11 mēnešu laikā, un venecuēlieši lielā skaitā steidzās uz Kolumbijas pierobežas pilsētu Kukutu, kas ir Ziemeļsantanderas departamenta galvaspilsēta.

Departamenta gubernators sacīja, ka viņi nav gaidījuši vairāk par 10 000 venecuēliešu un to lielais skaits pierāda, ka robeža jāatver nekavējoties.

Venecuēla ir smagi cietusi no naftas cenu samazināšanās pēdējos divos gados un šobrīd cīnās ar hiperinflāciju, ekonomikas kritumu, plašu noziedzību un korupciju, kā arī ar pieaugošu pārtikas un elektroenerģijas trūkumu.

Privāto organizāciju aplēses liecina, ka pārtikas pamatpreču un medikamentu trūkums Venecuēlā sasniedzis 80%, bet situācija līdzās Kolumbijas robežai ir īpaši smaga.

Venecuēla radījusi kriptovalūtu ar mērķi apiet stingrās ekonomiskās sankcijas, ko noteikusi ASV valdība, ziņo BBC.

«Petro» uzdevums ir palīdzēt grūtībās nonākušajai ekonomikai, kura gadiem ilgi cieš no hiperinflācijas un devalvācijas.

Venecuēla apgalvo, ka tā ir pasaulē pirmā valsts kriptovalūta. Šīs idejas kritizētāji gan to dēvē par izmisuma soli laikā, kad Venecuēla nespēj atmaksāt savu 150 miljardus dolāru lielo ārējo parādu.

Valsts prezidents Nikolass Maduro pavēstījis, ka katru Petro atbalsta barels Venecuēlas jēlnaftas. Jāatgādina, ka Latīņamerikas valstij ir pasaulē vislielākās pārbaudītās naftas rezerves.

Kopumā tiks pārdoti 100 miljoni Petro, kuru sākotnējā vērtība būs 60 ASV dolāri, pamatojoties uz Venecuēlas naftas cenu janvāra vidū.

Valsts arī publicējusi ceļvedi, kā izveidot virtuālo seifu, kurā turēt kriptovalūtu.

Venecuēlas iestādes ir konfiscējušas rūpnīcu, kas pieder amerikāņu brokastu pārslu ražotājam Kellogg, ziņo BBC.

Tas noticis pēc tam, kad Kellogg paziņoja, ka aiziet no šīs valsts saistībā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, kurš iepriekš apsūdzējis ASV ekonomiskā kara izvēršanā, rūpnīcas slēgšanu nodēvējis par «pilnīgi pretkonstitucionālu un nelikumīgu». Viņš paziņojis, ka rūpnīca nodota strādniekiem un turpinās ražošanu.

«Mēs esam sākuši tiesvedību pret Kellogg biznesa vadītājiem, jo aiziešana ir pretkonstitucionāla,» teicis Maduro.

Venecuēlas ekonomiku negatīvi ietekmējis naftas ieņēmumu un valūtas vērtības kritums. Venecuēlā ir viens no augstākajiem inflācijas rādītājiem pasaulē.

Kellogg ir viens no starptautiskajiem uzņēmumiem, kas pārtraukuši vai samazinājuši darbību Venecuēlā. Tas paudis cerību nākotnē vēl atgriezties Venecuēlā un brīdinājis par iespējamu tā zīmolu pārdošanu bez uzņēmuma atļaujas.

Inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē, prognozē Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) amatpersona.

«Mēs prognozējam inflācijas pieaugumu līdz miljons procentiem līdz 2018.gada beigām, lai signalizētu, ka situācija Venecuēlā ir līdzīga Vācijai 1923.gadā vai Zimbabvei divtūkstošajos gados,» fonda blogā raksta SVF rietumu puslodes nodaļas direktors Alehandro Verners.

Saskaņā ar opozīcijas kontrolētā parlamenta datiem, patēriņa cenas šogad Venecuēlā pieaugušas par 46 305%.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties Venecuēlas ikdienas dzīvē, ņemot vērā augsto inflāciju!

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro trešdien paziņoja, ka no valsts valūtas bolivāra tiks svītrotas divas nulles - par divām vairāk, nekā tika plānots sākotnēji.

Maduro kabineta sēdē pavēstīja, ka 20.augustā sāksies «ekonomikas atlabšanas» programma, kas ietvers «monetāro rekonstrukciju».Viņš iepriekš bija paziņojis, ka no 4.augusta apgrozībā nonāks jaunas bolivāru banknotes ar trim nullēm mazāk. Šis solis pēc banku lūguma jau tika pārcelts no sākotnēji ieplānotā 4.jūnija.

Pēc Maduro teiktā, ar šo pasākumu tiks aizsargāta vietējā valūta.Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šonedēļ paziņoja, ka inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē.

«Mēs prognozējam inflācijas pieaugumu līdz miljons procentiem līdz 2018.gada beigām, lai signalizētu, ka situācija Venecuēlā ir līdzīga Vācijai 1923.gadā vai Zimbabvei divtūkstošajos gados,» fonda blogā raksta SVF rietumu puslodes nodaļas direktors Alehandro Verners.

Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.

Pēc viņa teiktā, vairums dienu paiet «normālā režīmā», cilvēki dodoties uz tirgu un darot citas ikdienišķas lietas. Tomēr vienlaikus iedzīvotāju vidū valda arī liela neziņa par to, kas valstī notiks tālāk, kā attīstīsies politiskā situācija.

«Dažādas protestu demonstrācijas notikušas arī agrāk, jau vairāku gadu garumā. Taču valdība tās vienmēr ignorējusi, lai gan arī iepriekš nemieros tikuši nogalināti cilvēki. Lai arī parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludinājis sevi par jauno Venecuēlas prezidentu, Maduro joprojām sēž savā pilī un mēs vēl esam tālu no kādām reālām pārmaiņām politikā,» stāstīja latvietis.

Runājot par to, kāda ir ekonomiskā un sadzīves situācija, Gedulis-Stengrevics teica, ka ļoti «pieklibojot» ūdens un elektrības piegāde, sevišķi valsts iekšzemē. Tāpat neesot ļauts izpumpēt atļauto petrolejas dienas devu, kas esot galvenais līdzekļu ieguves avots valstī.

Venecuēlas valdība otrdien Nacionālajā Asamblejā prezentētajā budžeta likumprojektā prognozē, ka inflācija valstī nākamgad veidos 60%.

Šis līmenis gan ir mazāks par gandrīz 80% inflāciju, kuru Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro prognozējis 2015.gadam.

Venecuēlas Centrālā banka datus par inflāciju valstī nav publicējusi kopš 2014.gada decembra. Tajā laikā banka norādīja, ka gada inflācija tam gadam veidoja 69%.

Tikmēr ekonomisti un konsultanti gan uzskata, ka situācija būs krietni drūmāka un inflācija Venecuēlā šogad veidos aptuveni 200%.

Venecuēla saskārusies ar vairākām ekonomikas problēmām, tostarp pamata preču, pat ziepju un tualetes papīra deficītu.

Valdība prognozes valsts ekonomikai šim vai nākamajam gadam nav publiskojusi.

Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Venecuēlas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad un nākamgad samazināsies attiecīgi par 10% un 6%.

Venecuēla no valsts valūtas bolivāra svītros sešas nulles, lai naudu varētu vieglāk lietot, ceturtdien paziņoja centrālā banka.

Izmaiņas stāsies spēkā 1.oktobrī ar jaunu banknošu izlaišanu, kuras tiks dēvētas par digitālo bolivāru.

Tā ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītro nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Venecuēla par 96% devalvējusi nacionālo valūtu bolivāru, liecina centrālās bankas otrdien izsludinātie jaunie valūtu apmaiņas kursi.

Šāds solis sperts dienu pēc tam, kad apgrozībā nāca jaunās bolivāru banknotes, no kurām svītrotas piecas nulles. Tas veikts Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro plāna ietvaros cīņai ar hiperinflāciju, taču biznesa līderi to nosaukuši par neproduktīvu.

Venecuēlas centrālā banka jauno kursu noteikusi 68,65 bolivāri par eiro.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jūlijā paziņoja, ka inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē.

SVF prognozē, ka Venecuēlas ekonomika šogad samazināsies par 19%. Kā iemeslus SVF min naftas ražošanas samazināšanos, kā arī ekonomiskos izkropļojumus, ieskaitot naudas drukāšanu valdības finansēšanai.

Venecuēla piektdien no valsts valūtas bolivāra svītrojusi sešas nulles, lai nodrošinātu naudas vieglāku lietošanu.

Šī ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītrojusi nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro pirmdien deva rīkojumu bankām par norēķinu vienību izmantot valsts emitēto kriptovalūtu petro.

Tas ir viens no pasākumiem cīņā pret dziļo ekonomikas krīzi un hiperinflāciju, kas, pēc Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, šogad Venecuēlā sasniegs miljonu procentu.

Pagājušajā nedēļā Venecuēlā notika naudas reforma - nacionālā valūta bolivars tika devalvēts par 96%, un tika izlaistas jaunas banknotes, salīdzinot ar iepriekšējām banknotēm, svītrojot piecas nulles.

Valsts un privātajām bankām turpmāk visa finanšu informācija jāsniedz petro un bolivaros.

Petro tika izlaisti februārī. Viens petro ir piesaistīts viena barela Venecuēlas naftas cenai.

Ekonomikas krīzes dēļ no Venecuēlas aizbēguši miljons cilvēku.

Turcija un Venecuēla ir darījušas zināmus savus plānus veidot tuvākas attiecības, kad abu valstu prezidenti Redžeps Tajips Erdogans un Nikolass Maduro trešdienas vakarā Ankarā parakstīja vairākas vienošanās.

Abas puses uzsvēra, ka ir svarīgi uzlabot divpusējās attiecības. Maduro tviterī nosauca Erdoganu par savu "brāli", savukārt Turcijas prezidents tvītā spāņu valodā nosodīja Venecuēlai noteiktās "vienpusējās" sankcijas.

ASV ir noteikušas dažādas sankcijas pret Venecuēlas autoritāro kreiso režīmu. ASV prezidents Džo Baidens neuzaicināja Maduro, kā arī Kubas un Nikaragvas autoritāro kreiso režīmu līderus uz Amerikas Samitu, kas šonedēļ tiek rīkots Losandželosā. Reaģējot uz to, savu plānoto dalību samitā atcēla Meksikas, Bolīvijas un Hondurasas prezidenti.

Venecuēla gadiem ilgi ir ieslīgusi politiskā un ekonomiskā krīzē. Lai gan valstī ir ievērojamas naftas atradnes, tur valdošā pārtikas, medikamentu un degvielas trūkuma dēļ miljoniem Venecuēlas pilsoņu ir atstājuši valsti.

Vairākos reģionos Venecuēlā atkal pārtraukta elektroapgāde un traucēti arī mobilie sakari, informē ārvalstu mediji.

Elektroapgādes traucējumi skāruši arī galvaspilsētu Karakasu.

Iepriekš elektroapgāde tika pārtraukta 7.martā un netika ilgstoši atjaunota.

Toreiz nedarbojās sabiedriskais transports, palēninājās ražošana naftas rūpniecībā, tika traucēta ūdens piegāde un slimnīcās elektroapgādes pārrāvumu dēļ nomira vairāk nekā desmit pacienti.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro toreiz apgalvoja, ka pārtraukumi elektrības piegādēs notikuši ASV kiberuzbrukumu dēļ, un apsūdzēja opozīciju infrastruktūras sabotēšanā.

Venecuēlā turpinās konfrontācija starp Maduro un Venecuēlas opozīcijas līderi un Nacionālās sapulces spīkeru Huanu Gvaido, kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.

Venecuēlā aptrūkties sāk ne vien valūta, bet arī alus

Tuvojoties vasarai, Venecuēlā draud beigties tautas ierastais atspirdzinājums – alus. Iemesls ir dzērienam būtisko miežu trūkums, jo no naftas eksporta ieņēmumiem atkarīgā valsts ir klasisks «holandiešu kaites» upuris – ekonomikas pakārtošana ogļūdeņražu resursiem, sevišķi naftai, ir bijusi nelabvēlīga visām citām nozarēm.

Šķietami gan Venecuēlu ir iegāzis tieši alus. Jau pāris nedēļas, kopš ilgst valdības saķeršanās ar valstī lielāko kompāniju, kas vēl pamanījusies palikt privātās rokās, un tas ir tieši alus ražotājs Empresas Polar. Tas ir paziņojis par darba pārtraukšanu visās četrās savās ražotnēs. Vispārējais iemesls ir acīmredzamā plānveida ekonomikas caurkrišana, bet konkrēto buķeti veido miežu trūkums valstī, valūtas trūkums valsts kasē, lai tos varētu importēt, un stingri regulētās cenas valstī.

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.